Iesaki rakstu:

Pašlaik vairs nav nekādu šaubu – ja Nacionālā apvienÄ«ba ir nolÄ“musi ne tikai paņemt pie sevis bijušo tÅ«risma gidu un no partijas KPV LV politikā iekļuvušo Jāni Vitenbergu, bet arÄ« pievākt sev viņa pašreiz ieņemto ekonomikas ministra amatu, tas bÅ«s nepārprotams un cinisks pašreizÄ“jā koalÄ«cijas lÄ«guma pārkāpums. Jautājums – kas notiks tālāk.

Prieks, ka, saņēmuši publisku kritiku – visasāko laikam šÄ« portāla ietvaros -, Jaunās konservatÄ«vās partijas (JKP) pārstāvji ir sapurinājušies, atzinuši to par pamatotu un ir gatavi rÄ«koties, lai viena konkrÄ“ta politiskā spÄ“ka un viena konkrÄ“ta trešÄs šÄ·iras ministra ambÄ«cijas un alkatÄ«ba nesagrautu visu valdÄ«bas bÅ«vi.

Tātad – pašlaik JKP valdes loceklis Gatis EglÄ«tis ir paziņojis, ka „pÄ“c valsts svÄ“tkiem koalÄ«cijas partneri varÄ“tu sanākt kopā, lai apspriestu tālāko sadarbÄ«bu, kā arÄ«, iespÄ“jams, vienosies par izmaiņām valdÄ«bā un koalÄ«cijā”.

VÄ“l vairāk – pašlaik koalÄ«cijas lÄ«gums vispār esot uzskatāms par iesaldÄ“tu, jo „ar to gājienu koalÄ«cijas lÄ«gums Ä«sti nav spÄ“kā. Jāsaprot, vai nu to atstājam pašplÅ«smā, vai vienojamies par jaunu sadarbÄ«bas modeli, iespÄ“jams, ar kādām izmaiņām ministru sastāvā”.

Te vietā piesaukt arÄ« šÄ«s pašas JKP pārstāvja Jura Juraša publiskos izteikumus. „Tikko sāk nepildÄ«t kopÄ«gi noslÄ“gtās vienošanās, tā bÅ«s ļoti grÅ«ti vienot partnerus darbam,” – šis ir J. Juraša izteikums, turklāt atšÄ·irÄ«bā no G. EglÄ«ša viņš jau faktiski atklāti runā par iespÄ“jamu Krišjāņa Kariņa valdÄ«bas krišanu, jo „kāda nosacÄ«ta transformācija un kustÄ«ba tajā virzienā notiek”.

"To, vai valdÄ«ba jāmaina, iedomājas ikkatrs, kurš analizÄ“ un mÄ“Ä£ina saprast, kas ir pie vainas tam, ka procesi nenotiek tā, kā vajadzÄ“tu. Vai valdÄ«ba spÄ“j restartÄ“ties? Ir jāapzinās, ka, ja ir iestājusies rutÄ«na un darbu nevar uzlabot, tad var nonākt lÄ«dz loÄ£iskam secinājumam," – arÄ« šis ir J. Juraša publisks izteikums.

Nevar noliegt, ka situācija ir pietiekami tuvu kritiskajai masai – netrÅ«kst ne reālu iemeslu, ne arÄ« pietiekamu ieganstu valdÄ«bas gāšanai. Tas, ka lÄ«dz ar Nacionālās apvienÄ«bas „pavilkšanos” uz J. Vitenberga savtÄ«go plānu – partiju es nomainÄ«šu, bet vÄ“rtÄ«go ekonomikas ministra amatu gan gribu paturÄ“t! – koalÄ«cijas lÄ«gums ir pārkāpts visrupjākajā veidā, ir neapšaubāms fakts.

Tikpat neapšaubāms fakts ir tas, ka K. Kariņa valdÄ«ba ir izrādÄ«jusies krÄ«zes laikam absolÅ«ti nepiemÄ“rota un darboties nespÄ“jÄ«ga, un galu galā tieši J. Vitenberga vadÄ«tā Ekonomikas ministrija ir tā, kas lielā mÄ“rā atbildÄ«ga par idiotiskajiem „aizliegto preču” sarakstiem un citiem Ä«paši nejÄ“dzÄ«gajiem ierobežojumiem. „"Ir bijuši tādi ierobežojumi, kur cilvÄ“ki vienkārši nespÄ“j saprast, kā vispār kaut ko tādu var radÄ«t. [..] ValdÄ«bai un valdÄ«bas vadÄ«tājam ir jāuzņemas atbildÄ«ba par savu darbu, kā arÄ« jāizdara secinājumi," – te nu var tikai piekrist J. Jurašam.

LÄ«dz ar to pÄ“c bÅ«tÄ«bas jautājums nav par to, vai J. Vitenbergam ir jāaiziet no ekonomikas ministra amata. Atbilde te ir pilnÄ«gi skaidra – lai ko bubinātu Krišjānis Kariņš, viņa valdÄ«ba ir radÄ«ta uz koalÄ«cijas lÄ«guma pamata, un tajā nekas nav minÄ“ts par to, ka lÄ«gumu bÅ«tu iespÄ“jams uz citu partiju rÄ“Ä·ina pārkāpt vienam nekaunÄ«gam ekonomikas ministram un vienai alkatÄ«gai Nacionālajai apvienÄ«bai.

