Vai patiesi ZemessardzÄ“ reÄli ir tikai 2000-3000 zemessargu?
Normunds Sakalovskis · 31.01.2021. · Komentāri (0)SaskaÅ†Ä ar NacionÄlo bruņoto spÄ“ku informÄciju LatvijÄ ir 8,3 tÅ«kstoši zemessargu. TomÄ“r Valsts kontroles ieskatÄ faktiskÄ situÄcija ir citÄdÄka: Äetru gadu laikÄ novÄ“rots, ka trešdaļa zemessargu Zemessardzes aktivitÄtÄ“s nepiedalÄs ne dienu, bet 2018. gadÄ vairÄk nekÄ 30 dienas viena gada laikÄ aktivitÄtÄ“s piedalÄ«jusies ceturtdaļa aktÄ«vo zemessargu (pÄ“dÄ“jais rÄdÄ«tÄjs esot uzlabojums pret iepriekšÄ“jo periodu). Šie dati, visticamÄk, liecina, ka faktiskais zemessargu apjoms ievÄ“rojami atpaliek no aizsardzÄ«bas resora sniegtÄs informÄcijas.
Pašlaik dienu vienÄ no Zemessardzes bataljoniem. Kaut gan vÄ“lÄ“jos iestÄties ZemessardzÄ“ jau no tÄs pirmsÄkumiem. TomÄ“r esmu no tiem, kas iestÄjÄs ZemessardzÄ“, reaģējot uz Krievijas agresiju UkrainÄ. LÄ«dz šim mani atturÄ“ja tas, ka man nebija pieņemami augstÄkie Zemessardzes politiskie vadÄ«tÄji. No sÄkuma tas bija Anatolijs Gorbunovs, bijušais kompartijas ideoloÄ£iskais sekretÄrs. PÄ“c tam kÄ valsts prezidents un armijas virspavÄ“lnieks nÄca Guntis Ulmanis, kurš arÄ« bija bijis komunistiskÄ nomenklatÅ«ras pÄrstÄvis. SavukÄrt Vairu VÄ«Ä·i Freibeirgu no sÄkuma nevarÄ“ja Ä«sti saprast, bet tad, kad viņa aizliedza doties pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa 16.martÄ, apliekot ap to ierobežojošo žogu, man vairs ilÅ«ziju par viņu nebija.
TÄ arÄ« 90. gados un turpmÄkajos neiestÄjos ZS, kaut arÄ« vienmÄ“r esmu uzskatÄ«jis, ka sava valsts ir jÄaizstÄv. Savu pirmo militÄro pieredzi ieguvu, dienot PSRS armijÄ, Ä·Ä«mijas bataljonÄ BaltkrievijÄ. Atjaunojoties Latvijas valstij, atguvu vecÄku zemes Ä«pašumus un sÄku nodarboties ar piena lopkopÄ«bu, un darba man netrÅ«ka, jo govju ganÄmpulks pÄrsniedza simtu. TomÄ“r ar interesi sekoju notiekošajiem procesiem ZemessardzÄ“. Bija arÄ« izveidojušies kontakti ar zemessargiem un komandieriem.
Tad pienÄca 2014.gads ar Krievijas agresiju UkrainÄ, okupÄ“jot Krimu un daļu Austrumukrainas. BÄ“gt no valsts negribas, un kur tad bÄ“gsi? Paņemot karti, var redzÄ“t, ka apkÄrt ir jÅ«ra un ceļi, kuri tÄpat bÅ«s pilni. Kam es tur rietumos esmu vajadzÄ«gs? Man jau ap 50 gadiem. MÄjÄs arÄ« saimniecÄ«bu pamest nedrÄ«kst.
NevarÄ“ja zinÄt, kas bÅ«s ar mums. Maniem tuvÄkajiem domubiedriem bija tÄds liberÄls viedoklis, ka nevajag pretoties. Viņi uzskatÄ«ja, ka galvenais ir neprovocÄ“t Krieviju. Viņu runÄšanas lÄ«dzinÄjÄs JurkÄna, “VienotÄ«bas” un “Latvijas ceļa” garam.
