Vara un tauta – kÄ sadzÄ«vosim jaunajÄ gadÄ?
JÄnis UrbanoviÄs · 07.01.2022. · Komentāri (0)Gadumijas TV uzrunas ir tÄds savdabÄ«gs politisks žanrs. Reti kurš cilvÄ“ks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem hrestomÄtiskiem izņēmumiem – par bikšu buktÄ“šanu, zobu tÄ«rÄ«šanu vai par pingvÄ«nu solidaritÄti), bet visi uztver noskaņu, kÄdu valsts vadÄ«tÄji svÄ“tku vakarÄ ienes ikvienÄ mÄjÄ. Cits dod cerÄ«bu, cits bÄrienu, cits referÄtu par saviem labajiem darbiem, vÄ“l cits ar nenoslÄ“pjamu vienaldzÄ«bu vienkÄrši atstrÄdÄ savu pienÄkumu.
PÄ“c cilvÄ“ku izteikumiem var nojaust, ka no prezidenta Levita Vecgada uzrunas visvairÄk atmiÅ†Ä palicis tas, ka tÄ tika teikta, Ä“rti sēžot zvilnÄ« pie kamÄ«na. No visiem TV redzÄ“tajiem valstu vadÄ«tÄjiem tikai Levits bija izvÄ“lÄ“jies šÄdu pozu. Un vÄ“l Anglijas karaliene. Tiesa, viņai ir labs arguments – ievÄ“rojama gadu nasta un vÄ“sturiska privilÄ“Ä£ija. Bet par Latvijas prezidentu tauta sprieda, ka jutusies pelnÄ«jusi, lai nupat dubultu algu saņemošais Levita kungs vismaz pagodinÄtu nodokļu maksÄtÄjus ar piecelšanos kÄjÄs…
VienmÄ“r esmu vairÄ«jies kritizÄ“t valsts prezidentu. NeatkarÄ«gi no personÄlijÄm, kas šo amatu nes, tas ir Latvijas simbols, lÄ«dzÄ«gi kÄ karogs vai himna. TaÄu pašlaik dzÄ«vojam tik sarežģītÄ laikÄ, ka vajag ne tikai simbolu, bet arÄ« lÄ«deri.
KÄ apliecina vÄ“rtÄ“jumi socioloÄ£iskajÄs aptaujÄs, pilsoņu un prezidenta viedokļi nesakrÄ«t daudz bÅ«tiskÄkÄs lietÄs par svÄ“tku anturÄžu. Un tas ir ļoti slikti mÅ«su demokrÄtijas sistÄ“mÄ, kur tieši prezidentam vajadzÄ“tu bÅ«t lÄ«dzsvarotÄjam, kad valdošÄ koalÄ«cija sÄk piemirst par pienÄkumiem pret saviem pilsoņiem. TaÄu Levita personÄ nevis tauta, bet gan valdošÄ koalÄ«cija ir ieguvusi sev pilnÄ«bÄ lojÄlu advokÄtu.
Kad jaunais omikrona vilnis draud krustoties ar dramatisku cenu lÄ“cienu dzÄ«vei visnepieciešamÄkajÄm lietÄm, valdÄ«ba atkal vÄ“las aizslÄ“pties aiz “ÄrkÄrtas situÄcijas” mÅ«ra. Un politiskajÄ piedÄvÄjumÄ atkal ir dažÄdi ierobežojumi un pienÄkumi, bet kur atbalsta un palÄ«dzÄ«bas pasÄkumu grozs?
KÄ uzzinÄjÄm TV raidÄ«jumÄ “Kas notiek LatvijÄ?”, valdošie uzskata, ka mÄ“rÄ·Ä“ta palÄ«dzÄ«ba pašlaik nepieciešama ap 4% mÄjsaimniecÄ«bu. 2022.gadÄ LatvijÄ ir otrÄ zemÄkÄ minimÄlÄ alga Eiropas SavienÄ«bÄ. ŠajÄ jomÄ mÄ“s par 154 eiro atpaliekam no Igaunijas un par 230 eiro no Lietuvas. NabadzÄ«bas riskam LatvijÄ ir pakļauta gandrÄ«z ceturtÄ daļa valsts iedzÄ«votÄju. Un šÄ« ir statistika no laika pirms vÄ“l elektrÄ«bas, siltuma, pÄrtikas cena uzkÄpa debesÄ«s…
Starp citu, jau pieminÄ“tajÄ uzrunÄ prezidents gluži pareizi pieminÄ“ja, ka ikviens šajÄ grÅ«tajÄ laikÄ, kad “dzÄ«ves pamatu ir saļodzÄ«jusi pandÄ“mija”, ir pelnÄ«jis atbalstu. Vai tikai skaista frÄze? Vai arÄ« viņš kÄ lÄ«deris ir gatavs ar sev dotajÄm pilnvarÄm panÄkt, lai tÄ arÄ« notiktu?
Nupat kÄdÄ autoritÄrÄ valstÄ« prezidents vienas nakts laikÄ iedarbinÄja visus iedzÄ«votÄju sociÄlÄs aizstÄvÄ«bas mehÄnismus – dziļu baiļu dēļ. MÅ«su demokrÄtiskajai varai bÅ«tu jÄpieņem šÄdus risinÄjumus nevis no bailÄ“m, bet no izpratnes par grÅ«tÄ«bÄm, kÄdas pašlaik ir vairumam Latvijas iedzÄ«votÄju.