Iesaki rakstu:

Augstākās tiesas (AT) priekšsÄ“dÄ“tāja Aigara Strupiša ierosinātā pārbaude par Ä£enerālprokurora Jura Stukāna iespÄ“jamiem pārkāpumiem, kuri varÄ“tu bÅ«t par pamatu viņa atlaišanai, ir pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu lielākais politiskais skandāls (pÄ“c Latvijas Bankas prezidenta vÄ“lÄ“šanu piruetÄ“m).

Skandāls par Ä£enerālprokurora mÄ“Ä£inājumiem ietekmÄ“t Krišjāņa Kariņa lidojumu lietas virzÄ«bu jeb, kā to nosauca pats skandāla vaininieks, Ä£enerālprokurors Juris Stukāns, glupÄ«bas iezÄ«mÄ“ vairākas Latvijas politiskās sistÄ“mas fundamentālas problÄ“mas.

Pirms aplÅ«kosim šÄ«s problÄ“mas atsevišÄ·i, atgādināsim, kāda ir šÄ« skandāla priekšvÄ“sture. 2024. gada martā Ä¢enerālprokuratÅ«ra, balstoties uz Valsts kontroles ziņojumu, kurā tika konstatÄ“ta nelikumÄ«ga un neekonomiska lÄ«dzekļu izmantošana premjerministra lidojumu nodrošināšanai ar privātajiem lidaparātiem, sāka kriminālprocesu par iespÄ“jamu lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu. Lieta tālākai izmeklÄ“šanai tika nodota Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

TeorÄ“tiski Ä¢enerālprokuratÅ«rai, KNAB un visām citām tiesÄ«bsargājošÄm struktÅ«rām no šÄ« brīža bÅ«tu jāveic rÅ«pÄ«ga, bezkaislÄ«ga, no politiskās varas absolÅ«ti neatkarÄ«ga izmeklÄ“šana, jāatrod vainÄ«gie, ja tādi ir, un jānodod viņi tiesai. Tā tam visam bÅ«tu jānotiek teorÄ“tiski uz papÄ«ra. Taču mÄ“s dzÄ«vojam uz grÄ“cÄ«gās zemes, un visi esam tikai cilvÄ“ki. TāpÄ“c praksÄ“ sākās divu veidu darbÄ«bas. Viena - grÄ“kāža meklÄ“šana. Otra - centieni atrast veidus, kā minimizÄ“t kriminālprocesa tiesiskās sekas.

Lai gan publiski pieejamie lietas materiāli liecina, ka galvenie privāto lidmašÄ«nu izmantošanas rosinātāji bijuši pats Kariņš un viņa tā brīža biroja vadÄ«tājs Jānis Patmalnieks, par galveno grÄ“kāzi tika izraudzÄ«ts Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš tika atstādināts no amata. Pats Citskovskis apgalvoja, ka Kariņa birojs spiedis viņu uzņemties atbildÄ«bu.

Taču viena lieta ir atstādināšana no amata, bet cita - kriminālprocess, tiesa un iespÄ“jamais sods. Tiesā “nozÄ«mÄ“t” kādu par grÄ“kāzi nebÅ«tu tik viegli. TāpÄ“c tiesÄ«bsargājošÄm struktÅ«rām - Ä¢enerālprokuratÅ«rai un KNAB - bija uzdevums atrast tādus juridiski pieņemamus formulÄ“jumus, lai lietu noklusinātu. Labākajā gadÄ«jumā kriminālprocesu izbeigtu pavisam, sliktākajā - pārkvalificÄ“tu par kaut ko pavisam nenozÄ«mÄ«gu un sÄ«ku. Šeit jānorāda, ka nekāda konkrÄ“ta uzdevuma, visticamāk, nebija un neviens tādu tieši neuzdeva. Aparātā katrs pats lieliski saprot, kas jādara, lai nodrošinātu sev labvÄ“lÄ«gu karjeras virzÄ«bu.

