Vai Mežviets ar savu politisko policiju sapņo par trīsdesmit septīto gadu?

Iesaki rakstu:

Ar labu atmiņu apveltÄ«ti Pietiek lasÄ«tāji varbÅ«t atcerÄ“sies kāda portāla lasÄ«tāja pagājušÄ gada rudenÄ« iesÅ«tÄ«tu publikāciju par nu jau bijušÄs Valsts policijas augsta ranga amatpersonas Andreja Sozinova savrupmāju Ä€dažu novada Birzniekos, kura formāli reÄ£istrÄ“ta uz viņa mātes vārda. Domāju, ne tikai viņiem vien bÅ«tu interesanti uzzināt par Normunda Mežvieta (attÄ“lā) vadÄ«tā Valsts drošÄ«bas dienesta 25. maijā šajā Ä«pašumā sarÄ«koto „akciju”, kas pārspÄ“ja visus KNABa ziedu laikos rÄ«kotos „masku šovus” un liek nopietni aizdomāties par to, vai tikai N. Mežviets ar savu politisko policiju patiesÄ«bā nesapņo par kaut ko trÄ«sdesmit septÄ«tajam gadam lÄ«dzÄ«gu?

IevÄ“rÄ«bas cienÄ«gs ir jau vietÄ“jo pašvaldÄ«bas policistu piedzÄ«votais, - viņus vÄ“rÄ«gi iedzÄ«votāji bija izsaukuši pÄ“c tam, kad tieši blakus savrupmājai bija pamanÄ«juši vairākus amatieriski rÅ«pÄ«gi maskÄ“tus automātistus, kuri, šÄ·iet, pilnā nopietnÄ«bā bija sagatavojušies tam, ka nezināmi tumsas spÄ“ki mÄ“Ä£inās ielauzties bijušÄ policijas priekšnieka mājā, kur tajā laikā notika Valsts drošÄ«bas dienesta rÄ«kota daudzas stundas ilga kratÄ«šana.

Ir sena anekdote par to, kā cietumnieka māte šim aizraksta uz cietumu – tā un tā, nav neviena, kas varÄ“tu kartupeļu lauku uzrakt. Viņš aizraksta pretÄ« – dieva dēļ, nevajag aiztikt kartupeļu lauku, jo tur taču ieroči aprakti. Paiet laiciņš, māte raksta – zini, dÄ“ls, atbrauca drošÄ«bnieki, visu lauku pārraka, ieročus meklÄ“jot, un galÄ«gi nikni aizbrauca, jo neko neatrada. DÄ“ls atbild – nu, māt, kā varÄ“ju, tā palÄ«dzÄ“ju.

Kā izrādās, tā tomÄ“r nav anekdote. GrÅ«ti pateikt, ko tieši meklÄ“ja čaklie Valsts drošÄ«bas dienesta darbinieki – ieročus, zeltu, dimantus vai ko citu, taču ar divmetrÄ«giem metāla iesmiem viņi izbakstÄ«ja visu pamatÄ«go 4600 kvadrātmetrus plašo zemesgabalu. Īpaša uzmanÄ«ba tika veltÄ«ta komposta kaudzei, kura tika izÄ·idāta burtiski pa s...iņam vien. Rezultāts – tieši tāds pats kā anekdotÄ“.

Taču tas bija tÄ«rais sÄ«kums, salÄ«dzinot ar to, kas notika mājā. Viss tika apgriezts ar kājām gaisā, ik pa pārdesmit minÅ«tÄ“m tika mainÄ«ti speciāli uz skaidras naudas meklÄ“šanu apmācÄ«tie suņi, - bet jau atkal rezultāts tāds pats. Šai sakarā drošÄ«bnieki, protams, kārtÄ«gi sabÄ“dājās un dusmas izgāza uz mājiniekiem.

Īpaši izcÄ“lās Valsts drošÄ«bas dienesta darbnieks vārdā Nikolajs un ar šÄdai situācijai izteiksmÄ«gu uzvārdu Morozovs. CÄ«tÄ«gais cilvÄ“ks darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai mājiniekiem nerastos ne mazākās šaubas – ja vien bÅ«tu iespÄ“ja, biedrs Morozovs laistu darbā ne tikai dÅ«res un zābakus, bet arÄ« dienesta „naganu”. Uz viņa fona krietni nobālÄ“ja citi, it kā tāpat pietiekami centÄ«gi drošÄ«bnieki, - viņi tomÄ“r neaizdomājās tik tālu, lai nepilngadÄ«gai meitenei piedraudÄ“tu ar bÄ“rnu namu.

