Vai intereÅ¡u konflikti pastÄv tikai politikÄ un valsts pÄrvaldÄ“, bet ne vÄ“sturisku romÄnu rakstniecÄ«bÄ?
Zigurds StrÄ«Ä·is · 03.01.2018. · Komentāri (81)IzdevniecÄ«bas “Dienas grÄmata” vÄ“stures romÄnu sÄ“rijÄ iznÄcis Arno Jundzes romÄns “Sarkanais dzÄ«vsudrabs”. VÄ“sturiskÄs grÄmatu sÄ“rijas iznÄkšanu ir finansÄ“jis Valsts KultÅ«rkapitÄla fonds un ValÄ“rija Belokoņa (attÄ“lÄ pirmais no labÄs) “Baltic International Bank”. RomÄnu labi pÄ“rk, daudz lasa un apspriež.
Džordžs Orvels savÄ romÄnÄ “
Lielas masu apziņas manipulÄciju iespÄ“jas sniedz it kÄ vÄ“sturi atainojoša daiļliteratÅ«ra un filmas. NÄk atmiÅ†Ä padomju pseidovÄ“sturisko romÄnu autors ValentÄ«ns Pikuļs, kurš masu apziÅ†Ä iedÄ“stÄ«ja tÄdas aplamÄ«bas, par kurÄm sašutuši bija pat padomju vÄ“sturnieki. Jundze pretrunÄ ar grÄmatu sÄ“rijas nosaukumu “vÄ“stures romÄnu sÄ“rija” grÄmatas sÄkumÄ deklarÄ“: “Šis ir daiļliteratÅ«ras darbs. Visas situÄcijas un personÄži ir izdomÄti; jebkuras situÄciju un raksturu sakritÄ«bas ar Ä«stenÄ«bu uzskatÄmas par nejaušÄ«bu.” (8.lpp).
Pašlaik Latvijas vÄ“sturnieki saņem pÄrÄk mazu finansÄ“jumu Latvijas vÄ“stures izpÄ“tei, turklÄt vÄ“rojama bÅ«tiska asimetrija jaunÄko laiku vÄ“stures apzinÄšanÄ - LTF 25. jubilejas pasÄkumiem no valsts budžeta tika piešÄ·irti 550 000 Ls, tika uzņemtas filmas un izdotas grÄmatas, bet Pilsoņu Kongresa dibinÄšanas 25.gadadienas pasÄkumiem piešÄ·irts netika faktiski nekas.
Valsts KultÅ«rkapitÄla fonds nepiešÄ·Ä«ra finansÄ“jumu Pilsoņu Kongresa fonda rÄ«kotajai vÄ“sturnieku konferencei, kura notika 2015. gada 29. maijÄ Kara muzejÄ un bija veltÄ«ta PK 25. gadadienai, un kura varÄ“ja kļūt par pagrieziena punktu PK vÄ“stures izpÄ“tÄ“. ArÄ« Latvijas simtgades programmÄ KultÅ«ras ministrija nav iekļÄvusi nevienu Pilsoņu Kongresam veltÄ«tu pasÄkumu. Bet tagad ar VKKF finansiÄlu atbalstu ir tapis pseidovÄ“sturisks romÄns, kurÄ sagrozÄ«ti atainota TrešÄs atmodas vÄ“sture, tajÄ skaitÄ Pilsoņu Kongresa darbÄ«ba, un noniecinÄti latvieši.
Latvija pÄ“catmodas gados ir piedzÄ«vojusi rÅ«pniecÄ«bas likvidÄ“šanu, banku afÄ“ras, iedzÄ«votÄju skaita katastrofÄlu samazinÄšanu, un pašlaik centrÄlÄs valdÄ«bas ÄrÄ“jais parÄds sasniedz 10 miljardus eiro. Latvijas vÄ“stures izpÄ“tei naudas nav. Bet bankas “Baltic International Bank” Ä«pašnieks, bijušais komjaunatnes funkcionÄrs ValÄ“rijs Belokoņs ir atsaucÄ«gs un finansÄ“jumu “vÄ“stures romÄnam” piešÄ·ir. Rodas jautÄjums - vai tas, kurš maksÄ, nepasÅ«tÄ«s arÄ« mÅ«ziku? Cik objektÄ«vs var bÅ«t futbola tiesnesis, kuram algu maksÄ pretinieka komanda? Un vai interešu konflikti pastÄv tikai politikÄ un valsts pÄrvaldÄ“, bet ne vÄ“sturisku romÄnu rakstniecÄ«bÄ?
