Iesaki rakstu:

Pašlaik RÄ«gas un Kandavas iedzÄ«votāju psihisko veselÄ«bu COVID-19 pandÄ“mijas negatÄ«vās ietekmes izraisÄ«to seku mazināšanā uzlabo ar auto-moto trašu kaucošo troksni, nevis tā, kā rakstÄ«ts VeselÄ«bas ministrijas InformatÄ«vajā ziņojumā ”Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk ik gadu, psihiskās veselÄ«bas uzlabošanai, ko rada COVID-19 pandÄ“mija”.

Ministru kabinets 2021.gada 19.janvārÄ« pieņēma zināšanai InformatÄ«vo ziņojumu “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicÄ«gu negatÄ«vo ietekmi uz sabiedrÄ«bas psihisko veselÄ«bu, ko rada COVID-19 pandÄ“mija”.

Izraksts no Ziņojuma: ”Psihiskā veselÄ«ba ir neatņemama un bÅ«tiska veselÄ«bas sastāvdaļa. Pasaules veselÄ«bas organizācija (PVO) uzsver, ka: “VeselÄ«ba ir pilnÄ«gas fiziskās, psihiskās un sociālās labklājÄ«bas stāvoklis, nevis tikai slimÄ«bu vai nespÄ“ju trÅ«kums.” Tas nozÄ«mÄ“, ka labai psihiskajai veselÄ«bai ir daudz plašÄka nozÄ«me par ārstu uzstādÄ«tajām diagnozÄ“m vai invaliditāti, ko var izraisÄ«t nopietni psihiski sarežģījumi. Psihiskā veselÄ«ba ir labklājÄ«bas stāvoklis, kurā cilvÄ“ks realizÄ“ savas spÄ“jas - tiek galā ar ierastajiem dzÄ«ves stresiem, strādā produktÄ«vi un sniedz savu ieguldÄ«jumu sabiedrÄ«bā.

COVID-19 krÄ«ze psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bas un nepietiekamā finansÄ“juma situāciju izaicinājusi vÄ“l vairāk - lÄ«dzcilvÄ“ku zaudÄ“jums, izolācija, ienākumu zaudÄ“šana un bailes no COVID-19 infekcijas un dažādu  zaudÄ“jumu piedzÄ«vošanas izraisa psihiskas veselÄ«bas traucÄ“jumus vai saasina esošos. Tāpat cilvÄ“ki šajā laikā var sākt pastiprināti lietot alkoholu un narkotikas, kā arÄ« piedzÄ«vot bezmiegu un trauksmi.

Jaunākie pÄ“tÄ«jumi liecina, ka COVID-19 infekcija var izraisÄ«t neiroloÄ£iskas un ar psihisko veselÄ«bu saistÄ«tas komplikācijas, sākot no depresijas, trauksmes un bezmiega, lÄ«dz uzbudinājumam, murgiem un pat insultam. PÄ“tÄ«jumi rāda, ka katrs piektais pacients COVID-19 vÄ«rusa izraisÄ«tās slimÄ«bas laikā vai pÄ“c tās piedzÄ«vo psihiskās veselÄ«bas traucÄ“jumus. CilvÄ“ki ar jau esošiem psihiskās veselÄ«bas, neiroloÄ£iskiem vai vielu lietošanas traucÄ“jumiem ir arÄ« neaizsargātāki pret COVID-19 infekciju, viņiem var bÅ«t lielāks slimÄ«bas smaga stāvokļa un pat nāves risks.

Å…emot vÄ“rtā iepriekš aprakstÄ«tās situācijas, COVID-19 pandÄ“mija ir ļoti bÅ«tiski palielinājusi pieprasÄ«jumu pÄ“c psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem. To pierāda gan ārstu atsauksmes, novÄ“rojumi un pakalpojuma pieprasÄ«juma dinamika psihoneiroloÄ£iskajās slimnÄ«cās, gan lokālo ekspertu vÄ“rtÄ“jumi.