Rezultāts no visas šÄ«s akcijas gan bija tāds, ka A. Sozinovu nācās palaist uz brÄ«vām kājām, jo rajona tiesas izmeklÄ“šanas tiesnese nedeva Valsts drošÄ«bas dienesta prasÄ«to apcietinājuma sankciju. Trešdien Valsts drošÄ«bas dienests izmÄ“Ä£inās laimi vÄ“lreiz – šoreiz RÄ«gas apgabaltiesā.

Atklāts vismaz pagaidām paliek jautājums – ar ko saistÄ«ta ne tikai Valsts drošÄ«bas dienesta iesaistÄ«šana kriminālprocesā, kurā, kā to apliecinājis arÄ« pats dienests, nav nekā, kas attiektos uz valsts drošÄ«bas jautājumiem, bet arÄ« metodes, kas tiešÄm liek domāt par 1937. gadu. LÄ«dz šim N. Mežvieta vadÄ«tās iestādes darbinieki ko tādu bija atļāvušies ja nu vienÄ«gi pret „Latvijas valsts ienaidniekiem” – Vladimiru Lindermanu, Linardu Grantiņu un tamlÄ«dzÄ«gi, taču parasti bija centušies bÅ«t klusi un nemanāmi. TāpÄ“c jautājums vietā – kurš pasÅ«tÄ«jis mÅ«ziku?

Šai sakarā varÄ“tu bÅ«t Ä«stais laiks atgādināt vÄ“stuli, ko neilgi pirms nāves publicÄ“ja Juta StrÄ«Ä·e un kurai bija dots virsraksts "Nav lielāka valsts drošÄ«bas apdraudÄ“juma kā bezkontrolÄ“ izvirtis drošÄ«bas dienests":

"„BijušÄ velotreka "Marss" RÄ«gā, BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ 207 vietā ir jābÅ«t parkam. Tā uzskata 15 500 cilvÄ“ku. (Teikas iedzÄ«votāju skaits – aptuveni 30 000) Viņi vāca parakstus par parku laikā, kad jau "viss bija izlemts". Kas tas ir, ja ne ņirgāšanās par pilsonisko sabiedrÄ«bu? Kas tas ir, ja ne spļāviens cilvÄ“kiem sejā? Dariet, ko gribat, bet bÅ«s tā, kā mÄ“s jau sen slepeni nolÄ“mām. Tad kurš kuram te ir pakļauts? Kā var tā – viegli nospļauties uz ievÄ“rojama daudzuma cilvÄ“ku skaidri formulÄ“to gribu?

Tas par parku, bet, pat ja šo slepeno bÅ«vi bÅ«tu iecerÄ“ts celt nekurienes vidÅ«, es bÅ«tu pret kaut viena centa izsniegšanu tādam dienestam, kuram lÄ«dzinieku neefektivitātÄ“ grÅ«ti vispār sameklÄ“t. Igaunija un Lietuva Ä·er Krievijas spiegus regulāri.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pÄ“dÄ“jos desmit gados Baltijā par spiegošanu aizturÄ“tas 28 personas: Igaunijā – 17; Lietuvā – 8; Latvijā – 3 zema ranga. Latvijas sasniegumi šajā jomā, maigi izsakoties, ir stipri vāji.

Krievija sÅ«ta pa pasauli ne jau tikai spiegus, bet arÄ« algotus slepkavas un visādus citādus draņķus. Ko spÄ“j tam likt pretÄ« Mežvieta vadÄ«tais kantoris – vienÄ«gā valsts drošÄ«bas iestāde ar izmeklÄ“šanas tiesÄ«bām? Ko spÄ“j izmeklÄ“t iestāde, kas diendienā netrenÄ“ savas spÄ“jas izmeklÄ“t sarežģītas krimināllietas?

Tas noved pie degradācijas un pie garantÄ“tiem sarežģījumiem pat vidusmÄ“ra krimināllietas izmeklÄ“šanā. NoÄ·ersim spiegu un nu tik rādÄ«sim izmeklÄ“šanas klasi? BrÄ«numu nav.

Te ir citāts no Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma, kas tik viņiem jādara: "Valsts drošÄ«bas dienests valsts drošÄ«bas jomā veic: 1) pretizlÅ«košanas un operatÄ«vās darbÄ«bas pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvÄ“ci, kara noziegumus, genocÄ«du, organizÄ“to un ekonomisko noziedzÄ«bu, terorismu, kaitniecÄ«bu un citus valsts drošÄ«bu un varu apdraudošus noziedzÄ«gus nodarÄ«jumus, bandÄ«tismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arÄ« kodolmateriālu, narkotisko un citu (Ä·Ä«misko, radioaktÄ«vo) stipras iedarbÄ«bas vielu vai dubultā lietojuma preču, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionÄ“tu izplatÄ«šanu (..)."