SÄksim ceļojumu pa grÄmatas lapaspusÄ“m. PÄ“c Ä«sa vÄ“sturisko apstÄkļu raksturojuma jau 18.lpp. autors Ä·eras vÄ“rsim pie ragiem un lasÄ«tÄju iepazÄ«stina ar VDK aÄ£entu RenÄru Zivtiņu ar segvÄrdu Valis, kuram uzdots organizÄ“t Pilsoņu Kongresu, lai radÄ«tu alternatÄ«vu Latvijas Tautas frontei. Nav ne vÄrda par Atmodas laika garÄ«gÄ pacÄ“luma vilni, par pÄ“kšÅ†i radušos iespÄ“ju brÄ«vi paust savus uzskatus. Ne vÄrda par plaši pieejamo, lÄ«dz šim noklusÄ“to informÄciju par okupÄciju, nogalinÄtajiem, izsÅ«tÄ«tajiem.
”MedÄ«t nacionÄli noskaņotos domubiedrus GorbaÄova perestroikas gaisotnÄ“ izrÄdÄs vienkÄrši. Atliek vien ieminÄ“ties par to pašu nelaimÄ«go dzelzceļa biļeti vienÄ virzienÄ lÄ«dz Abrenei, lai tie pulcÄ“tos bariem vien”(21.lpp). TÄtad nacionÄli noskaņotie ir muļķīgi, lÄ“tticÄ«gi, viegli izprovocÄ“jami, bet, ja tÄ, tad lasÄ«tÄjam jÄnoprot, ka arÄ« nacionÄlÄ pašapziņa ir kaut kas novecojis, vecmodÄ«gs un atmetams.
RenÄrs Zivtiņš jeb aÄ£ents Valis uz mÄ«tiņiem iet ar metÄla blašÄ·Ä«ti kabatÄ un cigarešu paciņu, lai pacienÄtu sarunu biedrus. (22.lpp). Lai gan viņam ir radi ÄrzemÄ“s, pietiekoši turÄ«gais RenÄrs Zivtiņš nez kÄpÄ“c brauc ar tramvaju, nevis ar žiguli, un bieži, apmeklÄ“jot stacijas tualeti, blÄ“dÄ«gi izvairÄs no samaksas.
VarbÅ«t Arno Jundze varÄ“tu uzrakstÄ«t autobiogrÄfisku romÄnu, kurÄ pastÄstÄ«tu, kÄ pats piedalÄ«jÄs TrešÄs atmodas notikumos? Vai varbÅ«t viņš tolaik uzdzÄ«voja studentu kopmÄ«tnÄ“s, vai varbÅ«t cÄ«tÄ«gi mÄcÄ«jÄs, darbojÄs komjaunatnÄ“, bet TrešÄs atmodas notikumos neiesaistÄ«jÄs, lai nesabojÄtu savu karjeru? Ja autors bÅ«tu kaut cik interesÄ“jies par Atmodas notikumiem, tad viņš zinÄtu, ka Vides aizsardzÄ«bas klubu un LNNK dibinÄja mÄ«tiņos ArkÄdijas parkÄ, bet Pilsoņu Kongresu dibinÄja vairÄku sabiedriski politisku organizÄciju pÄrstÄvji, kurus bija izvirzÄ«jušas to nodaļas visÄ LatvijÄ, un sanÄksmÄ“s nekÄdas “cienÄšanas ar balzamiņu no blašÄ·Ä«tes un cigaretÄ“m” nenotika. Rakstnieku savienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tÄjam Arno Jundzem to nezinÄt ir kauns.