Tiek prognozÄ“ts, ka COVID-19 pandÄ“mijas negatÄ«vās ietekmes sekas uz indivÄ«da un sabiedrÄ«bas psihisko veselÄ«bu bÅ«s novÄ“rojamas gan tās laikā, gan periodā starp COVID-19 infekciju uzliesmojumiem, kā arÄ« pÄ“c pandÄ“mijas. Dažādi informācijas avoti liecina, ka ir vairākas sabiedrÄ«bas riska grupas, kuru psihisko veselÄ«bu COVID-19 pandÄ“mijas izraisÄ«tie apstākļi skars vairāk. PiemÄ“rām, COVID-19 pandÄ“mijas ietekmÄ“ radušais stress, sociālā izolācija un vardarbÄ«ba Ä£imenÄ“, var ietekmÄ“t mazu bÄ“rnu un pusaudžu smadzeņu veselÄ«bu un attÄ«stÄ«bu, savukārt, sociālā izolācija, samazināta fiziskā aktivitāte un samazināts intelektuālais darbs veicina kognitÄ«vo spÄ“ju pasliktināšanos un demences attÄ«stÄ«bas risku gados vecākiem cilvÄ“kiem. Ir nepieciešama kompleksa pieeja psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pes uzlabošanai, kas paredzÄ“tu ne tikai Ä«stermiņa COVID-19 pandÄ“mijas negatÄ«vās ietekmes izraisÄ«to seku mazināšanu, bet arÄ« nodrošinātu to, ka bÅ«s pieejami ilgtermiņa psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pes uzlabošanas pasākumi pÄ“c COVID-19 pandÄ“mijas.

Vienlaikus par savā ziņā galÄ“jo valsts psihiskās veselÄ«bas indikatoru var uzskatÄ«t pašnāvÄ«bu skaitu valstÄ«. Diemžēl Latvija izdarÄ«to pašnāvÄ«bu skaita ziņā Eiropas SavienÄ«bā ieņem otro vietu un to apsteidz vienÄ«gi Lietuva.

COVID-19 pandÄ“mijās laikā noteiktās karantÄ«nas emocionālā ietekme tika vÄ“rtÄ“ta bÄ“rniem un pusaudžiem Itālijā un Spānijā. PÄ“tÄ«jumā konstatÄ“ts, ka 85,7% vecāku ziņoja par izmaiņām bÄ“rnu emocijās un uzvedÄ«bā karantÄ«nas laikā. Visbiežāk novÄ“rotās izmaiņas bija grÅ«tÄ«bas koncentrÄ“ties (76,6%), garlaicÄ«ba (52%), aizkaitināmÄ«ba (39%), nemiers (38,8%), nervozitāte (38%), vientulÄ«ba (31,3%), diskomforts (30,4%) un norÅ«pÄ“šanās (30,1%). Aptuveni 75% bÄ“rnu vecāku ziņoja, ka izjÅ«t stresu par karantÄ«nas situāciju. KarantÄ«na ievÄ“rojami ietekmÄ“ Itālijas un Spānijas jauniešus, pastiprinot nepieciešamÄ«bu pÄ“c iespÄ“jas agrāk atklāt bÄ“rnus ar emocionālām un uzvedÄ«bas problÄ“mām, lai uzlabotu viņu psiholoÄ£isko labsajÅ«tu.

TādÄ“jādi, psiholoÄ£iskā palÄ«dzÄ«bas un psihiskās veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bas palielināšanai, samazinot COVID-19 pandÄ“mijas un ar to saistÄ«to sociālekonomisko parādÄ«bu negatÄ«vo ietekmi uz iedzÄ«votāju psihisko veselÄ«bu 2021. gadam kopā ir nepieciešami papildus 5 332 095 eiro, 2022. gadam 6 166 347 eiro un 2023. gadam un turpmāk ik gadu 6 282 092 eiro valsts pamatbudžeta finansÄ“juma.”

