Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākšu savu stāstu ar vÄ“sturisku anekdoti. Tālajā 1972. gadā satikās divi vareni vÄ«ri - PSRS vadÄ«tājs LeonÄ«ds Brežņevs un ASV prezidents Ričards Niksons. Kad iecerÄ“tie lÄ«gumi bija parakstÄ«ti un sarunas ievirzÄ«jās mazāk oficiālā gaisotnÄ“, protams, uzpeldÄ“ja jau tolaik populārais cilvÄ“ktiesÄ«bu jautājums. Te amerikānis apgalvoja, ka Padomju SavienÄ«bā nav nekādas demokrātijas, cilvÄ“ki tiekot visādi apspiesti. Brežņevs uz to atbildÄ“jis, ka tas viss esot muļķības, jo padomju valstÄ« pat suns brÄ«vprātÄ«gi sinepes Ä“d. Niksons tam netic. Atnes suni, atnes sinepes. Brežņevs paceļ sunim asti un devÄ«gi tur iesmÄ“rÄ“ sinepes. Sunim sinepes grauž, tas kaukdams laiza. „Nu re, brÄ«vprātÄ«gi un pat ar dziesmu!” komentÄ“ Brežņevs.

Ceru, jau sapratāt, kādēļ šÄ« bārdainā anekdote tieši šobrÄ«d Latvijā pÄ“kšÅ†i kļuvusi aktuāla. Ja nebÅ«si brÄ«vprātÄ«gi vakcinÄ“jies, tad nevarÄ“si apmeklÄ“t koncertu, kinoteātri, doties ceļojumā, tevi tikai tādēļ varÄ“s atlaist no darba! Atļauju brÄ«vprātÄ«gi nevakcinÄ“ties izsniegs tikai speciāls ārstu konsÄ«lijs. Cik ilgi nevakcinÄ“tie vÄ“l drÄ«kstÄ“s iet pa trotuāru? Atbilstoši brÄ«vprātÄ«bas veicināšanai tiek nemitÄ«gi skandināts un borÄ“ts, ka vakcÄ«nas esot drošas.

Nu ko, ar faktiem un pārbaudāmām atsaucÄ“m tad arÄ« aplÅ«kosim šo nekritisko pieeju vakcÄ«nu drošÄ«bai. Nerunāsim par niekiem - ak vai, otrā dienā drusku roka sāpÄ“ja, ak vai, pāra dienas bija 37,5 temperatÅ«ra.

1. Eiropas Zāļu aÄ£entÅ«ras (European Medicines Agency) oficiālajā mājaslapā https://www.ema.europa.eu/en varam atrast, ka visas četras šobrÄ«d Eiropā lietošanai paredzÄ“tās covid-19 vakcÄ«nas ir apstiprinātas ar papildnosacÄ«jumiem (conditional marketing authorization). Tas nozÄ«mÄ“, ka nepietiek datu apstiprināšanai standarta apstākļos un tiek pieļauta preparātu izmantošana paralÄ“li to klÄ«niskajām pārbaudÄ“m, kas joprojām turpinās. Divām (Comirnaty un Spikevax) šÄ«s pārbaudes vÄ“l turpināsies divus gadus, kamÄ“r Vaxzevria un Janssen vakcÄ«nām pārbaužu ilgums nav precizÄ“ts.

PašreizÄ“jie dati (desmitiem miljonu vakcinÄ“to) pārliecinoši norāda uz to, ka ieguvumi no vakcinācijas tālu pārsniedz piefiksÄ“tos komplikāciju radÄ«tos zaudÄ“jumus. Pareizāk un, lai atšÄ·irtu no jau tradicionālajām pilnÄ«bā pārbaudes izgājušajām vakcÄ«nām, šÄ«s bÅ«tu labāk saukt par eksperimentālajām. Pagaidām vismazāk datu ir par minÄ“to eksperimentālo vakcÄ«nu ietekmi uz reproduktÄ«vo veselÄ«bu.