VÄ“l lielÄku negodu Visu Rakstnieku Priekšniekam dara apgalvojums, ka Pilsoņu Kongresu dibinÄja Äeka. Pilsoņu Kongresa dibinÄšanas ideja LatvijÄ nÄca no Igaunijas, kur, pÄris mÄ“nešus apsteidzot latviešus, igauņi pÄ“c vispÄrÄ“jÄm demokrÄtiskÄm un tiesiskÄm vÄ“lÄ“šanÄm nodibinÄja savas valsts tiesisku pÄrstÄvÄ«bu - Igaunijas Kongresu. TÄ mÄ“rÄ·is bija sagatavot apstÄkļus likumÄ«gÄm parlamenta vÄ“lÄ“šanÄm un pÄ“c tÄ ievÄ“lÄ“šanas nodot tam savas pilnvaras. Igaunijas Kongress pÄrņēma varu, un šobrÄ«d Igaunija ir droši nostÄjusies uz attÄ«stÄ«bas ceļa - bez vecajiem komunistiem un komjauniešiem, bez valsts ÄrÄ“jÄ parÄda, ar labÄkiem demogrÄfiskajiem rÄdÄ«tÄjiem, ar mazÄku korupciju, ar augstÄku ekonomiskÄs attÄ«stÄ«bas lÄ«meni.
Latvija savÄ ceÄ¼Ä uz neatkarÄ«bu atšÄ·Ä«rÄs no Igaunijas ar to, ka Igaunijas AugstÄkÄ Padome sadarbojÄs ar Igaunijas Kongresu, bet Latvijas AugstÄkÄ Padome lauza ar Pilsoņu Kongresu noslÄ“gto sadarbÄ«bas lÄ«gumu jau dienu pÄ“c tÄ parakstÄ«šanas, jo Anatolijs Gorbunovs janvÄra barikÄžu aizstÄvjiem aiz muguras TallinÄ parakstÄ«ja lÄ«gumu ar Borisu Jeļcinu, kurÄ bija paredzÄ“ts, ka Latvijas pilsonÄ«bu varÄ“s iegÅ«t jebkurš PSRS pilsonis, pat tad, ja tobrÄ«d nedzÄ«vo Latvijas teritorijÄ.
Ar šur tur iestarpinÄtÄm Ä«sÄm, aprautÄm frÄzÄ“m, neko tuvÄk nepaskaidrojot, Jundze nomelno Pilsoņu Kongresu: “... februÄrÄ« visa tÄ rÄ«vÄ“šanÄs par un ap referendumu. Tur pat dumjam bija skaidrs, ka tauta nobalsos par brÄ«vu Latviju. TÄ arÄ« notika, bet uzklÄ«da, kÄ viņi tur...Nu tie, no Pilsoņu komitejÄm un sÄka stÄstÄ«t - latviešiem neesot jÄbalso. Ko tad? SÄ“dÄ“s un gaidÄ«s, lai viss paliek pa vecam? Nez vai arÄ« nav kÄdi Äekisti?”(85.lpp.)
Jau tobrÄ«d bija skaidrs, ka Latvija bÅ«s neatkarÄ«ga, bet jautÄjums bija par atjaunotÄs neatkarÄ«bas kvalitÄti - vai tiks likvidÄ“tas okupÄcijas sekas, vai neatkarÄ«gajÄ valstÄ« vara nepiederÄ“s tiem pašiem vecajiem komunistiem? Plašu tautas lÄ«dzdalÄ«bu referendumÄ komunistu nomenklatÅ«ra varÄ“tu starptautiskajai sabiedrÄ«bai skaidrot kÄ atbalstu sev - AugstÄkajai padomei, tÄdēļ Pilsoņu Kongresa vadÄ«ba - Latvijas Komiteja aicinÄja referendumu boikotÄ“t.