Turpmāk minÄ“tais apliecinās to, ka valdÄ«bā pieņemtais VeselÄ«bas ministrijas InformatÄ«vais ziņojums “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicÄ«gu negatÄ«vo ietekmi uz sabiedrÄ«bas psihisko veselÄ«bu, ko rada COVID-19 pandÄ“mija” liecina tikai par to, ka ziņojuma mÄ“rÄ·is ir apgÅ«t kārtÄ“jos miljonus, nevis samazināt COVID-19 negatÄ«vo ietekmi uz sabiedrÄ«bas veselÄ«bu.

Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Latvijas Republikas tiesÄ«bsargam, RÄ«gas domei, Covid-19 ierobežošanas stratÄ“Ä£iskajai vadÄ«bas grupai jau 2021.gada martā tika lÅ«gts nepieļaut, ka COVID-19 noteikto ierobežojumu atvieglojumu dēļ tiek atļauta uzņēmÄ“jdarbÄ«ba auto-moto trasÄ“s, kuras atrodas pilsÄ“tu teritorijās (Kandavā un RÄ«gā).

VARAM 2021.gada 1.jūnija vēstulē Nr.1-17/5254, tiek sniegts ar Izglītības un zinātnes ministriju, Satiksmes ministriju (turpmāk - SM) un Veselības ministriju savstarpēji saskaņots viedoklis uz 2021.gada marta iesniegumiem.

Ministriju viedoklis ir - iesniegums tiek balstÄ«ts uz atsevišÄ·u konfliktsituāciju apstākļu fokusÄ“tu interpretāciju, lai pamatotu apgalvojumu gan par automoto trašu un šautuvju, gan par noteiktas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas totālu aizliegumu, t.i., uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veikšanu automoto trasÄ“s un šautuvÄ“s.

VÄ“stulÄ“ kā attaisnojums BiÄ·ernieku kaucošo trašu darbÄ«bai tiek minÄ“ta arÄ« 2017.gadā Tirgus un sociālo pÄ“tÄ«jumu aÄ£entÅ«ras “Latvijas Fakti” aptauja, kura tika veikta pÄ“c CSDD pasÅ«tÄ«juma, lai attaisnotu 2015.gada 22.septembrÄ« nelikumÄ«gi pieņemto trokšÅ†a noteikumu grozÄ«jumu pieņemšanu.

Tiek dots mājiens arÄ« par Kandavas novada domes parakstu vākšanu par kartinga trases darbÄ«bas atjaunošanu.

VARAM, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes, Satiksmes un VeselÄ«bas ministrijām ir zināms, ka   AdministratÄ«vā apgabaltiesa 2018.gada 11.decembra lÄ“mumā par Kandavas pašvaldÄ«bas iesniegtajām aptaujas veidlapām sniedza šÄdu novÄ“rtÄ“jumu: ”Citastarp tas, ka apkārtnes iedzÄ«votāji vÄ“las trases saglabāšanu, nenozÄ«mÄ“ to, ka viņi vÄ“las tādu trasi, kas pārkāpj vides tiesÄ«bas un ietekmÄ“ veselÄ«bu.”

PatiešÄm anonÄ«mu aptauju 2016.gadā veica TiesÄ«bsarga birojs. AnonÄ«mās aptaujas apkopojumā 2016.gadā minÄ“ts, ka Mežciemā un Kandavā daļa no iedzÄ«votājiem atzina, ka nesÅ«dzas, jo baidās par sekām. Daļa no respondentiem bailes pamato ar to, ka ir veci vai ar invaliditāti un tāpÄ“c nevarÄ“s sevi aizstāvÄ“t.

Varu apgalvot, ka ir pamats baidīties. Reāli tikai uz papīra demokrātija iedzīvotājiem atļauj rakstīt un runāt likumu robežās, ko grib, bet pēc tam cilvēki nezina, kurā vietā darbu meklēt.

