Iesaki rakstu:

Varas gaiteņos un kabinetos, šÄ·iet, ir sajukušas laika dimensijas dzÄ«vojamo māju privatizācijas aspektā. ReÄ£istros „samiksÄ“jušies” simtgadÄ«gi veci un šodienÄ«gi jauni apstākļi, kas rada kopÄ«gu „Ä·Ä«seli”, ko vara izvairās apspriest kā „nepabeigtu dzÄ«vojamo māju privatizāciju”. TikmÄ“r zeļ un plaukst „zemes baronu” jeb „jaunfeodāļu” apšaubāmās likumÄ«bas „zemes iznomāšanas bizness”.

Problemātika

Ä€rkārtas situācijas ilgstoša uzturÄ“šana ir „ārkārtÄ«gi izdevÄ«gs” instruments varas mazspÄ“jas un muļķību piesegšanai daudzās jomās. Vara drÄ«kst atļauties nedarÄ«t vispār neko un aizbildināties ar „ārkārtumu”. Tautas paruna saka, ka vienkārši slinks muļķis pie stÅ«res ir drāma, bet slinks muļķis ar iniciatÄ«vu - tā jau ir traģēdija. TraÄ£iskākās nozares šaizemÄ“ šobrÄ«d ir jau „ar iniciatÄ«vu sagrautā” ekonomika un „varas izspÄ“kotā” izglÄ«tÄ«ba.

ŠÄ«m abām nozarÄ“m vajadzÄ“ja bÅ«t šÄ«s valsts nākotnes labklājÄ«bas pils stÅ«rakmeņiem.Nu akmeņi ir sadrupināti un izkaisÄ«ti smiltÄ«s. LabklājÄ«bas pils vÄ«zija tautiešu sapņos sadalÄ«jusies „neredzamās domājamās daļās” un izkÅ«pÄ“jusi skurstenÄ«. Ä€trajos pabalstkredÄ«tos notÄ“rÄ“to naudu ar procentiem atmaksās vÄ“l mÅ«su mazmazbÄ“rni.

Tāda nu reiz ir vispārÄ“jā situācija šaizemÄ“.

Tagad tālāk jau par konkrÄ“tām ilgstošÄm nejÄ“dzÄ«bām šaizemÄ“.    

Turpat blakus pandÄ“mijai veÄ£etÄ“ un plaukst „jauktā [dalÄ«tā, sadrupinātā] Ä«pašuma [dokumentu]” problemātika jeb „zemes baronu” zemes domājamo daļu iznomāšanas vieglās peļņas bizness. Zemes iznomāšanas „Kovids” mÅ«s šaizemÄ“ neatstāj jau 30 (trÄ«sdesmit) gadus. ArÄ« „zemes baronu” peļņa no „domājamo daļu” iznomāšanas nāk ar maksimumiem, noplakumuem un jauniem „viļņiem” pavisam lÄ«dzÄ«gi kā šodienas „ārkārtas” Covid-19.

Savā saturā un bÅ«tÄ«bā arÄ« šÄ« ir „varas [piespiedu] izspÄ“kotā” ekonomikas apakšnozare - padomju laikā bÅ«vÄ“to dzÄ«vokļu māju un to dzÄ«vokļu joprojām vÄ“l 2021.gadā nepabeigtā privatizācija. Tās pabeigšanai vajadzÄ“ja notikt jau pirms 20 (divdesmit) gadiem vienlaikus ar pārÄ“jām Austrumeiropas valstÄ«m, iebetonÄ“jot šÄ«szemes tautas labklājÄ«bā vismaz vienu stabilitātes stÅ«rakmeni (kas lÄ«dzÄ«gi kā ekonomikas stÅ«rakmens ir sadrupināts, jālÄ«mÄ“ kopā no kripatām un jālāpa caurumi satrunÄ“jošÄ maisā [likumos]).

Faktiski jau pÄ“c savas vietas un piekritÄ«bas mājokļi un to privatizācija piederas Ekonomikas ministrijai (EM). LikumdevÄ“ja un valdÄ«bas krÄ“slos saskaitÄ«ju turpat vai desmit bijušos ekonomikas ministrus. Taču viņu absolÅ«tā pasivitāte un piedalÄ«šanās likumos par dzÄ«vokļiem iegrozÄ«t „zemes baronu” peļņu palielinošas normas rosina pamatotas aizdomas, ka viņi/viņas tajos krÄ“slos iesÄ“dušies ar nolÅ«ku nosargāt savu lielo noslÄ“pumu, ka viņi savā EM-laikā „neko labu dzÄ«vokļu privatizācijas nozarÄ“ nav izdarÄ«juši”. 

ŠÄ«szemes paradokss izpaužas apstāklÄ«, ka pašreizÄ“jais „privatizācijas ministrs” ir šÄ«s „sadrumstalotā Ä«pašuma problemātikas” vienaudzis, kurš „problemātikas celmlaužu pirmo varoņdarbu Ä“rā” vÄ“l bija bÄ“rnudārza gados un par „sajaukto privatizāciju” un „sadrumstaloto Ä«pašumu” nez vai interesÄ“jās. ŠobrÄ«d pÄ“c „privatizācijas ministra” nu jau turpat gadu  ilgās valdÄ«šanas nozarÄ“ noprotams, ka tādi 30 gadus veci uzdevumi kā dzÄ«vokļu privatizācija ministra priekšstatā visticamāk varÄ“tu bÅ«t jau sen noieta un stipri tāla vÄ“sture, kas uz šodienas „aktualitātÄ“m” Ekonomikas ministrijā (EM) jau nu gan nekādi nevarÄ“tu attiekties.

Uz to tieši norāda Ekonomikas ministrijas (EM) padotÄ«bā esošÄs Privatizācijas aÄ£entÅ«ras (PA) jau diezgan pasenā pārdÄ“vÄ“šana citā nosaukumā [Publisko aktÄ«vu pārvaldÄ«tājs „Possessor”]. PA vadÄ«tāja izteicieni presÄ“ skan ar aicinājumu „pāršÄ·irt privatizācijas lappusi” uz „jauniem uzdevumiem”. Ar to arÄ« saprotams, ka gan EM kā par privatizāciju atbildÄ«gā ministrija, gan tās padotÄ«bā esošÄ PA jeb tagad jau „posesors” ir patvaļīgi noņēmuši no EM atbildÄ«bu par dzÄ«vojamo māju privatizācijas pabeigšanu. Tā jau šaizemÄ“ notiek.

Jāsaka gan, ka māja Ūnijas ielā 24 dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pārvaldÄ«šanā nonāca nevis no pašvaldÄ«bas Komisijas, bet gan tieši no PA. Tur PA kā privatizÄ“tājs māju nodeva vispār bez mājas zemesgrāmatas (!?) un tagad bÄ“guļo ar „posesora” nosaukumu, domādams, ka tādÄ“jādi noslÄ“psies ar visām savām blÄ“dÄ«bām un nolaidÄ«bām. Skaitās, ka „privatizÄ“ja”  180 dzÄ«vokļu māju ar „mājas daļām” pat uz divu dažādu svešu zemes Ä«pašnieku „zemes gabalu daļām”, kuras gan PA zemesgrāmatā nevīžoja ierakstÄ«t. Un vai gan tādu „objektu” saprātÄ«gs pilsonis atļausies nosaukt par „privatizÄ“tu”? Bet PA vadÄ«tājs „privatizācijas lappusi jau ir pāršÄ·Ä«ris”, ar ko jaunajam ekonomikas ministram kā privatizācijas ministram bÅ«tu jāsaprot, ka dzÄ«vokļu privatizāciju PA „jau sen pabeigusi”.

