Iesaki rakstu:

17. janvārÄ« valsts prezidents Egils Levits RÄ«gas pilÄ« tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju Juri Jurašu, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tāju Inesi LÄ«biņu-Egneri un Saeimas Juridiskās komisijas KrimināltiesÄ«bu politikas apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tāju Andreju Judinu, lai izvÄ“rtÄ“tu 2021. gadā paveikto un pārrunātu plānotos darbus tieslietu jomā 2022. gadā.

Valsts prezidents sarunā izvirzÄ«ja vairākus bÅ«tiskus šajā gadā apspriežamos tiesÄ«bpolitikas un tiesu sistÄ“mas attÄ«stÄ«bas jautājumus. E. Levits uzsvÄ“ra Tieslietu padomes lomu, iesaistot diskusijā visus tiesÄ«bpolitikas veidotājus, tiesu sistÄ“mas atzarus un tiesu sistÄ“mai piederÄ«go brÄ«vo profesiju pārstāvjus par aktuālajiem jautājumiem nozarÄ“, atzinÄ«gi vÄ“rtÄ“jot Tieslietu padomes darbu un dialogu ar izpildvaru un likumdevÄ“ju.

Tāpat E. Levits pozitÄ«vi novÄ“rtÄ“ja Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas spÄ“ju reaģēt uz problÄ“mām likumu piemÄ“rošanā un ātri rast tām risinājumu. Pie labas likumdošanas prakses pieder tas, ka likumdevÄ“js pats seko lÄ«dzi likuma piemÄ“rošanai un spÄ“j novÄ“rst gadÄ«jumus, kad likums nesasniedz savu mÄ“rÄ·i vai tiesÄ«bu piemÄ“rotājs to piemÄ“ro neatbilstoši likumdevÄ“ja iecerei.

Valsts prezidents vÄ“lÄ“jās noskaidrot, kā un kad tiks novÄ“rsti Valsts kontroles un Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas (OECD) pagājušajā gada publiskotajā tieslietu auditā norādÄ«tie sistÄ“mas vājie punkti un ieviesti priekšlikumi uzlabojumiem. E. Levits arÄ« uzsvÄ“ra nepieciešamÄ«bu, strādājot pie uzlabojumiem, Ä«paši pievÄ“rsties izmeklÄ“tāja un prokurora sadarbÄ«bas jautājumiem izmeklÄ“šanas laikā un apsÅ«dzÄ«bu kvalitātes celšanai.

Valsts prezidents darÄ«ja zināmu, ka šonedēļ plāno Saeimā iesniegt sagatavotos grozÄ«jumus Politisko organizāciju (partiju) finansÄ“šanas likumā, kas regulÄ“tu valsts budžeta finansÄ“juma samazinājumu tām partijām, kuru frakcijas Saeimā ir sabrukušas un nespÄ“j Ä«stenot vÄ“lÄ“tāju atbalstÄ«to programmu. E. Levits uzsvÄ“ra, ka grozÄ«jumi ir izstrādāti, konsultÄ“joties ar attiecÄ«gās jomas lietpratÄ“jiem, lai nākotnÄ“ izvairÄ«tos no “šÄdas Eiropā lÄ«dz šim retas situācijas, kad parlamentā ievÄ“lÄ“tā partija sasaukuma laikā sabrÅ«k un nespÄ“j pilnvÄ“rtÄ«gi Ä«stenot savu vÄ“lÄ“tāju pārstāvniecÄ«bu Saeimā”.

Tieslietu jomas pārstāvji sarunā summÄ“ja 2021. gadā paveikto valdÄ«bā un Saeimā jomas stiprināšanā. Tika minÄ“ts darbs pie drošas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides stiprināšanas, šajā kontekstā minot zemesgrāmatas nodevas samazināšanu, Ekonomisko lietu tiesas darbÄ«bas sākumu, Valsts zemes dienesta datu publisku pieejamÄ«bu. Valsts prezidents uzsvÄ“ra, ka, tiekoties ar Ä€rvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), ir saņēmis atzinÄ«gu vÄ“rtÄ“jumu par Ekonomisko lietu tiesas lÄ«dzšinÄ“jo darbÄ«bu, minot ātru un efektÄ«gu lietu izskatÄ«šanu. Tāpat veikti nozÄ«mÄ«gi uzlabojumi likumos, kas regulÄ“ advokatÅ«ras, notariāta un tiesu izpildÄ«tāju darbÄ«bu. Ar atsevišÄ·u likumu veikta fizisko personu atbrÄ«vošana no mazajām parādsaistÄ«bām, lai atbalstÄ«tu maznodrošinātās sabiedrÄ«bas grupas.

Pie šajā gadā turpināmajiem un jaunajiem darbiem tika minÄ“ta Liepājas cietuma bÅ«vniecÄ«ba, Tieslietu akadÄ“mijas veidošana, Ekonomisko lietu tiesas stiprināšana, darbs pie Satversmes tiesas spriedumu izpildes. Saeimas Juridiskās komisijas un tās apakškomisiju redzeslokā bÅ«s darbs pie mediju aizsardzÄ«bas pret individuālas vajāšanas gadÄ«jumiem, darbs pie cīņas ar dezinformāciju un viltus ziņu izplatÄ«šanas, nelegāli iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas apkarošanas u. c.