Saprotams, ka Latvijas autosporta, motosporta federāciju (savienÄ«bu, asociāciju, juridisko personu) sarakstā minÄ“to personu ietekmi iedzÄ«votāji nevar pārspÄ“t, jo vidi piesārņojošÄ uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ne RÄ«gā, ne Kandavā netika apturÄ“ta.

Ar AdministratÄ«vās rajona tiesas 2019.gada 16.aprīļa spriedumu tika atjaunota SIA ”Kartodroms” piederošÄs kartinga trases darbÄ«ba un noteikts, ka var veikt kartinga trases ekspluatāciju ar nomas kartingiem un citos veidos, kas nerada bÅ«tisku troksni.

Tiesas sprieduma motÄ«vu daļā minÄ“ts: ”...nav pamata prezumÄ“t, ka trešÄ persona neievÄ“ros savus pienākumus. Ja tā tomÄ“r notiks, tad kompetentās iestādes normatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā varÄ“s noteikt trases darbÄ«bu ierobežojošus vai liedzošus pasākumus (kāds bija, piemÄ“ram, apturÄ“šanas lÄ“mums).”

Šajā lietā tiesa piekrita Kandavas novada domes un SIA ”Kartodroms” viedoklim, ka vÄ“sturiskie mÄ“rÄ«jumi neraksturo sagaidāmo trases troksni pÄ“c tās darbÄ«bas atjaunošanas.

SIA ”Kartodroms” kartingu trasÄ“ jau 2021.gada martā nelikumÄ«gi tika uzsācis uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, tāpÄ“c atkārtoti lÅ«dzu VeselÄ«bas inspekciju nodrošināt trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus.

 PÄ“c VeselÄ«bas inspekcijas Zemgales kontroles daļas pasÅ«tÄ«juma 2021.gada 8.maijā (oficiāla darba diena) tika veikti trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi.

 VeselÄ«bas inspekcijas 2021.gada 18.maija vÄ“stulÄ“ par trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem rakstÄ«ts, ka trokšÅ†a lÄ«menis dienas laikā dzÄ«vojamā telpā  pārsniedz pieļaujamo trokšÅ†a robežlielumu 35 dB (A) dienas laikā, t.i., neatbilst 07.01.2014. MK noteikumu Nr.16 «TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” 4.pielikuma 3.punktā noteiktajām prasÄ«bām.

Sakarā ar to, ka 2021.gada 8.maijā veiktie trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi apliecināja, ka vÄ“sturiskie mÄ“rÄ«jumi arÄ« raksturo kartinga trasÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas neatbilstÄ«bu likumdošanas prasÄ«bām, savā 2021.gada 19.maija iesniegumā, lÅ«dzu Kandavas novada domi  pieņemt lÄ“mumu un apturÄ“t kartinga trases darbÄ«bu un noteikt, ka administratÄ«vais akts ir izpildāms tā spÄ“kā stāšanās brÄ«dÄ«, jo minÄ“tā administratÄ«vā akta izpildes kavÄ“šana tieši apdraud sabiedrisko kārtÄ«bu, vidi, personas dzÄ«vÄ«bu vai veselÄ«bu.

Saprotams, ka SIA ”Kartodroms” kaucošÄ uzņēmÄ“jdarbÄ«ba nav apturÄ“ta. Pašlaik iedzÄ«votāji tiek vienkārši spÄ«dzināti.

Kartinga trasÄ“ veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas trokšÅ†a diskomforta zonā visās esošajās dzÄ«vojamās mājās dzÄ«vo cilvÄ“ki no Ä«paši jÅ«tÄ«gas grupas.

To, ka arÄ« BiÄ·ernieku trasÄ“s veiktā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba nespÄ“j nodrošināt trokšÅ†a noteikumu prasÄ«bas apliecināja visi trÄ«s 2018.gada trokšÅ†a testÄ“šanas pārskati un 2019.gada testÄ“šanas pārskats (visām ministrijām ir zināms, ka ir arÄ« citi trokšÅ†a pārskati). 

