Vajadzīgs jauns valsts apvērsums?
Arturs PriedÄ«tis · 29.04.2016. · Komentāri (24)ŠÄ gada 21.aprÄ«lÄ« Saeima kriminÄllikumÄ paredzÄ“ja ieviest šÄdu normu: „Par darbÄ«bu, kas vÄ“rsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu, suverenitÄti, teritoriÄlo vienotÄ«bu, valsts varu vai valsts iekÄrtu Latvijas Republikas SatversmÄ“ neparedzÄ“tÄ veidÄ (izcÄ“lums mans - A.P.), – soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz astoņiem gadiem un ar probÄcijas uzraudzÄ«bu uz laiku lÄ«dz trim gadiem.”
UzmanÄ«bu saista frÄze „SatversmÄ“ neparedzÄ“tÄ veidÄ”. ŠÄ« frÄze tika iekļauta „Ä€boltiņas labojumos” vÄ“lÄk, likumprojekta pilnveidošanas laikÄ. „Ä€boltiņas labojumu” sÄkotnÄ“jÄ variantÄ minÄ“tÄ norma bija šÄda: „Par darbÄ«bu, kas vÄ“rsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu vai suverenitÄti vai kas vÄ“rsta uz teritoriÄlÄs vienotÄ«bas graušanu, valsts varas gÄšanu vai valsts iekÄrtas grozÄ«šanu,– soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz astoņiem gadiem un ar probÄcijas uzraudzÄ«bu uz laiku lÄ«dz trim gadiem.”
„Ä€boltiņas labojumu” sÄkotnÄ“jais variants bija aplams un bezjÄ“dzÄ«gs (absurds) juridiskais brÄÄ·is. SÄkotnÄ“jais variants bija vÄ“rsts pret Satversmi un tÄdÄ“jÄdi liecinÄja par valsts apvÄ“rsumu (hibrÄ«dapvÄ“rsumu). Latvijas sabiedrÄ«ba konstatÄ“ja, ka valdošÄ kliÄ·e ir noorganizÄ“jusi valsts apvÄ“rsumu, ignorÄ“jot SatversmÄ“ garantÄ“tÄs cilvÄ“ktiesÄ«bas.
Lai likvidÄ“tu valsts apvÄ“rsumu (vÄ“ršanos pret Satversmi) un nomierinÄtu sabiedrÄ«bu, likumprojekta pilnveidošanas gaitÄ ministrs R.Kozlovskis izvirzÄ«ja priekšlikumu doto normu papildinÄt ar frÄzi „SatversmÄ“ neparedzÄ“tÄ veidÄ”.
Ministra ideja ir atšifrÄ“jama. No vienas puses likumprojektÄ parÄdÄs maÄ£iskais vÄrds „Satversme”. No otras puses kriminÄllikumam jÄvÄ“ršas tikai pret SatversmÄ“ neparedzÄ“to veidu darbÄ«bu. KriminÄllikums nevÄ“ršas pret SatversmÄ“ atļautajÄm darbÄ«bÄm. KriminÄllikums vÄ“ršas tikai pret SatversmÄ“ neatļautajÄm darbÄ«bÄm. TÄtad SatversmÄ“ ir oficiÄli paredzÄ“tas darbÄ«bas pret LR, un kriminÄllikums tÄs nesoda.
Ministra priekšlikumu pieņēma Saeimas attiecÄ«gÄ komisija. KriminÄllikuma grozÄ«jumus Saeima apstiprinÄja 21.aprÄ«lÄ«, un valsts apvÄ“rsums bija likvidÄ“ts. KriminÄllikuma jaunais variants formÄli nevÄ“ršas pret Satversmi, ja ar to saprot nevÄ“ršanos pret cilvÄ“ktiesÄ«bÄm.
TaÄu kriminÄllikuma labojumu absurdai un iracionÄlai fabulai nevar pielikt punktu. Tam iegansts ir slavenÄ frÄze „SatversmÄ“ neparedzÄ“tÄ veidÄ”. ŠÄ« frÄze izdarÄ«ja labu darbu – likvidÄ“ja valsts apvÄ“rsumu. TomÄ“r šÄ« frÄze neatrisina visus jautÄjumus. ŠÄ« frÄze nevar pilnÄ mÄ“rÄ apmierinÄt sabiedrÄ«bu. TÄ ir saturiski aplama frÄze. NekÄdÄ gadÄ«jumÄ tÄ nevar apmierinÄt sabiedrÄ«bu un nevar apmierinÄt arÄ« valdošo kliÄ·i.