LÄ«dzÄ«gi kÄ Holivudas filmÄs lasÄ«tÄjs tikai daiļdarba vidÅ« uzzina, ka patiesÄ«bÄ romÄns ir par gejiem - RenÄrs Zivtiņš jaunÄ«bÄ ir pieÄ·erts homoseksuÄlÄs attiecÄ«bÄs, un kopš tÄ laika viņš ir VDK aÄ£ents Valis (98.lpp.) LasÄ«tÄjam ir izvÄ“le - nolikt romÄnu malÄ, nožēlojot izšÄ·iesto laiku, vai, pÄrvarot riebumu, lasÄ«t tÄlÄk. Varam iedomÄties, kÄds skandÄls izceltos, ja autors romÄnÄ rakstÄ«tu, ka Tautas Fronti dibinÄjis gejs. Bet tÄ rakstÄ«t par Pilsoņu Kongresu, izrÄdÄs, viņam šÄ·iet pieņemami.
VÄ“l viena pavirši, bet tendenciozi garÄmejot aizÄ·erta tÄ“ma - namu denacionalizÄcija, par kuru 111.lpp nicÄ«gi raksta Jundze - “uzradÄ«sies bijušie saimnieki, viņu mantinieki un mantinieku mantinieki baltÄs Ä·Ä“ves trešajÄ augumÄ”. Var noprast, ka autors uzskata - latvietim pieklÄjas bÅ«t nabadzÄ«gam, bet pilsÄ“tu namiem jÄbÅ«t pÄrpircÄ“ju-svešinieku un banku Ä«pašumÄ.
SituÄcija bija sÄpÄ«ga gan Ä«rniekiem, gan arÄ« namu Ä«pašniekiem. Jaunuzceltajos namos dzÄ«vokļus saņēma pÄrsvarÄ iebraucÄ“ji no PSRS, bet vecajos nacionalizÄ“tajos namos dzÄ«voja galvenokÄrt pamatiedzÄ«votÄji, kuriem pÄ“c denacionalizÄcijas vajadzÄ“ja meklÄ“t citu dzÄ«vesvietu. Īpašnieki un mantinieki, ja pÄ“c izsÅ«tÄ«šanas uz SibÄ«riju vÄ“l bija izdzÄ«vojuši, savus namus atguva piecdesmit gados stipri nolietotus - ar cauriem jumtiem, sapuvušÄm pÄrsegumu sijÄm un drÅ«pošÄm fasÄdÄ“m, ar padomju laika Ä«rniekiem, kuru lÄ«gumi bija spÄ“kÄ vÄ“l septiņus gadus pÄ“c denacionalizÄcijas, ar desmit tÅ«kstošus latu lieliem parÄdiem par siltumenerÄ£iju un diviem trim brÄ«viem dzÄ«vokļiem visÄ piecstÄvu namÄ, kurus varÄ“ja izÄ«rÄ“t izdevumu segšanai. Daudzi nami, kurus Ä«pašnieki, nespÄ“dami apsaimniekot, pÄrdeva, nonÄca uzpircÄ“ju rokÄs, kuri pÄ“c tam jau meta Ä«rniekus laukÄ pilnÄ«gi patvaļīgi, neskatoties ne uz kÄdiem padomju laika Ä«res lÄ«gumiem.
ArÄ« 164 lpp. minÄ“tie “sliktie” zemes Ä«pašnieki laukos, autoraprÄt, ir visu nelaimju cÄ“lonis, toties romÄnÄ nav pausta ne mazÄkÄ nožēla par deportÄcijÄm, par slÄ“pšanos meÅ¾Ä no okupÄcijas režīma represijÄm, par pÄ“ckara gadu kolhozu dzimtbÅ«šanu, latviešu tradicionÄlÄ dzÄ«vesveida un sabiedrÄ«bas struktÅ«ras sagraušanu.
RomÄna 129. lapaspusÄ“ vÄ“l viena pavirša piezÄ«me - “Pilsoņu komiteja aicina nepakļauties iedzÄ«votÄju reÄ£istrÄcijai, ko veic neleÄ£itÄ«mÄ AugstÄkÄ Padome, bet saņemt pilsoņu apliecÄ«bas”. Pilsoņu komitejas veica Latvijas Republikas pilsoņu reÄ£istrÄciju un rÄ«koja Pilsoņu Kongresa vÄ“lÄ“šanas, bet AugstÄkÄs padomes atbalstÄ«tÄji arÄ« pÄ“c Pilsoņu Kongresa ievÄ“lÄ“šanas, cenšoties pazeminÄt tÄ statusu, joprojÄm to dÄ“vÄ“ja par “pilsoņkomitejÄm” vai labÄkajÄ gadÄ«jumÄ par Pilsoņu komitejÄm.