TrokšÅ†a pārskatos rakstÄ«ts, ka par dominÄ“jošu trokšÅ†a avotu ir uzskatāms sporta kompleksā radÄ«tais troksnis.

Visi trokšÅ†a testÄ“šanas pārskati apliecina arÄ« to, ka trokšÅ†a dienas un vakara robežlielumi tika pārkāpti un tieši uzņēmÄ“jdarbÄ«bas laikā trasÄ“s troksnis kļuva ievÄ“rojami lielāks. 

BiÄ·ernieku trasÄ“s veiktās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas reālais troksnis diskomfortu rada visu trašu tuvumā esošo māju teritorijās, telpās un BiÄ·ernieku meža teritorijā konkrÄ“tā dienā un vakarā.

BKSB ir Nacionālā sporta bāze.

TrokšÅ†u robežlielumiem publiskajā pasākumā BiÄ·ernieku sporta bāzÄ“ jāatbilst TrokšÅ†a noteikumu prasÄ«bām.

Monitoringa mÄ“rÄ«jumu laikā no 2019.gada 7.jÅ«lija lÄ«dz 14.oktobrim BiÄ·ernieku trasÄ“s 20 dienas notika sacensÄ«bas, kurās noteiktie trokšÅ†a robežlielumi tika pārsniegti vairāk nekā par 50 procentiem.

Publiski pieejama informācija liecina, ka RÄ«gā, BiÄ·ernieku trasÄ“ 2021.gadā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba tika uzsākta ar drošas braukšanas apmācÄ«bām braukšanai ar motocikliem.

No 9.maija BiÄ·erniekos notika drifta treniņi, 12.-13.maijā - drifta sacensÄ«bas, kurām par promoteri “FIA Intercontinental Drifting Cup” tika izraudzÄ«jis  Krievijas “Drift Series” (Russian Drift Series) Ä«pašniekus.

RÄ«gas dome tika atļāvusi (Russian Drift Series) Ä«pašniekiem Latvijā rÄ«kot sacensÄ«bas. Protams, nauda nesmird.

BiÄ·erniekos 19.maijā notiks Baltijas čempionāts motošosejā, 18.jÅ«lijā autošosejas sacensÄ«bas ”RÄ«gas motormuzeja kauss”.

Pašlaik Kandavā 12 metru attālumā no mazstāvu dzÄ«vojamām mājām nesodÄ«ti braukā kartingi, kuru trokšÅ†a jauda ir 97dB – 137dB.

Nenoliedzami, ka pa BiÄ·ernieku trasÄ“m braukājuša 1 sporta motocikla, mašÄ«nas skaņas jaudas lÄ«menis ir lielāks par 1 kartinga skaņas jaudu.

No trasÄ“m lÄ«dz tuvākajai daudzdzÄ«vokļu mājai ir aptuveni 50m, 2018.gadā veiktie trokšÅ†a testÄ“šanas pārskati apliecina to, ka, trokšÅ†a avotiem atrodoties pat 340m attālumā no dzÄ«vojamās mājas, trokšÅ†a lÄ«menis sasniedz 100dB.

Zinātnieku pÄ“tÄ«jumos par troksni ir minÄ“ts, ka apgabalos, kuros trokšÅ†a lÄ«menis pārsniedz 75dB nevajadzÄ“tu dzÄ«vot – tas ir neapdzÄ«vojams. 

Sporta bāzes teritorija ir iežogota, tātad tā nav brīvi pieejama.

Jāpiebilst, ka no Eizenšteina ielas puses piekļuve pilsÄ“tas zaļajai zonai ir apgrÅ«tināta.

