Iesaki rakstu:

Latvijā valsts drošÄ«bas dienestu lÄ«dzatbildÄ«ba valsts nozagšanā ir sistÄ“miska problÄ“ma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arÄ« nacionālo drošÄ«bu un sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzÄ«votājus, sāk kalpot nevis sabiedrÄ«bas interesÄ“m, bet atsevišÄ·Äm ietekmÄ«gām grupām, tiek deformÄ“ti tiesiskuma pamati.  

VÄ“l bÄ«stamāka situācija veidojas, ja valsts drošÄ«bas struktÅ«ras ne tikai ignorÄ“ korupciju un varas ļaunprātÄ«gu izmantošanu, bet aktÄ«vi vajā tos, kuri cenšas atklāt patiesÄ«bu, – žurnālistus, trauksmes cÄ“lÄ“jus un sabiedrÄ«bas interešu aizstāvjus. ŠÄdā situācijā drošÄ«bas dienesti no valsts aizstāvjiem pārvÄ“ršas par tās lielāko draudu, jo viņu rÄ«cÄ«ba ne tikai normalizÄ“ noziedzÄ«gu pārvaldes modeli, bet arÄ« iznÄ«cina jebkādu iespÄ“ju sistÄ“mai attÄ«rÄ«ties no iekšpuses.  

Kad represÄ«vās metodes tiek vÄ“rstas nevis pret noziedzniekiem, bet pret tiem, kas izgaismo valsts nozagšanu, tas signalizÄ“ par institucionālu sabrukumu, kurā vara baidās no patiesÄ«bas un uztver to kā lielāku apdraudÄ“jumu nekā korupciju vai ārÄ“jos ienaidniekus. ŠÄdā sistÄ“mā demokrātija kļūst par fasādi, bet pati valsts – par instrumentu šauras elites rokās.  

TāpÄ“c sabiedrÄ«bas atbildÄ«ba ir nepieļaut drošÄ«bas dienestu pārvÄ“ršanos par "iekšÄ“jo okupantu", kas aizsargā nevis tautu, bet savus patronus. Demokrātiskā valstÄ« drošÄ«bas struktÅ«ru galvenajam uzdevumam jābÅ«t nevis varas noturÄ“šanai, bet tiesiskuma un sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bai. Ja tas nenotiek, tad jautājums ir nevis par to, vai valsts ir nozagta, bet gan – vai tā vispār vÄ“l pastāv kā tiesiska valsts.

* Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācijas valdes loceklis