Valsts prezidenta vēlēšanas: pēdējo sulu tecinot
Guntis no Balviem · 08.04.2019. · Komentāri (0)AprÄ«lis ir pienÄcis, un pirmÄ nedēļa bÅ«s „nolauzta”, taÄu ir viena lieta, kas paliek nemainÄ«ga jau gandrÄ«z pÄ“dÄ“jo pusgadu, – sabiedrÄ«bai apzinÄti tiek „potÄ“ts”, ka jÅ«nijÄ bÅ«s prezidenta vÄ“lÄ“šanas, un kÄ vienÄ«gais un piemÄ“rotÄkais kandidÄts tiek piesaukts Egils Levits. Par viņu pÄ“dÄ“jÄ laikÄ daudz tiek rakstÄ«ts gan labas, gan sliktas lietas.
Es papÄ“tÄ«ju Latvijas mediju telpas virsrakstus, kaut arÄ« bija brīži, kad par Levitu bija pilnÄ«gs klusums, taÄu jau kopš 2.aprīļa sabiedrÄ«ba atkal tiek zombÄ“ta ar ziņÄm par Levitu – cik viņš talantÄ«gs un prasmÄ«gs.
Tiesa, neviens no Levita kandidatÅ«ras stÅ«mÄ“jiem tÄ arÄ« nav samaksÄjis Kaktiņa SKDS vai kÄdam cita kantorim, lai veiktu socioloÄ£isko aptauju par Levita atbalstu sabiedrÄ«bÄ. DomÄju, ka puiši no augstajiem kalniem bÅ«tu dziļi sašutuši, uzzinot par sabiedrÄ«bas Ä«sto attieksmi pret kÄrtÄ“jo aizdomÄ«go prezidenta kandidÄtu.
PiemÄ“ram, starp vienkÄršÄs tautas pÄrstÄvjiem mÄjo viedoklis, ka arÄ« VÄ“jonim nav ne vainas, un par Levitu viņi zina tikpat kÄ neko. Tik to, ka viņš ir jurists un strÄdÄ kaut kur Eiropas tiesÄs. JÄatzÄ«st arÄ« tas, ka LatvijÄ prezidenta amatam vairÄk ir reprezentatÄ«vas funkcijas, kaut arÄ« tas ir ietekmÄ«gÄks nekÄ Eiropas demokrÄtijas citadelÄ“ VÄcijÄ.
Levita iebÄ«dÄ«šana ir naciÄ·u neizsapņots sapnis, jo viņi Levitu jau virzÄ«ja 2015.gadÄ, taÄu tolaik kumeļam pie grožiem bija Aivars no Puzes, kuram ir dziļš riebums pret intelektuÄlÄkiem cilvÄ“kiem nekÄ viņš pats. TurklÄt amatÄ bija nepieciešams mÄls, kuru veidot pa savam, nevis kÄds Ä“rglÄ“ns, piemÄ“ram, Zatlers, kas izpleta spÄrnus un lidoja, kur gribÄ“ja un kÄ gribÄ“ja.
Toreiz naciÄ·i sekmÄ«gi, bet veltÄ«gi bija izveidojuši domubiedru grupas sociÄlajos tÄ«klos, lai radÄ«tu priekšstatu, ka sabiedrÄ«bÄ ir atbalsts tieši Levitam un nevis kÄdam citam, bet par prezidentu tika ievÄ“lÄ“ts VÄ“jonis.
Lieki piebilst, ka šÄ«s sociÄlo tÄ«klu grupas kļuva mazaktÄ«vas un tikai pÄ“rnÄ gada vasarÄ pirms vÄ“lÄ“šanÄm uzsÄka aktÄ«vu darbÄ«bu, reklamÄ“jot sirmo kungu. Šoreiz naciÄ·i kampaņu izvÄ“rš prasmÄ«gÄk, jo aktÄ«vai „pareizo” viedokļu izplatÄ«šanai viņi pieslÄ“guši savus izaudzinÄtos viltus un Ä«stos sociÄlo tÄ«klu profilus, kuriem draugu profili mÄ“rÄmi vairÄkos tÅ«kstošos.