Ar kriminālprocesa tiesisko seku minimizāciju tad arÄ« sāka nodarboties mÅ«su tiesÄ«bsargājošÄs iestādes. Ä¢enerālprokuratÅ«rā esot notikušas vairākas sanāksmes, kurās spriests, kā procesus ievirzÄ«t politiskajai varai vÄ“lamā gultnÄ“. Šajās sanāksmÄ“s piedalÄ«jies arÄ« pats Ä£enerālprokurors Stukāns, kurš esot “spiedis” veikt izmeklÄ“šanu noteiktā virzienā. Pret šo “spiedienu” iestājusies prokurore Viorika Jirgena, kura arÄ« šÄ gada februārÄ« nosÅ«tÄ«jusi “trauksmes ziņojumu” AT priekšsÄ“dÄ“tājām Strupišam.

Strupišs šos “trauksmes ziņojumus”, kuri esot bijuši vairāki, nevarÄ“ja neņemt vÄ“rā un bija spiests reaģēt. Rezultātā tika ierosināta pārbaude, kuru veikt pilnvarota AT senatore Aija Branta. LÄ«dz pārbaudes beigām, kas varÄ“tu ilgt lÄ«dz jÅ«nija sākumam, nākamā Ä£enerālprokurora amata kandidāta izvirzÄ«šanas process ir apturÄ“ts.

Tāda ir šÄ«s lietas fabula, bet no valstiskās attÄ«stÄ«bas aspekta svarÄ«gāk ir no šÄ« skandāla izdarÄ«t pareizos secinājumus.

“Sargsuņiem” jābÅ«t nekaitÄ«giem

Kā jau tika teikts, dzÄ«vojam mÄ“s uz grÄ“cÄ«gās zemes un cilvÄ“ki vien esam. Bet cilvÄ“ki visur savā dziļākajā bÅ«tÄ«bā ir lÄ«dzÄ«gi. Vai tā ir ASV, Ķīna, Krievija, Koreja vai Eiropa. Ja vien varai tiek dota vaļa, tā sāk bÅ«vÄ“t savu nesatricināmās varas vertikāles konstrukciju. Tā nav tikai Putina, Sji vai Kima iegriba. Tāda ir varas bÅ«tÄ«ba visur. Tikai vienās valstÄ«s tur pie varas esošajiem to izdodas panākt, bet citās valstÄ«s tur esošie institÅ«ti, sabiedrÄ«bas aktivitātes, dažādi demokrātiskie svaru un atsvaru mehānismi cenšas to nepieļaut.

JāatzÄ«st, Latvijā demokrātiskās tradÄ«cijas ir vāji attÄ«stÄ«tas, sabiedrÄ«bas aktivitātes mazskaitlÄ«gas un nenozÄ«mÄ«gas, esošie institÅ«ti dziļi integrÄ“ti politiskajā varā. Viens no svarÄ«gākajiem varas vertikāles elementiem ir kontrolÄ“tas tiesÄ«bsargājošÄs struktÅ«ras - tiesu sistÄ“ma, prokuratÅ«ra, policija un drošÄ«bas dienesti.

Varas vertikāles konstrukcijā šo tiesÄ«bsargājošo struktÅ«ru galvenā funkcija kļūst nevis izmeklÄ“t likuma pārkāpumus un nodrošināt tiesiskumu, bet gan izpatikt augstākajai politiskajai varai un nodrošināt tās komfortu. PraksÄ“ tas nozÄ«mÄ“: politiskajai varai svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanu ievirzÄ«t tajā gultnÄ“, kādā “vajag”. Cits ne mazāk svarÄ«gs šÄ«s konstrukcijas elements ir - pašu kontrolÄ“ti mediji, bet par tiem citreiz.

“VienotÄ«ba” jeb plašÄkā izpratnÄ“ pašreizÄ“jā valdošÄ politiskā nomenklatÅ«ra, valdošais varas aparāts pie varas jau ir vairāk nekā 15 gadus un šo varas vertikāli ir pamazām veidojis pÄ“c viena principa - lai visi šie nominālie “sargsuņi” bÅ«tu maksimāli paklausÄ«gi, laiski, bezzobaini un pat zināmā mÄ“rā piemÄ«lÄ«gi. Katrā ziņā absolÅ«ti nekaitÄ«gi.

Vai kāds var nosaukt pÄ“dÄ“jos piecos vai pat vairāk gados kādu skaļu lietu, kuru bÅ«tu atklājusi mÅ«su prokuratÅ«ra, KNAB, Valsts policija vai citas tiesÄ«bsargājošÄs struktÅ«ras? Lietu, kura bÅ«tu uzspridzinājusi mÅ«su sastāvÄ“jušos politisko pīļu dÄ«Ä·i?

