Vai Mežviets ar savu politisko policiju sapņo par trīsdesmit septīto gadu?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 08.06.2021. · Komentāri (0)Ar labu atmiņu apveltÄ«ti Pietiek lasÄ«tÄji varbÅ«t atcerÄ“sies kÄda portÄla lasÄ«tÄja pagÄjušÄ gada rudenÄ« iesÅ«tÄ«tu publikÄciju par nu jau bijušÄs Valsts policijas augsta ranga amatpersonas Andreja Sozinova savrupmÄju Ä€dažu novada Birzniekos, kura formÄli reÄ£istrÄ“ta uz viņa mÄtes vÄrda. DomÄju, ne tikai viņiem vien bÅ«tu interesanti uzzinÄt par Normunda Mežvieta (attÄ“lÄ) vadÄ«tÄ Valsts drošÄ«bas dienesta 25. maijÄ šajÄ Ä«pašumÄ sarÄ«koto „akciju”, kas pÄrspÄ“ja visus KNABa ziedu laikos rÄ«kotos „masku šovus” un liek nopietni aizdomÄties par to, vai tikai N. Mežviets ar savu politisko policiju patiesÄ«bÄ nesapņo par kaut ko trÄ«sdesmit septÄ«tajam gadam lÄ«dzÄ«gu?
IevÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir jau vietÄ“jo pašvaldÄ«bas policistu piedzÄ«votais, - viņus vÄ“rÄ«gi iedzÄ«votÄji bija izsaukuši pÄ“c tam, kad tieši blakus savrupmÄjai bija pamanÄ«juši vairÄkus amatieriski rÅ«pÄ«gi maskÄ“tus automÄtistus, kuri, šÄ·iet, pilnÄ nopietnÄ«bÄ bija sagatavojušies tam, ka nezinÄmi tumsas spÄ“ki mÄ“Ä£inÄs ielauzties bijušÄ policijas priekšnieka mÄjÄ, kur tajÄ laikÄ notika Valsts drošÄ«bas dienesta rÄ«kota daudzas stundas ilga kratÄ«šana.
Ir sena anekdote par to, kÄ cietumnieka mÄte šim aizraksta uz cietumu – tÄ un tÄ, nav neviena, kas varÄ“tu kartupeļu lauku uzrakt. Viņš aizraksta pretÄ« – dieva dēļ, nevajag aiztikt kartupeļu lauku, jo tur taÄu ieroÄi aprakti. Paiet laiciņš, mÄte raksta – zini, dÄ“ls, atbrauca drošÄ«bnieki, visu lauku pÄrraka, ieroÄus meklÄ“jot, un galÄ«gi nikni aizbrauca, jo neko neatrada. DÄ“ls atbild – nu, mÄt, kÄ varÄ“ju, tÄ palÄ«dzÄ“ju.
KÄ izrÄdÄs, tÄ tomÄ“r nav anekdote. GrÅ«ti pateikt, ko tieši meklÄ“ja Äaklie Valsts drošÄ«bas dienesta darbinieki – ieroÄus, zeltu, dimantus vai ko citu, taÄu ar divmetrÄ«giem metÄla iesmiem viņi izbakstÄ«ja visu pamatÄ«go
TaÄu tas bija tÄ«rais sÄ«kums, salÄ«dzinot ar to, kas notika mÄjÄ. Viss tika apgriezts ar kÄjÄm gaisÄ, ik pa pÄrdesmit minÅ«tÄ“m tika mainÄ«ti speciÄli uz skaidras naudas meklÄ“šanu apmÄcÄ«tie suņi, - bet jau atkal rezultÄts tÄds pats. Šai sakarÄ drošÄ«bnieki, protams, kÄrtÄ«gi sabÄ“dÄjÄs un dusmas izgÄza uz mÄjiniekiem.
Īpaši izcÄ“lÄs Valsts drošÄ«bas dienesta darbnieks vÄrdÄ Nikolajs un ar šÄdai situÄcijai izteiksmÄ«gu uzvÄrdu Morozovs. CÄ«tÄ«gais cilvÄ“ks darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai mÄjiniekiem nerastos ne mazÄkÄs šaubas – ja vien bÅ«tu iespÄ“ja, biedrs Morozovs laistu darbÄ ne tikai dÅ«res un zÄbakus, bet arÄ« dienesta „naganu”. Uz viņa fona krietni nobÄlÄ“ja citi, it kÄ tÄpat pietiekami centÄ«gi drošÄ«bnieki, - viņi tomÄ“r neaizdomÄjÄs tik tÄlu, lai nepilngadÄ«gai meitenei piedraudÄ“tu ar bÄ“rnu namu.