Lasot kriminÄllikuma grozÄ«jumus, gribas zinÄt, kÄdi veidi SatversmÄ“ ir paredzÄ“ti valstiskÄs neatkarÄ«bas, suverenitÄtes, teritoriÄlÄs vienotÄ«bas, valsts varas vai valsts iekÄrtas maiņai. Ja kriminÄllikumÄ tiek nepieļauta darbÄ«ba „SatversmÄ“ neparedzÄ“tos veidos”, tad loÄ£iski secinÄms, ka SatversmÄ“ ir paredzÄ“ti noteikti veidi valstiskÄs neatkarÄ«bas, suverenitÄtes, teritoriÄlÄs vienotÄ«bas, valsts varas vai valsts iekÄrtas maiņai. ElementÄra loÄ£ika saka, ka SatversmÄ“ ir uzskaitÄ«ti visi paredzÄ“tie veidi valsts pamatu maiņai. TÄpÄ“c interesanti ir iepazÄ«ties ar uzskaitÄ«jumu, kÄdi veidi ir paredzÄ“ti SatversmÄ“.
Protams, vispirms gribÄ“tos dzirdÄ“t slavenÄs frÄzes autora R.Kozlovska atbildi. VarbÅ«t viņš SatversmÄ“ saskata kaut ko tÄdu, ko neredz pÄrÄ“jie cilvÄ“ki. MÅ«su „politiÄ·iem” ir ne tikai savi priekšstati par loÄ£iku, bet arÄ« spÄ“jas telepÄtijÄ, gaišredzÄ«bÄ u.tml. 12.SaeimÄ izcilÄkais ekstrasenss ir deputÄts BuiÄ·a kungs, kura spÄ“ju uztvert un raidÄ«t dažÄdus ar zinÄmiem jutekļiem neuztveramus biofizikÄlos impulsus latviešu gudrie žurnÄlisti sistemÄtiski propagandÄ“.
Šo rindu autors, padomju nevÄ“rtÄ«gajÄ LVU diplomÄ“tais žurnÄlists, labprÄt iepazÄ«tos ar Kozlovska kunga, pÄ“cpadomju vÄ“rtÄ«gajÄ LU diplomÄ“tÄ jurista skaidrojumu. Ja bÅ«tu iespÄ“jams, tad ministram uzdotu šÄdu jautÄjumu. Ministra kungs, lÅ«dzu, paskaidrojiet kÄdu SatversmÄ“ paredzÄ“tu darbÄ«bu drÄ«kstam veikt pret LR neatkarÄ«bu un suverenitÄti, teritoriÄlo vienotÄ«bu, valsts varu vai valsts iekÄrtu? JÅ«su slavenais priekšlikums liecina, ka SatversmÄ“ ir atļauta darbÄ«ba pret LR.
Un vÄ“l kas. LÅ«dzu, nekÄdÄ gadÄ«jumÄ savÄ atbildÄ“ neatsaucieties uz Satversmes 100.pantu „Ikvienam ir tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informÄciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta.”
Tas ir cÄ“ls pants. Labi, ka tas ir mÅ«su konstitÅ«cijÄ. JÅ«s, Kozlovska kungs, Saeimas komisijÄ atsaucÄties uz šo cÄ“lo pantu, pamatojot savu slaveno priekšlikumu. Par atsaukšanos uz 100.pantu vÄ“sta zinoši mediji. Komisijas locekļi darba kolosÄlajÄ saspringtÄ«bÄ drÄ«kstÄ“ja neatcerÄ“ties, ka šajÄ pantÄ nav runa ne par kÄdiem paredzÄ“tiem un neparedzÄ“tiem darbÄ«bas veidiem pret LR. VÄrda brÄ«vÄ«ba, informÄcija, uzskati, cenzÅ«ra nav tas pats, kas konstitucionÄli paredzÄ“ta vai neparedzÄ“ta darbÄ«ba valsts pamatu maiņai. VÄ“los ticÄ“t, ka to ir spÄ“jÄ«gi saprast un atzÄ«t pÄ“cpadomju laikÄ apmÄcÄ«tie juristi. Īpaši tie juristi, kuri juridiskajÄm studijÄm pÄ“cpadomju vÄ“rtÄ«gajÄ LU veltÄ«ja 10 gadus. 10 gados noteikti esat apskaužami pamatÄ«gi apguvis juridiskÄs zinÄtnes.