Tā pati Kariņa lidojumu lieta, var iebilst. Uzreiz atzÄ«mÄ“sim, ka šÄ« lieta tā arÄ« nav kļuvusi krimināla (lielā mÄ“rā pateicoties tieši prokuratÅ«ras pozÄ«cijai). Kariņam sÄ“dÄ“šana uz apsÅ«dzÄ“to sola un cietuma nāras pagaidām vÄ“l nedraud. ArÄ« pats skandāls ieguva lielo publicitāti tieši tāpÄ“c, ka pats Kariņš vienā brÄ«dÄ« aizspÄ“lÄ“jās, ievÄ“rojami pārvÄ“rtÄ“ja savus spÄ“kus un kļuva politiskajai šÄ·irai par traucÄ“kli.

SabiedrÄ«bā (arÄ« pašÄ “VienotÄ«bā”) jau bija iestājies nogurums no Kariņa dominances Latvijas politikā. Esmu pilnÄ«gi pārliecināts, ka ziņas par viņa lidojumiem ātri vien bÅ«tu izčākstÄ“jušas un nebÅ«tu pāraugušas vispārÄ“jā skandālā, ja bÅ«tu izskanÄ“jušas pāris gadu agrāk.

Citu skaļu, nopietnu skandālu ar augstām, pie varas esošÄm (nevis bijušÄm) Latvijas amatpersonām nav bijis jau gadiem. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka visi pie mums kļuvuši neparasti godprātÄ«gi, kristāltÄ«ri un sirdsšÄ·Ä«sti? NebÅ«sim naivi. Vienkārši minÄ“tā varas vertikāle jau ir reālajā dzÄ«vÄ“ nostiprinājies fakts.

Nedrīkst pieļaut konstrukciju puvi

Šeit obligāti jānorāda, ka augstāk minÄ“tais nenozÄ«mÄ“, ka visi, kas atrodas “augstajos plauktos”, iestājas par šÄdu varas vertikāli, paklausÄ«gām tiesÄ«bsargājošÄm struktÅ«rām, varai piebalsojošiem medijiem utt. SabiedrÄ«bas augstākajos slāņos nebÅ«t visi nav Putina vai Trampa tipa varas vertikāles cienÄ«tāji. DrÄ«zāk pat otrādi. Vairums no viņiem ir svÄ“ti pārliecināti, ka ir lielākie “demokrāti” Latvijā, “cÄ«nās” par demokrātiju, ideju daudzveidÄ«bu, brÄ«vu politisko konkurenci un tamlÄ«dzÄ«gi. Par visu labo, pret visu slikto.

TeorÄ“tiski. PraksÄ“ tas viss izskatās drusku citādāk. Domu gājiens apmÄ“ram šÄds: ja mÄ“s nostāsimies pret “VienotÄ«bu”, pret pastāvošo varu, tad kas notiks? Atnāks Šlesers, Rosļikovs vai citi radikāļi. Vai to mums vajag? NÄ“. Tad labāk piecietÄ«sim “VienotÄ«bas” (politiskās nomenklatÅ«ras) varas vertikāles nostiprināšanos visās lÄ«nijās. KritizÄ“sim visu veidu opozicionārus (visādus elksniņus, šleserus un langas) un izturÄ“simies pret viņiem ar visu likuma bardzÄ«bu. Pret savÄ“jiem ar mÄ«kstiem cimdiem.

Viss jau bÅ«tu jauki. ProblÄ“ma tikai tā, ka ilgtermiņā šÄda konstrukcija nestrādā. Vienkārši tāpÄ“c, ka tāda konstrukcija lÄ“nām pÅ«st. LÄ«dz vienā brÄ«dÄ« sagrÅ«st. Nepieļaut varas konstrukcijas puvi ir mÅ«su visu galvenais uzdevums.

Saite: https://nra.lv/neatkariga/komentari/bens-latkovskis/489273-varas-vertikales-vienotibas-galvenas-balsta-konstrukcijas-tiesibsargajosas-strukturas-un-mediji.htm