Nenoliedzami, ka Eizenšteina un Lielvārdes ielu iedzÄ«votājiem RÄ«gas pilsÄ“tas zaļā zona – BiÄ·ernieku mežs (ārpus iežogotās teritorijas) ir tuvākā teritorija, kurā vajadzÄ“tu nodrošināt atpÅ«sties no satiksmes trokšÅ†a. Tuvākā labiekārtotā atpÅ«tas vieta pie Linezera atrodas kaucošo trašu teritorijā.

Saprotams, ka tieši CSDD piederošo kaucošo trašu darbÄ«bas dēļ, RÄ«gas pilsÄ“tas zaļā teritorija BiÄ·erniekos nevar tik izmantota atpÅ«tai no satiksmes trokšÅ†a.

VARAM 2021.gada 1.jÅ«nijā vÄ“stulÄ“ vÄ“l rakstÄ«ts: „...Secināms, ka problÄ“msituāciju cÄ“lonis drÄ«zāk meklÄ“jams tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanā un savstarpÄ“jās komunikācijas un sarunu trÅ«kumā, lai rastu sabalansÄ“tu risinājumu, nevis tiesiskā regulÄ“juma nepilnÄ«bās.”

Ja tiesiskais regulÄ“jums spÄ“j nodrošināt to, ka uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, kas nespÄ“j nodrošināt spÄ“kā esošo trokšÅ†a noteikumu prasÄ«bas, tiek apturÄ“ta, tad kāpÄ“c valsts iestādes nekomunicÄ“jas un nesarunājas, bet turpina spÄ«dzināt iedzÄ«votājus ar kaucošo troksni.

KāpÄ“c Bauskas šautuves darbÄ«bu, kad tika konstatÄ“ts, ka tās darbÄ«bā netiek nodrošinātas trokšÅ†a noteikumu prasÄ«bas, netika apturÄ“jusi valsts iestāde, bet iedzÄ«votāji tikai ar tiesas starpniecÄ«bu apturÄ“ja tās darbÄ«bu?

KāpÄ“c par Inčukalna moto trases bÅ«vniecÄ«bu un braukāšanu pa šo teritoriju bija jātiesājas iedzÄ«votājiem?

IedzÄ«votāji taču tika rakstÄ«juši visām iespÄ“jamām valsts iestādÄ“m un lÅ«guši palÄ«dzÄ“t.

Ministriju kopējo atbildi sniedz VARAM, kuras nolikumā rakstīts:

„1. Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrija ir vadošÄ valsts pārvaldes iestāde šÄdās jomās: 1.1. vides aizsardzÄ«ba; 1.2. reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas plānošana un koordinācija; 1.3. pašvaldÄ«bu attÄ«stÄ«ba un pārraudzÄ«ba; 1.4. teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošana un zemes pārvaldÄ«ba.

4. Ministrijai ir šÄdas funkcijas: 4.1. izstrādāt politiku šÄdās jomās: 4.1.1. vides aizsardzÄ«ba, tajā skaitā: 4.1.1.1. vides kvalitātes uzlabošana; 4.1.2. reÄ£ionālā attÄ«stÄ«ba; 4.1.4. teritorijas attÄ«stÄ«bas plānošana, tajā skaitā ainavu plānošana; 4.3. organizÄ“t un koordinÄ“t politikas Ä«stenošanu šo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteiktajās jomās; 4.4. pārraudzÄ«t pašvaldÄ«bu darbÄ«bas likumÄ«bu, kā arÄ« pašvaldÄ«bām likumos un citos normatÄ«vajos aktos noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši pašvaldÄ«bu darbÄ«bu regulÄ“jošajos normatÄ«vajos aktos noteiktajai kompetencei.”