SvarÄ«gs ir vÄ“l viens moments. Vai vispÄr ir vajadzÄ«ga darbÄ«ba, lai vÄ“rstos „pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu, suverenitÄti, teritoriÄlo vienotÄ«bu, valsts varu vai valsts iekÄrtu”? TÄda darbÄ«ba bÅ«tu vajadzÄ«ga, ja nekur nederÄ“tu valsts neatkarÄ«ba, suverenitÄte, teritoriÄlÄ vienotÄ«ba, valsts iekÄrta.
Katrs izglÄ«tots cilvÄ“ks apzinÄs, ka LR nav slikti minÄ“tie valstiskuma elementi. LR valstiski ir noformÄ“ta labi, mÅ«sdienÄ«gi, demokrÄtiski. LR valsts institÅ«tu struktÅ«ra ir optimÄla – mÅ«sdienu apstÄkļos vislabÄkÄ, visizdevÄ«gÄkÄ, visatbilstošÄkÄ, visefektÄ«vÄkÄ. LR principÄ ir neatkarÄ«ga, suverÄ“na valsts (par juridisko stÄvokli ES ir jÄrunÄ atsevišÄ·i).
Viss ir kÄrtÄ«bÄ ar teritoriÄlo vienotÄ«bu. Latgaļi negrib atdalÄ«ties. Viņi grib vienÄ«gi laiku pa laikam paÄÄ«kstÄ“t par RÄ«gas latgaļu vienaldzÄ«bu pret Latgali. ArÄ« sēļi SÄ“lijÄ neprotestÄ“ pret 3.pantu „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos lÄ«gumos noteiktÄs robežÄs sastÄda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”.
ValstÄ« formÄta ziÅ†Ä ir labi varas institÅ«ti – Saeima, Valsts prezidents, MK, tiesa, valsts kontrole. TÄdi institÅ«ti tagad ir visÄs normÄlÄs valstÄ«s. No valsts institÅ«tu viedokļa LR ir normÄla valsts.
LR valsts iekÄrta arÄ« ir laba – demokrÄtiska republika. Latviešu lielÄkÄ daļa (jaunÄs paaudzes) nepazÄ«st sociÄlistiskÄs valsts iekÄrtas labumus. Latviešu vecÄkÄ paaudze lÄ«dz komunistiskÄs valsts iekÄrtas superlabumiem nenosoļoja. TÄpÄ“c demokrÄtisko valsts iekÄrtu neviens latvietis vairs nevÄ“lÄs mainÄ«t pret sociÄlistisko valsts iekÄrtu vai komunistisko valsts iekÄrtu. Tagad LatvijÄ nav 1940.-1941.gads. SavukÄrt autokrÄtijai neviens latviešu vadonis nav nobriedis prÄta un gara ziņÄ. AutokrÄtijas valsts iekÄrta latviešiem pašlaik nespÄ«d. RespektÄ«vi, Latvijas RepublikÄ nav vajadzÄ«ga darbÄ«ba, lai kaut ko izmainÄ«tu. Kaut ko izmainÄ«t var vÄ“lÄ“ties vienÄ«gi kÄds maniaks-tirÄns, idiots, daunis u.tml.
LR lielÄkÄ nelaime ir nevis valsts institÅ«ti (valsts „krÄ“sli”), bet cilvÄ“ki valsts „krÄ“slos”. DarbÄ«ba (kritika, padzÄ«šana, tiesÄšana) ir vajadzÄ«ga nevis pret valsts institÅ«tiem, bet pret konkrÄ“tiem valsts darbiniekiem – atsevišÄ·iem konkrÄ“tiem indivÄ«diem. DarbÄ«ba ir vajadzÄ«ga pret konkrÄ“tiem valsts izzadzÄ“jiem, blēžiem, kukuļnÄ“mÄ“jiem, valsts interešu nodevÄ“jiem. Viņu destruktÄ«vÄ rÄ«cÄ«ba ir valsti novedusi lÄ«dz kraham.
