Vēlēšanu laikmeta griežos
Smaka (literÄrs pseidonÄ«ms) · 19.03.2018. · Komentāri (0)Šodien ietekmÄ«gÄkajÄ Latvijas kaimiņvalstÄ« - Krievijas FederatÄ«vajÄ RepublikÄ - notiek galvenÄs amatpersonas vÄ“lÄ“šanas. Lai arÄ« daudzi to ir aizmirsuši, Krievijas Republika pirmoreiz tika dibinÄta 1917. gada 14. septembrÄ« ar Kerenska Pagaidu valdÄ«bas dekrÄ“tu. TÄdÄ“jÄdi sekojošÄ LielÄ Oktobra SociÄlistiskÄ revolÅ«cija iznÄ«cinÄja Krievijas Republiku, nevis kaut kÄdu mistisku carisma citadeli.
Kerenska vÄrdu LatvijÄ Ä«paši neatceras, bet atceras IgaunijÄ, jo tieši Kerenska Pagaidu valdÄ«ba nodeva Igaunijas guberņai gandrÄ«z pusi no Vidzemes (Livonijas) guberņas, lÄ«dz ar to radot izšÄ·irošu pretenziju teritoriÄlai pÄrdalei pÄ“c Versaļas lÄ«guma noslÄ“gšanas un tajÄ ietvertÄs Brest-Ä»itovskas lÄ«guma anulÄ“šanas (kura simtgadi svinÄ“jÄm pirms nedēļas).
Visnotaļ vienveidÄ«ga ir Latvijas mediju reakcija uz šÄ«m vÄ“lÄ“šanÄm - iznÄkums jau ir zinÄms, vÄ“lÄ“šanas ir tikai formÄlas, tiek hipertrofÄ“ti dažÄdi sÄ«ki pÄrkÄpumi. NekÄdas dziļÄkas analÄ«zes par alternatÄ«vo kandidÄtu programmÄm nav.
ReklÄmas rullÄ«šos redzamas Krievijas pilsÄ“tas un tÄs iedzÄ«votÄji. Redzami milzÄ«gi graudaugu lauki DienvidsibÄ«rijÄ, kur kombaini kÄ kuÄ£i pilda milzÄ«gas kravas kastes. Redzami jauni ceļi un dzelzceļi.
LatvijÄ pierasts to visu norakstÄ«t uz tukšu propagandu, vÄ“stot, ka tur taÄu patiesÄ«bÄ nekÄ nav, Krievijas iedzÄ«votÄji kar zobus vadzÄ«. Viss ir polittehnoloÄ£ijas, fake news.
TÄ tomÄ“r nav. 2017. gadÄ Krievija atkal eksportÄ“ja vairÄk kviešu nekÄ ASV. Tas nebija noticis kopš Krievijas straujas attÄ«stÄ«bas perioda pirms PirmÄ pasaules kara. Krievu ekonomisti joko, ka šodien Krievija varÄ“tu ļoti izdevÄ«gi pÄrdot graudus PSRS. Jo PSRS lauksaimniecÄ«bu pacelt nespÄ“ja, bija spiesta maksÄt astronomiskas summas par kviešu eksportu no KanÄdas un ASV. LielÄkÄ ražas daļa PSRS tika pazaudÄ“ta transportÄ“šanÄ un uzglabÄšanÄ. Plaši tika runÄts par „kauju par ražu”.
Putina ekonomiskais dienests labi saprata, ka PSRS pieeja, kur lauksaimniecÄ«bai viss tika dots bezmaz par velti, nedos nekÄdu rezultÄtu, bet tikai veicinÄs resursu izlaupÄ«šanu. Putina agrÄrÄ reforma arÄ« nekÄdÄ ziņa nebija lÄ“ta - interesantus faktus pavÄ“ra KrievijÄ pazÄ«stamÄ KušÄevas staņicas lieta. Lai veicinÄtu lauksaimniecÄ«bu DienvidkrievijÄ, tikai viena agrofirmÄ tika investÄ“ti miljardiem rubļu. PÄ“c dažu autoru novÄ“rtÄ“jumiem, investÄ«cijas lauksaimniecÄ«bÄ Krievijas uzplaukuma periodÄ 2002-2014 gados pÄrsniedza 1 triljonu ASV dolÄru.
TÄdÄ ziÅ†Ä Putins ļoti atgÄdina Ulmani. ArÄ« Ulmanis uzskatÄ«ja, ka ar diegiem nav aršana. Un cÄ“la Ķegumu, cÄ“la BrocÄ“nus. Nevis mÄžojÄs ar hipsteriem, start-upiem un techhubiem.