RezultÄts no visas šÄ«s akcijas gan bija tÄds, ka A. Sozinovu nÄcÄs palaist uz brÄ«vÄm kÄjÄm, jo rajona tiesas izmeklÄ“šanas tiesnese nedeva Valsts drošÄ«bas dienesta prasÄ«to apcietinÄjuma sankciju. Trešdien Valsts drošÄ«bas dienests izmÄ“Ä£inÄs laimi vÄ“lreiz – šoreiz RÄ«gas apgabaltiesÄ.
AtklÄts vismaz pagaidÄm paliek jautÄjums – ar ko saistÄ«ta ne tikai Valsts drošÄ«bas dienesta iesaistÄ«šana kriminÄlprocesÄ, kurÄ, kÄ to apliecinÄjis arÄ« pats dienests, nav nekÄ, kas attiektos uz valsts drošÄ«bas jautÄjumiem, bet arÄ« metodes, kas tiešÄm liek domÄt par 1937. gadu. LÄ«dz šim N. Mežvieta vadÄ«tÄs iestÄdes darbinieki ko tÄdu bija atļÄvušies ja nu vienÄ«gi pret „Latvijas valsts ienaidniekiem” – Vladimiru Lindermanu, Linardu Grantiņu un tamlÄ«dzÄ«gi, taÄu parasti bija centušies bÅ«t klusi un nemanÄmi. TÄpÄ“c jautÄjums vietÄ – kurš pasÅ«tÄ«jis mÅ«ziku?
Šai sakarÄ varÄ“tu bÅ«t Ä«stais laiks atgÄdinÄt vÄ“stuli, ko neilgi pirms nÄves publicÄ“ja Juta StrÄ«Ä·e un kurai bija dots virsraksts "Nav lielÄka valsts drošÄ«bas apdraudÄ“juma kÄ bezkontrolÄ“ izvirtis drošÄ«bas dienests":
"„BijušÄ velotreka "Marss" RÄ«gÄ, BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ 207 vietÄ ir jÄbÅ«t parkam. TÄ uzskata 15 500 cilvÄ“ku. (Teikas iedzÄ«votÄju skaits – aptuveni 30 000) Viņi vÄca parakstus par parku laikÄ, kad jau "viss bija izlemts". Kas tas ir, ja ne ņirgÄšanÄs par pilsonisko sabiedrÄ«bu? Kas tas ir, ja ne spļÄviens cilvÄ“kiem sejÄ? Dariet, ko gribat, bet bÅ«s tÄ, kÄ mÄ“s jau sen slepeni nolÄ“mÄm. Tad kurš kuram te ir pakļauts? KÄ var tÄ – viegli nospļauties uz ievÄ“rojama daudzuma cilvÄ“ku skaidri formulÄ“to gribu?
Tas par parku, bet, pat ja šo slepeno bÅ«vi bÅ«tu iecerÄ“ts celt nekurienes vidÅ«, es bÅ«tu pret kaut viena centa izsniegšanu tÄdam dienestam, kuram lÄ«dzinieku neefektivitÄtÄ“ grÅ«ti vispÄr sameklÄ“t. Igaunija un Lietuva Ä·er Krievijas spiegus regulÄri.
SaskaÅ†Ä ar publiski pieejamo informÄciju pÄ“dÄ“jos desmit gados BaltijÄ par spiegošanu aizturÄ“tas 28 personas: IgaunijÄ – 17; LietuvÄ – 8; LatvijÄ – 3 zema ranga. Latvijas sasniegumi šajÄ jomÄ, maigi izsakoties, ir stipri vÄji.
Krievija sÅ«ta pa pasauli ne jau tikai spiegus, bet arÄ« algotus slepkavas un visÄdus citÄdus draņķus. Ko spÄ“j tam likt pretÄ« Mežvieta vadÄ«tais kantoris – vienÄ«gÄ valsts drošÄ«bas iestÄde ar izmeklÄ“šanas tiesÄ«bÄm? Ko spÄ“j izmeklÄ“t iestÄde, kas diendienÄ netrenÄ“ savas spÄ“jas izmeklÄ“t sarežģītas kriminÄllietas?
Tas noved pie degradÄcijas un pie garantÄ“tiem sarežģījumiem pat vidusmÄ“ra kriminÄllietas izmeklÄ“šanÄ. NoÄ·ersim spiegu un nu tik rÄdÄ«sim izmeklÄ“šanas klasi? BrÄ«numu nav.
Te ir citÄts no Valsts drošÄ«bas iestÄžu likuma, kas tik viņiem jÄdara: "Valsts drošÄ«bas dienests valsts drošÄ«bas jomÄ veic: 1) pretizlÅ«košanas un operatÄ«vÄs darbÄ«bas pasÄkumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvÄ“ci, kara noziegumus, genocÄ«du, organizÄ“to un ekonomisko noziedzÄ«bu, terorismu, kaitniecÄ«bu un citus valsts drošÄ«bu un varu apdraudošus noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, bandÄ«tismu, korupciju, naudas viltošanu, kÄ arÄ« kodolmateriÄlu, narkotisko un citu (Ä·Ä«misko, radioaktÄ«vo) stipras iedarbÄ«bas vielu vai dubultÄ lietojuma preÄu, šaujamo un cita veida ieroÄu, sprÄgstvielu nesankcionÄ“tu izplatÄ«šanu (..)."
