Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VÄ“los dalÄ«ties ar savām pārdomām. Mana meita, sauksim viņu par Annu, šogad beidza 9.klasi. Viņai mācÄ«bas nepadodas viegli, tāpÄ“c jau laikus sākām gatavoties eksāmeniem. Īpaši ņemot vÄ“rā nervus prasošo pieredzi pÄ“c sākumskolas beigšanas, kad ilgi nezinājām, vai atradÄ«sies kāda vieta un kur, jo visas skolas jau bija piepildÄ«tas.

Meita piedzima “treknajos gados”, kad dzimstÄ«ba Latvijā bija samÄ“rā laba. Visu gadu Anna papildus mācÄ«jās matemātiku un angļu valodu, pÄ“dÄ“jos mÄ“nešus pat atteicās no deju nodarbÄ«bām, lai vairāk laika veltÄ«tu mācÄ«bām. Saņemot eksāmenu rezultātus, bijām ļoti priecÄ«gas – matemātikā 81%, angļu valodā 85%, latviešu valodā varÄ“ja bÅ«t labāk – 60%, bet pārāk par to neuztraucos, jo Anna ir grāmatu lasÄ«tāja un agrāk vai vÄ“lāk valodas izjÅ«ta uzlabosies. MierÄ«gu sirdi iesniedzu dokumentus apkārtnes skolās, kurās likās jauki mācÄ«ties – 64. vidusskolā, RÄ«gas Centra humanitārajā vidusskolā, 6. vidusskolā, 49. vidusskolā, bet Teikas vidusskolā jau jÅ«nija sākumā beidzās dokumentu pieņemšana.

Sākām gaidÄ«t rezultātus, un liels bija mans apjukums, kad parādÄ«jās uzņemšanai ieteiktie bÄ“rni, jo mana meita nevienā skolā nebija. Ne tikai uzņemšanai ieteikto sarakstā, bet pat rezervÄ“. IzmisÄ«gi sāku meklÄ“t, kur vÄ“l 28.jÅ«nijā var pieteikties. IzrādÄ«jās, ka, par laimi, Juglas vidusskolā un Natālijas Draudziņas vidusskolā vÄ“l var dokumentus iesniegt, jo gan 84., gan 45. jau bija par vÄ“lu.

Visu nākamo dienu pavadÄ«ju, raudot par valsti, kurai Ä«sti nav vajadzÄ«gs, ka dzimst daudz bÄ“rnu un viņi grib mācÄ«ties, jo tas viss prasa budžeta lÄ«dzekļus. ProblÄ“mas ar Ä·Ä«mijas, fizikas un citu skolotāju trÅ«kumu tiek risinātas, slÄ“dzot vidusskolas klases un skolas. VÄ“l pagājušajā gadā 64. vidusskolā bija četras vidusskolas paralÄ“lklases, šogad tikai divas, jo nav skolotāju.

Beidzās viss relatÄ«vi labi. Nekad nebiju domājusi, ka bÅ«šu tik laimÄ«ga, ieraugot, ka vismaz Juglas vidusskolā Anna ir uzņemta. Protams, uz skolu bÅ«s jābrauc ar diviem transportiem un jāpavada ilgāks laiks, bet vismaz bÅ«s iespÄ“ja mācÄ«ties. Es zinu, ka formāli arÄ« manā apkārtnÄ“ ir vidusskolas, kurās var mācÄ«ties – krievu skolas, jo mācÄ«bām vidusskolā jānotiek latviešu valodā, bet diez vai manai maigajai meitai, kura nezina nevienu vārdu krievu valodā, tā bÅ«tu piemÄ“rota vide un uzlabotos viņas latviešu valodas zināšanas.

P.S. Man visdziļākā pārliecÄ«ba ir – kamÄ“r neieguldÄ«sim izglÄ«tÄ«bā, nebÅ«s ne plaukstošas ekonomikas, ne arÄ« kas cits. PiemÄ“rs ir Polija. Es kā augstskolas pasniedzÄ“ja esmu bijusi daudzās Eiropas universitātÄ“s, bet tik daudz naudas, cik Polija iegulda savās augstskolās, nekur neesmu redzÄ“jusi. Viņu universitātes burtiski peldas naudā jau sen. Un, ja kāds ir bijis Polijā, tad redz, kā tās ekonomika plaukst un zeļ, viss attÄ«stās.

PiemÄ“rs no mÅ«su pašu vÄ“stures – 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā tagadÄ“jā Latvijas teritorija bija visizglÄ«totākā visā reÄ£ionā. Šeit septiņu klašu izglÄ«tÄ«ba jau tad bija obligāta, un es domāju, ka tāpÄ“c mums ir jÅ«gendstila mājas un viss skaistais un varenais centrs, kā arÄ« uzplaukums Latvijas brÄ«vvalsts laikā atšÄ·irÄ«bā no Igaunijas, kur tāda centra nav. Tā varÄ“tu minÄ“t vÄ“l un vÄ“l, kā izglÄ«tÄ«bas kvalitāte un apjoms ir tieši saistÄ«ti ar valsts uzplaukumu vai atpalicÄ«bu.

ArÄ« mÅ«su pašreizÄ“jā atpalicÄ«ba ir vislielākajā mÄ“rā saistÄ«ta ar haosu un badu izglÄ«tÄ«bā. Tas atstāj iespaidu uz visām sfÄ“rām, arÄ« to, kādus politiÄ·us ievÄ“lam. Es nezinu nevienu valsti, kura plauktu un zeltu ar neizglÄ«totu sabiedrÄ«bu vai kur bÅ«tu izglÄ«tota sabiedrÄ«ba, bet atpalikusi valsts.

Ja tiek teikts, ka valstij nav naudas, var noklausÄ«ties interviju ar airBaltic vadÄ«tāju Martinu Gausu radio šeit.

* Latvijas Mākslas akadēmijas docente

AttÄ“lā - izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Anda ÄŒakša

Novērtē šo rakstu:

0
0