VardarbÄ«bas perÄ“klis vai civilizÄcijas pÄ“dÄ“jais bastions?
Vija Beinerte · 21.06.2021. · Komentāri (0)Vai kÄds ievÄ“roja, kurÄ brÄ«dÄ« Ä£imene, kas vienmÄ“r ir bijusi patvÄ“rums dzÄ«ves vÄ“trÄs, miera osta un stiprÄ pils, tika pÄrdefinÄ“ta par vardarbÄ«bas perÄ“kli? Un kurÄ brÄ«dÄ« tÄ“vs un vÄ«rietis – tas, aiz kÄ muguras aizvÄ“jš un pasardzÄ«ba, – tika pasludinÄts par varmÄku un patriarhÄlÄs tirÄnijas simbolu?
ReizÄ“m, lai atšÄ·etinÄtu cÄ“loņseku mezglus, nÄkas pakÄpties soli vai vairÄkus atpakaļ.
Pirms 20 gadiem organizÄcijas “Focus on the Family” dibinÄtÄjs, psiholoÄ£ijas doktors Džeimss Dobsons kÄ vienu no spÄ“kiem, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi darbojies pret Ä£imeni, minÄ“ja radikÄlo feminismu.
GrÄmatÄ “ZÄ“nu audzinÄšana” viņš raksta: “PirmÄs sieviešu tiesÄ«bu aizstÄves pievÄ“rsa uzmanÄ«bu dažiem svarÄ«giem jautÄjumiem, kas patiešÄm prasÄ«jÄs risinÄmi, piemÄ“ram, nevienlÄ«dzÄ«gai darba samaksai un diskriminÄcijai darba vietÄ, taÄu laika gaitÄ feministes sÄka izvirzÄ«t arÄ« nepamatotas apsÅ«dzÄ«bas, tiecoties izÄrdÄ«t Ä£imenes saites. Kad vÄ“tra sÄka pierimt, laulÄ«bas institÅ«cija jau bija satricinÄta lÄ«dz pašiem pamatiem un vÄ«rišÄ·Ä«ba nospiesta uz ceļiem.”
Kas tÄ bija par vÄ“tru?
Viena no ietekmÄ«gÄkajÄm pagÄjušÄ gadsimta feministÄ“m Simona de BovuÄra aicinÄja sievietes atbrÄ«voties no “mÄtišÄ·Ä«bas verdzÄ«bas”.
StarptautiskÄs geju un lesbiešu cilvÄ“ktiesÄ«bu komisijas valdes locekle JudÄ«te Batlere pasludinÄja bioloÄ£isko dzimumu par fantÄziju, kurai cilvÄ“ki tic tikai tÄdēļ, ka to iestÄsta un uzspiež “heteroseksuÄlÄs hegemonijas režīms”.
Bet radikÄlÄ feminisma kvintesenci noformulÄ“ja Karla Mantilla manifestÄ ar zÄ«mÄ«gu nosaukumu “BÄ“rniem tÄ“vs ir vajadzÄ«gs kÄ zivij divritenis”.
SavukÄrt LGBT radikÄlÄ spÄrna rupors Maikls Svifts 1987. gadÄ publicÄ“tajÄ esejÄ “Geju revolucionÄrs” paziņoja, ka “Ä£imene – melu, nodevÄ«bas, liekulÄ«bas un vardarbÄ«bas perÄ“klis – tiks likvidÄ“ta”.
Un, re! Kreisie liberÄļi jau labu laiku ideju par Ä£imeni kÄ vardarbÄ«bas perÄ“kli mÄ“rÄ·tiecÄ«gi popularizÄ“ arÄ« LatvijÄ.
ŠajÄ sakarÄ vÄ“l viena neliela atkÄpe. Nesen kÄda “apspiesto un pazemoto” tiesÄ«bu aizstÄve man jautÄja: “KÄpÄ“c liberÄlisms jÄlieto kÄ lamuvÄrds, turklÄt tam allaž piekarinot kreisumu? KÄ neliela sabiedrÄ«bas daļa var apdraudÄ“t vairumu? DažÄdu pÄru pastÄvÄ“šana ir realitÄte, no kuras nevarÄ“s izvairÄ«ties, un bÅ«s vien jÄgarantÄ“ tiem tÄdas pašas tiesÄ«bas, kÄdas ir konvencionÄlajiem pÄriem. Mani un manu Ä£imeni nudien nekÄdi neapdraud tas niecÄ«gais viendzimuma pÄru procents, kÄds ir mÅ«su sabiedrÄ«bÄ.”