Ko gan nozÄ«mÄ“ frÄze “nevajag provocÄ“t”. Ja Krievija uzskatÄ«s, ka tÄ var mÅ«s pakļaut, tÄ to darÄ«s, un iemeslus agresijai tÄ vienmÄ“r spÄ“s atrast ar mÅ«su “provocÄ“šanu” vai arÄ« bez tÄs. To mums skaidri mÄca vÄ“sture. TÄpat kÄ to, ka tad, kad esi zaudÄ“jis karu, tad pret tevi izturas kÄ pret karu zaudÄ“jušu, un nav nozÄ«mes, vai karš ir politisks, ekonomisks, hibrÄ«da, konvencionÄls, vai tas notiek šodien vai ir noticis pirms vairÄkiem simtiem gadu. ZaudÄ“tÄjiem nav atlaides, un okupants no zaudÄ“tÄja paņems to, ko tas uzskatÄ«s par vajadzÄ«gu, un darÄ«s ar zaudÄ“tÄju, ko uzskatÄ«s par vajadzÄ«gu.
TÄ, reaģējot uz 2014.gada notikumiem UkrainÄ, 2015.gadÄ pavasarÄ« iestÄjos ZemessardzÄ“. IestÄjos tajÄ, lai aizstÄvÄ“tu savu valsti un savu pliko dzÄ«vÄ«bu. Kas man cits atlika! ArÄ« mums ir pietiekoši daudz krievvalodÄ«go, kuri to tik vien gaida, ka atnÄks “zaļie cilvÄ“ciņi” no Krievijas viņus atbrÄ«vot.
Ar ko es sastapos Zemessardzē!
ZemÄkie komandieri, par kuriem varu spriest, bija labi. NodarbÄ«bas bija labi organizÄ“tas, ievÄ“rota drošÄ«ba. Viņi ļoti labi mÄk vadÄ«t un mÄcÄ«t. Par šo komandieru spÄ“jÄm varu spriest, jo esmu dienÄ“jis PSRS armijÄ, pabeidzis inženiertehnisko augstskolu un vadÄ«jis savu uzņēmumu. Visu saliekot kopÄ, mÅ«su komandieros neredzÄ“ju nekÄdas vainas. Tie bija labi sagatavoti.
NegatÄ«vais bija tas, ka varÄ“ja redzÄ“t, ka viņiem noskaņojums ir slikts, nenÄk finansÄ“jums, trÅ«kst lÄ«dzekļu rÄ«kot mÄcÄ«bas, trÅ«kst ticÄ«bas savÄm spÄ“jÄm. ŠÄ«s negatÄ«vÄs iezÄ«mes varÄ“ja manÄ«t, arÄ« satiekoties ar augstÄkiem komandieriem. Viss tÄds depresÄ«vs. ReizÄ“m izdzirdu frÄzes no komandieriem, ka kara gadÄ«jumÄ mums var nebÅ«t augšas, kuras mÅ«s vada, ka nebÅ«s apgÄdes, kaut kur meÅ¾Ä bÅ«s aprÄ«kojums un munÄ«cija, bet šaubÄs, ka to kÄds papildinÄs. TÄpat no viena komandiera esmu dzirdÄ“jis arÄ« tÄdas frÄzes, ka Krievijas armija mÅ«su Zemessardzi ignorÄ“s un neņems vÄ“rÄ, bet brauks tur, kur tiem ir vajadzÄ«gs. Tad kÄpÄ“c lai es neticÄ“tu savam komandierim, kuru ļoti cienÄ«ju.
Savu dienestu ZemessardzÄ“ uzsÄku ar jaunkareivja pamatapmÄcÄ«bas kursu, kurš ilga trÄ«s nedēļas. Tiesa, man sanÄca izlaist otrajÄ nedÄ“Ä¼Ä pÄris dienas, jo radÄs neplÄnotas problÄ“mas manÄ saimniecÄ«bÄ. MÄcÄ«bu beigu posmÄ bija jÄnoiet
MÄcÄ«bÄs nonÄcu pie atziņas, ka pÄ“c gadiem esmu nedaudz par vecu, bet dzÄ«ves pieredze dod savas priekšrocÄ«bas attiecÄ«bÄ pret jaunÄkiem. TajÄs mÄcÄ«bÄs bija kÄdi trÄ«sdesmit cilvÄ“ku. Man nebija problÄ“mas ar ieroÄu izpratni, disciplÄ«nas, subordinÄcijas ievÄ“rošana, ko jau biju apguvis PSRS armijas obligÄtajÄ dienestÄ. ŠajÄs mÄcÄ«bÄs, kaut arÄ« fiziski biju vÄjÄks, man nekÄdas atlaides nedeva. MÅ«su starpÄ bija sievietes, kuras apbrÄ«noju, kÄ viņas spÄ“ja tikt galÄ ar visiem uzdevumiem. Man daudz kas bija jauns, jo krievu armijÄ nebiju dienÄ“jis kÄjniekos.
