Iesaki rakstu:

Resursus valsts ir piešÄ·Ä«rusi, tomÄ“r Latvijai ilgstoši neizdodas atrisināt bÅ«tiskas ar noziegumu izmeklÄ“šanu un valsts apsÅ«dzÄ«bas uzturÄ“šanu saistÄ«tas problÄ“mas, - ar šÄdu slÄ“dzienu nesen nāca klajā Valsts kontrole, norādot, ka Ä£enerālprokurora Ä’rika Kalnmeiera pilnvaru laikā prokuratÅ«ra faktiski sevi uzskatÄ«jusi par valsti valstÄ«. Žēl, ka šai iestādei nepietika drosmes, lai pÄ“c „A” pateiktu arÄ« „B” – ka tieši šajā laikā un tieši tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s ir radies jauns „astoņkājis”, kurš par savu eksistenci visvairāk var teikt paldies tieši tiem, kuri visskaļāk runājuši par „bezkompromisu tiesiskumu”.

CitÄ“šu tikai atsevišÄ·us fragmentus no Valsts kontroles pietiekami diplomātiskā valodā izteiktajiem secinājumiem.

„ProkuratÅ«rai ir centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā, bezatbildÄ«bas un nesodāmÄ«bas sajÅ«tas mazināšanā valstÄ«. Diemžēl dažādi izvÄ“rtÄ“jumi aizvien apstiprina, ka Latvijā ir trÅ«kumi nopietnu noziedzÄ«go nodarÄ«jumu atklāšanā un izmeklÄ“šanā. Tāpat, iespÄ“jams, nav sekmÄ“jušies centieni mazināt korupciju.”

„Latvijā prokurora neatkarÄ«ba nozÄ«mÄ“ ne tikai ārÄ“jas ietekmes aizliegumu uz konkrÄ“tu kriminālprocesu gaitu un to ietvaros pieņemtajiem lÄ“mumiem, bet neatkarÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par gandrÄ«z absolÅ«tu.”

„Tas ierobežo iespÄ“ju prasÄ«t no prokuratÅ«ras atbildÄ«bu par tās darba rezultātiem, sadarbÄ«bu ar valsts pārvaldes institÅ«cijām noziedzÄ«bas novÄ“ršanas un apkarošanas politikas izstrādÄ“, kā arÄ« pieļauj iespÄ“ju neattiecināt uz prokuratÅ«ru labas pārvaldÄ«bas un efektivitātes principus.”

„Lai arÄ« prokuratÅ«ra izstrādā darbÄ«bas stratÄ“Ä£iju un darba plānus, tie ir tik vispārÄ«gi, ka nesniedz priekšstatu par to, kāds bÅ«s prokuratÅ«ras ieguldÄ«jums noziedzÄ«bas apkarošanā, kā arÄ« nav izmantojami prokuratÅ«ras darba efektivitātes novÄ“rtÄ“šanai.”

„ProkuratÅ«ra nav attiecinājusi uz sevi Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas par valsts iestādes darbÄ«bu atbilstoši labas pārvaldÄ«bas, ekonomiskuma un efektivitātes principiem, kā arÄ« par iekšÄ“jās kontroles sistÄ“mas izveidi, tās uzraudzÄ«bu un uzlabošanu.”

„AttiecÄ«bā uz prokuratÅ«ras pamatfunkciju izpildi krimināltiesiskajā jomā un ārpus krimināltiesiskās jomas netiek veikts arÄ« risku novÄ“rtÄ“jums. Tas nav veikts pat tādās nozÄ«mÄ«gās jomās kā integritāte (godprātÄ«ga rÄ«cÄ«ba), korupcija un interešu konflikts prokuroru darbÄ«bā.”

Faktiski šajos fragmentos skaidri un nepārprotami pateikts – Ä’. Kalnmeiera ilgstošo pilnvaru un faktiskās nekontrolÄ“tÄ«bas laikā šÄ« valsts centrālā un galvenā tiesÄ«bsargāšanas iestāde ir sevi uzskatÄ«jusi par nekritizÄ“jamu un neaizskaramu valsti valstÄ«.