Un kas ir izdarÄ«ts? NovÄ“rsta naudas atmazgÄšana mÄ“rogos, kas Latviju gandrÄ«z izdzina no finanšu civilizÄ“tÄs pasaules? NovÄ“rsta Magņitska sarakstÄ iekļautÄ Lemberga grupÄ“juma ietekme uz politiskajiem procesiem valstÄ«? NekÄ tamlÄ«dzÄ«ga, pat ne mazÄkÄ kustÄ«ba šajÄ virzienÄ nav bijusi vÄ“rojama.
Un šÄdai iestÄdei, kura patiesÄ«bÄ pat savu algu godam nav nopelnÄ«jusi, bÅ«vÄ“t mÄju par +/– 50 miljoniem? Piedodiet, bet, kamÄ“r Valsts drošÄ«bas dienests (VDD) pÄrliecinoši nedemonstrÄ“s skaidru virzÄ«bu uz efektivitÄti, JaunÄ konservatÄ«vÄ partija (JKP) neatbalstÄ«s naudas šÄ·Ä“rdÄ“šanu savas funkcijas ļoti slikti pildošam dienestam.
Premjers KrišjÄnis Kariņš izteicÄs, ka "viņš nepieļaušot trÄ«s specdienestu apvienošanu, ko gribot kÄds koalÄ«cijas partneris". To Kariņam nebÅ«s grÅ«ti paveikt, jo JKP nekad to nav rosinÄjusi. Esam rosinÄjuši, kÄ tas ir redzams JKP programmÄ, izveidot spÄ“cÄ«gu NacionÄlÄs drošÄ«bas biroju, apvienojot Satversmes aizsardzÄ«bas biroju (SAB), VDD un KNAB (kas nav drošÄ«bas iestÄde). MilitÄrÄs izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienests, kas ir valsts drošÄ«bas iestÄde, kÄ atsevišÄ·a iestÄde nekam nav pievienojams.
ŠÄds modelis veiksmÄ«gi darbojas IgaunijÄ (KAPO – Kaitsepolitsei) un parÄdÄ«jis sevi kÄ efektÄ«vs valsts drošÄ«bas organizÄcijas instruments, kas ļautu arÄ« Latvijai ietaupÄ«t un lietderÄ«gi izmantot vairÄkus desmitus miljonu eiro.
Bet viens gan ir skaidrs – tieši KrišjÄnis Kariņš kÄ valdÄ«bas vadÄ«tÄjs un kÄ cilvÄ“ks bÅ«s morÄli atbildÄ«gs par to reizi, kad, nedod Dievs, mums reÄli bÅ«s vajadzÄ«gs spÄ“cÄ«gs drošÄ«bas dienests, bet bÅ«s tikai Mežvieta vadÄ«bÄ degradÄ“jies saldas dzÄ«ves mīļotÄju klubiņš.
Un es personÄ«gi sÅ«tÄ«šu pie KrišjÄņa Kariņa kÄ morÄli atbildÄ«gÄ visus tos valsts apdalÄ«tos, kuri savas problÄ“mas varÄ“tu risinÄt ar šiem bezjÄ“dzÄ«gi izšÄ·Ä“rdÄ“tajiem +/– 50 miljoniem. VÄ“lreiz saku – nav lielÄka valsts drošÄ«bas apdraudÄ“juma kÄ bezdarbÄ«bÄ un bezkontrolÄ“ izvirtis drošÄ«bas dienests.
Bez radikÄlas iejaukšanÄs šÄdas ielaistas slimÄ«bas izÄrstÄ“t nav iespÄ“jams, bet sÄkumÄ ir jÄbÅ«t vismaz drosmei noteikt diagnozi, nevis labprÄt ļauties apkrÄpties ar saldiem pielÄ«šanas vÄrdiem.
Un iekšlietu ministra Sanda Ä¢irÄ£ena smieklÄ«gie argumenti nav pat apspriešanas vÄ“rti. Dombura diskusijÄ viņa teiktais, ka SAB un VDD nedrÄ«kst atrasties vienÄ Ä“kÄ, jo tur "notiek darbs ar aÄ£entÅ«ru", atsauc atmiÅ†Ä senu anekdotisku stÄstu, kÄ jaunieceltais cietuma priekšnieks uz sapulÄu zÄli sasauca visus cietuma slepenos aÄ£entus... Katram iekšlietu darbiniekam zinÄma Äbeces patiesÄ«ba – slepenos aÄ£entus neviens nekad uz savu darbavietu kolÄ“Ä£u un novÄ“rotÄju apskatei neaicina!
Un visbeidzot – labÄk, lai aunu baru vada lauva, nekÄ lauvu baru – auns.”