Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik vairs nav nekādu šaubu – ja Nacionālā apvienība ir nolēmusi ne tikai paņemt pie sevis bijušo tūrisma gidu un no partijas KPV LV politikā iekļuvušo Jāni Vitenbergu, bet arī pievākt sev viņa pašreiz ieņemto ekonomikas ministra amatu, tas būs nepārprotams un cinisks pašreizējā koalīcijas līguma pārkāpums. Jautājums – kas notiks tālāk.

Prieks, ka, saņēmuši publisku kritiku – visasāko laikam šī portāla ietvaros -, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji ir sapurinājušies, atzinuši to par pamatotu un ir gatavi rīkoties, lai viena konkrēta politiskā spēka un viena konkrēta trešās šķiras ministra ambīcijas un alkatība nesagrautu visu valdības būvi.

Tātad – pašlaik JKP valdes loceklis Gatis Eglītis ir paziņojis, ka „pēc valsts svētkiem koalīcijas partneri varētu sanākt kopā, lai apspriestu tālāko sadarbību, kā arī, iespējams, vienosies par izmaiņām valdībā un koalīcijā”.

Vēl vairāk – pašlaik koalīcijas līgums vispār esot uzskatāms par iesaldētu, jo „ar to gājienu koalīcijas līgums īsti nav spēkā. Jāsaprot, vai nu to atstājam pašplūsmā, vai vienojamies par jaunu sadarbības modeli, iespējams, ar kādām izmaiņām ministru sastāvā”.

Te vietā piesaukt arī šīs pašas JKP pārstāvja Jura Juraša publiskos izteikumus. „Tikko sāk nepildīt kopīgi noslēgtās vienošanās, tā būs ļoti grūti vienot partnerus darbam,” – šis ir J. Juraša izteikums, turklāt atšķirībā no G. Eglīša viņš jau faktiski atklāti runā par iespējamu Krišjāņa Kariņa valdības krišanu, jo „kāda nosacīta transformācija un kustība tajā virzienā notiek”.

"To, vai valdība jāmaina, iedomājas ikkatrs, kurš analizē un mēģina saprast, kas ir pie vainas tam, ka procesi nenotiek tā, kā vajadzētu. Vai valdība spēj restartēties? Ir jāapzinās, ka, ja ir iestājusies rutīna un darbu nevar uzlabot, tad var nonākt līdz loģiskam secinājumam," – arī šis ir J. Juraša publisks izteikums.

Nevar noliegt, ka situācija ir pietiekami tuvu kritiskajai masai – netrūkst ne reālu iemeslu, ne arī pietiekamu ieganstu valdības gāšanai. Tas, ka līdz ar Nacionālās apvienības „pavilkšanos” uz J. Vitenberga savtīgo plānu – partiju es nomainīšu, bet vērtīgo ekonomikas ministra amatu gan gribu paturēt! – koalīcijas līgums ir pārkāpts visrupjākajā veidā, ir neapšaubāms fakts.

Tikpat neapšaubāms fakts ir tas, ka K. Kariņa valdība ir izrādījusies krīzes laikam absolūti nepiemērota un darboties nespējīga, un galu galā tieši J. Vitenberga vadītā Ekonomikas ministrija ir tā, kas lielā mērā atbildīga par idiotiskajiem „aizliegto preču” sarakstiem un citiem īpaši nejēdzīgajiem ierobežojumiem. „"Ir bijuši tādi ierobežojumi, kur cilvēki vienkārši nespēj saprast, kā vispār kaut ko tādu var radīt. [..] Valdībai un valdības vadītājam ir jāuzņemas atbildība par savu darbu, kā arī jāizdara secinājumi," – te nu var tikai piekrist J. Jurašam.

Līdz ar to pēc būtības jautājums nav par to, vai J. Vitenbergam ir jāaiziet no ekonomikas ministra amata. Atbilde te ir pilnīgi skaidra – lai ko bubinātu Krišjānis Kariņš, viņa valdība ir radīta uz koalīcijas līguma pamata, un tajā nekas nav minēts par to, ka līgumu būtu iespējams uz citu partiju rēķina pārkāpt vienam nekaunīgam ekonomikas ministram un vienai alkatīgai Nacionālajai apvienībai.