Ar neatskaitÄ«šanos par dzÄ«vojamo māju privatizāciju EM un PA ir patvaļīgi izsvÄ«trojuši ministrijas nolikumā noteikto uzdevumu kontrolÄ“t un pārraudzÄ«t privatizācijas procesus valstÄ«, ueskaitot dzÄ«vojamo māju privatizāciju. Vismaz mājā Ūnijas ielā 24, RÄ«gā EM un PA savu darbu nav lÄ«dz galam padarÄ«jusi. LÄ«dz ar to EM un PA kalpo kā inkubators tādiem „cālÄ«šiem” kā „zemes baroni” (jaunfeodāļi un/vai „zemes OIK-i”). Un vai gan premjeram var ienākt prātā paprasÄ«t „privatizācijas ministram” (EM), vai un kad „privatizācijas process” valsts Ä«pašuma dzÄ«vokļu mājās ur vai nav pabeigts. To viņam neienāca prātā paprasÄ«t arÄ« PA direktoram, kad pats pašreizÄ“jais premjers sÄ“dÄ“ja ekonomikas ministra krÄ“slā (2004.g. 2.decembris - 2006.g.7.aprÄ«lis). Tieši ap to laiku PA itkā „pabeidza” mājas Ūnijas-24 „privatizāciju” - bez mājas zemesgrāmatas ar „mājas daļām” uz diviem dažādu svešu zemes Ä«pašnieku „zemes gabalu daļām”.

Bet ko nu te sÅ«kstÄ«ties šajā zemÄ“, ja pašreizÄ“jais premjers un kādreizÄ“jais 2004.-2006. ekonomikas dzimis, audzis un skolojies tajā zemÄ“, kur valsts dzÄ«vokļu vispār nav un „privatizācija” notikusi jau pirms 300-gadiem. Ko no tāda var prasÄ«t par „vaksts dzÄ«vokļu māju privatizācijas procesiem”? Laikam jau - gluži neko. VarbÅ«t kādreiz savos memuāros pašreizÄ“jais premjers aprakstÄ«s savas pārdomas par „valsts dzÄ«vojamo māju privatizācijas procesiem” viņa vadÄ«tajā „kabinetā”. Savukārt pašreizÄ“jam Valsts prezidentam gan varÄ“tu bÅ«t daudz kas sakāms šajā aspektā. MājsÄ“dÄ“ tāpat nav ko darÄ«t. VarbÅ«t kādu memuāru sÄ“jumu par šo tematiku varÄ“tu uzrakstÄ«t? Bet nav dzirdÄ“ts par tādu nodomu. TāpÄ“c „soļojam vien tālāk” un šo blÄ“dÄ«go shÄ“mu analizÄ“jam - paši saviem spÄ“kiem. 

TikmÄ“r „nepabeigtā privatizācija” jau paguvusi saaugt vienā hibrÄ«dā ar „jaunajiem zemes feodāļiem” (arÄ« sauktiem par. „zemes baroniem”) un jau ilgstoši milzt par aizvien lielāku un aktuālāku sabiedrÄ«bas grupu apzinātas naidošanas problemātiku. Šajā bÄ“du ielejā („Ä«pašuma drupināšanas” problemātikā) ir gadu desmitiem ilgi perināti un palikuši „pusdzimuši” kropli veidojumi.  Tos, šÄ·iet, gan tā arÄ« neviens varas gaiteņos un kabinetos negrasās padarÄ«t ne pareizākus, ne dabiskākus. Pat ne loÄ£iskākus. ArÄ« neļaut tiem likumÄ«gi „pabeigt piedzimšanu”, ne arÄ« ar Ä·irurÄ£isku griezienu sadalÄ«t kroplo hibrÄ«du. Par cilvÄ“cÄ«gākām un godÄ«gākām likumu normām pret dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem tauta jau pat vairs nesapņo. Kroplo „sadrumstalotā Ä«pašuma” (pÄ“c RDPIP priekšnieka p.i. terminoloÄ£ijas) hibrÄ«da kroplÄ«bu ar dzÄ«vokļiem saistÄ«tajos normatÄ«vajos aktos ir stipri daudz un vairāki no tiem ar daudzajām aplamÄ«bām uzskaitÄ«ti vÄ“stules I un II daļās.

TomÄ“r „sakrustotās privatizācijas-restutÅ«cijas” darbÄ«bas shÄ“ma un paša „hibrÄ«da”  kopaina var palikt nepietiekami pārskatāma bez svarÄ«ga starpposma („jocÄ«gas” terminoloÄ£ijas) skaidrojumiem un izgaismojumiem. Faktiski nekādu „joku” te nav. Tās ir lielas bÄ“das šaizemÄ“, ja vara 30-gadus nespÄ“j „pabeigt dzÄ«vokļu privatuzāciju” un galveno procesa kontrolÄ“tāju un vadÄ«tāju PA noslÄ“pj un pārsauc par „Possessor”. TomÄ“r neviens jau ekonomikas ministram un PA vadÄ«tājam „vecos pienākumus” nav noņēmis, un privatuzācija jau arÄ« tuvākajās desmitgadÄ“s diez vai „pabeigsies”. Tas arÄ« ir šÄ«s III daļas viens no galvenajiem uzdevumiem - konkrÄ“tu galÄ«gi aplamu, stupri divdomÄ«gu vai vienkārši muļķīgu terminu uzskaite un skaidrojumi normatÄ«vajos aktos un lietojums iestāžu retorikā.

Šeit vienkāršÄ«bas un pārskatāmÄ«bas labad ņemu tikai vienu no diviem analizÄ“tajiem piemÄ“riem - Māju, Ä’veles ielā 6., RÄ«gā (Māja) ar Ä«pašuma dokumentiem, to atbilstÄ«bu vai neatbilstÄ«bu likumu normām vai „caurumiem” un „zemes baronu” maldinošÄm darbÄ«bām saskarsmÄ“ ar dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un iestādÄ“m.

Privatizējams un privatizēts dzīvoklis privatizējamā un privatizētā Mājā

Ja Māja ir „privatizācijai nodots objekts” (privatizÄ“jams objekts) nepabeigtas privatizācijas procesā, vai tādu Māju iestāžu (piemÄ“ram, tiesu) leksikā drÄ«kstÄ“tu formulÄ“t kā „privatizÄ“ts objekts”?

Šai Mājai tiesā tā notika.

