Menu
Pilnā versija

Vajadzīgs jauns valsts apvērsums?

Arturs PriedÄ«tis · 29.04.2016. · Komentāri (24)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠÄ gada 21.aprÄ«lÄ« Saeima krimināllikumā paredzÄ“ja ieviest šÄdu normu: „Par darbÄ«bu, kas vÄ“rsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu, suverenitāti, teritoriālo vienotÄ«bu, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā (izcÄ“lums mans - A.P.), – soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzÄ«bu uz laiku lÄ«dz trim gadiem.”

UzmanÄ«bu saista frāze „SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā”. ŠÄ« frāze tika iekļauta „Ä€boltiņas labojumos” vÄ“lāk, likumprojekta pilnveidošanas laikā. „Ä€boltiņas labojumu” sākotnÄ“jā variantā minÄ“tā norma bija šÄda: „Par darbÄ«bu, kas vÄ“rsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu vai suverenitāti vai kas vÄ“rsta uz teritoriālās vienotÄ«bas graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozÄ«šanu,– soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzÄ«bu uz laiku lÄ«dz trim gadiem.”

„Ä€boltiņas labojumu” sākotnÄ“jais variants bija aplams un bezjÄ“dzÄ«gs (absurds) juridiskais brāķis. SākotnÄ“jais variants bija vÄ“rsts pret Satversmi un tādÄ“jādi liecināja par valsts apvÄ“rsumu (hibrÄ«dapvÄ“rsumu). Latvijas sabiedrÄ«ba konstatÄ“ja, ka valdošÄ kliÄ·e ir noorganizÄ“jusi valsts apvÄ“rsumu, ignorÄ“jot SatversmÄ“ garantÄ“tās cilvÄ“ktiesÄ«bas.

Lai likvidÄ“tu valsts apvÄ“rsumu (vÄ“ršanos pret Satversmi) un nomierinātu sabiedrÄ«bu, likumprojekta pilnveidošanas gaitā ministrs R.Kozlovskis izvirzÄ«ja priekšlikumu doto normu papildināt ar frāzi „SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā”.

Ministra ideja ir atšifrÄ“jama. No vienas puses likumprojektā parādās maÄ£iskais vārds „Satversme”. No otras puses krimināllikumam jāvÄ“ršas tikai pret SatversmÄ“ neparedzÄ“to veidu darbÄ«bu. Krimināllikums nevÄ“ršas pret SatversmÄ“ atļautajām darbÄ«bām. Krimināllikums vÄ“ršas tikai pret SatversmÄ“ neatļautajām darbÄ«bām. Tātad SatversmÄ“ ir oficiāli paredzÄ“tas darbÄ«bas pret LR, un krimināllikums tās nesoda.

Ministra priekšlikumu pieņēma Saeimas attiecÄ«gā komisija. Krimināllikuma grozÄ«jumus Saeima apstiprināja 21.aprÄ«lÄ«, un valsts apvÄ“rsums bija likvidÄ“ts. Krimināllikuma jaunais variants formāli nevÄ“ršas pret Satversmi, ja ar to saprot nevÄ“ršanos pret cilvÄ“ktiesÄ«bām.

Taču krimināllikuma labojumu absurdai un iracionālai fabulai nevar pielikt punktu. Tam iegansts ir slavenā frāze „SatversmÄ“ neparedzÄ“tā veidā”. ŠÄ« frāze izdarÄ«ja labu darbu – likvidÄ“ja valsts apvÄ“rsumu. TomÄ“r šÄ« frāze neatrisina visus jautājumus. ŠÄ« frāze nevar pilnā mÄ“rā apmierināt sabiedrÄ«bu. Tā ir saturiski aplama frāze. Nekādā gadÄ«jumā tā nevar apmierināt sabiedrÄ«bu un nevar apmierināt arÄ« valdošo kliÄ·i.

