Iesaki rakstu:

ŠobrÄ«d nozÄ«mÄ«gākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošÄs pārmaiņas ir administratÄ«vi teritoriālā reforma (ATR). Reformai bÅ«tu jāsaved kārtÄ«bā valsts reÄ£ioni, ieliekot stingrus pamatus to sociālekonomiskās attÄ«stÄ«bas perspektÄ«vām nākotnÄ“, un jānovÄ“rš turpmāku Å«densgalvas RÄ«gas pampšanu vÄ“l lielākai. Diemžēl nepamet sajÅ«ta, ka steigā tapusÄ« reforma nespÄ“s atrisināt visus bÅ«tiskākos reÄ£ionālās politikas jautājumus. Proti, Zemgales reÄ£ionā – Latvijas maizes klÄ“tÄ« – netiek atstāta neviena valsts nozÄ«mes pilsÄ“ta, lasi – nacionālas nozÄ«mes reÄ£iona attÄ«stÄ«bas centrs. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijai (VARAM) pietikšot ar RÄ«gu! Vai tiešÄm?

Reformas plāni Zemgalē

Saskaņā ar pašreizÄ“jo ATR redakciju Zemgales reÄ£ionā nebÅ«s neviena urbāna centra jeb valsts nozÄ«mes pilsÄ“tas atšÄ·irÄ«bā no Kurzemes, kur ieplānota Liepāja; Vidzemes – JÅ«rmala; Latgales – Daugavpils un RÄ“zekne. DÄ«vaini, jo pašlaik spÄ“kā esošajā Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijā lÄ«dz 2030. gadam sacÄ«ts, ka tieši pilsÄ“tām jākļūst par katra reÄ£iona un visas valsts attÄ«stÄ«bas virzÄ«tājspÄ“ku. VÄ“l dÄ«vaināk, ka minÄ“tā stratÄ“Ä£ija tika izstrādāta Valda Dombrovska, pašreizÄ“jā premjera partijas biedra un domubiedra vadÄ«bā. Vai bÅ«tu iespÄ“jams, ka Ministru kabinetā ir pazudis šÄ«s stratÄ“Ä£ijas teksts un neviens vairs neatminas pirms deviņiem gadiem pielemto un joprojām spÄ“kā esošo?

ATR plāni paredz Jelgavai un JÄ“kabpilij atņemt valsts nozÄ«mes pilsÄ“tu statusu, iekļaujot tās jaunveidojamos novados un attiecÄ«gi piešÄ·irot novadu pilsÄ“tu statusu. LÄ«dz ar minÄ“tajām divām ZemgalÄ“ iecerÄ“tas vÄ“l četras pašvaldÄ«bas, kuru galvgalÄ« atradÄ«sies tādas novadu pilsÄ“tas kā Aizkraukle, Bauska, Dobele un Tukums. Atbilstoši normatÄ«vajiem aktiem novada pilsÄ“ta ir vidusposms starp valsts nozÄ«mes pilsÄ“tām un ciemiem.

Kāpēc Zemgalei vajadzīga valsts nozīmes pilsēta?

Atbilstoši AdministratÄ«vo teritoriju un apdzÄ«voto vietu likumam valsts pilsÄ“tas raksturo attÄ«stÄ«ta komercdarbÄ«ba, transporta un komunālā saimniecÄ«ba, sociālā infrastruktÅ«ra; nozÄ«mÄ«gs kultÅ«ras iestāžu komplekss; kā arÄ« tajās dzÄ«vo ne mazāk par 25 tÅ«kstošiem pastāvÄ«go iedzÄ«votāju. Valsts nozÄ«mes pilsÄ“tām ir jāpilda reÄ£ionu nozÄ«mes attÄ«stÄ«bas centru loma, sniedzot apkārtÄ“jo novadu iedzÄ«votājiem pakalpojumus un nodrošinot darbavietas. Atstājot Zemgali sÄ“rdienÄ«tes lomā bez sava centra, VARAM pÄ“c noklusÄ“šanas piespÄ“lÄ“ jau tā uzblÄ«dušajai valsts galvaspilsÄ“tai RÄ«gai kā tuvākajam urbānajam centram.