Ja LielÄ Banda ar savu astoņkÄji vÄ“las apturÄ“t kritisko darbÄ«bu pret konkrÄ“tiem neliešiem, tad atkal ir jÄpietaisa kriminÄllikums. Tas nevar notikt bez jauna, trešÄ, valsts apvÄ“rsuma. Juridiski ir jÄparedz, ka tauta nedrÄ«kst kritizÄ“t, prasÄ«t padzÄ«t un tiesÄt konkrÄ“tus tautas priekšstÄvjus un valsts ierÄ“dņus. Tautai ir jÄatņem 2.pantÄ piešÄ·irtÄs tiesÄ«bas.
Interesanta ir viena bÅ«tiska nianse. Lieta ir tÄ, ka „otrajÄ republikÄ” sastopamÄ publiskÄ kritika ir vÄ“rsta nevis pret valsts „krÄ“sliem”, bet pret konkrÄ“tiem valsts darbiniekiem. Vismaz tÄ tas ir tÄdÄ sociÄli aktÄ«vÄ un kritiski nesaudzÄ«gÄ portÄlÄ kÄ Pietiek, kas noteikti ir visdzeļošÄkais dzelonis valdošÄs kliÄ·es triumfa ceļÄ. PubliskÄ kritika nav vÄ“rsta pret „krÄ“sliem”. Nav sastopama kritika, piemÄ“ram, par Saeimas, MK, tiesas nevajadzÄ«bu vai institucionÄlo arhaiskumu, neatbilstÄ«bu šodienas prasÄ«bÄm. Neviens neaicina likvidÄ“t Saeimu kÄ valsts institÅ«tu, likvidÄ“t MK un Valsts kontroli kÄ valsts institÅ«tu.
AtšÄ·irÄ«ba starp valsts „krÄ“sliem” un valsts darbiniekiem ir bÅ«tiska. „KrÄ“sls” un konkrÄ“ts valsts darbinieks nav viens un tas pats. Tikai kÄdreiz vienam franÄu karalim „valsts” un „es” bija viens un tas pats. Ja nemaldos, pat tÄdi vÄ«ri kÄ MusolÄ«ni, Franko, Salazars, Hitlers, Staļins, Brežņevs neteica „Valsts esmu es”. Valsts prezidenta amats („krÄ“sls”) un VÄ“joņa kungs („es”) nav viens un tas pats. Ja kÄds kritizÄ“ VÄ“joņa kungu kÄ Valsts prezidentu-lupatu, tad tÄ nav darbÄ«ba pret Valsts prezidenta institÅ«tu. TÄ ir darbÄ«ba pret „krÄ“slam” neadekvÄto personu. TÄ ir pozitÄ«va darbÄ«ba un valstij vajadzÄ«ga darbÄ«ba, bet nevis negatÄ«va darbÄ«ba un valstij kaitÄ«ga darbÄ«ba. TÄ var bÅ«t kaitÄ«ga darbÄ«ba vienÄ«gi LielÄs Bandas uztverÄ“, jo kritika ir vÄ“rsta pret viņu „kolÄ“Ä£i”.
Saprotams, ja kÄds patiešÄm LatvijÄ vÄ“las nodibinÄt autoritÄro iekÄrtu (kÄ 1934.g.) vai likvidÄ“t LR neatkarÄ«bu (kÄ 1939.-1940.g.), tad tÄda darbÄ«ba ir kriminÄli sodÄma. TÄpat kÄ kriminÄli ir sodÄmi konkrÄ“ti valsts darbinieki par savÄm nelietÄ«bÄm. DomÄjams, kÄdreiz latvieši to piedzÄ«vos. Pašlaik LielÄ Banda to nevÄ“las pieļaut. Viņi vÄ“las saglabÄt noziegumu brÄ«vÄ«bu un dara to atbilstoši savam iracionÄlajam prÄtam. IracionÄls prÄts ir spÄ“jÄ«gs pastrÄdÄt vienÄ«gi muļkÄ«bas. TurklÄt nav spÄ“jÄ«gs izstrÄ“bt savas muļķības. Muļķības nÄkas izstrÄ“bt tautai. ArÄ« latviešu tautai kÄdreiz nÄksies izstrÄ“bt savu priekšstÄvju muļķības.