VARAM „neapbižo(t)†Zemgali
Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputÄts · 27.10.2019. · Komentāri (0)ŠobrÄ«d nozÄ«mÄ«gÄkÄs un ilgtermiÅ†Ä lielÄko ietekmi uz Latviju kÄ valsti nesošÄs pÄrmaiņas ir administratÄ«vi teritoriÄlÄ reforma (ATR). Reformai bÅ«tu jÄsaved kÄrtÄ«bÄ valsts reÄ£ioni, ieliekot stingrus pamatus to sociÄlekonomiskÄs attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vÄm nÄkotnÄ“, un jÄnovÄ“rš turpmÄku Å«densgalvas RÄ«gas pampšanu vÄ“l lielÄkai. Diemžēl nepamet sajÅ«ta, ka steigÄ tapusÄ« reforma nespÄ“s atrisinÄt visus bÅ«tiskÄkos reÄ£ionÄlÄs politikas jautÄjumus. Proti, Zemgales reÄ£ionÄ – Latvijas maizes klÄ“tÄ« – netiek atstÄta neviena valsts nozÄ«mes pilsÄ“ta, lasi – nacionÄlas nozÄ«mes reÄ£iona attÄ«stÄ«bas centrs. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijai (VARAM) pietikšot ar RÄ«gu! Vai tiešÄm?
Reformas plÄni ZemgalÄ“
SaskaÅ†Ä ar pašreizÄ“jo ATR redakciju Zemgales reÄ£ionÄ nebÅ«s neviena urbÄna centra jeb valsts nozÄ«mes pilsÄ“tas atšÄ·irÄ«bÄ no Kurzemes, kur ieplÄnota LiepÄja; Vidzemes – JÅ«rmala; Latgales – Daugavpils un RÄ“zekne. DÄ«vaini, jo pašlaik spÄ“kÄ esošajÄ Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijÄ lÄ«dz 2030. gadam sacÄ«ts, ka tieši pilsÄ“tÄm jÄkļūst par katra reÄ£iona un visas valsts attÄ«stÄ«bas virzÄ«tÄjspÄ“ku. VÄ“l dÄ«vainÄk, ka minÄ“tÄ stratÄ“Ä£ija tika izstrÄdÄta Valda Dombrovska, pašreizÄ“jÄ premjera partijas biedra un domubiedra vadÄ«bÄ. Vai bÅ«tu iespÄ“jams, ka Ministru kabinetÄ ir pazudis šÄ«s stratÄ“Ä£ijas teksts un neviens vairs neatminas pirms deviņiem gadiem pielemto un joprojÄm spÄ“kÄ esošo?
ATR plÄni paredz Jelgavai un JÄ“kabpilij atņemt valsts nozÄ«mes pilsÄ“tu statusu, iekļaujot tÄs jaunveidojamos novados un attiecÄ«gi piešÄ·irot novadu pilsÄ“tu statusu. LÄ«dz ar minÄ“tajÄm divÄm ZemgalÄ“ iecerÄ“tas vÄ“l Äetras pašvaldÄ«bas, kuru galvgalÄ« atradÄ«sies tÄdas novadu pilsÄ“tas kÄ Aizkraukle, Bauska, Dobele un Tukums. Atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem novada pilsÄ“ta ir vidusposms starp valsts nozÄ«mes pilsÄ“tÄm un ciemiem.
KÄpÄ“c Zemgalei vajadzÄ«ga valsts nozÄ«mes pilsÄ“ta?
Atbilstoši AdministratÄ«vo teritoriju un apdzÄ«voto vietu likumam valsts pilsÄ“tas raksturo attÄ«stÄ«ta komercdarbÄ«ba, transporta un komunÄlÄ saimniecÄ«ba, sociÄlÄ infrastruktÅ«ra; nozÄ«mÄ«gs kultÅ«ras iestÄžu komplekss; kÄ arÄ« tajÄs dzÄ«vo ne mazÄk par 25 tÅ«kstošiem pastÄvÄ«go iedzÄ«votÄju. Valsts nozÄ«mes pilsÄ“tÄm ir jÄpilda reÄ£ionu nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centru loma, sniedzot apkÄrtÄ“jo novadu iedzÄ«votÄjiem pakalpojumus un nodrošinot darbavietas. AtstÄjot Zemgali sÄ“rdienÄ«tes lomÄ bez sava centra, VARAM pÄ“c noklusÄ“šanas piespÄ“lÄ“ jau tÄ uzblÄ«dušajai valsts galvaspilsÄ“tai RÄ«gai kÄ tuvÄkajam urbÄnajam centram.