“ÄŒekas maisu” satura noniecinÄjums lasÄms 132. lpp.: “ÄŒekas maisos palikušais ir sÄ«ka vienÄ«ba, makulatÅ«ra.” ArÄ« 443. lpp. rakstÄ«ts: ”... bet vai nu maisi ir kÄds nopietns avots - vistÄ«rÄkÄ lelle, Ä“sma muļķiem.” SecinÄjumi jÄizdara lasÄ«tÄjam pašam - maisus publicÄ“t nevajag.
Autors droši soļo cauri Latvijas vÄ“sturei, ik pa brÄ«dim uzgÄzdams šmucspaini atsevišÄ·iem faktiem un notikumiem Latvijas un latviešu tautas vÄ“sturÄ“. Citiem vÄrdiem to varÄ“tu saukt par “mÄ«tu” dekonstrukciju labÄko kultÅ«rmarksisma tradÄ«ciju garÄ. Kad romÄna varonis arhivÄrs JÄnis Ozoliņš pÄ“ta savu senÄu izcelsmi, viņš uzzin, ka dzimta no tÄ“va puses cÄ“lusies no barona fon Šulca un poļu istabmeitas Jagdas (157.lpp). VistÄ«rÄkÄ “mÄ«tu” dekonstrukcija lasÄma 385. lapaspusÄ“ - noprotams, ka, autoraprÄt, 1905. gada revolÅ«cija notikusi tÄ«ri aiz muļķības, ka mÅ«su senÄi bijuši barbari, ka vispÄr nepastÄv nekÄdas likumsakarÄ«bas, bet ir tikai nejaušu notikumu virknes.
RomÄna pÄ“cvÄrdÄ Jundze raksta: “RomÄna varonis ArhivÄrs ... nonÄk pie pÄrsteidzošiem secinÄjumiem par latviskuma relativitÄti. RomÄna varoņi lielÄkoties ir poļu istabenes un vÄcu barona neiespÄ“jamÄs mÄ«lestÄ«bas pÄ“cnÄcÄ“ji, vienas dzimtas pÄrstÄvji, kas, paaudzÄ“m mainoties, bieži vien pat neapzinÄs savu radniecÄ«bu” (465. lpp). LasÄ«tÄjam ir jÄsaprot, ka viņš nav nekas, viņa latviskÄ Ä£enÄ“tiskÄ identitÄte vispÄr neeksistÄ“. Lai Jundze šo savu teoriju varÄ“tu pilnÄ«gi apstiprinÄt, viņš savÄ autobiogrÄfiskajÄ romÄnÄ varÄ“tu uzrakstÄ«t, no kÄdiem muižas ļaudÄ«m, ceļojošiem tirgotÄjiem vai krodziniekiem cÄ“lies viņš pats.
Reiz rakstnieks Zigmunds Skujiņš radiointervijÄ minÄ“ja, ka virsaitim TÄlivaldim bijuši daudzi dÄ“li un Vidzemes saimnieku dzimtas ir lielÄkoties cÄ“lušÄs no viņiem. Kuram no abiem rakstniekiem ir taisnÄ«ba? Šeit bÅ«tu vajadzÄ«gi visaptveroši latviešu DNS pÄ“tÄ«jumi, kuri varÄ“tu atklÄt pÄrsteidzošas lietas par Vidzemes saimnieku dzimtÄm, kuršu Ä·oniņiem un citÄm latviešu dzimtÄm ar kopÄ«gu izcelsmi, pÄ“tÄ«jumu rezultÄtus salÄ«dzinot ar bronzas laikmeta senkapos atrastajiem DNS paraugiem. Bet kur ņemt finansÄ“jumu šÄdam nopietnam pÄ“tÄ«jumam, ja tam nepieciešamie valsts lÄ«dzekļi bezjÄ“dzÄ«gi izšÄ·iesti VKKF atbalstÄ«tu pseidovÄ“sturisku “vÄ“stures romÄnu” tapšanai?
