Iesaki rakstu:

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklÄ“ta atbilde katrās vÄ“lÄ“šanās, ir - vai vÄ“rts balsot par partiju, kuras reitings ir krietni zem piecu procentu barjeras? Vai tā nebÅ«s nodotās balss izniekošana? ŠÄdam jautājumam ir nopietns pamats, jo, kā zināms, visas balsis, kas nodotas par parlamentā neiekļuvušajām partijām, tiek proporcionāli sadalÄ«tas par labu tajā iekļuvušajām.

Viena no vienkāršÄkajām un reizÄ“ patiesākajām dzÄ«ves gudrÄ«bām, kuru vecāki saviem bÄ“rniem māca jau mazotnÄ“, skan šÄdi: "Nedari otram to, kas pašam nepatÄ«k!" BÅ«tÄ«bā tas ir pārfrāzÄ“ts slavenā filozofa Imanuela Kanta galvenais Ä“tikas bauslis (kategoriskais imperatÄ«vs), kura pamatdoma: "RÄ«kojies tā, kā tu gribÄ“tu, lai rÄ«kojas ikviens!"*

Kanta formulÄ“jums tiešÄm ir labs, precÄ«zs veids, kā pārbaudÄ«t, vai izvÄ“lÄ“tā rÄ«cÄ«ba ir "laba" (t.i., vai tā nāk par labu iespÄ“jami plašÄkā mÄ“rogā) - gluži vienkārši jāiztÄ“lojas, kas notiktu, ja visi tā rÄ«kotos. Kādas tad bÅ«tu sekas?

PiemÄ“ram, kādreiz var šÄ·ist, ka nejauši nomest uz ielas konfekšpapÄ«rÄ«ti un nepieliekties, lai to paceltu, taču ir nieks, kas pasauli nepadarÄ«s Ä«paši sliktāku. Taču, ja tā darÄ«tu visi, mÄ“s drÄ«z vien dzÄ«votu izgāztuvÄ“. Vai - kas gan tur liels, ja par kādu pakalpojumu samaksāju meistaram "uz Ä·epas"? Taču, ja tā rÄ«kosies visi, vienmÄ“r un visur, valsts izjuks un pārtaps haosā, jo budžetā vairs nebÅ«s lÄ«dzekļu jebkādas infrastruktÅ«ras uzturÄ“šanai.

Kanta testu var piemÄ“rot arÄ« raksta ievadā uzdotajam problÄ“mjautājumam. "RÄ«kojies tā, kā tu gribÄ“tu, lai rÄ«kojas ikviens!" VÄ“lÄ“tājs, kurš apsver iespÄ“ju balsot par kādu partiju, noteikti vÄ“lÄ“tos, lai par šo partiju nobalsotu ikviens - tad galu galā nebÅ«tu jāsatraucas par piecu procentu barjeras pārvarÄ“šanu.

Tātad saskaņā ar Kanta kategorisko imperatÄ«vu katram, kurš vÄ“las balsot par partiju ar reitingu zem pieciem procentiem, bet šaubās, vai to vÄ“rts darÄ«t, bÅ«tu tomÄ“r jābalso par šo partiju. It Ä«paši tad, ja tās reitings nav gluži margināli zems un, ja dzirdÄ“ti vÄ“l arÄ« citi sakām: "Jā, es vÄ“lÄ“tos par šo partiju balsot, bet viņi jau tāpat neiekļūs..." Faktiski šÄda spriedelÄ“šana un shÄ“mošana nozÄ«mÄ“ apmānÄ«t pašiem sevi - nav taču zināms, cik vÄ“l ir šÄdu "pašpiepildošo pareÄ£otāju" - varbÅ«t to pat ir krietni vairāk nekā pieci procenti.