Valsts vienmÄ“rÄ«gai attÄ«stÄ«bai nepieciešamas ne vien pašpietiekamas (ekonomiski stabilas) pašvaldÄ«bas, bet arÄ« reÄ£ionÄli urbÄnie centri, kas novÄ“rstu turpmÄku Latvijas pÄrvÄ“ršanos par pilsÄ“tvalsti jeb RÄ«gas Republiku. KÄ tuvÄkais piemÄ“rs jÄaplÅ«ko Lietuva ar 2,8 miljoniem iedzÄ«votÄju, kur bez Viļņas ir virkne apriņķu pilsÄ“tu – reÄ£ionÄlo attÄ«stÄ«bas centru – ar aptuveni 100 tÅ«kstošiem iedzÄ«votÄju (2018.g. statistikas dati tÅ«kstošos: Kauņa – 312, KlaipÄ“da – 164, Šauļi – 107 un Panevēža – 99), kas ļauj saglabÄt daudzmaz vienmÄ“rÄ«gu populÄcijas blÄ«vumu visÄ valsts teritorijÄ. LatvijÄ šÄda loma atvÄ“lÄ“ta urbÄnajÄm valsts nozÄ«mes pilsÄ“tÄm.
Netieši veicinot darbaspÄ“ka ikdienas kustÄ«bu uz Zemgales kaimiņu reÄ£ionu – RÄ«gu, tiek palielinÄta gan katra indivÄ«da, gan Latvijas kopÄ“jÄ ekoloÄ£iskÄ pÄ“da jeb kaitÄ“jums, t.sk. CO2 izmešu daudzums, apkÄrtÄ“jai videi. Laikam visi bÅ«s dzirdÄ“juši, ka RÄ«gÄ šie normatÄ«vi jau sen un sistemÄtiski tiek pÄrkÄpti? Turpretim, sekmÄ“jot reÄ£ionÄlo centru izveidi un nostiprinÄšanos, bÅ«tu iespÄ“jams mazinÄt šo nelabvÄ“lÄ«go ietekmi, kam pievÄ“rsta uzmanÄ«ba arÄ« deklarÄcijas par Artura KrišjÄņa Kariņa vadÄ«tÄ Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu 64.punktÄ.
Mani kÄ zemgalieti uztrauc arÄ« RÄ«gas pašvaldÄ«bas vadÄ«bas aizvadÄ«tajos gados ne reizi vien izteiktie domu graudi darba ņēmÄ“jus no reÄ£ioniem aplikt ar papildu nodokļiem par lielpilsÄ“tas infrastruktÅ«ras izmantošanu vai nodevÄm iebraukšanai Latvijas galvaspilsÄ“tÄ. TÄ teikt, joki jokiem, bet mÄ“dz bÅ«t arÄ« sÄpÄ«gi jeb katrÄ jokÄ... daļa patiesÄ«bas.
Galu galÄ ir tieši urbÄnajiem attÄ«stÄ«bas centriem rezervÄ“tie Eiropas fondu lÄ«dzekļi, kas šajÄ gadÄ«jumÄ Zemgales reÄ£ionam nebÅ«tu pieejami.
Jelgava kÄ Zemgales reÄ£iona galvaspilsÄ“ta
Kopš 1573.gadÄ Jelgavai, šobrÄ«d devÄ«tajai vecÄkajai LatvijÄ, tika piešÄ·irtas pilsÄ“tas tiesÄ«bas, tÄs neviens nav centies apstrÄ«dÄ“t. VÄ“l vairÄk, no 1578. – 1795.gadam Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsÄ“ta, bet pÄ“cÄk kļuva par Kurzemes guberņas administratÄ«vo centru. SavukÄrt no 1919.gada 2.lÄ«dz 6.janvÄrim Jelgava kļuva par Latvijas Republikas Pagaidu valdÄ«bas mÄjvietu un valsts de facto galvaspilsÄ“tu. Tik tÄlu vÄ“sture!
MÅ«sdienÄs Jelgava ar 55’972 pastÄvÄ«gajiem iedzÄ«votÄjiem ir lielÄkÄ pilsÄ“ta ZemgalÄ“ un ceturtÄ lielÄkÄ valstÄ«. Šeit atrodas lielÄkais reÄ£ionÄlais izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes centrs nacionÄlÄ mÄ“rogÄ – Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte, – kas nupat iekļuvusi starptautiskÄ inženierzinÄtņu un tehnoloÄ£iju reitingÄ starp 5% pasaules labÄko universitÄšu. Jelgava ir viens no valstÄ« vadošajiem metÄlapstrÄdes centriem. Zemgales sirdÄ« ir koncentrÄ“ta arÄ« citu nozaru ražošana. Jelgavas kultÅ«ras dzÄ«ve ir slavena un atpazÄ«stama ne vien LatvijÄ, bet visas Baltijas mÄ“rogÄ. Kur vÄ“l uzskatÄmÄku reÄ£iona galvaspilsÄ“tu – Zemgales urbÄno centru, kÄ pretsvaru pÄraugušajai RÄ«gai?
Interesanti, ka ATR plÄnos valsts nozÄ«mes pilsÄ“tas statuss paredzÄ“ts par Jelgavu mazÄkajÄm – JÅ«rmalai (no 1946. – 1959.gadam RÄ«gas pilsÄ“tas JÅ«rmalas rajons) ar 49’325 iedzÄ«votÄjiem un RÄ“zeknei ar 27’820 iedzÄ«votÄjiem. TurklÄt JÅ«rmalas kontekstÄ grÅ«ti runÄt kÄ par reÄ£ionÄlu ražošanas centru, tÄ arÄ« zinÄtnes meku.