AtbildÄ“ju pa punktiem. 1) LiberÄlisma jÄ“dziena transformÄciju Ä«si un kodolÄ«gi ir raksturojis Juris Rudevskis: ja cilvÄ“ks ir par indivÄ«da brÄ«vÄ«bu un brÄ«vÄ tirgus ekonomiku, viņš ir klasiskais liberÄlis.
Ja viņš atbalsta viendzimuma attiecÄ«bas, viņš ir sociÄli liberÄls. Ja viņš aktÄ«vi cÄ«nÄs par to, lai viendzimuma laulÄ«bas tiktu atzÄ«tas konstitucionÄli un grib uzspiest LGBT prasÄ«bas visiem sabiedrÄ«bas locekļiem ar likumiem, draudiem un sodiem, tad viņš ir neoliberÄlis, bÅ«tÄ«bÄ kreisais jeb neomarksists.
2) To, ka neliela sabiedrÄ«bas daļa var apdraudÄ“t vairumu, apliecina gan Ä»eņina bandÄ«tiskais apvÄ“rsums, gan visi puÄi un huntas, kur mazÄkums uzurpÄ“ varu un sarÄ«ko asinspirti šÄ·ietami cÄ“lu mÄ“rÄ·u vÄrdÄ.
3) RealitÄtÄ“ tik tiešÄm ir sastopami dažÄdi pÄri un nepÄri. RealitÄtÄ“ cilvÄ“ki arÄ« zog un slepkavo. Bet vai tÄdēļ likums ir jÄpielÄgo realitÄtei?
4) Viendzimuma pÄru attiecÄ«bas neapdraud sabiedrÄ«bu tikmÄ“r, kamÄ“r šÄdas attiecÄ«bas netiek pasludinÄts par normu un propagandÄ“tas bÄ“rnudÄrzos un skolÄs, bÄ“rniem domÄtÄs grÄmatÄs, filmÄs un televÄ«zijas seriÄlos.
TikmÄ“r kÄda Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas studente jau raksta bakalaura darbu “VardarbÄ«bas kultÅ«ra pret sievietÄ“m LatvijÄ: socioloÄ£iska diskursa analÄ«ze”.
Darba ietvaros viņa vÄ“loties uzklausÄ«t sievietes, kas cietušas no vardarbÄ«bas, lai atklÄtu, “kÄdas attieksmes, vÄ“rtÄ«bas, domas atspoguļo vardarbÄ«bas normalizÄ“šanu un reproducÄ“šanu sabiedrÄ«bÄ”.
1926. gadÄ izdotajÄ SvešvÄrdu vÄrdnÄ«cÄ kultÅ«ra ir definÄ“ta kÄ “gara izglÄ«tÄ«ba”. ŠÄdi to izprata arÄ« KultÅ«ras akadÄ“mijas dibinÄtÄjs profesors PÄ“teris LaÄ·is. TaÄu pašreizÄ“jai akadÄ“mijas vadÄ«bai nesavienojamo vÄrdu savienojums “vardarbÄ«bas kultÅ«ra” acÄ«mredzot šÄ·iet gluži saprotams un pieņemams.
OrÄ£ijas un šÄ·iru cīņa
Un nu pakÄpsimies vÄ“l dažus soļus atpakaļ. PÄ“c 1917. gada apvÄ“rsuma KrievijÄ mÄ«lestÄ«ba, laulÄ«ba un Ä£imene tika kvalificÄ“tas kÄ “buržuÄziskÄs pagÄtnes paliekas”, bet vÄ«rieša un sievietes attiecÄ«bas reducÄ“tas lÄ«dz dziņu lÄ«menim.