StÄjoties ZemessardzÄ“, sev biju nosolÄ«jies nepiedalÄ«ties nekÄdÄs parÄdÄ“s, kur man jÄatdod gods augstÄkajai vadÄ«bai un prezidentam, aizsardzÄ«bas ministram. Diemžēl arÄ« šoreiz nÄcÄs atteikties no principiem, jo trÅ«ka cilvÄ“ku un, lai atbalstÄ«tu savu tiešo rotas komandieri, gÄju.
Piedaloties dažÄda lÄ«meņa vada, rotas, bataljona, novada un NBS mÄcÄ«bÄs, esmu ievÄ“rojis nesakritÄ«bu starp presÄ“ AizsardzÄ«bas ministrijas pÄrstÄvju un augstÄko komandieru pÄ“dÄ“jÄ laikÄ teikto un maniem personÄ«giem novÄ“rojumiem. Tiek apgalvots, ka mums ir 8000 zemessargu, ka 2020.gadÄ ir mÄ“rÄ·is sasniegt 13 000 zemessargu. SavukÄrt es esmu ievÄ“rojis, ka šie skaļie paziņojumi Ä«sti neatbilst reÄlajai situÄcijai.
Tiesa, par to pÄ“dÄ“jÄ laikÄ vairs nerunÄ! Tiek veikta pastiprinÄta aÄ£itÄcija par stÄšanos ZemessardzÄ“. Tie jaunie zemessargi, kas iestÄjÄs ar mani, reti kurš vairs ir palicis ierindÄ. Es tos vairs neredzu. VarbÅ«t kÄds ir aizgÄjis uz citu bataljonu vai iestÄjies profesionÄlÄ dienestÄ, bet daudz tÄdu nav, un tad paliek jautÄjums, kur paliek pÄrÄ“jie, jo viņu militÄrÄs prasmes ir acÄ«mredzami nepietiekamas.
Tad sÄku domÄt, cik tad Ä«sti zemessargu ir ZemessardzÄ“. SarunÄjoties ar vienu zemessargu, kurš nodienÄ“jis kÄdus 30 gadus ZemessardzÄ“, izskaitļojÄm, ka vairÄk par 4000 zemessargiem nevarÄ“tu bÅ«t. KÄds komandieris man apstiprinÄja, ka tÄ realitÄtÄ“ varÄ“tu bÅ«t. DomÄju, ka viņam informÄcija bija vairÄk pieejama nekÄ man.
Piedaloties mÄcÄ«bÄs, savÄ bataljonÄ neesmu vienlaicÄ«gi redzÄ“jis vairÄk par simt cilvÄ“kiem. ArÄ« pÄrrunÄjot ar citu bataljonu zemessargiem, viņi apstiprinÄja to pašu, ka arÄ« pie viņiem vairÄk par simtu uz mÄcÄ«bÄm nesanÄk. Esmu pat dzirdÄ“jis no dažiem komandieriem apgalvojumus, ka vairÄk par 2 000 aktÄ«vo zemessargu ZemessardzÄ“ nav. Kam man tagad ticÄ“t?
ManÄ bataljonÄ pat simt cilvÄ“ki Ä«sti nevar sapulcÄ“ties, kur nu vÄ“l 400. ReÄlÄ krÄ«zes situÄcijÄ stipri šaubos, ka ZemessardzÄ“ vairÄk par 3000 zemessargu atnÄktu, jo pat tagad uz mÄcÄ«bÄm neiet. Pat tad, ja tie, kas neapmeklÄ“ mÄcÄ«bas, ierodas krÄ«zes mobilizÄcijas laikÄ, viņiem jau daudz kas pÄ“c gada bÅ«s aizmirsies.
VÄ“rojot to visu rodas priekštats, ka viņi iedomÄjas, ka Krievijas armija atnÄks lÄ«dz Latvijas austrumu robežai, apstÄsies pie tÄs un teiks: “Šodien mÄ“s vÄ“l neuzbruksim. MÄ“s pagaidÄ«sim mÄ“nešus divus trÄ«s vai varbÅ«t pusgadu, lai jÅ«s varat veikt mobilizÄciju, apmÄcÄ«bu un apbruņošanu. CitÄdÄk pat Ä«sta cīņa nesanÄks, un jÅ«su vÄjums pazemos mÅ«s.” TÄ, protams, nenotiks, un ienaidnieks izmantos mÅ«su kaujas nespÄ“ju. Armijai, Zemessardzei jÄbÅ«t gatavai šodien vai, pareizÄk sakot, vakar reÄlam Ä«stam karam, kurš, kÄ rÄda Ukrainas notikumi, bÅ«s nežēlÄ«gs, prasÄ«s lielus upurus, drosmi un izturÄ«bu, kÄ arÄ« prasmes no mÅ«su karavÄ«riem un valsts iedzÄ«votÄjiem.
