Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."

Daudzu Eiropas valstu valdības pusotru gadu visu lika uz vakcinācijas kārts, solot, ka vakcinācija ir izeja no situācijas, taču pašlaik redzams, ka arī valstīs ar 80 un vairāk procentiem vakcinēto (vai Gibraltāra 117) tāpat nāk jaunais slimības vilnis un ierobežojumi jāievieš, jo slimo un mirst visi, arī vakcinētie.

Turklāt slimnīcas sāk pārpildīt arī slimnieki ar pandēmijas laika ielaistajām "parastajām" slimībām.

Mēģinājumi turpināt spēlēt vakcinācijas kārti, piespiežot obligāti vakcinēt, revakcinēt un būstot trešo, ceturto un piekto reizi, aizvien vairāk sāk izskatīties pēc farmācijas firmu lobētu zinātnieku un ekspertu "naudas" plāna, kam nav nekāda sakara ar realitāti.

Latvija šajā gadījumā var pavērot, ko dara Eiropas valstu valdības, kurās notiek šie protesti, un ko dara Ziemeļvalstis, kurās izvēlēta cita, daudz mierīgāka retorika un kurās ne vien nav protestu, bet arī sabiedrība kopumā visu uztver saprotoši un mierīgi.

Vainot sabiedrību Latvijā tajā, ka pilnībā nespējīgi un savā personiskajā orbītā rinķojoši politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai tie paši politiķi, kuru sarunas slēgtajā valdības sēdē spilgti pierādīja viņu spēju tikai un vienīgi rūpēties par savu ādu.

Ja uz šo naida un "skaldi un valdi" politiku joprojām "pavelkas" daļa tā saucamās inteliģences un pat mediju pārstāvji, kas savās privātajās FB slejās un intervijās valdības sponsorētajos medijos klāsta valdībai tīkamos naratīvus, ka visā vainojami antivakseri (agrāk bija ebreji, komunisti, masoni), tad laikam šai valstij ir lielākas problēmas, nekā šķita līdz šim.

Kāds pavasaris sagaida tos, kas sagaidīs pavasari, pagaidām ir atkarīgs tikai un vienīgi no katra paša spējas atgūt veselo saprātu. Protams, kam tāds vispār ir bijis. Ja tāda nekad nav bijis, var vismaz mēģināt iegūt skaidru skatu uz realitāti un tās cēloņsakarībām.

Novērtē šo rakstu:

0
0