Tagad arÄ« Levita atbalstÄ«šanai pieslÄ“jušÄs gandrÄ«z visas valdošÄs koalÄ«cijas partijas, izņemot KPV LV, jo frakcija ir sašÄ·Ä“lusies labajos un ļaunajos spÄ“kos, kur Gobzems ir no tumsas pavalsts (Šlesera rokaspuisis), bet Kaimiņš no gaismas pavalsts (pats par sevi, bet reizÄ“ viegli manipulÄ“jams).
DÄ«vaini, ka neviena cita partija alternatÄ«vas nav piedÄvÄjusi. VÄ“l pagÄjušajÄ vasarÄ „Saskaņa” netaktiski izdarÄ«ja savu šÄvienu uz labu laimi ar PÄ“teri SproÄ£i, kurš tagad noteikti ir aizņemts ar jaunÄs atvases audzinÄšanu. VÄ“jonis labprÄt arÄ« paliktu uz vÄ“l vienu termiņu, taÄu viņam nav atbalsta paša partijÄ un ar veselÄ«bu arÄ« nav Ä«sti labi.
Levitu atbalstÄ«juši arÄ« bijušie AugstÄkÄs padomes lÄ«dzgaitnieki - džemperu nÄ“sÄtÄjs ĪvÄns, naudas mijÄ“ji un tautas apzadzÄ“ji Repše un Birkavs, un citi. TÄpat atzinÄ«gi par Levitu ir izteikusies Latvijas UniversitÄtes SZF Politikas nodaļas vadÄ«tÄja Reinholde, kas apliecina aksiomu – savÄ“jie savÄ“jo stutÄ“s.
Nevienam nav svešs fakts, ka vietÄ“jÄ politologu kliÄ·e ir ar ciešÄm saitÄ“m saistÄ«ta jau kopš 21.gadsimta deviņdemitajiem. “TurklÄt viņa vÄrds ir arÄ« pietiekami starptautiski atpazÄ«stams, kas ir svarÄ«gi Latvijai kÄ mazai valstij,” teica Reinholde. Interesanti, cik mÄ“s katrs varam nosaukt Eiropas SavienÄ«bas tiesas tiesnešus?!
ArÄ« ar Paristu eirodeputÄtu kandidÄtu Ivaru Ījabu Levitam ir, lai neteiktu vairÄk, ļoti tuvas attiecÄ«bas, un kopÄ«gi viņi ir izdzÄ“ruši ne mazums vÄ«na dažÄdos saviesÄ«gos pasÄkumos.
TaÄu šoreiz jautÄjums ir par to, kÄdēļ sabiedrÄ«bai pa visiem informÄcijas izplatÄ«šanas veidiem tiek apzinÄti „iepotÄ“ts”, ka Levits nu bÅ«s tas Ä«stais „nÄcijas tÄ“vs”, kurš visus pamuļķos tautiešus vedÄ«s gaismÄ.
Pašreiz bÅ«tiskÄkais jautÄjums nav arÄ« par Levita piemÄ“rotÄ«bu, bet par to, kÄdēļ demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ valdošÄ koalÄ«cija unisonÄ bazÅ«nÄ“ par Levita piemÄ“rotÄ«bu šim augstajam amatam, nevis rada politisko konkurenci/diskusiju par citiem potenciÄliem kandidÄtiem.
P.S. Laikam jau vienÄ«gais pÄ“dÄ“jo 29 gadu sasniegums prezidenta vÄ“lÄ“šanas procesÄ ir tas, ka bÅ«s atklÄtais balsojums un sarunas pie LÄ«dakas zoodÄrzÄ vairs nebÅ«s tik aktuÄlas.