Mājas „gali” un „daļas”

Ja Mājai ir viena Mājas lieta un Zemesgrāmata bez dalÄ«juma „galos” un/vai „daļās” „Mājas gals” un/vai Mājas daļa, vai tādai Mājai iestāžu (piemÄ“ram, tiesu) leksikā drÄ«kstÄ“tu piedÄ“vÄ“t tādus „elementus” kā „Mājas [ziemeļu] gals” vai „Mājas daļa”?

Šai Mājai vesela gada tiesvedÄ«bā Mājas „gali” un „daļas”, kā arÄ« „zemes gabala daļas” bija biežāk lietotie apzÄ«mÄ“jumi „objektiem”.

Māju nevis bÅ«vÄ“, bet „atrod”

Ja Māja uzbÅ«vÄ“ta padomju varas laikā uz padomju valstij piederoša zemes gabala un pÄ“c varas maiņas „nodota privatizācijai”, tad uz kāda gan objektÄ«va pamata Privatizācijas Komisija un tiesa drÄ«kstÄ“tu proponÄ“t, ka Māja „atrodas” „uz cita Ä«pašnieka zemes”, ja dzÄ«vokļu Ä«pašnieki netika informÄ“ti par novirzÄ“m no likuma normām Mājas privatizācijas gaitā un „zemes zem mājas” iztirgošanā svešÄm personām (itkā - restitÅ«cijas procesā) - otra Zemesgrāmata adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā tā saucamajiem zemes kopÄ«pašniekiem Komisijās tika izrakstÄ«ta slepus no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem.

Šai Mājai jau 10-gadus tā saucamie „zemes Ä«pašnieki” mÄ“Ä£ina sava zemes Ä«pašuma dokumentos „atrast” tur Māju, kura gan tur nav ierakstÄ«ta. Bet likumu normās māja nav „uzbÅ«vÄ“ta” uz kāda zemes gabala, bet gan „atrodas” (kaut kur). Mājas „atrašana” rada galvassāpes tiesnešiem, neizpratni dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un patvaļīgas interpretācijas iespÄ“jas t.s. „zemes Ä«pašniekiem”.

DalÄ«ts Ä«pašums

„DalÄ«tu nekustamo Ä«pašumu” (padomju laika dzÄ«vojamo māju un cita Ä«pašnieka zemi) - tā arÄ« neizdevās atrast likumā noteiktā kārtÄ«bā izdarÄ«tos ierakstos zemesgrāmatā. Pat - nevienu gadÄ«jumu. DzÄ«vokļu privatizācijas un citos saistÄ«tajos likumos neizdevās atrast formulÄ“jumu procedÅ«rām, kurās padomju laikā uz padomju valsts zemes apbÅ«ves gabala uzbÅ«vÄ“ta 7-stāvu dzÄ«vokļu Māja varÄ“tu pārtapt par „dalÄ«tu nekustamo Ä«pašumu”. Nevienā manā NĪ Ä«pašuma dokumentā nav pat norādes uz iespÄ“jamÄ«bu „Ä«pašumu dalÄ«t”. Tad uz kāda gan pamata iestādes savā leksikā lieto šÄdu terminu, attiecinot to uz manu nekustamo Ä«pašumu, proti, dzÄ«ivokli? No kurienes radies tāds termins?

Piespiedu noma un Piespiedu nomas „attiecÄ«bas”

Tā saucamie zemes Ä«pašnieki un arÄ« vairākas „shÄ“mā” iesaistÄ«tās iestādes  attiecina uz manu nekustamo Ä«pašumu, proti, dzÄ«ivokli, terminu „Piespiedu nomas attiecÄ«bas”. VarbÅ«t tādu apgalvojumu pamatā tomÄ“r vajadzÄ“tu bÅ«t kādiem ierakstiem NĪ Ä«pašuma dokumentos, piemÄ“ram, Zemesgrāmatā?

Manā gadÄ«jumā šajā Mājā tā nav noticis.

Zemesgrāmatas un Kadastrs

Postsociālisma korumpÄ“tās pustotalitārās valstÄ«s valstsisku blÄ“dÄ«bu slÄ“pšanai vara izmantoja efektÄ«vu „dakšiņas principu”, kur viena procesa dažādus datus noslepenoja divās dažādās un savstarpÄ“ji nekomunicÄ“jošÄs iestādÄ“s, padarot procesu galÄ«gi necaurspÄ«dÄ«gu. ŠaizemÄ“ piemÄ“rs tam ir divu nekustamā Ä«pašuma bāzu pastāvÄ“šana (Zemesgrāmatas un Kadastrs), kur Zemesgrāmatā ir [vismaz - vajadzÄ“tu bÅ«t] NĪ Ä«pašnieks, apgrÅ«tinājumi, saistÄ«bas [hipotÄ“kas u.c.], bet nav NĪ telpiskā apraksta un diskokācijas (kas uz kā uzbÅ«vÄ“ts). Kadastrā tikmÄ“r ir [bez juridiska spÄ“ka] NĪ telpiskais apraksts un dislokācija, kamÄ“r Ä«pašnieki dalās tikai fiziskajās un juridiskajās personās - bez vārdiem un datiem.

Šai Mājai adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, ir pašai sava Zemesgrāmata, gan - bez zemes. Tajā pat adresÄ“ ir arÄ« otra Zemesgrāmata zemei, gan - bez tur ierakstÄ«tas 7-stāvu Mājas. ArÄ« Kadastrā Māja iezÄ«mÄ“ta „bez zemes”, kamÄ“r „zeme” kā nekustamais Ä«pašums Kadastrā iereÄ£istrÄ“ts kā „zemes gabals” - bez nevienas bÅ«ves uz tā. Tiesas sÄ“dÄ“ tā saucamo „zemes Ä«pašnieku” advokāts „salika visas četras papÄ«ra kopijas citu uz citas” un „nodemonstrÄ“ja” tiesai, ka „Māja” ‘”atrodas” uz „zemes gabala”. „Demonstrācijai” stipri piepalÄ«dzÄ“ja Privatizācijas Komisijas „FNZG kartogrāfiskā pamatne” (skat.turpmāk attÄ“lu), kur „mākslinieks”- vienā „bildÄ“” sazÄ«mÄ“jis: 1) četrus zemes gabalus, no kuriem gan divi („A” un „B”) ir „bez adreses” un viens (dzeltenais) pagaidām no FNZG nav nodalÄ«ts, kamÄ“r uz zemes gabala „C” Kadastrā reÄ£istrÄ“tu bÅ«vju vispār nav; 2) divas mājas, no kurām sarkanā raustÄ«tā robežā ir 62-dzÄ«vokļu Māja un „dzeltenā” it bijusÄ« tekefonu centrāles duvarpus stāvu Ä“ka; 3) kamÄ“r „viens mājas gals” „stāv” („guļ”, „atrodas” vai „uzbÅ«vÄ“ts”) uz „zemes gabala bez adreses” („A”) [piebraucamais ceļš (pelÄ“ki iesvÄ«trotais) uz Ä’veles ielu iziet caur arku - tur Mājai iztrÅ«kst pirmais stāvs, bet no otrā stāva uz augšu visur ir dzÄ«vokļi.