2. Plaša rÅ«pnieciski ražotu vakcÄ«nu izmantošana sākās pagājušÄ gadsimta 50. gados ar poliomielÄ«ta apkarošanu. Jā, tieši pateicoties vakcÄ«nām, lielā mÄ“rā pagātnÄ“ ir palikušas bakas, tuberkuloze, poliomielÄ«ts un virkne citu infekcijas slimÄ«bu! TomÄ“r tas nevar kalpot par argumentu nekritiskai pieejai, ko pierāda Dengvaxia nesenais fiasko FilipÄ«nās. Materiālu par to ir daudz, pietiek ievadÄ«t meklÄ“tājā frāzi "dengue vaccine philippines".

DengÄ“ drudzis ir moskÄ«tu pārnÄ“sāta vÄ«russlimÄ«ba, kas plaši sastopama daudzās tropu zemÄ“s. ÄŒetru izraisÄ«tāja seroloÄ£isko tipu un daudzu apakštipu pastāvÄ“šana ievÄ“rojami apgrÅ«tināja efektÄ«vas vakcÄ«nas radÄ«šanu, kas beidzot rezultÄ“jās ar Sanofi-Pasteur firmas radÄ«tās Dengvaxia apstiprināšanu vairākās valstÄ«s 2015./16. gados. 2016. gada aprÄ«lÄ« FilipÄ«nās sākās plaša bÄ“rnu vakcinācija ar Dengvaxia, ko 2017. gada novembrÄ« nācās pārtraukt.

IzrādÄ«jās, ka vakcinÄ“tajām personām, kuras iepriekš nav saskārušÄs ar DengÄ“ vÄ«rusiem, sekojošÄ saslimšana norisinās ievÄ“rojami smagāk (antibody-dependent enhancement). Kopumā vakcÄ«nu (vismaz vienu devu) saņēma apmÄ“ram 830 000 bÄ“rnu, bet oficiāli tika atzÄ«ti vismaz 130 nāves gadÄ«jumi tieši saistÄ«bā ar vakcinÄ“šanos. ArÄ« šai gadÄ«jumā varam teikt, ka "vakcinÄ“šanās sniegtās priekšrocÄ«bas ievÄ“rojami pārsniedz iespÄ“jamo komplikāciju risku", bet filipÄ«nieši kaut kā nebija mierā. Tiesas procesi turpinās.

3. Daudzas lielās farmaceitiskās kompānijas piedāvā medikamentus, tostarp vakcÄ«nas, gan cilvÄ“ku ārstÄ“šanai, gan veterinārijai. Protams, atšÄ·iras slimÄ«bu spektrs, bet ražošanas metodes un tehnoloÄ£ijas jau ir tās pašas. Kādēļ interesÄ“jamies tieši par veterinārajām vakcÄ«nām? Divi iemesli.

Pirmkārt, ja cilvÄ“ku medicÄ«nā lietojamajām vakcÄ«nām attālinātās blaknes lielākoties meklÄ“ uz statistisko datu pārbaudes pamata, bet tos reti vāc ilgāk kā dažus gadus, tad veterinārijā šaubu gadÄ«jumā daudz vieglāk un, galvenais, lÄ“tāk var veikt eksperimentu. 10 bezšÄ·irnes kaÄ·i vai bÄ«gli (biopārbaudÄ“s bieži izmantota suņu šÄ·irne) var sniegt ļoti pārliecinošus pierādÄ«jumus.

Otrkārt, veterinārajām vakcÄ«nām, salÄ«dzinot ar cilvÄ“kiem domātajām, ir zemāki drošÄ«bas standarti. Tieši tādēļ tās var ilustrÄ“t situācijas, ja ar cilvÄ“kiem paredzÄ“tajām vakcÄ«nām kaut kas ir sanācis greizi. Un te bÅ«s pāris brÄ«vi pieejami pārskata raksti par veterināro vakcÄ«nu blaknÄ“m (pārskata - tas nozÄ«mÄ“ plašÄku zinātniskās literatÅ«ras datu apkopojumu, kas parasti sniegts saraksta veidā attiecÄ«gā raksta beigās):

1) Vadalà M, Poddighe D, Laurino C and Palmieri B. (2017). Severe Side Effects of Vaccines in the Veterinary Setting. Mathews J Vet Sci. 2(1): 008;

2) Rashid A, Rasheed K, Asim M, Hussain A. Risks of Vaccination: a Review. J Venom Anim Toxins incl Trop Dis. V.15, n.1, p. 19-27, 2009.