Lasot krimināllikuma grozÄ«jumus, gribas zināt, kādi veidi SatversmÄ“ ir paredzÄ“ti valstiskās neatkarÄ«bas, suverenitātes, teritoriālās vienotÄ«bas, valsts varas vai valsts iekārtas maiņai. Ja krimināllikumā tiek nepieļauta darbÄ«ba „SatversmÄ“ neparedzÄ“tos veidos”, tad loÄ£iski secināms, ka SatversmÄ“ ir paredzÄ“ti noteikti veidi valstiskās neatkarÄ«bas, suverenitātes, teritoriālās vienotÄ«bas, valsts varas vai valsts iekārtas maiņai. Elementāra loÄ£ika saka, ka SatversmÄ“ ir uzskaitÄ«ti visi paredzÄ“tie veidi valsts pamatu maiņai. TāpÄ“c interesanti ir iepazÄ«ties ar uzskaitÄ«jumu, kādi veidi ir paredzÄ“ti SatversmÄ“.

Protams, vispirms gribÄ“tos dzirdÄ“t slavenās frāzes autora R.Kozlovska atbildi. VarbÅ«t viņš SatversmÄ“ saskata kaut ko tādu, ko neredz pārÄ“jie cilvÄ“ki. MÅ«su „politiÄ·iem” ir ne tikai savi priekšstati par loÄ£iku, bet arÄ« spÄ“jas telepātijā, gaišredzÄ«bā u.tml. 12.Saeimā izcilākais ekstrasenss ir deputāts BuiÄ·a kungs, kura spÄ“ju uztvert un raidÄ«t dažādus ar zināmiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus latviešu gudrie žurnālisti sistemātiski propagandÄ“.

Šo rindu autors, padomju nevÄ“rtÄ«gajā LVU diplomÄ“tais žurnālists, labprāt iepazÄ«tos ar Kozlovska kunga, pÄ“cpadomju vÄ“rtÄ«gajā LU diplomÄ“tā jurista skaidrojumu. Ja bÅ«tu iespÄ“jams, tad ministram uzdotu šÄdu jautājumu. Ministra kungs, lÅ«dzu, paskaidrojiet kādu SatversmÄ“ paredzÄ“tu darbÄ«bu drÄ«kstam veikt pret LR neatkarÄ«bu un suverenitāti, teritoriālo vienotÄ«bu, valsts varu vai valsts iekārtu? JÅ«su slavenais priekšlikums liecina, ka SatversmÄ“ ir atļauta darbÄ«ba pret LR.

Un vÄ“l kas. LÅ«dzu, nekādā gadÄ«jumā savā atbildÄ“ neatsaucieties uz Satversmes 100.pantu „Ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta.”

Tas ir cÄ“ls pants. Labi, ka tas ir mÅ«su konstitÅ«cijā. JÅ«s, Kozlovska kungs, Saeimas komisijā atsaucāties uz šo cÄ“lo pantu, pamatojot savu slaveno priekšlikumu. Par atsaukšanos uz 100.pantu vÄ“sta zinoši mediji. Komisijas locekļi darba kolosālajā saspringtÄ«bā drÄ«kstÄ“ja neatcerÄ“ties, ka šajā pantā nav runa ne par kādiem paredzÄ“tiem un neparedzÄ“tiem darbÄ«bas veidiem pret LR. Vārda brÄ«vÄ«ba, informācija, uzskati, cenzÅ«ra nav tas pats, kas konstitucionāli paredzÄ“ta vai neparedzÄ“ta darbÄ«ba valsts pamatu maiņai. VÄ“los ticÄ“t, ka to ir spÄ“jÄ«gi saprast un atzÄ«t pÄ“cpadomju laikā apmācÄ«tie juristi. Īpaši tie juristi, kuri juridiskajām studijām pÄ“cpadomju vÄ“rtÄ«gajā LU veltÄ«ja 10 gadus. 10 gados noteikti esat apskaužami pamatÄ«gi apguvis juridiskās zinātnes.