Divas Zemesgrāmatas vienā adresē

Vai tas ir pieļaujams? No likumu normām nopratu, ka Ä«sti pieļaujams tas nebÅ«tu. Taču, kā saka, „no otras puses” tā arÄ« neatradu likuma normu, kas skaidri un gaiši definÄ“tu, ka „vienā adresÄ“ nedrÄ«kst bÅ«t vairāk kā viena Zemesgrāmata”. Divu likumu konteksts gan to nosaka, bet „adatas acÄ«” (likumā) tāds „caurums” ir pagadÄ«jies, pa kuru „kamielis ir izlÄ«dis cauri”. ArÄ« 18-03-2019 tiesa tur neko nelikumÄ«gu nesaskatÄ«ja. Te nu ir -likumdevÄ“js, tiesu vara u.c....

Šai Mājai adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, ir pašai sava Zemesgrāmata, kurā manam dzÄ«voklim atvÄ“rta sava iedaļa. Ne Mājai kopumā, ne dzÄ«voklim atsevišÄ·i nekādu apgrÅ«tinājumu saistÄ«bā ar zemi - nav. Tādi nav ierakstÄ«ti ne Mājas, ne dzÄ«vokļa Zemesgrāmatā. No kurienes gan „uzradās” tā „otrā zemesgrāmata” ar „zemi bez Mājas? Šo „noslÄ“pumu” droši vien uzminÄ“s mÅ«su mazmazmazbÄ“rni nākošajā gadsimtā. Tagad man un citiem dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem jāstrebj „tā citu savārÄ«tā putra” - saviem spÄ“kiem. Bet bastioni uzbÅ«vÄ“ti vareni. Pat kopiju no mana Ä«pašuma adresÄ“ esoša zemes Ä«pašuma Zemesgrāmatas es varu saņemt tikai, 1) vispirms uzrakstot iesniegumu ZG priekšniecÄ«bai ar skaidrojumu, kāpÄ“c man tāda vajadzÄ«iga; 2) tad (labākajā gadÄ«jumā) saņemu ZG priekšniecÄ«bas atļauju (pielaidi), 3) pÄ“c pielaides saņemšanas iemaksāju ZG kasÄ“ 15 EUR un 4) saņemu tā saucamo „zemes Ä«pašnieku” Zemesgrāmatas kopiju un secinu, ka „mana dzÄ«vokļa” tajā otrajā zemesgrāmatā - nav; 5) kāds sakars man ar tā saucamajiem „zemes Ä«pašniekiem” ne ZG darbinieces mutiskā komunikācijā, ne ZG priekšniecÄ«ba rakstiskā skaidrojumā - man nespÄ“ja objektÄ«vi atbildÄ“t.  Nav jau neviena šaizemÄ“, kurš gribÄ“tu palÄ«dzÄ“t vai aizstāvÄ“t dzÄ«vokļa Ä«pašnieku šÄdā „feodālismā”. Kā zinātnieks „lauka eksperimentos” izdevumus bieži esmu apmaksājis pats. ŠÄ«s shÄ“mas atšifrÄ“šana bija viens no tādiem. Teiksim, pilnÄ«gas ainas iegÅ«šana iznāca dārgāka par plānoto, bet bez „punktiem uz „i” - bilde nebÅ«tu baudāma”.

„Zemes baronu” panaceja - kadastrālā vÄ“rtÄ«ba (KV) un tās procents

Lielāku blÄ“dÄ«šanos no valsts Kadastra un valdÄ«bas puses pÄ“dÄ“jo 20-gadu laikā salÄ«dzinājumā ar citām valstÄ«m neesmu redzÄ“jis. Tautas valodā sakot, pašreizÄ“jā KV aprÄ“Ä·ināšanas metodika ir tāda VZD „bezkaunÄ«ga žuļicÄ«ba”, kuru šo iestādi pārraugošajiem valdÄ«bas pārstāvjiem 30-gadus nav bijusi vÄ“lme „izgaismot”. Tādas „bezzobainas” iestādes šajā tÄ“mā uzklausās arÄ« Valsts kontrole (nozares darbÄ«bas racionalitāte), KNAB (acÄ«mredzama korupcija), VID (no KNAB aizlienÄ“tā korupcijas analÄ«zes datu bāze), TiesÄ«bsargs (izvÄ“las sev „Ä“rtas” diskusijas tÄ“mas, kuru sarakstā „zemes baronu” un „jaunā feodālisma” vispār - nav). 

Šai Mājai adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, „zemes baroniem” un pašvaldÄ«bai ir kopÄ«ga interese KV „mākslÄ«gā uzskrÅ«vÄ“šanā”. „Baroni” no „KV procenta” ar mākslÄ«gu KV palielinājumu palielina savu peļņu, kamÄ“r tajā pašÄ laikā pašvakdÄ«bas PIP ar mākslÄ«gu KV palielinājumu palielina savu NĪN iekasÄ“jumum kā tas it noticis šÄ«s Mājas gadÄ«jumā. DzÄ«vokļa Ä«pašniekam „KV uzskrÅ«vÄ“tāji” uzbrÅ«k no divām pusÄ“m. „Baroni” ar „paslidinātu zemes gabalu - zem Mājas” un pašvaldÄ«bas PIP ar NĪN, kas aprÄ“Ä·ināts kā neapbÅ«vÄ“tam zemes gabalam. PrecÄ«zāk, pÄ“c galÄ«gi nepareizi rÄ“Ä·inātas LV, kam par pamatu ņemti „valsts regulÄ“ta NĪ tirgus cenas” - „brÄ«vā tirgus cenu vietā”. Tādi nu esam - šaizemÄ“.

PrivatizÄ“jamas Mājas vienÄ«gais piebraucamais ceļš

Ja Māja ir „privatizācijai nodots objekts” (privatizÄ“jams objekts) nepabeigtas privatizācijas procesā un Mājau vienÄ«gais piebraucamais ir servitÅ«ta ceļš, vai privatizācijas procesa gaitā Privatizācijas Komisija un pašvaldÄ«bas pilnvarotais Mājas pārvaldnieks drÄ«kst „iztirgot” servitÅ«ta ceļa virsmu „puspirātiskām” (pieklājÄ«gi teikts)  autostāvvietām?

Uz servitÅ«ta piebraucamā ceļa Komisija un Mājas Ä«pašnieka (pašvaldÄ«bas) pilnvarots Pārvaldnieks jau pÄ“c Mājas nodošanas privatizācijai atļāvis uz piebraucamā ceļa uzstādÄ«t trÄ«s dažādu Ä«pašnieku, juridisku personu stāvvietu zÄ«mes. Rezultātā pie divām Mājas kāpņu telpām bieži nevar piebraukt pat atkritumu izvedÄ“js. Privātās automašÄ«nas grozoties sabradā Mājas ietves segumu, kas jālabo par dzÄ«vokļu Ä«pašnieku lÄ«dzekļiem. TikmÄ“r piebraucamā servitÅ«ta ceļa „dienvidu galu” ar savu stāvvietas zÄ«mi ir „okupÄ“jusi” kaimiņu BiedrÄ«ba, ko pašvaldÄ«ba kā Mājas Ä«pašnieks un tās pilnvarotais pārvaldnieks SIA RNP ir pieļāvuši. Kaut arÄ« tas piebraucamā ceļa gals ir domāts operatÄ«vā, sabiedriskā (taksi, pakalpojumu transports) un privāto mašÄ«nu apgriešanās laukumam, jo piebraucamais servitÅ«ta ceļš konstrukcijā ir - strupceļš. Tagad tā visa vairs nav.  