Aleksandra Kolontaja, Ärlietu ministre un pirmÄ sieviete sÅ«tne, pavÄ“stÄ«ja darbaļaudÄ«m, ka apmierinÄt dzimumtieksmi esot gluži tÄpat kÄ remdÄ“t slÄpes, izdzerot glÄzi Å«dens.
Pamatojumu šai tÄ“zei bija noformulÄ“jis izglÄ«tÄ«bas komisÄrs Anatolijs LunaÄarskis rakstÄ “Par sadzÄ«vi: jaunieši un Å«dens glÄzes teorija”.
ĪsÄk sakot, jaunÄ vara sÄka Ä«stenot “KomunistiskÄs partijas manifestÄ” pausto ideju, ka lÄ«dz ar privÄtÄ«pašuma atcelšanu zÅ«d Ä£imenes jÄ“ga: visi sabiedrÄ«bas locekļi iekļaujas kopÄ«gÄ darbÄ, kura augļus sadala centralizÄ“ti, bet bÄ“rnu aprÅ«pe un audzinÄšana kļūst par sabiedrÄ«bas lietu.
TaÄu drÄ«z vien skarbÄ realitÄte šai marksistu kabinetos dzimušai teorijai pÄrvilka krustu.
ĪsÄ laikÄ valsts tika pÄrplÅ«dinÄta ar miljoniem negribÄ“tu un nepieskatÄ«tu brÄ«vÄs mÄ«las augļu: 1917. gadÄ mazgadÄ«go bezpajumtnieku skaits bija 30 tÅ«kstošu, bet 1921. gadÄ – jau 6 miljoni. TurklÄt padomju KrievijÄ sÄkÄs nepieredzÄ“ts sifilisa uzliesmojums.
Lai kaut nedaudz pievilktu vaÄ¼Ä palaistos dziņu grožus, 1924. gadÄ tika publicÄ“ti psihiatra Ä€rona Zaklinda “RevolucionÄrÄ proletariÄta 12 dzimumattiecÄ«bu baušÄ¼i”, kas mudinÄja pusaudžus “atturÄ“ties no dzimumakta lÄ«dz bioloÄ£iska brieduma sasniegšanai”, neieteica “seksuÄlas perversijas” un piekodinÄja, ka “seksualitÄte ir jÄpakļauj šÄ·iru cīņas interesÄ“m, kalpojot tÄm itin visÄ”.
TaÄu šim kodeksam bija ieteikuma, nevis likuma rakstus, un tas maz ko lÄ«dzÄ“ja.
LÄ«dztekus gadÄ«juma sakariem turpinÄja zelt prostitÅ«cija, sodomija un izvarošanas, ko tolaik kvalificÄ“ja kÄ “huligÄnismu”. Milicija nespÄ“ja kontrolÄ“t situÄciju.
Un tad Å«dens glÄzes teoriju arvien biežÄk sÄka pakļaut kritikai, lÄ«dz 30. gadu sÄkums iezÄ«mÄ“ja seksuÄlÄs revolÅ«cijas beigas.
HomoseksuÄlisms, kas 1922. gadÄ tika oficiÄli dekriminalizÄ“ts, 1934. gadÄ tika par jaunu kriminalizÄ“ts. 1935. gadÄ tika kriminalizÄ“ta pornogrÄfija. SÄkÄs “skrÅ«vju pievilkšanas” laiks. Un, lai gan kriminÄllikumÄ nebija attiecÄ«ga panta, par laulÄ«bas pÄrkÄpumu varÄ“ja nÄkties samaksÄt karjeras, brÄ«vÄ«bas vai pat dzÄ«vÄ«bas cenu.
Tautas komisÄri lÄ“ma, ka turpmÄk seksuÄlÄ enerÄ£ija darbaļaudÄ«m bÅ«s jÄsublimÄ“ komunisma celtniecÄ«bai. Un sociÄlais eksperiments uzņēma jaunus apgriezienus.
CerÄ«bu jÅ«ra, asiņu okeÄns
“MÄ“s varmÄcÄ«bas troni grausim, grÅ«s netaisnÄ«ba, trÅ«kums skarbs. MÄ“s jaunu pasauli sev celsim, kur valdÄ«s taisnÄ«ba un darbs.”