SvarÄ«gs ir vÄ“l viens moments. Vai vispār ir vajadzÄ«ga darbÄ«ba, lai vÄ“rstos „pret Latvijas Republikas valstisko neatkarÄ«bu, suverenitāti, teritoriālo vienotÄ«bu, valsts varu vai valsts iekārtu”? Tāda darbÄ«ba bÅ«tu vajadzÄ«ga, ja nekur nederÄ“tu valsts neatkarÄ«ba, suverenitāte, teritoriālā vienotÄ«ba, valsts iekārta.

Katrs izglÄ«tots cilvÄ“ks apzinās, ka LR nav slikti minÄ“tie valstiskuma elementi. LR valstiski ir noformÄ“ta labi, mÅ«sdienÄ«gi, demokrātiski. LR valsts institÅ«tu struktÅ«ra ir optimāla – mÅ«sdienu apstākļos vislabākā, visizdevÄ«gākā, visatbilstošÄkā, visefektÄ«vākā. LR principā ir neatkarÄ«ga, suverÄ“na valsts (par juridisko stāvokli ES ir jārunā atsevišÄ·i).

Viss ir kārtÄ«bā ar teritoriālo vienotÄ«bu. Latgaļi negrib atdalÄ«ties. Viņi grib vienÄ«gi laiku pa laikam pačīkstÄ“t par RÄ«gas latgaļu vienaldzÄ«bu pret Latgali. ArÄ« sēļi SÄ“lijā neprotestÄ“ pret 3.pantu „Latvijas valsts teritoriju starptautiskos lÄ«gumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”.

ValstÄ« formāta ziņā ir labi varas institÅ«ti – Saeima, Valsts prezidents, MK, tiesa, valsts kontrole. Tādi institÅ«ti tagad ir visās normālās valstÄ«s. No valsts institÅ«tu viedokļa LR ir normāla valsts.

LR valsts iekārta arÄ« ir laba – demokrātiska republika. Latviešu lielākā daļa (jaunās paaudzes) nepazÄ«st sociālistiskās valsts iekārtas labumus. Latviešu vecākā paaudze lÄ«dz komunistiskās valsts iekārtas superlabumiem nenosoļoja. TāpÄ“c demokrātisko valsts iekārtu neviens latvietis vairs nevÄ“lās mainÄ«t pret sociālistisko valsts iekārtu vai komunistisko valsts iekārtu. Tagad Latvijā nav 1940.-1941.gads. Savukārt autokrātijai neviens latviešu vadonis nav nobriedis prāta un gara ziņā. Autokrātijas valsts iekārta latviešiem pašlaik nespÄ«d. RespektÄ«vi, Latvijas Republikā nav vajadzÄ«ga darbÄ«ba, lai kaut ko izmainÄ«tu. Kaut ko izmainÄ«t var vÄ“lÄ“ties vienÄ«gi kāds maniaks-tirāns, idiots, daunis u.tml.

LR lielākā nelaime ir nevis valsts institÅ«ti (valsts „krÄ“sli”), bet cilvÄ“ki valsts „krÄ“slos”. DarbÄ«ba (kritika, padzÄ«šana, tiesāšana) ir vajadzÄ«ga nevis pret valsts institÅ«tiem, bet pret konkrÄ“tiem valsts darbiniekiem – atsevišÄ·iem konkrÄ“tiem indivÄ«diem. DarbÄ«ba ir vajadzÄ«ga pret konkrÄ“tiem valsts izzadzÄ“jiem, blēžiem, kukuļnÄ“mÄ“jiem, valsts interešu nodevÄ“jiem. Viņu destruktÄ«vā rÄ«cÄ«ba ir valsti novedusi lÄ«dz kraham.