Šai Mājai adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, lÄ«dzÄ«bās nosaucamā „Krima” ir „dzeltenā laukuma” ar zaļo lÄ«niju „nogrieztā” piebraucamā servitÅ«ta ceļa daļa. „Dzeltenās Ä“kas” biznesmeņi pirms pieciem gadiem (jau privatizācijas procesā) ar pašvaldÄ«bas (pārvaldnieka) piekrišanu „okupÄ“ja” ceļa daļu un uzstādÄ«ja savu biznesa stāvvietu. Tagad, Mājas privatizācijas procesa turpinājumā (jau kurā) Privatizācijas Komisija piedāvā dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem „legalizÄ“t” šo „Krimas okupāciju” un aicina dzÄ«vokļu Ä«pašniekus - atbalstÄ«t tā saucamo „zemes Ä«pašnieku” biznesa modeli, piekrÄ«tot „Krimas okupācijai” (piebraucamā servitÅ«ta ceļa svarÄ«gākā posma - amputācijai).

PrivatizÄ“jamas Mājas FNZG pārskatÄ«šanas process.

Mājas FNZG pārskatÄ«šanas procesā likuma grozÄ«jumos likumdevÄ“js iestrādājis un savulaik toreizÄ“jais Prezidents Zatlers izsludinājis normas, ar kurām dzÄ«vojamās Mājas FNZG pārskatÄ«šanas priekšlikumu drÄ«kst iesniegt dzÄ«vokļu Ä«pašnieki. Tas ir saprotami. Taču likumā iestrādāta arÄ« norma, ka priekšlikumu Mājas FNZG pārskatÄ«šanai drÄ«kst iesniegt arÄ« tās zemes Ä«pašnieks, uz kura zemes gabala stāv (guļ, „atrodas”) dzÄ«vojamā Māja.

Ja piedāvājums dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem izteikt priekšlikumus par viņiem privatizÄ“šanai „funkcionāli vajadzÄ«gu” (ne visu - gluži „nepieciešamu”) zemes gabalu skan stipri jocÄ«gi, tad iebilst tur nav vajadzÄ«bas. Piedāvāt (ierosināt) apspriest var jau daudz ko. Un vai nav tāds dÄ«vains termins FNZG ierakstÄ«ts likumā. Toties likumā iestrādātā norma par „zemes Ä«pašnieka tiesÄ«bām” ierosināt izmaiņas šajā FNZG varÄ“tu bÅ«t attaisnojama un pareiza tikai un vienÄ«gi tajos nedaudzajos gadÄ«jumos, kuros Māja uzbÅ«vÄ“ta uz bÅ«vÄ“šanas un ekspluatācijā nodošanas laikā uz citam Ä«pašniekam piederoša bÅ«vgabala, vai arÄ« Ä«pašuma attiecÄ«bas starp Mājas un zemes Ä«pašniekiem nodibinātas kādā darÄ«jumā, kas likumos noteiktā kārtÄ«bā ierakstÄ«ts zemesgrāmatā atbilstošÄ iedaļā un reÄ£istrÄ“ts Kadastrā.

Mājai Ä’veles ielā 6., RÄ«gā nav attiecināms ne pirmais (bÅ«vniecÄ«ba uz svešas zemes), ne otrais gadÄ«jums (ieraksts vienā Zemesgrāmatā un reÄ£istrs Kadastrā par dažādiem Ä«pašniekiem piederošiem Ä«pašumiem vienā adresÄ“). Šajā adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, un divas dažādas zemesgrāmatas. No tām Mājas Zemesgrāmatā nav ieraksta par kādām iespÄ“jamām saistÄ«bām ar kādiem citiem Ä«pašniekiem. Savukārt zemes Zemesgrāmatā nav ierakstu par iespÄ“jamu 7 stāvu dzÄ«vojamās Mājas iespÄ“jamu atrašanos uz zemes gabala ar 010 0024 0042. VÄ“l jo vairāk, Kadastrā šis nekustamais Ä«pašums ar k.n. 010 0024 0042  reÄ£istrÄ“ts kā „zemes gabals” - vispār bez jebkādām bÅ«vÄ“m. LÄ«dz ar to turpmāk pievienotā RD Privatizācijas Komisijas sagatavotā „kartogrāfiskā pamatne funkcionāli nepueciešamajam zemesgabalam dzÄ«vojamai mājai Ä’veles ielā 6, RÄ«gā [ierosinātājs - zemes Ä«pašnieki (kad.apz. 010 0024 0042)]” ir galÄ«gi nelikumÄ«ga un atgādina nemākulÄ«ga pašdarbnieku reātra scenogrāfa dažādu papÄ«ru stumdÄ«šanu pa skatuves „kartes pamatni”, uzdodot sev (un zemes Ä«pašniekiem) vÄ“lamo par itkā Ä«stenÄ«bu. To Mājas kontÅ«ru uz zemes gabala „C” Komisijas „mākslinieks” ir aizņēmies no Mājas Kadastra uzdrukas, kur ir tikai „Māja bez zemes”, kamÄ“r tajā pašÄ laikā uz šÄ« zemes gabala „C”  Kadastrā vislār nav nevienas „bÅ«ves”. Tagad Komisijas „gleznotājs” šo Mājas kontÅ«ru uz zemes gabala „C” ir „uzzÄ«mÄ“jis”, un acÄ«mredzot ir pārliecÄ«bām ka es un citi šai „gleznas burvestÄ«bai” noticÄ“s, ka tā varÄ“tu „sakrist” ar dokumentāciju Zemesgrāmatā un Kadastrā.

Tuvāk patiesÄ«bai gan ir zemes kopÄ«pašnieku vajadzÄ«ba savam privātbiznesam dzelteni iekrāsotajā Ä“kā - pievienot zemes gabalu auto stāvvietai, ko Komisija „nogrieztu” no servitÅ«ta piebraucamā ceļa. PraksÄ“ tas jau ir izdarÄ«ts. Uz dzelteni zaļā ceļa segmenta jau iezÄ«mÄ“tas stāvvietas 10 (desmit) stāvvietas un uzstādÄ«tas pat veselas trÄ«s dažādu juridisko personu apšaubāmas likumÄ«bas stāvvietu zÄ«mes „ar [firmas] atļaujām”. 

Tagad atliek vienÄ«gi Komisijas „māksliniekam” „kartogrāfiskajā pamatnÄ“” iezÄ«mÄ“t zemes Ä«pašmieku biznesam vajadzÄ«gās „svÄ«triņas” (robežas). Māju arÄ« Komisija bÅ«s „uzsÄ“dinājusi uz sveša zemes gabala un mÄ“Ä£inās lestāstÄ«t dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, ka nu beidzot pienācis Ä«stais brÄ«dis „Mājas privatizācijas turpināšana.