Protams, K. Kariņam ir jāpieprasa J. Vitenberga demisija, un jautājums ir pavisam cits – kas nāks vietā. No vienas puses, ir vairāk nekā skaidrs, ka izšÄ·Ä«dusÄ« KPV LV partija nekādu cienÄ«jamu kandidātu no savām rindām izvirzÄ«t nespÄ“j. No otras puses, valstij vairāk nekā jebkad iepriekš ekonomikas ministra amatā ir nepieciešams profesionāls, „drÄ“bi” zinošs cilvÄ“ks.

Vai beidzot Latvija nebÅ«tu pelnÄ«jusi šajā amatā vismaz lÄ«dz nākamajām vÄ“lÄ“šanām vienu cilvÄ“ku, kurš tiktu izvÄ“lÄ“ts nevis pÄ“c partijiskās piederÄ«bas, bet pÄ“c spÄ“jām, prasmÄ“m un lÄ«dzšinÄ“jās pieredzes?

ŠobrÄ«d Latvijai kā nekad nepieciešams ekonomikas ministrs ar izpratni par globāliem un lokāliem ekonomikas procesiem. Covid-19 ir skāris visas biznesa nozares visā pasaulÄ“, tādēļ spÄ“ja reanimÄ“t ekonomiskos procesus valstÄ« noteiks Latvijas izaugsmes iespÄ“jas vÄ“l daudzus gadus.

LÄ«dzekļus ekonomikas atveseļošanai ar Eiropas Padomes akceptu ir saņēmušas un vÄ“l turpinās saņemt visas Eiropas valstis. Eiropa ir noteikusi prioritāras jomas, kuru attÄ«stÄ«bai ir jānovirza lielākā daļa no šiem lÄ«dzekļiem. Savukārt uz attÄ«stÄ«bu orientÄ“tās dalÄ«bvalstis šo noteikto rāmju ietvaros ir noteikušas sev prioritāri atbalstāmas nozares, kur ieguldÄ«s pieejamos lÄ«dzekļus.

Latvija kā vienmÄ“r nolÄ“musi neraudzÄ«ties tālu nākotnÄ“, bet lāpÄ«t ceļu tÄ«klu un siltināt padomju daudzdzÄ«vokļu namus, t.i. ieguldÄ«t lÄ«dzekļus daudzos, nelielos augstas gatavÄ«bas projektiņos bez jebkādas atdeves nākotnÄ“ vai ar Ä«slaicÄ«gu, nelielu peļņu. Tai pat laikā Latvijā katastrofāli krÄ«tas kravu pārvadājumi tādās kādreiz tik perspektÄ«vās un ienesÄ«gās nozarÄ“s kā dzelzceļš un ostas, lai arÄ« kaimiņvalstu ostās joprojām novÄ“rojams kravu apjomu pieaugums.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā publicÄ“to “Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«bas pārskatu 2020”, kopš 2006. gada kravu apgrozÄ«jums Latvijas ostās un dzelzceļā ir nokrities par aptuveni 50%, salÄ«dzinoši ar krÄ«zes skartajiem 2008.- 2010. gadiem. AttÄ«stÄ«bas rādÄ«tāji dažādās tautsaimniecÄ«bas nozarÄ“s turpina krist ar nepieļaujamu ātrumu, straujāk nekā tas ir citās, ar Covid-19 tikpat lielā mÄ“rā skartajās valstÄ«s. Tas tikai apliecina nepieciešamÄ«bu pÄ“c ekonomikas ministra demisijas un šÄ« amata nodošanas profesionāļa rokās.

Latvijā ir daudz ministra amata cienÄ«gu cilvÄ“ku, kuri gan ir bez politiskās piederÄ«bas. Premjers Kišjānis Kariņš pirms nedēļas pozicionÄ“ja savu viedokli – valdÄ«ba šobrÄ«d nav “jāšÅ«po”, koalÄ«cijai vÄ“l daudz kopÄ«gu plānu un J. Vitenberga demisiju viņš nelÅ«gšot. Saeimas kārtÄ«bas ruļļa 29.pants paredz ministra demisiju ierosināt arÄ« 10 Saeimas deputātiem un Saeimas komisijai, par ko pÄ“c bÅ«tÄ«bas lÄ“mums jāpieņem ar Saeimas balsojumu. Vai šÄ« iespÄ“ja tiks izmantota, rādÄ«s tuvākās dienas.

Šis ir Latvijas attÄ«stÄ«bai izšÄ·irošs gads, kad jāpieņem stratÄ“Ä£iski, ilgtermiņa lÄ“mumi. Daudzi no šiem lÄ“mumiem jau ir nokavÄ“ti un daļa no ekonomikas atveseļošanai paredzÄ“tajiem lÄ«dzekļiem jau izdalÄ«ti projektos ar zemu lietderÄ«bas koeficientu. Lai apturÄ“tu šo nekurienÄ“ traucošos ātrvilcienu, ir jāpieņem drosmÄ«gs lÄ“mums -
J. Vitenbergam jādemisionÄ“, bet vietā jānāk cilvÄ“kam ar skaidru ekonomikas reanimÄ“šanas plānu tuvākajiem gadiem. Un nevar bÅ«t runas par politisko piederÄ«bu. Bet gan tikai un vienÄ«gi par kompetenci. Ä€rstam nevajag stÅ«rÄ“t kruÄ«za laineri, bet kuÄ£a kapteinim ārstÄ“t cilvÄ“kus.