TÄ revolÅ«cijas rÄ«tausmÄ dziedÄja gaišÄs nÄkotnes cÄ“lÄ“ji. TaÄu tÄlÄk par sagraušanu un noÄrdÄ«šanu viņi netika. Piespiedu kolektivizÄcija, mÄkslÄ«gi izraisÄ«ts bads, tÄ sauktÄs “tÄ«rÄ«šanas” un citi ellišÄ·Ä«gi “sociÄlÄs inženierijas” eksperimenti cerÄ«bu jÅ«ru pÄrvÄ“rta asiņu okeÄnÄ.
SaskaÅ†Ä ar masu slepkavÄ«bu demogrÄfa RÅ«dolfa Rummeļa aplÄ“sÄ“m 20. gadsimtÄ komunisma ideju vÄrdÄ Padomju SavienÄ«bÄ tika nobendÄ“ti gandrÄ«z 62 miljoni cilvÄ“ku, komunistiskajÄ Ä¶Ä«nÄ vairÄk nekÄ 77 miljoni, bet pasaulÄ“ kopumÄ 262 miljoni cilvÄ“ku.
Tik daudz upuru nebija prasÄ«jis neviens karš.
PagÄjušÄ gadsimta 60. gados kļuva skaidrs, ka marksistu utopiskÄs idejas ir izgÄzušÄs gan sociÄli, gan ekonomiski.
Un tad Žaks DeridÄ pasludinÄja postmodernisma Ä“ru, kas patiesÄ«bÄ bija tas pats vecais marksisms, tikai jaunÄ iepakojumÄ un ar nedaudz piekoriģētiem uzsvariem “sociÄlÄ taisnÄ«guma” principos.
SavukÄrt Frankfurtes skolas pÄrstÄvis Herberts MarkÅ«ze, dÄ“vÄ“ts par “jauno kreiso kustÄ«bas tÄ“vu”, paziņoja, ka Ä«stÄ revolucionÄrÄ šÄ·ira ir nevis proletariÄts, bet gan dažÄdas minoritÄtes. Un sÄkÄs sociÄlÄ eksperimenta nÄkamÄ attÄ«stÄ«bas fÄze.
Kas bija mainÄ«jies? Vecie marksisti solÄ«ja paradÄ«zi zemes virsÅ«, kolÄ«dz tiks iznÄ«cinÄts pÄ“dÄ“jais buržujs.
Jaunie marksisti mainÄ«ja uzsvarus: nabaga migranti un bagÄtÄ Eiropa, apspiestÄs sievietes un varmÄkas vÄ«rieši, nelaimÄ«gÄs transpersonas un neiejutÄ«gie heteroseksuÄļi.
TaÄu princips palika tas pats – sašÄ·elt un sanaidot, pasludinot vienus par upuriem, citus par vainÄ«gajiem. Un arÄ« mÄ“rÄ·is tas pats – vara. Migrantu, sieviešu vai transpersonu liktenis neomarksistiem rÅ«p tikpat ļoti, cik Ä»eņinam, Staļinam un Mao – strÄdnieku vai zemnieku liktenis.
Dzimumu ideoloÄ£iskÄs cīņas sÄkumu iezÄ«mÄ“ja Keitas Milleres runa “SeksuÄlÄ politika” sieviešu “atbrÄ«vošanas sanÄksmÄ“” Kornelas universitÄtÄ“, ASV. TajÄ vÄ«rieši un sievietes pirmo reizi tika raksturoti kÄ “politiski pretinieki”.
1968. gadÄ feministu protestÄ“tÄjas demonstratÄ«vi iemeta atkritumu tvertnÄ“s visus “sieviešu apspiestÄ«bas simbolus”, arÄ« krÅ«šturus.
Tiesa, neviena no revolucionÄrÄ“m nepaskaidroja, kÄpÄ“c vÄ«rieši vainojami viņu neapmierinÄtÄ«bÄ ar apakšveļu.
Un tad feministu kustÄ«bas vadÄ«tÄjas, apbruņojušÄs ar galvenajiem marksisma postulÄtiem, pasludinÄja: “MÄ“s vÄ“lamies iznÄ«cinÄt visus trÄ«s šÄ·iru sabiedrÄ«bas pÄ«lÄrus un kastas – Ä£imeni, privÄtÄ«pašumu un valsti.”