ArÄ« lauksaimniecÄ«bas nozÄ«mi grÅ«ti pÄrvÄ“rtÄ“t - populÄcijas eksplozija šodienas islamistiskajÄs afroaziÄtu valstÄ«s, kur iedzÄ«votÄju skats dienÄ pieaug par 110 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku, rada un radÄ«s pieprasÄ«jumu pÄ“c pÄrtikas.
Nenoliedzami, Putins ir pamatÄ«gi ietekmÄ“jis pÄrtikas ražošanas samazinÄšanos Vispasaules maizes klÄ“tÄ« - UkrainÄ. TaÄu šÄda ekonomiska savstarpÄ“ja ieriebšana izplatÄ«ta arÄ« Rietumos un NATO valstu vidÅ«, pÄ“dÄ“jais piemÄ“rs ir ABLV banka.
Krievija neapšaubÄmi rada arÄ« jaunus draudus, visupirms - staļinisma atdzimšana un teritoriÄlas pretenzijas. Nenoliedzami, tÄ ir strauji augoša parÄdÄ«bÄ šodienas KrievijÄ. TaÄu nebÅ«tu pareizi uzskatÄ«t, ka Putins ir šÄ«s virzÄ«bas cÄ“lonis. VerdzÄ«bas iekÄrtas atjaunošana daudz vairÄk ir Krievijas oligarhu mÄ“rÄ·is. ZinÄma iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«bas uzlabošanÄs ir kaitÄ“jusi oligarhu interesÄ“m, samazinÄjusi to peļņu. Beztiesisku vergu bars, kas kalpo par vÄ“dera tiesu, ir oligarhu, nevis Krievijas Prezidenta sapnis.
Putina personÄ«ba ir zinÄms garants, kas ierobežo oligarhu varu. Putins ir garants, ka Jeļcina 90. gadu bandÄ«tkapitÄlisms neatgriezÄ«sies.
Vai Putins rada draudus Latvijai? JÄ, bet noteiktÄ veidÄ - veiksmÄ«gÄ cīņa pret noziedzÄ«bu un likumÄ«gajiem zagļiem veicina to pÄrcelšanos uz bijušÄs PSRS valstÄ«m. Ä€rkÄrtÄ«gi nespÄ“jÄ«gÄ KuÄinska valdÄ«ba šajos draudos mÄ“Ä£ina saskatÄ«t iespÄ“ju melnÄs naudas piesaistei slÄpstošajai Latvijas ekonomikai. RezultÄtÄ Latvijai ir jaunas problÄ“mas, nevis ieguvumi. TurklÄt notikumi SlovÄkijÄ parÄda, ka Eiropas struktÅ«rfondu apguve nonÄkusi totÄlÄ Rietumu mafijas un Krievijas likumÄ«go zagļu kontrolÄ“. TaÄu tÄ ir Rietumu problÄ“ma, tÄ nav Putina problÄ“ma.
KÄ balsotu es, ja man bÅ«tu jÄbalso Krievijas Prezidenta vÄ“lÄ“šanÄs. Vai balsotu par nenosakÄma dzimuma un nenosakÄmas tautÄ«bas veidojumiem kÄ Ksenija? Dzeržavņiku Navaļniju? Žirinovski?
Balsotu par Putinu, domÄjot, ka balsoju par Ulmani. Ulmaņa lielÄkÄ kļūda bija tÄ, ka viņš ne reizi nesarÄ«koja vÄ“lÄ“šanas, kur tautai bÅ«tu iespÄ“ja nobalsot par Vadoni. Nešaubos ne mirkli, rezultÄts bÅ«tu tuvu 100% par. Jo Ulmanis Ä«sÄ laikÄ no LielÄs depresijas postÄ«tas valsts radÄ«ja ekonomisko brÄ«numu. Nepiesaistot parÄdus un kredÄ«tus, bet gan atraisot tautas dzÄ«vo spÄ“ku un entuziasmu, tika radÄ«ta JaunÄ ekonomiski spÄ“cÄ«gÄ Latvija, kas ražoja izcilas kvalitÄtes preces. Ulmanim riebÄs Staļins un Hitlers, bet viņš krita par upuri šiem megadespotiem.
Un kur nu vel runÄt par tÄdÄm v’elÄ“šanÄm šodien, kad jau 28 gadus partiju vadÄ«bÄ Latvija muļļÄjas un muļļÄjas, un uz zaļa zara netiek. Klibo no krÄ«zes uz krÄ«zi. InvalÄ«ds, kuram ne nomirt, ne dzÄ«vot. Tas nevar vairs turpinÄties.