Šai Mājai adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, ir, tā teikt, diezgan sarežģīts jautājums par FNZG tā „funkcionalitātes aspektā. KāpÄ“c gan „dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem” bÅ«tu vajadzÄ«gs „apbÅ«uves gabals” kartes ziemeļu daļā (gabals „C”) ? Pie Ä’veles ielas? Tur pat ir bijuši bÅ«vprojekti kādiem lielākiem vai mazākiem debesu skrāpjiem vai skrāpÄ«šiem. Tāpat zemes gabals „C” austrumu daļā no Mājas kontÅ«ras. Tur aiz sarkanās robežsvÄ«tras kaimiņos ir maksas autostāvvieta. Kāda gan problÄ“ma tā saucamajiem zemes Ä«pašniekiem šo teritoriju izmantot saviem biznesiem? Risinājums - vienkāršs. Taču pat tikai no diviem dzÄ«vokļa Ä«pašumiem rodas priekšstats, ka Privatizācijas Komisija kopā ar tā saucamajiem „zemes Ä«pašniekiem” mÄ“Ä£ina uzspiest dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem tā saucamo „zemes Ä«pašnieku” biznesa problÄ“mu (vai - nespÄ“jas) risināšanum aizstājot zemes Ä«pašnieku tiesÄ«bas „attÄ«stÄ«t teritoriju” uz „veÄ£etÄ“jošu arhaiskas datu aktualizācijas nomu”.

Nu, tā - stipri izskatās.

Sajaukta nekustamā Ä«pašuma privatizācija?

Neatradu kādu likuma normu, kurā bÅ«tu noteikta kārtÄ«ba darbÄ«bām tādā situācijā, kur valsts (pašvaldÄ«ba kā atvasināta publiskā persona) pÄ“c Mājas privatizācijas uzsākšanas ir notirgojusi citām personām zemi zem mājas pamatiem.

Manā skatÄ«jumā tāds „objekts” vairs nevar bÅ«t „privatizÄ“jams”, jo zudusi bÅ«tiska privatizÄ“jamā objekta sastāvdaļa - zeme zem Mājas pamatiem („daļas” no pamatiem).

Prakse rāda, ka lÄ«dz šai vietai esam nonākuši 30 (trÄ«sdesmit gadu laikā). Pa šiem gadiem pats privatizācijas process faktiski nav noticis, bet gan pilnÄ«bā apstājies un pat gājis atpakaļgaitā - „pa ceļam - pazudusi zeme”. Tātad es un citi dzÄ«vokļu Ä«pašnieki varam pietiekami droši rÄ“Ä·ināties, ka vismaz nākošajos 30-gados nekāda privatizācija šajā Mājā nebÅ«s „pabeigta”. Nu, tā - izskatās.

TāpÄ“c dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem „caurumaino likumu Ä“rā” svarÄ«gi panākt, lai kompetentās iestādes iemācÄ«tu ierindas tiesnešiem prast atšÄ·irt „privatizācijai nodotu objektu” no „privatizÄ“ta objekta”, Zemesgrāmatu no Kadastra, „sajauktu Ä«pašumu datu bāzÄ“s” no „sadalÄ«ta Ä«pašuma dokumentos (Zemesgrāmatā) u.c. Pašlaik gan „normālam” dzÄ«vokļa Ä«pašniekam jārÄ“Ä·inās, ka biežāk iestādÄ“s (tiesās, Komisijās, aÄ£entÅ«rās u.c.) pie stÅ«res un „pedāļiem” sēž ne visai čaklas personas, bet „ar iniciatÄ«ivu”. Pateicoties tam un citam mÄ“s esam 4.-5. vietās ES „pakaļgalā” minimālajās algās, „Kovidos” u.c. rādÄ«tājos. Un simtiem tÅ«kstošiem šÄ«szemes iedzÄ«votājiem ar stipri vāji skaidrotām „caurumainu” likumu normām „tā sauktie jaunfeodāļi (baroni)” uzmācas ar saviem piedāvājumiem „ņemt nomā no viņiem - „zemes domājamās daļas”! Ko gan vÄ“l „vājāku” šÄ«szemes četras varas var spÄ“t izperināt un ienaglot likumu normās un/vai tiesu nolÄ“mumos, Kabineta noteikumos vai pašvaldÄ«bu regulÄ“jošos dokumentos?

ŠÄ·iet, par pašu Māju Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, un tās „privatizācijas gaitu”  esam guvuši tādu „minimālu” priekšstatu un kopainu. Tagad laiks post-padomju brÄ«numdariem un iluzionistiem - „manai Mājai „funkcionāli nepieciešamā” zemesgabala [FNZG] noteikšanā un - mainÄ«šanā”.  

Šai Mājai adresÄ“ Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, pagaidām dokumentos reÄ£istrÄ“ta „sajaukta [dalÄ«ta] Ä«pašuma” nav. TomÄ“r pakāpos pāris mākoņus augstāk un paraudzÄ«jos uz privatizācijas procesu dzÄ«vokļu māju likumu normās. MÄ“Ä£ināju iejusties kādas Komisijas ierÄ“dņa ādā, lai „likumÄ«gi” atrisinātu  E-6 Mājas „privatizācijas rÄ“busu”.

Man iznāca, ka šÄdu „objektu” privatizācijai nedrÄ«kstÄ“ja nodot jau 2000--tajos. ŠobrÄ«d tās „piepes” ir saaugušas stipri vairāk. 2018.g. Komisijas „kartogrāfiskā pamatne” ir lielisks piemÄ“rs „nepabeigtajai privatizācijai” šaizemÄ“.

VarbÅ«t kāds no daudzajiem likumdevÄ“jā un valdÄ«bā sÄ“došajiem bijušajiem „privatizācijas ministriem” viens pats vai kompānijā ar citiem bijušajiem „privatizÄ“tājiem” (ministriem) „mājsÄ“des” laikā uzrakstÄ«s kādus viedokļus un varbÅ«t pat ieteikumus izejai no šÄ«s „dižķibeles”. Tur jau gan vÄ“l liels klāsts ar citiem personāžiem.

Varas „darbi”

„Kartogrāfiskā pamatne funkcionāli nepieciešamajam zemesgabalam dzÄ«vojamai mājai Ä’veles ielā 6, RÄ«gā [ierosinātājs - zemes Ä«pašnieki (kad.apz. 010 0024 0042)]”

Tagad ar divu gadu distanci labāk izprotu šÄ«s „kartogrāfiskās pamatnes” dziļāko jÄ“gu un bÅ«tÄ«bu. Savulaik pavirši ieliktais termins „mājai piesaistÄ«tais zemes gabals” vidusskolas zinÄ«bas apguvušam ierindas pilsonim neradÄ«ja pārliecÄ«bu par šÄdas vārdu kopas atbilstÄ«bu „veselajam saprātam” un „materiālajai pasaulei”.  AtzÄ«stu, ka lÄ«dz pat šÄ« termina izņemšanas no „varas retorikas” es tā iespÄ“jamo „dziļāko bÅ«tÅ«bu” tā arÄ« neizpratu. Kā gan kāds humāns radÄ«jums varÄ“tu spÄ“t „piesaistÄ«t zemi kādai mājai?” Labi. Tagad tas ir noiets etaps. Prezidents Zatlers ne pārāk sen izsludināja jaunvārdu - FNZG, kas šaizemÄ“ ieslengots kā „Mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”.