Valsts vienmÄ“rÄ«gai attÄ«stÄ«bai nepieciešamas ne vien pašpietiekamas (ekonomiski stabilas) pašvaldÄ«bas, bet arÄ« reÄ£ionāli urbānie centri, kas novÄ“rstu turpmāku Latvijas pārvÄ“ršanos par pilsÄ“tvalsti jeb RÄ«gas Republiku. Kā tuvākais piemÄ“rs jāaplÅ«ko Lietuva ar 2,8 miljoniem iedzÄ«votāju, kur bez Viļņas ir virkne apriņķu pilsÄ“tu – reÄ£ionālo attÄ«stÄ«bas centru – ar aptuveni 100 tÅ«kstošiem iedzÄ«votāju (2018.g. statistikas dati tÅ«kstošos: Kauņa – 312, KlaipÄ“da – 164, Šauļi – 107 un Panevēža – 99), kas ļauj saglabāt daudzmaz vienmÄ“rÄ«gu populācijas blÄ«vumu visā valsts teritorijā. Latvijā šÄda loma atvÄ“lÄ“ta urbānajām valsts nozÄ«mes pilsÄ“tām.

Netieši veicinot darbaspÄ“ka ikdienas kustÄ«bu uz Zemgales kaimiņu reÄ£ionu – RÄ«gu, tiek palielināta gan katra indivÄ«da, gan Latvijas kopÄ“jā ekoloÄ£iskā pÄ“da jeb kaitÄ“jums, t.sk. CO2 izmešu daudzums, apkārtÄ“jai videi. Laikam visi bÅ«s dzirdÄ“juši, ka RÄ«gā šie normatÄ«vi jau sen un sistemātiski tiek pārkāpti? Turpretim, sekmÄ“jot reÄ£ionālo centru izveidi un nostiprināšanos, bÅ«tu iespÄ“jams mazināt šo nelabvÄ“lÄ«go ietekmi, kam pievÄ“rsta uzmanÄ«ba arÄ« deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu 64.punktā.

Mani kā zemgalieti uztrauc arÄ« RÄ«gas pašvaldÄ«bas vadÄ«bas aizvadÄ«tajos gados ne reizi vien izteiktie domu graudi darba ņēmÄ“jus no reÄ£ioniem aplikt ar papildu nodokļiem par lielpilsÄ“tas infrastruktÅ«ras izmantošanu vai nodevām iebraukšanai Latvijas galvaspilsÄ“tā. Tā teikt, joki jokiem, bet mÄ“dz bÅ«t arÄ« sāpÄ«gi jeb katrā jokā... daļa patiesÄ«bas.

Galu galā ir tieši urbānajiem attÄ«stÄ«bas centriem rezervÄ“tie Eiropas fondu lÄ«dzekļi, kas šajā gadÄ«jumā Zemgales reÄ£ionam nebÅ«tu pieejami.

Jelgava kā Zemgales reģiona galvaspilsēta

Kopš 1573.gadā Jelgavai, šobrÄ«d devÄ«tajai vecākajai Latvijā, tika piešÄ·irtas pilsÄ“tas tiesÄ«bas, tās neviens nav centies apstrÄ«dÄ“t. VÄ“l vairāk, no 1578. – 1795.gadam Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsÄ“ta, bet pÄ“cāk kļuva par Kurzemes guberņas administratÄ«vo centru. Savukārt no 1919.gada 2.lÄ«dz 6.janvārim Jelgava kļuva par Latvijas Republikas Pagaidu valdÄ«bas mājvietu un valsts de facto galvaspilsÄ“tu. Tik tālu vÄ“sture!

MÅ«sdienās Jelgava ar 55’972 pastāvÄ«gajiem iedzÄ«votājiem ir lielākā pilsÄ“ta ZemgalÄ“ un ceturtā lielākā valstÄ«. Šeit atrodas lielākais reÄ£ionālais izglÄ«tÄ«bas un zinātnes centrs nacionālā mÄ“rogā – Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitāte, – kas nupat iekļuvusi starptautiskā inženierzinātņu un tehnoloÄ£iju reitingā starp 5% pasaules labāko universitāšu. Jelgava ir viens no valstÄ« vadošajiem metālapstrādes centriem. Zemgales sirdÄ« ir koncentrÄ“ta arÄ« citu nozaru ražošana. Jelgavas kultÅ«ras dzÄ«ve ir slavena un atpazÄ«stama ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mÄ“rogā. Kur vÄ“l uzskatāmāku reÄ£iona galvaspilsÄ“tu – Zemgales urbāno centru, kā pretsvaru pāraugušajai RÄ«gai?

Interesanti, ka ATR plānos valsts nozÄ«mes pilsÄ“tas statuss paredzÄ“ts par Jelgavu mazākajām – JÅ«rmalai (no 1946. – 1959.gadam RÄ«gas pilsÄ“tas JÅ«rmalas rajons) ar 49’325 iedzÄ«votājiem un RÄ“zeknei ar 27’820 iedzÄ«votājiem. Turklāt JÅ«rmalas kontekstā grÅ«ti runāt kā par reÄ£ionālu ražošanas centru, tā arÄ« zinātnes meku.