Tas bija revolÅ«cijas sÄkums, kas Ätri vien no Amerikas pÄrsviedÄs arÄ« uz Eiropu.
“RadikÄlÄs feministes ataino mÅ«su sabiedrÄ«bu un mÅ«su Ä£imenes kÄ vardarbÄ«bas teritoriju, kur katrs otrais ir patoloÄ£isks monstrs. Tie, protams, ir meli, taÄu rodas jautÄjums: kÄpÄ“c tas tiek darÄ«ts? PsiholoÄ£ijÄ to sauc par ‘gaslightning’, proti, tÄ ir manipulÄcijas forma, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi sÄ“j šaubas un tiecas likt indivÄ«dam vai grupai neticÄ“t savai redzei, atmiņai un veselajam saprÄtam. PatiesÄ«bÄ tÄ ir psiholoÄ£iska vardarbÄ«ba, jo tiecas pakļaut apziņu. MÄ“rÄ·is – valdÄ«t un kontrolÄ“t mÅ«su sabiedrÄ«bu. Spriežot pÄ“c projekcijÄm, valdÄ«t vardarbÄ«gi,” secina Toronto universitÄtes profesors, klÄ«niskais psihologs Džordans PÄ«tersons.
Protams, radikÄlÄs feministes un LGBTQ+ ir tikai viens instruments cÄ«Å†Ä pret dabisko lietu kÄrtÄ«bu. Marksa idejas ir briedinÄjušas arÄ« tÄdas kustÄ«bas kÄ “Black Lives Matter”, “Antifa” un klimata aktÄ«vistus, ko politologs Andrejs Illarionovs nesen nosauca par “zaļo totalitÄrismu”.
SvarÄ«gi ir saprast, ka visi šie spÄ“ki tiek izmantoti globÄlai cilvÄ“ces transformÄcijai – kÄ to pirms divsimt gadiem Markss un Engelss noformulÄ“ja “KomunistiskÄs partijas manifestÄ”: “Komunisti atbalsta ikvienu revolucionÄru kustÄ«bu, kas vÄ“rsta pret pastÄvošo sociÄlo un politisko lietu kÄrtÄ«bu.”
Loks noslēdzies
TransformÄcijas process nenotiek vienÄ dienÄ. Vispirms ir jÄizļoga vÄ“rtÄ«bas un tradÄ«cijas, uz kurÄm balstÄs sabiedrÄ«ba. ReliÄ£ija ir nevis jÄaizliedz, bet jÄliberalizÄ“. MorÄlÄs kategorijas ir jÄpasludina par sociÄlu konstruktu.
IzglÄ«tÄ«ba ir drastiski jÄreducÄ“, bet audzinÄšanas darbÄ galvenais uzsvars jÄliek uz bÄ“rnu tiesÄ«bÄm, nevis uz pienÄkumiem. DabiskÄs saites, kas veidojas kopienÄs, jÄaizstÄj ar birokrÄtiskÄm organizÄcijÄm.
KultÅ«ra jÄaizstÄj ar izklaidi, bet mediji jÄpieskaņo patÄ“rÄ“tÄju gaumei. Un lÄ“ni, bet mÄ“rÄ·tiecÄ«gi ir jÄsagrauj priekšstats par dzimumu kÄ bioloÄ£iski determinÄ“tu.
Jo tad, ja tiek iznÄ«cinÄta vÄ«riešu un sieviešu bioloÄ£iskÄ dzimumu identitÄte, nekas vairs nevar apturÄ“t totÄlu dekonstrukciju. Un, tÄ kÄ neviens sociÄlÄs dzÄ«ves sektors nav brÄ«vs no bipolÄrÄs seksualitÄtes ietekmes, par jauno marksistu uzbrukuma mÄ“rÄ·i ir kļuvusi laulÄ«ba, Ä£imene, tÄ“va un mÄtes loma, valoda, audzinÄšana, izglÄ«tÄ«ba, kultÅ«ra un reliÄ£ija.