Un kas ir izdarÄ«ts? NovÄ“rsta naudas atmazgāšana mÄ“rogos, kas Latviju gandrÄ«z izdzina no finanšu civilizÄ“tās pasaules? NovÄ“rsta Magņitska sarakstā iekļautā Lemberga grupÄ“juma ietekme uz politiskajiem procesiem valstÄ«? Nekā tamlÄ«dzÄ«ga, pat ne mazākā kustÄ«ba šajā virzienā nav bijusi vÄ“rojama.

Un šÄdai iestādei, kura patiesÄ«bā pat savu algu godam nav nopelnÄ«jusi, bÅ«vÄ“t māju par +/– 50 miljoniem? Piedodiet, bet, kamÄ“r Valsts drošÄ«bas dienests (VDD) pārliecinoši nedemonstrÄ“s skaidru virzÄ«bu uz efektivitāti, Jaunā konservatÄ«vā partija (JKP) neatbalstÄ«s naudas šÄ·Ä“rdÄ“šanu savas funkcijas ļoti slikti pildošam dienestam.

Premjers Krišjānis Kariņš izteicās, ka "viņš nepieļaušot trÄ«s specdienestu apvienošanu, ko gribot kāds koalÄ«cijas partneris". To Kariņam nebÅ«s grÅ«ti paveikt, jo JKP nekad to nav rosinājusi. Esam rosinājuši, kā tas ir redzams JKP programmā, izveidot spÄ“cÄ«gu Nacionālās drošÄ«bas biroju, apvienojot Satversmes aizsardzÄ«bas biroju (SAB), VDD un KNAB (kas nav drošÄ«bas iestāde). Militārās izlÅ«košanas un drošÄ«bas dienests, kas ir valsts drošÄ«bas iestāde, kā atsevišÄ·a iestāde nekam nav pievienojams.

ŠÄds modelis veiksmÄ«gi darbojas Igaunijā (KAPO – Kaitsepolitsei) un parādÄ«jis sevi kā efektÄ«vs valsts drošÄ«bas organizācijas instruments, kas ļautu arÄ« Latvijai ietaupÄ«t un lietderÄ«gi izmantot vairākus desmitus miljonu eiro.

Bet viens gan ir skaidrs – tieši Krišjānis Kariņš kā valdÄ«bas vadÄ«tājs un kā cilvÄ“ks bÅ«s morāli atbildÄ«gs par to reizi, kad, nedod Dievs, mums reāli bÅ«s vajadzÄ«gs spÄ“cÄ«gs drošÄ«bas dienests, bet bÅ«s tikai Mežvieta vadÄ«bā degradÄ“jies saldas dzÄ«ves mīļotāju klubiņš.

Un es personÄ«gi sÅ«tÄ«šu pie Krišjāņa Kariņa kā morāli atbildÄ«gā visus tos valsts apdalÄ«tos, kuri savas problÄ“mas varÄ“tu risināt ar šiem bezjÄ“dzÄ«gi izšÄ·Ä“rdÄ“tajiem +/– 50 miljoniem. VÄ“lreiz saku – nav lielāka valsts drošÄ«bas apdraudÄ“juma kā bezdarbÄ«bā un bezkontrolÄ“ izvirtis drošÄ«bas dienests.

Bez radikālas iejaukšanās šÄdas ielaistas slimÄ«bas izārstÄ“t nav iespÄ“jams, bet sākumā ir jābÅ«t vismaz drosmei noteikt diagnozi, nevis labprāt ļauties apkrāpties ar saldiem pielÄ«šanas vārdiem.

Un iekšlietu ministra Sanda Ä¢irÄ£ena smieklÄ«gie argumenti nav pat apspriešanas vÄ“rti. Dombura diskusijā viņa teiktais, ka SAB un VDD nedrÄ«kst atrasties vienā Ä“kā, jo tur "notiek darbs ar aÄ£entÅ«ru", atsauc atmiņā senu anekdotisku stāstu, kā jaunieceltais cietuma priekšnieks uz sapulču zāli sasauca visus cietuma slepenos aÄ£entus... Katram iekšlietu darbiniekam zināma ābeces patiesÄ«ba – slepenos aÄ£entus neviens nekad uz savu darbavietu kolÄ“Ä£u un novÄ“rotāju apskatei neaicina!

Un visbeidzot – labāk, lai aunu baru vada lauva, nekā lauvu baru – auns.”