Rezultāts tam savukārt ir bijis prokuroru nekompetence un neprofesionalitāte, ļaujot zelt visu lÄ«meņu organizÄ“tajai noziedzÄ«bai, korupcijai un citiem amatnoziegumiem. MÄ“s redzam, kā, „pateicoties” prokuroram Jurim Jurisam un viņa kompanjoniem, Šveices mahinatoram RÅ«dolfam Meroni ir izdevies „noslaukt” Latvijas valsti, bet Aivara Lemberga lietā prokuratÅ«ra jau neskaitāmas reizes ir mainÄ«jusi apsÅ«dzÄ«bu. AtklātÄ«bā jau ir nonākušas arÄ« detalizÄ“tas ziņas par bijušÄ Latvijas dzelzceļa prezidenta UÄ£a Magoņa lietu, kur tieši prokuratÅ«ra ir „aiznesusi” uz tiesu absolÅ«ti neizmeklÄ“tu, pretrunÄ«gu lietu.

Tāpat starp Valsts kontroles atzinuma rindām ir skaidri lasāms – tieši neizdarÄ«gais, paslinkais un pagļēvais Ä’. Kalnmeiers bÅ«tu vainojams tajā, ka noziedzÄ«gais „astoņkājis” pÄ“dÄ“jos gados ir tikai izpleties un atradis sev aizvien jaunas peļņas iespÄ“jas, kas vÄ“l pirms desmit gadiem nebÅ«tu šÄ·itušas iespÄ“jamas.

MÄ“s visi esam dzirdÄ“juši to personu vārdus un uzvārdus, kuras tiek saistÄ«tas ar jauno „astoņkāji”, un tā, protams, nav nekāda sagadÄ«šanās, ka daudzi no šiem ļaudÄ«m ir nākuši no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja, kur apguvuši „aroda” smalkumus un sapratuši, kā gÅ«t panākumus sistÄ“mā, kuras izveidošanos pieļāva Ä’. Kalnmeiers.

BijusÄ« KNAB darbiniece, vÄ“lāk LeonÄ«da Loginova maizÄ“ padzÄ«vojusÄ« Alla Juraša, kas tagad reizÄ“m roku rokā ar savu oficiālo vÄ«ru, tāpat no KNAB nākušo Juri Jurašu demonstrÄ“ lieliskus panākumus, te apkalpojot Latviju kārtÄ«gi izlaupÄ«juši „Norvik bankas” „saimnieku” Grigoriju Guseļņikovu, te reiderÄ“jot slaveno VecrÄ«gas viesnÄ«cu un mÄ“Ä£inot „pārdalÄ«t” uzbeka Akbara Abdullajeva Ä«pašumus, te mÄ“rÄ·Ä“jot uz „Olainfarm” finanšu lÄ«dzekļiem, te noskatot vÄ“l citus gardākus kumosus. Neoficiāli tiek runāts arÄ« par Šveices „jurista” RÅ«dolfa Meroni „apkalpošanu”.

Protams, šÄda kumosu „atrašana” un dalÄ«šana nebÅ«tu iespÄ“jama bez divām lietām – bez lÄ«dzzinātājiem un atbalstÄ«tājiem citās iestādÄ“s un bez nopietna politiskā „jumta”. Jo, protams, nepietiek tikai ar gardā kumosa atrašanu, - vÄ“l ir nepieciešams gan atbalsts dažādās Valsts policijas struktÅ«rās, gan palÄ«gi Uzņēmumu reÄ£istrā un Tieslietu ministrijā, gan kompanjoni specdienestos, kuri vajadzÄ«bas gadÄ«jumā piever acis uz atklātiem valstiskiem apdraudÄ“jumiem, gan, protams, arÄ« cilvÄ“ki neviena nekontrolÄ“tajā prokuratÅ«rā, kuri atbilstoši „vajadzÄ«bai” reizÄ“m noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus saskata un reizÄ“m atkal ne.

Kā šie „astoņkāja” mehānismi strādā? Ä»oti vienkārši: ja ir interesents kāda jautājuma sakārtošanā, tad vispirms tiek radÄ«ts „tiesiskais” pamatojums, izmantojot kontaktus policijā. VajadzÄ«gie cilvÄ“ki vienā vai otrā policijas struktÅ«rā paši vai, priekšniecÄ«bas spiesti, izdara vajadzÄ«gos darbiņus, uzraksta vajadzÄ«gās izziņas, veic vajadzÄ«gās kratÄ«šanas vai aizturÄ“šanas, sāk vajadzÄ«gos kriminālprocesus vai piebremzÄ“ jau uzsāktos, tad tiek pieslÄ“gts Uzņēmumu reÄ£istrs, to visu vajadzÄ«bas gadÄ«jumā piesedz cilvÄ“ki specdienestos un prokuratÅ«rā, visam pāri ir Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas „politiskais jumts”, un – viss ir kārtÄ«bā labākajās „bezkompromisa tiesiskuma” tradÄ«cijās.

