Vakcinēties – būt vai nebūt?
J. Kuzmanis · 27.07.2021. · Komentāri (0)SÄkšu savu stÄstu ar vÄ“sturisku anekdoti. TÄlajÄ 1972. gadÄ satikÄs divi vareni vÄ«ri - PSRS vadÄ«tÄjs LeonÄ«ds Brežņevs un ASV prezidents RiÄards Niksons. Kad iecerÄ“tie lÄ«gumi bija parakstÄ«ti un sarunas ievirzÄ«jÄs mazÄk oficiÄlÄ gaisotnÄ“, protams, uzpeldÄ“ja jau tolaik populÄrais cilvÄ“ktiesÄ«bu jautÄjums. Te amerikÄnis apgalvoja, ka Padomju SavienÄ«bÄ nav nekÄdas demokrÄtijas, cilvÄ“ki tiekot visÄdi apspiesti. Brežņevs uz to atbildÄ“jis, ka tas viss esot muļķības, jo padomju valstÄ« pat suns brÄ«vprÄtÄ«gi sinepes Ä“d. Niksons tam netic. Atnes suni, atnes sinepes. Brežņevs paceļ sunim asti un devÄ«gi tur iesmÄ“rÄ“ sinepes. Sunim sinepes grauž, tas kaukdams laiza. „Nu re, brÄ«vprÄtÄ«gi un pat ar dziesmu!” komentÄ“ Brežņevs.
Ceru, jau sapratÄt, kÄdēļ šÄ« bÄrdainÄ anekdote tieši šobrÄ«d LatvijÄ pÄ“kšÅ†i kļuvusi aktuÄla. Ja nebÅ«si brÄ«vprÄtÄ«gi vakcinÄ“jies, tad nevarÄ“si apmeklÄ“t koncertu, kinoteÄtri, doties ceļojumÄ, tevi tikai tÄdēļ varÄ“s atlaist no darba! Atļauju brÄ«vprÄtÄ«gi nevakcinÄ“ties izsniegs tikai speciÄls Ärstu konsÄ«lijs. Cik ilgi nevakcinÄ“tie vÄ“l drÄ«kstÄ“s iet pa trotuÄru? Atbilstoši brÄ«vprÄtÄ«bas veicinÄšanai tiek nemitÄ«gi skandinÄts un borÄ“ts, ka vakcÄ«nas esot drošas.
Nu ko, ar faktiem un pÄrbaudÄmÄm atsaucÄ“m tad arÄ« aplÅ«kosim šo nekritisko pieeju vakcÄ«nu drošÄ«bai. NerunÄsim par niekiem - ak vai, otrÄ dienÄ drusku roka sÄpÄ“ja, ak vai, pÄra dienas bija 37,5 temperatÅ«ra.
1. Eiropas ZÄļu aÄ£entÅ«ras (European Medicines Agency) oficiÄlajÄ mÄjaslapÄ https://www.ema.europa.eu/en varam atrast, ka visas Äetras šobrÄ«d EiropÄ lietošanai paredzÄ“tÄs covid-19 vakcÄ«nas ir apstiprinÄtas ar papildnosacÄ«jumiem (conditional marketing authorization). Tas nozÄ«mÄ“, ka nepietiek datu apstiprinÄšanai standarta apstÄkļos un tiek pieļauta preparÄtu izmantošana paralÄ“li to klÄ«niskajÄm pÄrbaudÄ“m, kas joprojÄm turpinÄs. DivÄm (Comirnaty un Spikevax) šÄ«s pÄrbaudes vÄ“l turpinÄsies divus gadus, kamÄ“r Vaxzevria un Janssen vakcÄ«nÄm pÄrbaužu ilgums nav precizÄ“ts.
PašreizÄ“jie dati (desmitiem miljonu vakcinÄ“to) pÄrliecinoši norÄda uz to, ka ieguvumi no vakcinÄcijas tÄlu pÄrsniedz piefiksÄ“tos komplikÄciju radÄ«tos zaudÄ“jumus. PareizÄk un, lai atšÄ·irtu no jau tradicionÄlajÄm pilnÄ«bÄ pÄrbaudes izgÄjušajÄm vakcÄ«nÄm, šÄ«s bÅ«tu labÄk saukt par eksperimentÄlajÄm. PagaidÄm vismazÄk datu ir par minÄ“to eksperimentÄlo vakcÄ«nu ietekmi uz reproduktÄ«vo veselÄ«bu.