Savā dziļākajā bÅ«tÄ«bā FNZG ir zeme zem mājas pamatiem plus 4-6 metri drošÄ«bas josla avārijas tramsporta piekļuvei. Ja ir „piebraucamais ceļš” kā servitÅ«ts, tad nekas daudz cits nav vajadzÄ«gs. Suņus pastaigā var vest uz citu personu privātā biznesa pastaigu laukumiem vai municipālajiem parkiem, ja valstÄ« (pilsÄ“tā) tādi ir. Konceptuāli arÄ« auto stāvvieta var bÅ«t blakus esoša biznesa izmantošana. Maksas stāvvieta. Saprotami. Vienā desmitgadÄ“ man ir suns, citā desmitgadÄ“ man ir mašÄ«na. Ja ar abi, tad par abām „ekstrām” jāmaksā. Tas arÄ« bÅ«tu saprotams. Bet šobrÄ«d? Kas tas par FNZG?

Taču tagad jau „jaunās domes” Privatizācijas Komisija man mÄ“Ä£ina „uzspiest” - „suņu ganÄ«bu laikumu” itkā dzÄ«vokļu kopÄ«pašuma teritorijā (gabals „B”), bet galÄ«gi nesaprotamu motivāciju dēļ - arÄ« svešÄm personām piederošÄ purvainā zemes gabalā „C”, kur spÄ“j skriet tikai kārni suņi ar garām kājām (negrimst un spÄ“j izkārpÄ«ties). Man tāda suņa nav. ArÄ« mašÄ«nu esmu atstājis nomaiņai pret citu - varbÅ«t pÄ“c 2-3 gadiem. KāpÄ“c RÄ«gas domes Privatizācijas komisija man „uzspiež” kaut kādu FNZG, kurā nav tas, ko man vajaga” un ir purvains suņu pastaigu laukums, ko man - nevajaga. Taču piebraucamo ceļu kāpņu telpai man vajaga, bet to kā „Krimu” okupÄ“ kopÄ«gā armija „zemes Ä«pašnieki plus Privatizācijas Komisija”. Kāda gan te vairs „privatizācija”? Pardon!

Ko ar to domājusi RD Privatizācijas Komisija, paliek - neatbildēts jautājums.

No „tā saucamo zemes Ä«pašnieku” pozÄ«cijas gan jautājums ir jau sen atbildÄ“ts. Jo lielāka „iznomājamā platÄ«ba FNZG ietvaros”, jo lielāka peļņa no zemes gabala „C” kā Kadastrā joprojām „neapbÅ«vÄ“ta zemes gabala”.

ŠÄ«szemes ierindas dzÄ«vokļa Ä«pašnieks prātā sajuktu no šÄdām diskusijām un „piespiedu maksājumiem” par „suņu laukumiem”.

Es neiederos pie „ierindas”, jo situāciju pārraedzu stipri plašÄk. TāpÄ“c arÄ« turpinu rakstÄ«t VÄ“stuli. Māju Ūnijas-24 šoreiz atstāju malā. Lai tur cÄ«nās BiedrÄ«ba, kura māju pārvalda.Esmu gatavÄ«bā BiedrÄ«bu konsultÄ“t par jautājumiem, kas man zināmi un saprotami. Bet Ä’veles ielā 6., RÄ«gā, nav tādas biedrÄ«bas, kura spÄ“tu pārvaldÄ«t Māju. Reiz 2011.gadā gan vienu biedrÄ«bu E-6 nodibināja, bet tā teju pa 10 gadiem nav atspÄ“rusies uz Mājas pārvaldÄ«šanas pārņemšanu, kaut arÄ« dzÄ«vokļu Ä«pašnieku sapulce jau 2013.g. moteica, ka apsaimniekošanu var atstāt „tam vai tam”, bet „pārvaldÄ«šanu” jāpārņem BiedrÄ«bai E-6, kā tas noteikts arÄ« ar privatizāciju saistÄ«tajos likumos. KonkrÄ“tajā izpildÄ«jumā BiedrÄ«bas E-6 kapacitāte izrādÅ«jusies pārāk zema, lai uz to „atvÄ“zÄ“tos”. TikmÄ“r šo situāciju meistarÄ«gi izmanto „tā saucamie zemes Ä«pašnieki” un piedāvā BiedrÄ«bai E-6 zemes iznomāšanas lÄ«gumu administratoru lomu, kaut gan BiedrÄ«ba māju ne pārvalda, ne apsaimnieko.

Ķencis teiktu: „Paši vainÄ«gi!”. To teiktu arÄ« Pietuka Krustiņš. Ar to arÄ« šodien gribÄ“ju ziņu beigt, bet jāturpina.

„Privatizācija” Mājā nav pabeigta jau 30 gadus. Piebraucamais ceļš atņemts. Atkritumu izvedÄ“ji cenšas, bet nespÄ“j piebraukt pie galÄ“jās kāpņu telpas. Zemi zem mājas pašvaldÄ«ba privatizācijas gaitā pārdevusi citiem Ä«pašniekiem (itkā restitÅ«cijai). Kas gan tā par „dzÄ«vokļu privatizāciju” - šaizemÄ“?

Kas traucÄ“ dzÄ«vi un zemes iznomāšanas biznesu „jaunfeodāļiem”?

Tā, pirmkārt, ir globālajās tendencÄ“s negaidÄ«ti zemā kadastrālā vÄ“rtÄ«ba (KV) ilgstošÄ laika periodā. TāpÄ“c „feodāļu” lobÄ“tie izpildvaras un likumdevÄ“ja pārstāvji, iespÄ“jams, šajā pagarinātajā ārkārtas situācijā visticamāk „piespÄ“lÄ“s” kādu „unikālu formulu KV aprÄ“Ä·ināšanai”, jo tieši KV lielums ir iestrādāts „jaunfeodāļu” zemes iznomāšanas peļņas aprÄ“Ä·inos. Vai pandÄ“mijas aizsegā vara mÄ“Ä£inās „izstumt” - „feodāļu likumu” un KV? To mÄ“Ä£ināsim noskaidrot.

To bÅ«tu vieglāk izdarÄ«t, ja lÄ«dzÄ«gi kā pandÄ“mijai mÄ“s varÄ“tu paņemt visu ES valstu KV aprÄ“Ä·ina metodikas un salÄ«dzināt tās ar LV lÄ«dz šim lietotajām metodikām un formulām, un arÄ«, domājams, Ä£enerÄ“jamajām „jaunajām KV formulām”.

TomÄ“r visā ES valstu un ES kandidātvalstu rindā neatradu vÄ“l kādu citu valsti (blakus šaizemei), kurā zemes vÄ“rtÄ«bu kā KV pamatu un uz šÄ«s zemes uzbÅ«vÄ“tas bÅ«ves (mājas) vÄ“rtÄ«bu aprÄ“Ä·inātu atsevišÄ·i „zemei” un „mājai”. Tā ir šaizemes tautas pÄ“cpadomju perioda „nekrietnā tautasdziesma” izpildvaras un likumdevÄ“ja izpildÄ«jumā - likumu un MK noteikumu normās. MÄ“Ä£ināju izteikties toleranti.