Protams, K. Kariņam ir jāpieprasa J. Vitenberga demisija, un jautājums ir pavisam cits – kas nāks vietā. No vienas puses, ir vairāk nekā skaidrs, ka izšķīdusī KPV LV partija nekādu cienījamu kandidātu no savām rindām izvirzīt nespēj. No otras puses, valstij vairāk nekā jebkad iepriekš ekonomikas ministra amatā ir nepieciešams profesionāls, „drēbi” zinošs cilvēks.

Vai beidzot Latvija nebūtu pelnījusi šajā amatā vismaz līdz nākamajām vēlēšanām vienu cilvēku, kurš tiktu izvēlēts nevis pēc partijiskās piederības, bet pēc spējām, prasmēm un līdzšinējās pieredzes?

Šobrīd Latvijai kā nekad nepieciešams ekonomikas ministrs ar izpratni par globāliem un lokāliem ekonomikas procesiem. Covid-19 ir skāris visas biznesa nozares visā pasaulē, tādēļ spēja reanimēt ekonomiskos procesus valstī noteiks Latvijas izaugsmes iespējas vēl daudzus gadus.

Līdzekļus ekonomikas atveseļošanai ar Eiropas Padomes akceptu ir saņēmušas un vēl turpinās saņemt visas Eiropas valstis. Eiropa ir noteikusi prioritāras jomas, kuru attīstībai ir jānovirza lielākā daļa no šiem līdzekļiem. Savukārt uz attīstību orientētās dalībvalstis šo noteikto rāmju ietvaros ir noteikušas sev prioritāri atbalstāmas nozares, kur ieguldīs pieejamos līdzekļus.

Latvija kā vienmēr nolēmusi neraudzīties tālu nākotnē, bet lāpīt ceļu tīklu un siltināt padomju daudzdzīvokļu namus, t.i. ieguldīt līdzekļus daudzos, nelielos augstas gatavības projektiņos bez jebkādas atdeves nākotnē vai ar īslaicīgu, nelielu peļņu. Tai pat laikā Latvijā katastrofāli krītas kravu pārvadājumi tādās kādreiz tik perspektīvās un ienesīgās nozarēs kā dzelzceļš un ostas, lai arī kaimiņvalstu ostās joprojām novērojams kravu apjomu pieaugums.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas interneta mājas lapā publicēto “Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu 2020”, kopš 2006. gada kravu apgrozījums Latvijas ostās un dzelzceļā ir nokrities par aptuveni 50%, salīdzinoši ar krīzes skartajiem 2008.- 2010. gadiem. Attīstības rādītāji dažādās tautsaimniecības nozarēs turpina krist ar nepieļaujamu ātrumu, straujāk nekā tas ir citās, ar Covid-19 tikpat lielā mērā skartajās valstīs. Tas tikai apliecina nepieciešamību pēc ekonomikas ministra demisijas un šī amata nodošanas profesionāļa rokās.

Latvijā ir daudz ministra amata cienīgu cilvēku, kuri gan ir bez politiskās piederības. Premjers Kišjānis Kariņš pirms nedēļas pozicionēja savu viedokli – valdība šobrīd nav “jāšūpo”, koalīcijai vēl daudz kopīgu plānu un J. Vitenberga demisiju viņš nelūgšot. Saeimas kārtības ruļļa 29.pants paredz ministra demisiju ierosināt arī 10 Saeimas deputātiem un Saeimas komisijai, par ko pēc būtības lēmums jāpieņem ar Saeimas balsojumu. Vai šī iespēja tiks izmantota, rādīs tuvākās dienas.

Šis ir Latvijas attīstībai izšķirošs gads, kad jāpieņem stratēģiski, ilgtermiņa lēmumi. Daudzi no šiem lēmumiem jau ir nokavēti un daļa no ekonomikas atveseļošanai paredzētajiem līdzekļiem jau izdalīti projektos ar zemu lietderības koeficientu. Lai apturētu šo nekurienē traucošos ātrvilcienu, ir jāpieņem drosmīgs lēmums -
J. Vitenbergam jādemisionē, bet vietā jānāk cilvēkam ar skaidru ekonomikas reanimēšanas plānu tuvākajiem gadiem. Un nevar būt runas par politisko piederību. Bet gan tikai un vienīgi par kompetenci. Ārstam nevajag stūrēt kruīza laineri, bet kuģa kapteinim ārstēt cilvēkus.

Novērtē šo rakstu:

0
0