Protams, šie materiāli ir speciālistiem. AtzÄ«mÄ“sim lielo neiroloÄ£isko un  un autoimÅ«no simptomu dažādÄ«bu un smaguma pakāpi. Papildus parādās jauns komplikāciju tips - jaunveidojumi. KaÄ·iem (retāk suņiem u.c.) dažkārt vakcÄ«nu un citu medikamentu injekciju vietās attÄ«stās sarkomas. Par to pat atrodams šÄ·irklis VikipÄ“dijā: https://en.wikipedia.org/wiki/Vaccine-associated_sarcoma. Un jaunveidojumi var parādÄ«ties pat pÄ“c vairākiem gadiem.

PraktizÄ“jošiem speciālistiem (ieskaitot Ä£imenes ārstus) var ieteikt šÄdus materiālus par cilvÄ“ku ārstÄ“šanā izmantoto vakcÄ«nu blaknÄ“m:

VVAO informācijas lapas https://www.who.int/teams/regulation-prequalification/regulation-and-safety/pharmacovigilance/health-professionals-info/reaction-rates-information-sheets;

plašÄka grāmata Adverse Effects of Vaccines: Evidence and Causality. (2012).

Protams, covid-19 eksperimentālās vakcīnas tur nav aplūkotas.

4. VakcÄ«nas ir medikamenti un ļoti ilgstošas iedarbÄ«bas medikamenti. Kā jebkuriem medikamentiem to blaknes varam sagaidÄ«t parādāmies visā šai iedarbÄ«bas periodā. Tas var bÅ«t ilgi, bet - Ä«paši vakcÄ«nām - ārkārtÄ«gi grÅ«ti fiksÄ“jams. Tādēļ ilustrÄ“sim ar piemÄ“ru no tradicionālajām sintÄ“tiskajām zālÄ“m.

Dietilstilbestrols ir sintÄ“tisks estrogÄ“ns (šobrÄ«d ir daudz labāki), ko pagājušÄ gadsimta vidÅ« plaši ieteica grÅ«tniecÄ“m dažādu blakusparādÄ«bu kompensÄ“šanai. MÅ«sdienās ir zināms, ka dietilstilbestrola iedarbÄ«bai ir sekojošs blakusefekts - grÅ«tniecÄ«bas laikā šÄ«s zāles lietojušo sieviešu meitām (apmÄ“ram 1 no 1000 gadÄ«jumiem) pieaugušo vecumā attÄ«stās citādi reti sastopams dzimumorgānu audzÄ“js (clear cell adenocarcinoma). Tātad ir pagājuši jau vairāki desmiti gadu! SÄ«kāk iespÄ“jams lasÄ«t ASV Nacionālā Vēža institÅ«ta materiālos https://www.cancer.gov/about-cancer/causes-prevention/risk/hormones/des-fact-sheet. Nu ko, cerÄ“sim, ka pÄ“c gadiem neparādÄ«sies medicÄ«niski termini modernoma, jansenoma vai tamlÄ«dzÄ«gi!

Katram no mums ir sava un dziļi individuāla zināšanu, pieredzes, veiksmju, kļūdu un aizspriedumu bagāža. Autora mÄ“rÄ·is šeit nav lasÄ«tāju pārliecināt, aizkavÄ“t vai piespiest. Esmu devis jums materiālu, tālāk domājiet paši!

IeslÄ“dzu gludekli. Tas silstot iečerkstas, un apnicÄ«ga, tik bieži dzirdÄ“ta balss informÄ“, kur šodien Latvijā iespÄ“jams vakcinÄ“ties...

Novērtē šo rakstu:

0
0