SavukÄrt, pievÄ“ršoties profesionÄlÄ dienesta karavÄ«riem, uzskatu, ka daudzi no tiem nenÄk tikai patriotisma vadÄ«ti, bet arÄ« par algu. Viņi taÄu faktiski ir algotņi! Ja zemessargi neiet ar nolÅ«ku aizsargÄt savu valsti, bet iet, lai saņemtu tos 30-40 eiro, tad arÄ« viņi kļūst par algotņiem. Redzot, ka zemessargi nenÄk uz mÄcÄ«bÄm, ka komandieriem ir grÅ«tÄ«bas savÄkt uz tÄm pietiekošu skaitu zemessargu, bÅ«tu jÄuzdod jautÄjums – kÄpÄ“c tÄ notiek?
ManuprÄt, tas viss izriet no tÄm liberÄlajÄm vÄ“rtÄ«bÄm, kuras proponÄ“ pie varas esošÄs partijas. Kad tu vari dzÄ«vot pÄ“c principa, ka galvenais - lai tu tikai citus netraucÄ“tu. Ja te ir slikti, tad dodies uz to vietu, kur ir labÄk. Tu vari doties uz LielbritÄniju vai citu Ärvalsti strÄdÄt, jo šeit LatvijÄ algas par mazu. Viņi dodas uz gatavu infrastruktÅ«ru un uz labÄm algÄm.
Bet kÄ tad tÄs tautas izveidoja savu valsti? TÄm bija spÄ“cÄ«gas armijas, un tÄdas tÄs uztur joprojÄm. Viņi to visu neizveidoja tukšÄ vietÄ, gadsimtu gaitÄ viņi karoja par savu valsti, kolonizÄ“ja citas, lai iegÅ«tu lÄ«dzekļus, attÄ«stÄ«tu ekonomiku. Bet kur tad mÄ“s esam? Mums pat tÄdas domas nav. AugstÄkajos varas ešelonos tikai pÄ“dÄ“jos Äetrus piecus gadus sÄkuši ko domÄt. Uzņēmuši filmu “DvÄ“seļu putenis”, bet sen jau bija jÄbÅ«t seriÄlam “DvÄ“seļu putenis” trÄ«sdesmit gadu garumÄ ar piectÅ«kstošo sÄ“riju.
AugstÄkie ierÄ“dņi un politiÄ·i visus šos gadus attiecÄ«bÄ pret aizsardzÄ«bas sistÄ“mu ir rÄ«kojušies bezatbildÄ«gi nolaidÄ«gi. RÄ«kojušies tÄ, lai ierindas pilsoni - tÄdu kÄ mani - ienaidnieks varÄ“tu iznÄ«cinÄt, represÄ“t, pazemot bez cīņas. VÄ“l vairÄk, šÄ« cīņas par savu valsti nepieciešamÄ«ba nav ieviesta tautas apziņÄ. NacionÄlÄs drošÄ«bas padome vÄ“las, lai okupanti un kolonizatori mani nogalina bez iespÄ“jas organizÄ“ti cÄ«nÄ«ties kopÄ ar saviem tautas brÄļiem.
Tad, kad es ieraugu lietuviešu un igauņu obligÄtÄ dienesta karavÄ«rus, tad man ir pÄrliecÄ«ba, ka viņi ir gatavi reÄli cÄ«nÄ«ties un karot par savu tÄ“vu zemi. Toties, ieraugot mÅ«su militÄros spÄ“kus, izskatÄs, kÄ tÄ ir tikai butaforija – Potjomkina sÄdža. MilitÄrÄs zinÄšanas un prasmes paaugstina valsts pilsoņu vispÄrÄ“jÄs spÄ“jas, kuras savukÄrt reducÄ“jas arÄ« kopÄ“jÄ valsts attÄ«stÄ«bÄ. Ir taÄu acÄ«mredzami, ka lielÄkoties visÄm attÄ«stÄ«tÄm sabiedrÄ«bÄm ir arÄ« lieliska militÄra varÄ“šana. Man šÄ·iet, ka tie, kas ir pie varas LatvijÄ, šo nesaprot vai negrib saprast un liedz mÅ«su valsts attÄ«stÄ«bas iespÄ“ju.
Uzskatu, ka ir jÄsÄk atklÄti runÄt par to, kas patiesi notiek ar Zemessardzi. Šodien pieļautÄs kļūdas nÄkotnÄ“ mums izmaksÄs dÄrgi!