Dabas humānajā sektorā arÄ« „viļņveida parādÄ«bas” ir bieži sastopamas. Vienu no tām jau apskatÄ«jām II.daļā, kas šeit redzama atkārtoti un arÄ« papildinātā un atjaunotā variantā. Zemes iznomāšanas peļņas maksimums konstatÄ“ts 2011.gadā ar pakāpenisku noplakumu turpmākajos gados. Pamatots ir jautājums par to, kāpÄ“c dinamika skatÄ«ta tikai lÄ«idz 2016.gadam. Jautājums vietā.

PÄ“c 2019.g. datiem paguvām aprÄ“Ä·ināt vidÄ“jo rādÄ«tāju tikai no 20 izvÄ“lÄ“tu amatpersonu kā zemes iznomātāju kopas, bet sākotnÄ“jam ieskatam tas varÄ“tu bÅ«t apmierinoši.   

Indikatora izvÄ“rsums ilgākā un jaunākā laika dinamikā norāda uz divu maksimumu klātbÅ«tni šim indikatoram. Ja 2011.g. maksimumam viegli atrodama korelācija ar KV izmaiņām, tad 2017.g. maksimumam tiek analizÄ“ti vairāki iespÄ“jamie iemesli, starp kuriem ir arÄ« KV procentu izmaiņas ar zemes iznomāšanu saistÄ«tajā likumdošanā.

ŠobrÄ«d KV noteikšanai tirgus cenu apbÅ«vÄ“tam zemes gabalam aprÄ“Ä·ina kā neapbÅ«vÄ“tai zemei. Valsts zemes dienests (VZD) pat savā 2015.g. pārskatā nekautrÄ“jas skaidrot, ka „likumu normu rezultātā” (zemes noma zem padomju laikā bÅ«vÄ“tām dzÄ«vokļu mājām) zemes tirgus pilsÄ“tās ir izkropļots, un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi organizÄ“ta zemes iznomāšanas biznesa vadÄ«ta zemes [valsts izkropļotā] tirgus cena ar dzÄ«vokļu mājām apbÅ«vÄ“tam zemes gabalam ir kļuvusi lÄ«dzÄ«ga „neapbÅ«vÄ“ta zemes gabala tirgus cenai”. Tas jau gan vairs nav pavisam un galÄ«gi nekāds tirgus, kur nu vÄ“l „brÄ«vais tirgus”, bet gan valsts ar likumu normām izkropļots tautsaimniecÄ«bas nozares sektors. Turklāt TM padotie „speciālisti” VZD tirgus cenas un kadastrālās vÄ“rtÄ«bas tādos apstākļos „rÄ“Ä·ina” atsevišÄ·i zemei un atsevišÄ·i bÅ«vei (mājai). Tas nu nepavisam nav „starptautisko standartu” virzienā.

Tik absurdu un valstiski nihilistisku KV aprÄ“Ä·ināšanas „shÄ“mu” neizdevās atrast kādā citā ES dalÄ«bvalstÄ« vai kandidātvalstÄ«. TāpÄ“c tālākai spriešanai jāsamierinās ar esošajiem šÄ«szemes normatÄ«vajiem aktiem un publicÄ“tajiem faktiem. LÄ«dzÄ«gi neizdevās atrast starp šÄ«m valstÄ«m kādu piemÄ“ru, kur vÄ“l 2021.g. pÄ“cpadomju valstÄ« joprojām 20-25%  jeb ceturtdaļas apmÄ“rā nebÅ«tu pabeigta padomju laika bÅ«vÄ“to dzÄ«vokļu māju privatizācija. VÄ“l jo vairāk, atradu tikai vienu piemÄ“ru tikai vienā ES kandidātvalstÄ«, kur ir „sajaukta dzÄ«vojamo māju privatizācija ar restitÅ«ciju”.

Kā secināms no pirms dažām dienām publicÄ“tajiem gadÄ«jumiem ar rupjām kļūdām ierakstos zemesgrāmatās, tad nu jau riskanti ir paļauties pat uz lÄ«dz šim itkā fundamentālā Ä«pašuma reÄ£istra - Zemesgrāmatas ierakstiem. TomÄ“r pÄ“c iepriekš uzskaitÄ«tajiem gadÄ«jumiem ar „dubultajām zemesgrāmatām” vienā adresÄ“ šÄda publikācija presÄ“ vairs izbrÄ«nu nerada. TomÄ“r TM savos likumu grozÄ«jumu projektos nez kāpÄ“c spÄ«tÄ«gi turas tieši pie Kadastra „neoficiālajām izdrukām”. Kadastrs jau no laika gala ir bijis tikai informatÄ«vs materiālas bez juridiska spÄ“ka. Ja pastāv „dubultās zemesgrāmatas” vienā adresÄ“ un Kadastrs ar zemÄ“m bez mājām un mājām bez zemÄ“m, tad kāpÄ“c gan viena ministrija, kura pārrauga divas šÄdas „falšas datus Ä£enerÄ“jošas” iestādes ar savstarpÄ“ji nesavietojamām gandrÄ«z 100-gadÄ«gi novecojušÄm „datu bāzÄ“m”. Turklāt, lai kāds varÄ“tu pÄ“tÄ«t un analizÄ“t „jaunfeodāļu” likumÄ«gās vai mazāk likumÄ«gās zemes, šÄ«s datu bāzes par stipri nabadzÄ«go un diezgan nepareizo un novecojušo informāciju izdrukām prasa diezgan bargu cenu, kas pÄ“tniekam nosit apetÄ«ti izvÄ“rst plašumā šo pÄ“tÄ«jumu „uz sabiedriskiem pamatiem”.

TikmÄ“r „jaunfeodāļi” (par brangu nomas maksas naudu) nekautrÄ“jas prasÄ«t zemes nomas maksu pat par zemes gabala „domājamo daļu” - iznomāšanu „lietošanai”. Zemes gabala „domājamajām daļām” materiālajā pasaulÄ“ gan fiziskas robežas - nepastāv. Kadastra „speciālisti” vÄ“l tikai mācās, kā „domājamās daļas” iezÄ«mÄ“t kartÄ“. TikmÄ“r pirmajā vÄ“stulÄ“ 3.attÄ“lā (šeit - „kartogrāfiskā pamatne”) Privatizācijas Komisija jau „praktizÄ“” nekustamā Ä«pašuma domājamo daļu „materializÄ“šanu”.

ŠÄ·iet, kaut kas „sagājis galÄ«gā grÄ«stÄ“” [atturos no tautā saprotamākā teiciena „sviestā” - tas lai paliek „uzkodām” iespÄ“jama turpinājuma gadÄ«jumā] šaizemÄ“ ar to „dzÄ«vokļu privatizāciju”.

Šis ir kārtÄ“jais stāsts no sÄ“rijas „Kā vara izspÄ“koja tautu šaizemÄ“”.