Ko darīt?
Ikvienam plÄnam un reformai, rÅ«pÄ“joties par tÄ ilgtspÄ“ju, jÄbÅ«t konsekventam, balstÄ«tam saprotamos un caurskatÄmos principos. IzstrÄdÄjot priekšlikumus par valsts nozÄ«mes pilsÄ“tÄm un administratÄ«vi teritoriÄlo reformu kopumÄ, jÄievÄ“ro vienlÄ«dzÄ«bas un taisnÄ«guma principi. Tikai tÄdÄ gadÄ«jumÄ ir iespÄ“jams nodrošinÄt vispÄrÄ“ju izpratni un atbalstu veicamajam darbam, kura mÄ“rÄ·i jÄsasniedz ilgtermiņÄ, nevis tuvÄko trÄ«s gadu laikÄ.
Tas jo Ä«paši svarÄ«gi ir, raugoties uz šÄ« Saeimas sasaukuma partiju atbalsta reitingiem sabiedrÄ«bÄ. Baidos, ka atsevišÄ·u politisko spÄ“ku kadence Latvijas parlamentÄ ir pirmo un pÄ“dÄ“jo reizi.
Nodrošinot ATR konsekvenci un principialitÄti, Zemgales reÄ£ionam vajadzÄ«ga sava valsts nozÄ«mes pilsÄ“ta. VislabÄk šim statusam gan vÄ“sturiski, gan sociÄlekonomiski atbilst Jelgava.
Jelgavas novads ir jÄveido, apvienojot pašreizÄ“jo Jelgavas novadu ar Ozolnieku novadu. Abos novados ir attÄ«stÄ«ta lauksaimnieciskÄ ražošana un iespÄ“ja izveidot vienotu teritoriju ar 32 108 iedzÄ«votÄjiem. TurklÄt potenciÄlÄ novada centrÄ – Ozolnieku ciemÄ, ir ne vien attÄ«stÄ«ta infrastruktÅ«ra un ražošana, bet arÄ« pieaug iedzÄ«votÄju skaits. Ozolniekos atrodas arÄ« augstÄkÄ mÄcÄ«bu iestÄde – Baltijas StarptautiskÄs akadÄ“mijas filiÄle.
AplÅ«kojot CVK 2017.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu datus par Ozolnieku ciemu (vÄ“lÄ“šanu iecirknis Nr. 472 „Ozolnieku dome”), redzams, ka šeit ir reÄ£istrÄ“ti 2815 vÄ“lÄ“tÄju. RespektÄ«vi, Ozolnieku ciema iedzÄ«votÄju skaits bez nepilngadÄ«gajiem, nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem ir turpat trÄ«s tÅ«kstoši. Tas ļauj optimistiski raudzÄ«ties uz iespÄ“ju Ozolniekiem piešÄ·irt novada pilsÄ“tas statusu.
SaskaÅ†Ä ar spÄ“kÄ esošajiem normatÄ«vajiem aktiem pilsÄ“tas statusu var piešÄ·irt apdzÄ«votajÄm vietÄm, kuras ir kultÅ«ras un komercdarbÄ«bas centri ar attÄ«stÄ«tu inženierinfrastruktÅ«ru un ielu tÄ«klu un kurÄs ir ne mazÄk par 2000 pastÄvÄ«go iedzÄ«votÄju. Novada pilsÄ“tas statusu piešÄ·ir un atceļ ar likumu, izvÄ“rtÄ“jot Ministru kabineta atzinumu un attiecÄ«gÄ novada domes lÄ“mumu.
PilsÄ“tas statuss bÅ«tu izdevÄ«gs arÄ« Ozolnieku ciema iedzÄ«votÄjiem. Proti, apdzÄ«votÄs vietÄs ar pilsÄ“tas statusu parasti pieaug nekustamÄ Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba, attiecÄ«gi palielinÄs iedzÄ«votÄju rÄ«cÄ«bÄ esošÄ Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba. TurklÄt uz izsaukumu pilsÄ“tas teritorijÄ tÄdiem ÄtrÄs reaģēšanas dienestiem kÄ ÄtrÄ palÄ«dzÄ«ba un ugunsdzÄ“sÄ“ji ir jÄierodas 15, nevis 25 minÅ«šu laikÄ. PilsÄ“tas statuss Ozolniekiem varÄ“tu palÄ«dzÄ“t arÄ« turpmÄk piesaistÄ«t investÄ«cijas arvien jaunu ražošanas uzņēmumu atvÄ“ršanai.
CienÄ«jamie valstsvÄ«ri, ATR lobisti, atcerieties par politiskÄ svÄrsta principu un lieciet tÄ“vzemes intereses pirmajÄ, bet savas personÄ«gÄs – pÄ“dÄ“jÄ vietÄ. VARAM neapbižo(t)* Zemgali.
*Ja kÄdam ir jautÄjums par konkrÄ“tÄ vÄrda izvÄ“li, lai apdomÄ, kur vÄ“l ir tik centralizÄ“ta valsts vara kÄ sagatavotajos ATR plÄnos