Ja Lielā Banda ar savu astoņkāji vÄ“las apturÄ“t kritisko darbÄ«bu pret konkrÄ“tiem neliešiem, tad atkal ir jāpietaisa krimināllikums. Tas nevar notikt bez jauna, trešÄ, valsts apvÄ“rsuma. Juridiski ir jāparedz, ka tauta nedrÄ«kst kritizÄ“t, prasÄ«t padzÄ«t un tiesāt konkrÄ“tus tautas priekšstāvjus un valsts ierÄ“dņus. Tautai ir jāatņem 2.pantā piešÄ·irtās tiesÄ«bas.

Interesanta ir viena bÅ«tiska nianse. Lieta ir tā, ka „otrajā republikā” sastopamā publiskā kritika ir vÄ“rsta nevis pret valsts „krÄ“sliem”, bet pret konkrÄ“tiem valsts darbiniekiem. Vismaz tā tas ir tādā sociāli aktÄ«vā un kritiski nesaudzÄ«gā portālā kā Pietiek, kas noteikti ir visdzeļošÄkais dzelonis valdošÄs kliÄ·es triumfa ceļā. Publiskā kritika nav vÄ“rsta pret „krÄ“sliem”. Nav sastopama kritika, piemÄ“ram, par Saeimas, MK, tiesas nevajadzÄ«bu vai institucionālo arhaiskumu, neatbilstÄ«bu šodienas prasÄ«bām. Neviens neaicina likvidÄ“t Saeimu kā valsts institÅ«tu, likvidÄ“t MK un Valsts kontroli kā valsts institÅ«tu.

AtšÄ·irÄ«ba starp valsts „krÄ“sliem” un valsts darbiniekiem ir bÅ«tiska. „KrÄ“sls” un konkrÄ“ts valsts darbinieks nav viens un tas pats. Tikai kādreiz vienam franču karalim „valsts” un „es” bija viens un tas pats. Ja nemaldos, pat tādi vÄ«ri kā MusolÄ«ni, Franko, Salazars, Hitlers, Staļins, Brežņevs neteica „Valsts esmu es”. Valsts prezidenta amats („krÄ“sls”) un VÄ“joņa kungs („es”) nav viens un tas pats. Ja kāds kritizÄ“ VÄ“joņa kungu kā Valsts prezidentu-lupatu, tad tā nav darbÄ«ba pret Valsts prezidenta institÅ«tu. Tā ir darbÄ«ba pret „krÄ“slam” neadekvāto personu. Tā ir pozitÄ«va darbÄ«ba un valstij vajadzÄ«ga darbÄ«ba, bet nevis negatÄ«va darbÄ«ba un valstij kaitÄ«ga darbÄ«ba. Tā var bÅ«t kaitÄ«ga darbÄ«ba vienÄ«gi Lielās Bandas uztverÄ“, jo kritika ir vÄ“rsta pret viņu „kolÄ“Ä£i”.

Saprotams, ja kāds patiešÄm Latvijā vÄ“las nodibināt autoritāro iekārtu (kā 1934.g.) vai likvidÄ“t LR neatkarÄ«bu (kā 1939.-1940.g.), tad tāda darbÄ«ba ir krimināli sodāma. Tāpat kā krimināli ir sodāmi konkrÄ“ti valsts darbinieki par savām nelietÄ«bām. Domājams, kādreiz latvieši to piedzÄ«vos. Pašlaik Lielā Banda to nevÄ“las pieļaut. Viņi vÄ“las saglabāt noziegumu brÄ«vÄ«bu un dara to atbilstoši savam iracionālajam prātam. Iracionāls prāts ir spÄ“jÄ«gs pastrādāt vienÄ«gi muļkÄ«bas. Turklāt nav spÄ“jÄ«gs izstrÄ“bt savas muļķības. Muļķības nākas izstrÄ“bt tautai. ArÄ« latviešu tautai kādreiz nāksies izstrÄ“bt savu priekšstāvju muļķības.

Novērtē šo rakstu:

0
0