Kas ir „politiskais jumts”? Var, protams, uzdot jautājumus, cik lielā mÄ“rā Jaunās konservatÄ«vās partijas vadonis, tieslietu ministrs un ministru prezidenta biedrs Jānis Bordāns ir zinošs par visām Ä«stenotajām „jaunā astoņkāja” shÄ“mām un cik lielā mÄ“rā viņš paļaujas uz politkriminālā biznesa pārstāvja, tagadÄ“jā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Jura Juraša ieteikumiem un viedokļiem.

Taču skaidrs ir viens – tieši caur šo varas vertikāli „astoņkājis” tiek pie vajadzÄ«gajiem lÄ“mumiem Uzņēmumu reÄ£istrā, kura oficiālā vadÄ«tāja Guna Paidere ir tikai un vienÄ«gi izkārtne Ä«stajam lietu kārtotājam un pareizo risinājumu nokārtotājam – savam vietniekam Sandim Karelim. Turklāt skaidrs, ka miljoniem vÄ“rtas shÄ“mas nav iespÄ“jams realizÄ“t ne bez politiskā „jumta”, ne arÄ« bez izpildÄ«tājiem un palÄ«giem visos lÄ«meņos.

Kas ir šie cilvÄ“ki? Nevar aizmirst ne bijušo KNAB darbinieci Signi Boli, kas tagad iekārtojusies Iekšlietu ministrijā, vÄ“l vienu bijušo KNAB darbinieci Agnesi Indriksoni, kas tagad darbojas prokuratÅ«rā, tad vÄ“l prāvu pulku bijušo knabistu, kuri iekārtojušies dažādos otrās un trešÄs šÄ·iras (bet tāpÄ“c ne mazāk ietekmÄ«gos) amatos Saeimā un dažās iestādes, kurās ir acÄ«mredzama Jaunās konservatÄ«vās partijas ietekme. Kuzma, Kļaviņš... var uzskaitÄ«t vÄ“l un vÄ“l, un vÄ“l...

AtsaucÄ«gi cilvÄ“ki ir arÄ« policijas struktÅ«rās. Par to, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde jau gadiem tiek saukāta par „pasÅ«tÄ«jumu galdu”, protams, zina visi. Taču arÄ« policijas RÄ«gas reÄ£iona pārvalde ilgāku laiku ir bijusi „noderÄ«ga”, - it Ä«paši, pateicoties bÄ“dÄ«gi slavenajam Andrejam Sozinovam un viņa „labajai rokai” Igoram Tomaševam, kā arÄ« konkrÄ“to „darbiņu” izpildÄ«tājiem - ierindas izmeklÄ“tājiem.

Tagad gan abi kungi aizrotÄ“ti, taču nav šaubu, ka gan jau „astoņkājim” atradÄ«sies savas vajadzÄ«bas gan Zemgales pārvaldÄ“, gan RÄ«gas Teikas iecirknÄ«. Un arÄ« par to, ka bez darba nesēž ne bijušais Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienesta puspriekšnieks Maigurs StrÄ«Ä·is, ne viņa draugs un no izolatora kameras izpestÄ«tais bijušais Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbinieks Aigars Sparāns.

Skaidrs, ka, kārtojot šÄdas lietas, nopietnu noziegumu izmeklÄ“šanai nav ne kapacitātes, ne vÄ“lÄ“šanās. Kur tas laiks pagājis, kad nu jau bijušais Valsts policijas priekšnieks, tagadÄ“jais „politiÄ·is” Ints Ķuzis meloja par nopietnu progresu Mārtiņa Bunkus slepkavÄ«bas lietā. TagadÄ“jā policijas vadÄ«ba ir apdomÄ«gāka un par Pāvela Rebenoka nogalināšanas atklāšanu izsakās daudz atturÄ«gāk, - taču arÄ« šÄ« atturÄ«ba ir ļoti izteiksmÄ«ga. TikmÄ“r savas lietas „astoņkājis” risina nesalÄ«dzināmi efektÄ«vāk, jautājums tikai – vai tiešÄm arÄ« jaunais Ä£enerālprokurors un jaunais policijas priekšnieks izrādÄ«sies tikpat neizdarÄ«gi un gļēvi kā viņu priekšgājÄ“ji.