Vai esam ceÄ¼Ä uz “Baltijas tīģera†stÄstu? IzskatÄs - bÅ«s jÄpagaida
Gatis EglÄ«tis · 29.04.2024. · Komentāri (0)Man bija gods piedalÄ«ties smalkÄ politekonomiskÄs elites pasÄkumÄ (ar stilÄ«gu nosaukumu LaSER vai “lÄzers”), kur tika apskatÄ«ti Äetri Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«bas scenÄriji lÄ«dz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) GurdenÄ Latvija un (4) VientuÄ¼Ä Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenÄriju, kas uzsvaru liek uz inovÄcijÄm, zinÄšanÄm, konkurÄ“tspÄ“ju, Baltijas sadarbÄ«bu enerģētikÄ un valsts sektora efektivitÄti pasaules mÄ“rogÄ, plus RÄ«gu kÄ Baltijas izglÄ«tÄ«bas un biznesa ekselences centru.
Vai esam ceÄ¼Ä uz “Baltijas tīģera” stÄstu? IzskatÄs - bÅ«s jÄpagaida. Premjere diemžēl turpina sava priekšgÄjÄ“ja KrišjÄņa tukšo, virspusÄ“jo un brīžiem haotisko vadÄ«bas stilu, kur mÄ“rÄ·is ir tikai viens: pÄ“c iespÄ“jas noturÄ“ties varas pozÄ«cijÄs (laikam bailes nokļūt opozÄ«cijÄ), bet valsts attÄ«stÄ«bas lÄ“mumi vai ierÄ“dniecÄ«bas efektÄ«va vadÄ«šana – kaut kad pÄ“c tam. Hroniska nespÄ“ja noformulÄ“t kaut vai dažus skaidrus, saprotamus uzdevumus sev kÄ valdošajai partijai un koalÄ«cijai un, galvenais, IZDARĪT. Premjeres “vÄ«zija” valdÄ«bas darbam bija tikpat nesakarÄ«ga kÄ bÄ“dÄ«gi slavenÄ Minhenes drošÄ«bas foruma atbilde.
“Baltijas Tīģera” scenÄrijs arÄ« paģēr RÄ«gas kļūšanu par Baltijas metropoli, kas pievelk investÄ«cijas un iedzÄ«votÄjus, bet realitÄtÄ“ (vÄ“l?) neredzu V.Ķirsi un Co. kÄ saimnieciski un ambiciozi domÄjošus lÄ«derus, kas spÄ“s pacelt RÄ«gu jaunÄ “metropoles” kvalitÄtÄ“. Ja jau pat Äetru gadu laikÄ nespÄ“j saremontÄ“t galvenÄs RÄ«gas ielas (apstÄkļos, kad premjers un finanšu ministrs ir no paša partijas), tad ko tur sapņot par modernu dzÄ«vojamo fondu vai miljardu investÄ«cijÄm ostÄ un industriÄlajÄs zonÄs. RÄ«gÄ viss nav slikti, bet pÄrsvarÄ notiek par spÄ«ti RÄ«gas vadÄ«bai, ne pateicoties tai. TikmÄ“r Viļņa turpina skriet ÄtrÄk un nÄkotnÄ“ pretendÄ“s uz Baltijas metropoles statusu.
ArÄ« prezidentam, kurš labprÄtÄk apmeklÄ“s visas pirmizrÄdes, bÅ«tu valstiski vÄ“rtÄ«gÄk “pasmÄ“rÄ“t rokas” un reÄli izprast un kopÄ ar valdÄ«bu salabot ilgstošÄs valsts problÄ“mas: piemÄ“ram, kÄdēļ LatvijÄ bÅ«vniecÄ«bas procesi nejÄ“dzÄ«gi ilgi, kÄ tas sanÄcis, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu AML pÄrspÄ«lÄ“jumu dēļ izmanto Lietuvas finanšu sistÄ“mu utt. IespÄ“jams, „Jaunajai vienotÄ«bai” nekad vairs nebÅ«s tÄdas varas koncentrÄcijas, kÄda ir tagad: jÄmÄk to efektÄ«vi izmantot!
Latvijas Bankas prezidents runÄja skaisti un gudri, bet ne ar vÄrdu nepieminÄ“ja banku sektoru, kuru viņš tagad uzrauga. NedzirdÄ“ju, kÄds ir viņa plÄns, lai LatvijÄ bÅ«tu naskÄka un lÄ“tÄka kreditÄ“šana, lai cilvÄ“ki ar darbu varÄ“tu tikt pie mÄjokļu kredÄ«ta arÄ« Ärpus RÄ«gas, lai mÅ«su eksportÄ“tÄjiem investÄ«ciju projektos nebÅ«tu jÄmaksÄ pat 2 reizes augstÄkas aizdevumu procentu likmes, lai „Indexo” pÄ“c 1,5 gada gaidÄ«šanas sÄktu izrÄdÄ«t konkurenci lielo banku kartelim?
KreisÄs politikas karognesÄ“ju “ProgresÄ«vie” lÄ«deris klÄtesošajiem (naudÄ«gajiem) drosmÄ«gi paziņoja, ka visiem bÅ«s jÄmaksÄ lielÄki nodokļi, kas izraisÄ«ja vieglu izbrÄ«nu blakus sÄ“došajam koalÄ«cijas partnerim ekonomikas ministram (ZZS). Man izskatÄs, ka fiskÄlÄ konsolidÄcija ir neizbÄ“gama (pirmie mÄ“neši nodokļiem uz leju): bÅ«s interesanti, par ko spÄ“s vai nespÄ“s vienoties 1,5 gadu strÄdÄjusÄ« koalÄ«cijas nodokļu darba grupa. Baidos, ka LDDK un LTRK tur bÅ«s maz labu ziņu: piem darbaspÄ“ka nodokļu mazinÄšana, atteikšanÄs no iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokļa diferencÄ“tÄ neapliekamÄ minimuma, slimÄ«bu lapu apmaksa utt.
Ekonomikas ministrs vienÄ«gais pieminÄ“ja politisko atbildÄ«bu - tÄtad arÄ« ministriem un politiÄ·iem ir kaut kas savos jautÄjumos jÄzina, jÄsaprot, jÄvada ierÄ“dņu darbs un jÄuzņemas atbildÄ«ba par lÄ“mumiem, nevis automÄtiski stagnÄcijÄ un birokrÄtijÄ jÄvaino ierÄ“dņus. PiekrÄ«tu ar savu ministra pieredzi. Klasiskam ierÄ“dnim neko daudz nevajag: aldziņa, stabils darbs, papÄ«ri kÄrtÄ«bÄ (bail no Valsts kontroles), pÄrdzÄ«vot kÄrtÄ“jo ministru vai priekšnieku. IzcilÄ«ba, radošums, iniciatÄ«va, darba efektivitÄte netiek apbalvota, tieši otrÄdi: var sanÄkt nepatikšanas. Tad nu atnes ministram desmit iemeslus, kÄdēļ nevar vai nevajag darÄ«t, tÄ vietÄ lai atrastu 1-2 rÄ«cÄ«bas risinÄjumus. Ja nebÅ«s politiskÄ “draiva”, nekas no vietas nekustÄ“s.