VÄ“l absurdāk rÄ«kojas tie, kuri publiski brÄ«dina citus nebalsot par partiju, kas arÄ« pašiem šÄ·iet labākā izvÄ“le, bet... "viņi taču nepārvarÄ“s piecu procentu barjeru". Faktiski tāda rÄ«cÄ«ba ir salÄ«dzināma ar situāciju, kurā daži cilvÄ“ki mÄ“Ä£ina iestumt auto, bet bariņš citu stāv malā un skaļi spriedelÄ“: "Jā, vispār to mašÄ«nu bÅ«tu gan labi iekustināt, bet nÄ“ - nav jÄ“gas, tāpat neizdosies!" un ik pa laikam vÄ“l uzkliedz citiem garāmgājÄ“jiem: "Noteikti neejiet šiem muļķiem palÄ«gā, netÄ“rÄ“jiet velti spÄ“kus!"

Jāņem vÄ“rā arÄ« vÄ“l citu aspektu - partiju reitingi nebÅ«t ne vienmÄ“r ir uzticami un nekļūdÄ«gi. Latvijas vÄ“lÄ“šanu vÄ“sturÄ“ ir bijuši jau vairāki precedenti, kad partijai tiek solÄ«ti vien daži procenti, bet finālā izrādās desmit vai pat vairāk. TāpÄ“c man savā ziņā simpātiska šÄ·iet to valstu nostāja, kur pirmsvÄ“lÄ“šanu reitingus vispār ir aizliegts publicÄ“t. IespÄ“jams, ka tādā gadÄ«jumā vÄ“lÄ“šanu rezultāti Latvijā jau lÄ«dz šim bÅ«tu izvÄ“rsušies krietni citādāki.

Protams, risks "pazaudÄ“t balsi", balsojot par partiju ar reitingu zem 5% robežas, vienmÄ“r pastāv. TāpÄ“c šÄdā situācijā varbÅ«t noder vÄ“l viena lÄ“muma izvÄ“rtÄ“šanas matrica. Proti, apsvÄ“rt, cik tālu personÄ«gajā reitingā no pirmās vÄ“lÄ“šanu izvÄ“les atrodas otrā. Ja otra potenciālā vÄ“lÄ“šanu izvÄ“le šÄ·iet tikai nedaudz sliktāka par pirmo un, ja tai ir krietni labākas izredzes pārsniegt 5% barjeru - tad droši vien racionālākā izvÄ“le bÅ«s balsot par savu otro izvÄ“li. Taču, ja iespÄ“jamā otrā izvÄ“le nešÄ·iet ne uz pusi tik tuva sirdij un prātam kā pirmā, vai, ja puslÄ«dz pieņemamas otrās izvÄ“les vispār nav - tad iet un, zobus griežot, smagu roku balsot par kaut kādu "mazāko ļaunumu" gan, manuprāt, ir neprāts. Tāpat kā neprāts ir neiet uz vÄ“lÄ“šanām vispār (to var darÄ«t tikai tie, kam tiešÄm nav nevienas partijas, par ko balsot) - jo tādā gadÄ«jumā jÅ«su nenodoto balsi tāpat sadala visas ievÄ“lÄ“tās partijas (simts deputātu vietas Saeimā tiktu aizpildÄ«tas pat tad, ja uz vÄ“lÄ“šanām aizietu viens vienÄ«gs cilvÄ“ks).

Ja partija ar reitingu krietni zem pieciem procentiem ir jums pārliecinoši tuvākā, vÄ“lamākā izvÄ“le - tad ejiet un balsojiet par to! Galu galā - pat ja tiešÄm sanāks "pazaudÄ“t balsi", vai tomÄ“r nav labāk "pazaudÄ“t balsi" nekā "pazaudÄ“t sirdi"?

* - Kanta kategoriskā imperatÄ«va precÄ«zs formulÄ“jums: "RÄ«kojies tā, lai tavas gribas maksima vienmÄ“r vienlaikus varÄ“tu noderÄ“t par vispārÄ“jas likumdošanas principu."