2. Plaša rÅ«pnieciski ražotu vakcÄ«nu izmantošana sÄkÄs pagÄjušÄ gadsimta 50. gados ar poliomielÄ«ta apkarošanu. JÄ, tieši pateicoties vakcÄ«nÄm, lielÄ mÄ“rÄ pagÄtnÄ“ ir palikušas bakas, tuberkuloze, poliomielÄ«ts un virkne citu infekcijas slimÄ«bu! TomÄ“r tas nevar kalpot par argumentu nekritiskai pieejai, ko pierÄda Dengvaxia nesenais fiasko FilipÄ«nÄs. MateriÄlu par to ir daudz, pietiek ievadÄ«t meklÄ“tÄjÄ frÄzi "dengue vaccine philippines".
DengÄ“ drudzis ir moskÄ«tu pÄrnÄ“sÄta vÄ«russlimÄ«ba, kas plaši sastopama daudzÄs tropu zemÄ“s. ÄŒetru izraisÄ«tÄja seroloÄ£isko tipu un daudzu apakštipu pastÄvÄ“šana ievÄ“rojami apgrÅ«tinÄja efektÄ«vas vakcÄ«nas radÄ«šanu, kas beidzot rezultÄ“jÄs ar Sanofi-Pasteur firmas radÄ«tÄs Dengvaxia apstiprinÄšanu vairÄkÄs valstÄ«s 2015./16. gados. 2016. gada aprÄ«lÄ« FilipÄ«nÄs sÄkÄs plaša bÄ“rnu vakcinÄcija ar Dengvaxia, ko 2017. gada novembrÄ« nÄcÄs pÄrtraukt.
IzrÄdÄ«jÄs, ka vakcinÄ“tajÄm personÄm, kuras iepriekš nav saskÄrušÄs ar DengÄ“ vÄ«rusiem, sekojošÄ saslimšana norisinÄs ievÄ“rojami smagÄk (antibody-dependent enhancement). KopumÄ vakcÄ«nu (vismaz vienu devu) saņēma apmÄ“ram 830 000 bÄ“rnu, bet oficiÄli tika atzÄ«ti vismaz 130 nÄves gadÄ«jumi tieši saistÄ«bÄ ar vakcinÄ“šanos. ArÄ« šai gadÄ«jumÄ varam teikt, ka "vakcinÄ“šanÄs sniegtÄs priekšrocÄ«bas ievÄ“rojami pÄrsniedz iespÄ“jamo komplikÄciju risku", bet filipÄ«nieši kaut kÄ nebija mierÄ. Tiesas procesi turpinÄs.
3. Daudzas lielÄs farmaceitiskÄs kompÄnijas piedÄvÄ medikamentus, tostarp vakcÄ«nas, gan cilvÄ“ku ÄrstÄ“šanai, gan veterinÄrijai. Protams, atšÄ·iras slimÄ«bu spektrs, bet ražošanas metodes un tehnoloÄ£ijas jau ir tÄs pašas. KÄdēļ interesÄ“jamies tieši par veterinÄrajÄm vakcÄ«nÄm? Divi iemesli.
PirmkÄrt, ja cilvÄ“ku medicÄ«nÄ lietojamajÄm vakcÄ«nÄm attÄlinÄtÄs blaknes lielÄkoties meklÄ“ uz statistisko datu pÄrbaudes pamata, bet tos reti vÄc ilgÄk kÄ dažus gadus, tad veterinÄrijÄ šaubu gadÄ«jumÄ daudz vieglÄk un, galvenais, lÄ“tÄk var veikt eksperimentu. 10 bezšÄ·irnes kaÄ·i vai bÄ«gli (biopÄrbaudÄ“s bieži izmantota suņu šÄ·irne) var sniegt ļoti pÄrliecinošus pierÄdÄ«jumus.
