Vai politprostitÅ«ciju var ÄrstÄ“t ar naudu?
Kurts BruÅ¡evics · 01.10.2021. · Komentāri (0)Reiz kÄdas zemes prezidentam ienÄca prÄtÄ Ä£eniÄla doma. TÄ kÄ viņa vara bija lielÄ mÄ“rÄ atkarÄ«ga no parlamenta deputÄtiem un žurnÄlistiem, viņš viņiem visÄdi izpatiks. Saliks amatos atslÄ“gas personas, stutÄ“s valdÄ«bu, žurnÄlistiem piešÄ·irs ordeņus, bet partijÄm – naudu.
Var jau arÄ« bÅ«t, ka viņa nolÅ«ki bija ideÄlistiski. “PartijÄm jÄbÅ«t neatkarÄ«gÄm no oligarhiem,” viņš teica. “Ja tÄs saņems naudu no valsts budžeta, tad tÄm nebÅ«s vajadzÄ«ba pÄrdoties.” Cinisms vai naivums – nav jau svarÄ«gi. PolitikÄ tÄdas kļūdas nepiedod. Jo ielaistu politprostitÅ«cijas kaiti neizÄrstÄ“s ar papildu naudu. Ne arÄ« cieņu iegÅ«s ar centieniem izpatikt.
ApetÄ«te rodas Ä“dot. AgrÄkie korupcijas skandÄli sÄka izskatÄ«ties smieklÄ«gi uz dzeltenliberÄlo “gaismas spÄ“ku” darbu fona. Nekompetence un bezkaunÄ«ga zagšana kļuva par firmas zÄ«mi – tikai prezidenta atbalsts, taisnošanÄs ar sarežģītajiem krÄ«zes apstÄkļiem un nesatricinÄmais galvaspilsÄ“tas liberÄļu elektorÄta atbalsts ļÄva saglabÄt ietekmi.
Caurlaižu skandÄli, izgÄzti vai sarunÄti iepirkumi, superdÄrgi biroji un reklÄmas kampaņas, nevienam nevajadzÄ«gi pÄ“tÄ«jumi – viss tika pieciests. Jo krÄ«ze. Jo valdÄ«bas stabilitÄte.
Bet visam ir robežas. Kad nedraudzÄ«ga kaimiņvalsts pÄr zemes robežÄm sÄka dzÄ«t nelegÄlo migrantu pūļus, tad dzeltenliberÄlo darbÄ«ba sÄka iegÅ«t nodevÄ«bas aprises. KamÄ“r citas zemes veiksmÄ«gi risinÄja robežas bÅ«vniecÄ«bas jautÄjumus, dzeltenliberÄlie pÄ“kšÅ†i atcerÄ“jÄs par “labu reputÄciju” un “labu pÄrvaldÄ«bu” – iepirkumam jÄbÅ«t maksimÄli novilcinÄtam.
Pat tad, kad potenciÄlie robežas bÅ«vnieki piedÄvÄja sadalÄ«t projektu daļÄs, lai robežu nostiprinÄtu pakÄpeniski, dzeltenliberÄlo ministrija atteicÄs. Nekompetence, korupcija vai ideoloÄ£iska apmÄtÄ«ba – nebija vairs bÅ«tiski, jo hibrÄ«dkarÄ tas bija pielÄ«dzinÄms robežsargu un karavÄ«ru nodošanai, nerunÄjot par terorisma un noziedzÄ«bas riskiem, ko nesa nelegÄlie imigranti.
Zemes prezidenta pacietÄ«ba tuvojÄs galÄ“jai robežai. To saprata arÄ« dzeltenliberÄlie. Viņi izlÄ“ma rÄ«koties proaktÄ«vi – reizÄ“m pirtÄ«s pie maizestÄ“viem tapa arÄ« meistarÄ«gi gÄjieni. Sev draudzÄ«gajiem žurnÄlistiem viņi padeva informÄciju par prezidenta nepieklÄjÄ«giem mÄjieniem kÄdas amatpersonas izvÄ“lÄ“. Ja šo amatpersonu neapstiprinÄšot, prezidents kritizÄ“šot dzeltenliberÄlos.
Prezidents bija sprukÄs – ja amatpersonu apstiprinÄs, tad to uzskatÄ«s par viņa slikto ietekmi. Ja kritizÄ“s dzeltenliberÄlos, tad to uzskatÄ«s par viņa sÄ«ko atriebÄ«bu. TÄ dzeltenliberÄlie bija atbrÄ«vojušies no politiskÄ traucÄ“kļa prezidenta izskatÄ.
Visi prezidenta dÄvÄtie amati, ordeņi un nauda izrÄdÄ«jÄs velti. TÄ vietÄ, lai jau sÄkotnÄ“ji nostÄtos tautas pusÄ“, prezidents bija zaudÄ“jis atbalstu kÄ tautÄ, tÄ politiskajÄ purvÄ. PolitprostitÅ«cija turpinÄjÄs ar jaunu sparu. Naudas apguvei caur projektiem un iepirkumiem pievienojÄs lielais laimests – “labÄs gribas žests” desmitiem miljonu eiro apmÄ“rÄ baņķieru un Äekistu organizÄcijai, kas uzdevÄs par zemes starpkaru perioda noteiktas etniskÄs grupas pÄ“cteÄiem.
“LabÄ griba” Ärpus jebkÄdas juridiskÄs loÄ£ikas, samÄ“rÄ«guma un taisnÄ«guma daudzu miljonu apmÄ“rÄ padarÄ«ja dzeltenliberÄlos par visa zemes parlamenta neapstrÄ«damiem lÄ«deriem. Beidzot iestÄjÄs saliedÄ“tÄ«ba un sapratne pÄri ideoloÄ£iju robežÄm (tikai nelielais nacionÄlistu deputÄtu pulks tÄ arÄ« nesaprata saliedÄ“tÄ«bas lielo nozÄ«mi). Jo nekas tÄ nevieno politprostitÅ«tas kÄ iespÄ“ja pÄrdot savu valsti.
PÄrpublicÄ“ts no austsaule.lv