Iesaki rakstu:

Man bija gods piedalÄ«ties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilÄ«gu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatÄ«ti četri Latvijas ekonomikas attÄ«stÄ«bas scenāriji lÄ«dz 2040.gadam: (1) Baltijas tÄ«Ä£eris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tÄ«Ä£era” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurÄ“tspÄ“ju, Baltijas sadarbÄ«bu enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mÄ“rogā, plus RÄ«gu kā Baltijas izglÄ«tÄ«bas un biznesa ekselences centru.

Vai esam ceļā uz “Baltijas tÄ«Ä£era” stāstu? Izskatās - bÅ«s jāpagaida. Premjere diemžēl turpina sava priekšgājÄ“ja Krišjāņa tukšo, virspusÄ“jo un brīžiem haotisko vadÄ«bas stilu, kur mÄ“rÄ·is ir tikai viens: pÄ“c iespÄ“jas noturÄ“ties varas pozÄ«cijās (laikam bailes nokļūt opozÄ«cijā), bet valsts attÄ«stÄ«bas lÄ“mumi vai ierÄ“dniecÄ«bas efektÄ«va vadÄ«šana – kaut kad pÄ“c tam. Hroniska nespÄ“ja noformulÄ“t kaut vai dažus skaidrus, saprotamus uzdevumus sev kā valdošajai partijai un koalÄ«cijai un, galvenais, IZDARĪT. Premjeres “vÄ«zija” valdÄ«bas darbam bija tikpat nesakarÄ«ga kā bÄ“dÄ«gi slavenā Minhenes drošÄ«bas foruma atbilde.

“Baltijas TÄ«Ä£era” scenārijs arÄ« paģēr RÄ«gas kļūšanu par Baltijas metropoli, kas pievelk investÄ«cijas un iedzÄ«votājus, bet realitātÄ“ (vÄ“l?) neredzu V.Ķirsi un Co. kā saimnieciski un ambiciozi domājošus lÄ«derus, kas spÄ“s pacelt RÄ«gu jaunā “metropoles” kvalitātÄ“. Ja jau pat četru gadu laikā nespÄ“j saremontÄ“t galvenās RÄ«gas ielas (apstākļos, kad premjers un finanšu ministrs ir no paša partijas), tad ko tur sapņot par modernu dzÄ«vojamo fondu vai miljardu investÄ«cijām ostā un industriālajās zonās. RÄ«gā viss nav slikti, bet pārsvarā notiek par spÄ«ti RÄ«gas vadÄ«bai, ne pateicoties tai. TikmÄ“r Viļņa turpina skriet ātrāk un nākotnÄ“ pretendÄ“s uz Baltijas metropoles statusu.

ArÄ« prezidentam, kurš labprātāk apmeklÄ“s visas pirmizrādes, bÅ«tu valstiski vÄ“rtÄ«gāk “pasmÄ“rÄ“t rokas” un reāli izprast un kopā ar valdÄ«bu salabot ilgstošÄs valsts problÄ“mas: piemÄ“ram, kādēļ Latvijā bÅ«vniecÄ«bas procesi nejÄ“dzÄ«gi ilgi, kā tas sanācis, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu AML pārspÄ«lÄ“jumu dēļ izmanto Lietuvas finanšu sistÄ“mu utt. IespÄ“jams, „Jaunajai vienotÄ«bai” nekad vairs nebÅ«s tādas varas koncentrācijas, kāda ir tagad: jāmāk to efektÄ«vi izmantot!

Latvijas Bankas prezidents runāja skaisti un gudri, bet ne ar vārdu nepieminÄ“ja banku sektoru, kuru viņš tagad uzrauga. NedzirdÄ“ju, kāds ir viņa plāns, lai Latvijā bÅ«tu naskāka un lÄ“tāka kreditÄ“šana, lai cilvÄ“ki ar darbu varÄ“tu tikt pie mājokļu kredÄ«ta arÄ« ārpus RÄ«gas, lai mÅ«su eksportÄ“tājiem investÄ«ciju projektos nebÅ«tu jāmaksā pat 2 reizes augstākas aizdevumu procentu likmes, lai „Indexo” pÄ“c 1,5 gada gaidÄ«šanas sāktu izrādÄ«t konkurenci lielo banku kartelim?

Kreisās politikas karognesÄ“ju “ProgresÄ«vie” lÄ«deris klātesošajiem (naudÄ«gajiem) drosmÄ«gi paziņoja, ka visiem bÅ«s jāmaksā lielāki nodokļi, kas izraisÄ«ja vieglu izbrÄ«nu blakus sÄ“došajam koalÄ«cijas partnerim ekonomikas ministram (ZZS). Man izskatās, ka fiskālā konsolidācija ir neizbÄ“gama (pirmie mÄ“neši nodokļiem uz leju): bÅ«s interesanti, par ko spÄ“s vai nespÄ“s vienoties 1,5 gadu strādājusÄ« koalÄ«cijas nodokļu darba grupa. Baidos, ka LDDK un LTRK tur bÅ«s maz labu ziņu: piem darbaspÄ“ka nodokļu mazināšana, atteikšanās no iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa diferencÄ“tā neapliekamā minimuma, slimÄ«bu lapu apmaksa utt.

Ekonomikas ministrs vienÄ«gais pieminÄ“ja politisko atbildÄ«bu - tātad arÄ« ministriem un politiÄ·iem ir kaut kas savos jautājumos jāzina, jāsaprot, jāvada ierÄ“dņu darbs un jāuzņemas atbildÄ«ba par lÄ“mumiem, nevis automātiski stagnācijā un birokrātijā jāvaino ierÄ“dņus. PiekrÄ«tu ar savu ministra pieredzi. Klasiskam ierÄ“dnim neko daudz nevajag: aldziņa, stabils darbs, papÄ«ri kārtÄ«bā (bail no Valsts kontroles), pārdzÄ«vot kārtÄ“jo ministru vai priekšnieku. IzcilÄ«ba, radošums, iniciatÄ«va, darba efektivitāte netiek apbalvota, tieši otrādi: var sanākt nepatikšanas. Tad nu atnes ministram desmit iemeslus, kādēļ nevar vai nevajag darÄ«t, tā vietā lai atrastu 1-2 rÄ«cÄ«bas risinājumus. Ja nebÅ«s politiskā “draiva”, nekas no vietas nekustÄ“s.