VeselÄ«bas ministrijas 2016.gada 3.februāra vÄ“stulÄ“ rakstÄ«ts: “...Mototrašu radÄ«ts troksnis ir pielÄ«dzināms ilgtermiņa iedarbÄ«bas troksnim.... IzmÄ“rÄ«tais troksnis apdzÄ«votās vietās nedrÄ«kst pārsniegt populācijai noteiktos robežlielumus...  Uzskatām, ka pasaulÄ“ un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendÄ“tie vides trokšÅ†a robežlielumi, kas iegÅ«ti, pārbaudot dažādu trokšÅ†a avotu ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, ir attiecināmi arÄ« uz Latvijas apstākļiem un iedzÄ«votājiem, jo nav pierādÄ«jumu, ka Latvijas iedzÄ«votāju skaņas uztvere bÅ«tiski atšÄ·iras no citu pasaules iedzÄ«votāju skaņas uztveres.”

Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 rakstÄ«ts: ”... Autosporta un motosporta radÄ«tais troksnis ir mainÄ«gs, tā lÄ«meņa svārstÄ«bas un noteiktas frekvences var radÄ«t lielāku apgrÅ«tinājumu sabiedrÄ«bai nekā monotons autosatiksmes troksnis uz intensÄ«vi noslogotām ielām vai dzelzceļa radÄ«tais troksnis. RÄ«gas Stradiņa universitātes aÄ£entÅ«ras “Darba drošÄ«bas un vides veselÄ«bas institÅ«ts” eksperti uzsver, ka trokšÅ†a apgrÅ«tinājums citstarp var izpausties veselÄ«bas traucÄ“jumos. Vides troksnis, atšÄ·irÄ«bā no darba vides trokšÅ†a, kura lÄ«meņi ir augstāki, rada netiešos veselÄ«bas traucÄ“jumus, piemÄ“ram, komunikācijas un miega traucÄ“jumus, kognitÄ«vās un emocionālās atbildes apgrÅ«tinājumus, autonomās nervu sistÄ“mas un endokrÄ«nās sistÄ“mas traucÄ“jumus. MototrasÄ“s radÄ«tā trokšÅ†a apgrÅ«tinājums var bÅ«t lielāks nekā autosatiksmes trokšÅ†a apgrÅ«tinājums un var izraisÄ«t netiešos veselÄ«bas traucÄ“jumus atkarÄ«bā no trokšÅ†a lÄ«meņa, ekspozÄ«cijas laika un cilvÄ“ka individuālajām Ä«pašÄ«bām.”

Vai tiešÄm VARAM sniegtā atbilde liecina par labas pārvaldÄ«bas praksi vides un veselÄ«bas aizsardzÄ«bā?

Iepriekš minÄ“tais apliecina to, ka Valsts attieksme par auto-moto trašu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas radÄ«to trokšÅ†a problÄ“mu ir nepamatoti necilvÄ“ciska, tātad atbildÄ«gās valsts iestādes tÄ«šÄm nepilda savus pienākumus un neizmanto savas tiesÄ«bas, lai izbeigtu šÄdu nelikumÄ«gu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Nenoliedzami, ka tikai dēļ RÄ«gas pilsÄ“tas teritorijā esošajām kaucošo motoru trasÄ“m Bauskas, Iņčukalna un Kandavas novada iedzÄ«votāji savas SatversmÄ“ 91.,97., 105., 111.,115.pantos noteiktās cilvÄ“ktiesÄ«bas ir spiesti aizstāvÄ“t tiesā, jo auto-moto trasÄ“s un šautuvÄ“s veiktā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba, nodrošinot izklaides iespÄ“jas, ir svarÄ«gākas par cilvÄ“ktiesÄ«bām.

P.S. Valsts prezidentam un TiesÄ«bsargam atkārtoti 2021.gada 14.jÅ«nijā tiek lÅ«gts, izmantot savas tiesÄ«bas un palÄ«dzÄ“t, lai valstÄ« tÄ«šÄm netiek pieļauta Ä«paši vidi piesārņojoša uzņēmÄ“jdarbÄ«ba ar kaucošajiem motoriem, benzÄ«na izgarojumiem teritorijās, kurās šÄdus uzņēmÄ“jdarbÄ«bas pakalpojumus nedrÄ«kst sniegt.