TÄpÄ“c Džeimss Dobsons brÄ«dina: “NÄcijas, kurÄs vairums vÄ«riešu ir nenobrieduši, amorÄli un gļēvi savu iegribu apmierinÄtÄji, nevar pastÄvÄ“t un ilgi arÄ« nepastÄv.”
KÄ galvenos vÄ«riešu degradÄcijas iemeslus Dobsons min, pirmkÄrt, Ä£imenes lomas mazinÄšanos un tÄ“va trÅ«kumu, otrkÄrt, seksuÄlo revolÅ«ciju un radikÄlo feminismu.
TikmÄ“r pieaug to valstu skaits, kurÄs civilstÄvokļa aktos vairs nedrÄ«kst rakstÄ«t vÄrdus “tÄ“vs”, “mÄte”, “vÄ«rietis” un “sieviete”, jo tie aizskarot viendzimuma pÄru jÅ«tas. Tiek apgÄnÄ«ti vÄ“stures pieminekļi un kristiešu baznÄ«cas.
Politkorektuma aizsegÄ tiek apkarota vÄrda brÄ«vÄ«ba. Dieva noteiktÄs lietu kÄrtÄ«bas pieminÄ“šana tiek kvalificÄ“ta kÄ “naida runa”.
Augstskolu mÄcÄ«bspÄ“ki tiek atlaisti no darba par marksisma kritiku, savukÄrt ANO mÄjaslapas sadaÄ¼Ä “Pasaules pÄrveidošana” definÄ“tie mÄ“rÄ·i nepÄrprotami sasaucas ar “KomunistiskÄs partijas manifestÄ” paustajÄm idejÄm.
KalifornijÄ 255 noziedznieki paziņo, ka viņi jÅ«tas kÄ sievietes un vÄ“las izciest sodu sieviešu cietumÄ, bet Davosas foruma dibinÄtÄjs Klauss ŠvÄbs plÄno izveidot “jaunu cilvÄ“cÄ«bu”, kurÄ “cilvÄ“ka fiziskÄ identitÄte saplÅ«dÄ«s ar viņa digitÄlo un bioloÄ£isko identitÄti”, “mainot ne tikai to, ko mÄ“s darÄm, bet arÄ« to, kas mÄ“s esam”.
Loks noslÄ“dzas. Kas kopÄ«gs visiem totalitÄrajiem režīmiem? VÄ“lme pakļaut domÄšanu, paverdzinÄt apziņu, pÄrradÄ«t cilvÄ“ku pÄ“c savas ideoloÄ£iskÄs lÄ«dzÄ«bas.
Patlaban tas notiek nevis kÄdÄ atsevišÄ·Ä valstÄ« vai pasaules daļÄ, bet visÄ Rietumu civilizÄcijÄ.
RisinÄs cīņa – redzama un neredzama cīņa, kas liek meklÄ“t un atklÄt likumsakarÄ«bas starp ÄrÄ“jiem un iekšÄ“jiem notikumiem. Jo ÄrÄ“jo parÄdÄ«bu cÄ“lonis vienmÄ“r ir iekšÄ“js.
Marksisma stÅ«rakmens ir ateisms, bet mÄ“rÄ·is – komunisms. Slima prÄta konstruÄ“ta utopija, ceÄ¼Ä uz ko ir jÄiznÄ«cina privÄtÄ«pašums, nacionÄla valsts un Ä£imene. Te tad arÄ« slÄ“pjas atbilde uz jautÄjumu, kÄdēļ visu veidu marksisti tik mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vÄ“ršas pret Ä£imeni.
TÄpÄ“c, ka Ä£imene ne tikai rada dzÄ«vÄ«bu, bet arÄ« glabÄ, uztur un nodod nÄkamÄm paaudzÄ“m tÄs morÄliskÄs un reliÄ£iskÄs vÄ“rtÄ«bas, kas nosaka cilvÄ“ka stÄju un rÄ«cÄ«bas motÄ«vus. Pat tad, ja pasaule brÅ«k.
Ä¢imene ir ne vien civilizÄcijas sÄkums, bet arÄ« tÄs pÄ“dÄ“jais bastions. CivilizÄcija sÄkas ar Ä£imeni un ar Ä£imeni arÄ« beidzas.
PÄrpublicÄ“ts no la.lv