Nekur, nevienÄ romÄna epizodÄ“ autora paustais vÄ“stures notikumu vÄ“rtÄ“jums nenonÄk pat vismazÄkajÄ pretrunÄ ar oficiÄlo vÄ“stures versiju un mÅ«sdienu Latvijas valsts oficiÄlajÄm politiskajÄm nostÄdnÄ“m. Baņķieru aprindas ir ieinteresÄ“tas tÄdas Latvijas valsts pastÄvÄ“šanÄ, kura nodrošina ilglaicÄ«gu neizsÄ«kstošu naudas plÅ«smu un peļņu viņu bankÄm. TÄdēļ tÄs atbalsta sev vÄ“lamu vÄ“stures romÄnu tapšanu, kuri stiprinÄtu jau pastÄvošo oficiÄlo Latvijas jaunÄkÄs vÄ“stures skaidrojumu. VÄ“sture un daiļliteratÅ«ra ir kļuvusi par mÅ«sdienu reÄlpolitikas kalponi.
Lauku sievas Zelmas sarunas ar govi Madaru rakstnieks izmanto, lai raksturotu laikmeta apstÄkļus. Zelma par Atmodas laika notikumiem uzzina netieši no komunistu nomenklatÅ«ras kontrolÄ“tÄs televÄ«zijas ziņÄm, tÄpÄ“c gribot vai negribot pauž oficiÄlo viedokli, un, viņasprÄt, labi vien ir, ka 1993. gada 18.februÄra naktÄ« RÄ«gas Latviešu biedrÄ«bu vardarbÄ«gi izmeta no telpÄm (183.lpp). Šis joprojÄm ir noklusÄ“ts, neizmeklÄ“ts un neizpÄ“tÄ«ts notikums Latvijas jaunÄkajÄ vÄ“sturÄ“.
Autors romÄna pÄ“cvÄrdÄ raksta, ka vecÄ lauku sieva Zelma un govs Madara ir atsauce uz laikmeta zÄ«mi Imantu Ziedoni un viņa “PoÄ“mu par pienu”. Man gan drÄ«zÄk šÄ·iet, ka govs ir pacietÄ«gÄ tauta, kurai lauku sieva Zelma - 4. maija varas oficiozs var iestÄstÄ«t gandrÄ«z jebko: govs tikai klausÄs un dara savu darbu - gremo sienu un dod pienu. Rodas jautÄjums - vai reiz pienÄks brÄ«dis, kad govs apgÄzÄ«s slauceni, izlies pienu un izskries no kÅ«ts?
Viss romÄns ir viena vienÄ«ga dekonstrukcija - Pilsoņu Kongresu dibinÄjis VDK aÄ£ents, nacionÄli noskaņotie - aprobežoti, kÄri uz cigaretÄ“m un alkoholu, Äekas maisi nav jÄpublicÄ“, Äekisti tiek attaisnoti, jo “nagus nav maukuši” (358 lpp), “mÄ«tu” graušana, atainojot Ozoliņu dzimtas vÄ“sturi (385.lpp), kopumÄ - nekÄ iepriecinoša, cerÄ«bas raisoša. Visu romÄnu neuzkrÄ«toši caurvij doma - tu jau, latvieti, nekas neesi.
Pazemot, izņirgt, nomelnot ir kreiso liberÄļu taktika. IesÄkumÄ neuzkrÄ«toši - noder ceturtdaļa vai puse no iznÄ«cinošÄs devas, vÄ“lÄk, ja upuris nepretojas, devu var palielinÄt.
PašÄ autorÄ ir jaušams kaut kas neÄ«sts, dubults, aÄ£entvaliski-renÄrzivtiņisks, bet par to lai spriež lasÄ«tÄji. Nevar apgalvot, ka Arno Jundze bÅ«tu slikts rakstnieks - uzņēmÄ“ju un tirgotÄju gaitas deviņdesmito gadu sÄkumÄ romÄnÄ ir atainotas diezgan ticami. Bet te jÄpiebilst, ka arÄ« Vilis LÄcis savulaik bija tÄ«ri labs un lasÄ«tÄju iecienÄ«ts rakstnieks.