VainÄ«guma prezumpcija jÄatceļ, citÄdi – kapitÄlais remonts beidzies, bet Ä“ka nav apdzÄ«vojama
JÄnis UrbanoviÄs · 15.09.2021. · Komentāri (0)Neviena persona netiek uzskatÄ«ta par vainÄ«gu, kamÄ“r tÄs vaina noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanÄ netiek konstatÄ“ta likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ. Nevienam nav jÄpierÄda savs nevainÄ«gums. Šie ir jebkuras demokrÄtiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. NevainÄ«guma prezumpcija ir nostiprinÄta arÄ« Latvijas likumdošanÄ. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
“Piesaku finanšu sektora kontroles reformu. Ar lÄ«dzšinÄ“jo kosmÄ“tisko remontu nepietiks, ir jÄveic kapitÄlais remonts,” pirms pÄris gadiem ar šÄdu uzstÄdÄ«jumu klajÄ nÄca premjers KrišjÄnis Kariņš.
Un nu pÄ“c remonta šajÄ jomÄ darbojas vispÄrÄ“ja un totÄla vainÄ«guma prezumpcija. Jebkurš cilvÄ“ks, kas ver kÄdas bankas durvis, automÄtiski tiek uzskatÄ«ts par vainÄ«gu – par naudas atmazgÄtÄju, nelegÄlu lobistu, varbÅ«t pat potenciÄlu terorisma sponsoru.
Pats par sevi saprotams, ka ar vainÄ«guma prezumpciju ir apveltÄ«tas tÄ sauktÄs “politiski ietekmÄ«gÄs personas”, viņu tuvinieki, paziņas. ArÄ« jebkurš Ärvalstnieks. Gan privÄtpersonas, gan juridiskÄs. Viņu vaina noziedzÄ«gos nodarÄ«jumos vai tÄdos nodomos nav jÄpierÄda. Gribi atvÄ“rt kontu bankÄ – tÄtad vainÄ«gs. Atteikt! Un bankai pat nav jÄpaskaidro savas rÄ«cÄ«bas iemesli.
Par kapitÄlÄ remonta destruktÄ«vajÄm blaknÄ“m ir izteikušÄs gan valsts augstÄkÄs amatpersonas, gan finanšu jomas speciÄlisti.
Latvijas Bankas prezidents MÄrtiņš KazÄks: “Bankas un uzraugošÄs institÅ«cijas cÄ«Å†Ä ar netÄ«ro naudu ir iebraukušas otrÄ grÄvÄ« un pašlaik nevis Ä·er blēžus, bet apgrÅ«tina dzÄ«vi arÄ« godÄ«giem uzņēmÄ“jiem, un tas nav pieļaujami.”
FiskÄlÄs disciplÄ«nas padomes vadÄ«tÄja Inna Šteinbuka: “Nav iespÄ“jams izmÄ“rÄ«t sekas, kad klientiem tiek liegts atvÄ“rt kontu LatvijÄ vai arÄ«, ja tas tiek slÄ“gts cilvÄ“kiem nesaprotamu iemeslu dēļ.”
Kad BaltkrievijÄ sÄkÄs varas represijas pret saviem iedzÄ«votÄjiem, Latvijas politiskÄs aprindas demonstrÄ“ja savu solidaritÄti visos iespÄ“jamos veidos – ar rezolÅ«cijÄm, piketiem, karogu noraušanu. Tikai ar reÄlu atbalstu cilvÄ“kiem, kuri bÄ“ga no Lukašenko režīma, kaut kÄ neveicÄs – banku sektors “asarÄm netic” tÄpat kÄ valdÄ«bas solÄ«tajam “zaļajam koridoram”. AcÄ«mredzami tieši saistÄ«bÄ ar kontu atvÄ“ršanas problÄ“mÄm savu biznesu uz Latviju pÄrcÄ“luši uz pirkstiem saskaitÄmi baltkrievu uzņēmumi, kamÄ“r uz Lietuvu – ap pussimts.
MÅ«sdienu pasaulÄ“ skaidrÄs naudas norÄ“Ä·inu iespÄ“jas arvien samazinÄs par labu bezskaidriem norÄ“Ä·iniem. CilvÄ“ks, kam tiek liegts atvÄ“rt kontu un saņemt bankas karti, tiek diskriminÄ“ts daudzos un dažÄdos aspektos – sÄkot no iespÄ“jas norÄ“Ä·inÄties par RÄ«gas autostÄvvietu un beidzot ar iespÄ“ju samaksÄt nekustamÄ Ä«pašuma nodokli. Nemaz jau nerunÄjot par elementÄro – iespÄ“ju saņemt kontÄ darba algu. Kas viņam atliek? IzdomÄt puslegÄlus apkÄrtceļus? Kļūt par klientu Ärvalstu bankÄm, kuras vÄ“l nav tik kapitÄli izremontÄ“tas kÄ mÅ«sÄ“jÄs?
Uzskatu, ka tiesÄ«bas un iespÄ“jas atvÄ“rt Latvijas bankÄ norÄ“Ä·inu kontu ir jÄnodrošina ikvienam Latvijas pilsonim un pastÄvÄ«gajam iedzÄ«votÄjam, tÄs pieder pie cilvÄ“ka demokrÄtiskÄm brÄ«vÄ«bÄm. Atteikums bankÄm ir jÄpamato un cilvÄ“ka vaina kÄdos finanšu pÄrkÄpumos – jÄpierÄda. VainÄ«guma prezumpcija jÄatceļ. CitÄdi – kapitÄlais remonts beidzies, bet Ä“ka nav apdzÄ«vojama.