OtrkÄrt, veterinÄrajÄm vakcÄ«nÄm, salÄ«dzinot ar cilvÄ“kiem domÄtajÄm, ir zemÄki drošÄ«bas standarti. Tieši tÄdēļ tÄs var ilustrÄ“t situÄcijas, ja ar cilvÄ“kiem paredzÄ“tajÄm vakcÄ«nÄm kaut kas ir sanÄcis greizi. Un te bÅ«s pÄris brÄ«vi pieejami pÄrskata raksti par veterinÄro vakcÄ«nu blaknÄ“m (pÄrskata - tas nozÄ«mÄ“ plašÄku zinÄtniskÄs literatÅ«ras datu apkopojumu, kas parasti sniegts saraksta veidÄ attiecÄ«gÄ raksta beigÄs):
Protams, šie materiÄli ir speciÄlistiem. AtzÄ«mÄ“sim lielo neiroloÄ£isko un un autoimÅ«no simptomu dažÄdÄ«bu un smaguma pakÄpi. Papildus parÄdÄs jauns komplikÄciju tips - jaunveidojumi. KaÄ·iem (retÄk suņiem u.c.) dažkÄrt vakcÄ«nu un citu medikamentu injekciju vietÄs attÄ«stÄs sarkomas. Par to pat atrodams šÄ·irklis VikipÄ“dijÄ: https://en.wikipedia.org/wiki/Vaccine-associated_sarcoma. Un jaunveidojumi var parÄdÄ«ties pat pÄ“c vairÄkiem gadiem.
PraktizÄ“jošiem speciÄlistiem (ieskaitot Ä£imenes Ärstus) var ieteikt šÄdus materiÄlus par cilvÄ“ku ÄrstÄ“šanÄ izmantoto vakcÄ«nu blaknÄ“m:
VVAO informÄcijas lapas https://www.who.int/teams/regulation-prequalification/regulation-and-safety/pharmacovigilance/health-professionals-info/reaction-rates-information-sheets;
plašÄka grÄmata Adverse Effects of Vaccines: Evidence and Causality. (2012).
Protams, covid-19 eksperimentÄlÄs vakcÄ«nas tur nav aplÅ«kotas.
4. VakcÄ«nas ir medikamenti un ļoti ilgstošas iedarbÄ«bas medikamenti. KÄ jebkuriem medikamentiem to blaknes varam sagaidÄ«t parÄdÄmies visÄ šai iedarbÄ«bas periodÄ. Tas var bÅ«t ilgi, bet - Ä«paši vakcÄ«nÄm - ÄrkÄrtÄ«gi grÅ«ti fiksÄ“jams. TÄdēļ ilustrÄ“sim ar piemÄ“ru no tradicionÄlajÄm sintÄ“tiskajÄm zÄlÄ“m.
Dietilstilbestrols ir sintÄ“tisks estrogÄ“ns (šobrÄ«d ir daudz labÄki), ko pagÄjušÄ gadsimta vidÅ« plaši ieteica grÅ«tniecÄ“m dažÄdu blakusparÄdÄ«bu kompensÄ“šanai. MÅ«sdienÄs ir zinÄms, ka dietilstilbestrola iedarbÄ«bai ir sekojošs blakusefekts - grÅ«tniecÄ«bas laikÄ šÄ«s zÄles lietojušo sieviešu meitÄm (apmÄ“ram 1 no 1000 gadÄ«jumiem) pieaugušo vecumÄ attÄ«stÄs citÄdi reti sastopams dzimumorgÄnu audzÄ“js (clear cell adenocarcinoma). TÄtad ir pagÄjuši jau vairÄki desmiti gadu! SÄ«kÄk iespÄ“jams lasÄ«t ASV NacionÄlÄ Vēža institÅ«ta materiÄlos https://www.cancer.gov/about-cancer/causes-prevention/risk/hormones/des-fact-sheet. Nu ko, cerÄ“sim, ka pÄ“c gadiem neparÄdÄ«sies medicÄ«niski termini modernoma, jansenoma vai tamlÄ«dzÄ«gi!
Katram no mums ir sava un dziļi individuÄla zinÄšanu, pieredzes, veiksmju, kļūdu un aizspriedumu bagÄža. Autora mÄ“rÄ·is šeit nav lasÄ«tÄju pÄrliecinÄt, aizkavÄ“t vai piespiest. Esmu devis jums materiÄlu, tÄlÄk domÄjiet paši!
IeslÄ“dzu gludekli. Tas silstot ieÄerkstas, un apnicÄ«ga, tik bieži dzirdÄ“ta balss informÄ“, kur šodien LatvijÄ iespÄ“jams vakcinÄ“ties...