Ko darīt?

Ikvienam plānam un reformai, rÅ«pÄ“joties par tā ilgtspÄ“ju, jābÅ«t konsekventam, balstÄ«tam saprotamos un caurskatāmos principos. Izstrādājot priekšlikumus par valsts nozÄ«mes pilsÄ“tām un administratÄ«vi teritoriālo reformu kopumā, jāievÄ“ro vienlÄ«dzÄ«bas un taisnÄ«guma principi. Tikai tādā gadÄ«jumā ir iespÄ“jams nodrošināt vispārÄ“ju izpratni un atbalstu veicamajam darbam, kura mÄ“rÄ·i jāsasniedz ilgtermiņā, nevis tuvāko trÄ«s gadu laikā.

Tas jo Ä«paši svarÄ«gi ir, raugoties uz šÄ« Saeimas sasaukuma partiju atbalsta reitingiem sabiedrÄ«bā. Baidos, ka atsevišÄ·u politisko spÄ“ku kadence Latvijas parlamentā ir pirmo un pÄ“dÄ“jo reizi.

Nodrošinot ATR konsekvenci un principialitāti, Zemgales reÄ£ionam vajadzÄ«ga sava valsts nozÄ«mes pilsÄ“ta. Vislabāk šim statusam gan vÄ“sturiski, gan sociālekonomiski atbilst Jelgava.

Jelgavas novads ir jāveido, apvienojot pašreizÄ“jo Jelgavas novadu ar Ozolnieku novadu. Abos novados ir attÄ«stÄ«ta lauksaimnieciskā ražošana un iespÄ“ja izveidot vienotu teritoriju ar 32 108 iedzÄ«votājiem. Turklāt potenciālā novada centrā – Ozolnieku ciemā, ir ne vien attÄ«stÄ«ta infrastruktÅ«ra un ražošana, bet arÄ« pieaug iedzÄ«votāju skaits. Ozolniekos atrodas arÄ« augstākā mācÄ«bu iestāde – Baltijas Starptautiskās akadÄ“mijas filiāle.

AplÅ«kojot CVK 2017.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu datus par Ozolnieku ciemu (vÄ“lÄ“šanu iecirknis Nr. 472 „Ozolnieku dome”), redzams, ka šeit ir reÄ£istrÄ“ti 2815 vÄ“lÄ“tāju. RespektÄ«vi, Ozolnieku ciema iedzÄ«votāju skaits bez nepilngadÄ«gajiem, nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem ir turpat trÄ«s tÅ«kstoši. Tas ļauj optimistiski raudzÄ«ties uz iespÄ“ju Ozolniekiem piešÄ·irt novada pilsÄ“tas statusu.

Saskaņā ar spÄ“kā esošajiem normatÄ«vajiem aktiem pilsÄ“tas statusu var piešÄ·irt apdzÄ«votajām vietām, kuras ir kultÅ«ras un komercdarbÄ«bas centri ar attÄ«stÄ«tu inženierinfrastruktÅ«ru un ielu tÄ«klu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvÄ«go iedzÄ«votāju. Novada pilsÄ“tas statusu piešÄ·ir un atceļ ar likumu, izvÄ“rtÄ“jot Ministru kabineta atzinumu un attiecÄ«gā novada domes lÄ“mumu.

PilsÄ“tas statuss bÅ«tu izdevÄ«gs arÄ« Ozolnieku ciema iedzÄ«votājiem. Proti, apdzÄ«votās vietās ar pilsÄ“tas statusu parasti pieaug nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba, attiecÄ«gi palielinās iedzÄ«votāju rÄ«cÄ«bā esošÄ Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba. Turklāt uz izsaukumu pilsÄ“tas teritorijā tādiem ātrās reaģēšanas dienestiem kā ātrā palÄ«dzÄ«ba un ugunsdzÄ“sÄ“ji ir jāierodas 15, nevis 25 minÅ«šu laikā. PilsÄ“tas statuss Ozolniekiem varÄ“tu palÄ«dzÄ“t arÄ« turpmāk piesaistÄ«t investÄ«cijas arvien jaunu ražošanas uzņēmumu atvÄ“ršanai.

CienÄ«jamie valstsvÄ«ri, ATR lobisti, atcerieties par politiskā svārsta principu un lieciet tÄ“vzemes intereses pirmajā, bet savas personÄ«gās – pÄ“dÄ“jā vietā. VARAM neapbižo(t)* Zemgali.

*Ja kādam ir jautājums par konkrētā vārda izvēli, lai apdomā, kur vēl ir tik centralizēta valsts vara kā sagatavotajos ATR plānos