Vai deputÄta neatļauta un kriminÄla piedalÄ«Å¡anÄs mantiskos darÄ«jumos?
Inese Eizenbaha · 09.06.2015. · Komentāri (30)Ar interesi izlasÄ«ju Pietiek žurnÄlistu publikÄciju "BÄ“rnu slimnÄ«cas vadÄ«tÄja, pÄrkÄpjot likumu, reklamÄ“jusi sulu spiedi", kur norÄdÄ«ts, ka likums Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ nepÄrprotami nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkÄda veida reklÄmu vai izmantot savu vÄrdu reklamÄ“šanai, izņemot gadÄ«jumus, kad tas ietilpst šÄ«s valsts amatpersonas amata pienÄkumos, bet reklamÄ“šana šÄ likuma izpratnÄ“ ir jebkÄda valsts amatpersonas personiskÄ vÄ“rtÄ“juma publiska paušana par konkrÄ“tu komersantu, tÄ saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šÄ« amatpersona par to saņēmusi atlÄ«dzÄ«bu.
Vai Pietiek redakcija nevÄ“lÄ“tos publicÄ“t viedokli un vÄ“rsties Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojÄ un prokuratÅ«rÄ par kÄdu esošo Saeimas deputÄtu, kurš kÄ valsts amatpersona šo likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ 17. pantu apmÄ“ram piecpadsmit gadus pÄrkÄpj nesodÄ«ts?
Vai kÄds drošÄ«bas dienesta darbinieks savas karjeras laikÄ oficiÄli vien ir nopelnÄ«jis apmÄ“ram gandrÄ«z simt tÅ«kstošus eiro par sava vÄrda izmantošanu reklamÄ“šanai, precÄ«zi darot to, ko aizliedz minÄ“tÄ likuma 17. pants? StÄsts ir par kÄdu mazpazÄ«stamu Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienesta dižkareivi, kurš gan ir plaši pazÄ«stams kÄ reklÄmas un sabiedrisko attiecÄ«bu sarÄ«kojumu dalÄ«bnieks, kur savu vÄrdu izmanto reklamÄ“šanai un naudas pelnÄ«šanai ar to?
Vai, ja apstiprinÄs ziņas, ka pÄrkÄpjot minÄ“tÄ likuma 17. pantu un gÅ«ts neatļauts materiÄlais labums no reklamÄ“šanÄs teju simt tÅ«kstoši eiro, bijušais drošÄ«bas dienesta darbinieks nebÅ«tu jÄsauc pie kriminÄlatbildÄ«bas par KriminÄllikuma 198. panta pÄrkÄpumu par neatļautu labumu pieņemšanu sevišÄ·i lielÄ apmÄ“rÄ pÄ“c šÄ panta, ko soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz pieciem gadiem, kÄ arÄ« par nepatiesu ziņu norÄdÄ«šanu valsts amatpersonas deklarÄcijÄ, ko arÄ« KriminÄllikuma 219. panta otrÄ daļa soda ar Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, par dienesta stÄvokļa izmantošanu mantkÄrÄ«gÄ nolÅ«kÄ pÄ“c KriminÄllikuma 318. panta otrÄs daļas, par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pÄrkÄpšanu pÄ“c KriminÄllikuma 325. panta otrÄs daļas, ko soda ar lÄ«dz pieciem gadiem brÄ«vÄ«bas atņemšanas, vai arÄ« KriminÄllikuma 326. panta otrÄs daļas par neatļautu piedalÄ«šanos mantiskos darÄ«jumos, kas ar likumu ir aizliegt, kÄ arÄ« speciÄlo KriminÄllikuma 341. pantu par dienesta pilnvaru pÄrkÄpšanu militÄrÄ dienestÄ, par ko var sodÄ«t lÄ«dz pat septiņiem gadiem brÄ«vÄ«bas atņemšanas, kas tÄtad ir smags noziegums?
Vai iepriekš minÄ“tais drošÄ«bas dienestu darbinieks jeb dižkareivis-instruktors ir no dažÄdÄm personÄm blakus dienestam Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienestÄ, kÄ arÄ« AizsardzÄ«bas ministrijÄ, pat valsts sekretÄra padomnieka amatÄ, saņēmis finanšu lÄ«dzekļus par reklÄmas, mÄrketinga un komunikÄciju aktivitÄtÄ“m, personiska vÄ“rtÄ“juma paušanai par daudzÄm precÄ“m, pakalpojumiem, ļaujot izmantot savu vÄrdu, saņemot par to finanšu lÄ«dzekļus laika posmÄ no 2001. gada lÄ«dz pat šim gadam, ko daļēji pierÄda viņa valsts amatpersonas deklarÄcija, no vairÄk ne kÄ piecdesmit juridiskÄm personÄm, kuru starpÄ ir kÄ lielÄkÄs valsts kapitÄlsabiedrÄ«bas, tÄ zÄļu lieltirgotÄji, tÄ pÄrtikas ražotÄji un virkne reklÄmas un sabiedrisko pakalpojumu aÄ£entÅ«ru?
Vai reklamÄ“šanÄ un citos sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumos saņemtÄs summas svÄrstÄs no trim lÄ«dz desmit tÅ«kstošiem eiro gadÄ? Vai šo reklamÄ“šanas un pašreklÄmas sarÄ«kojumu sniegšanÄ ir iesaistÄ«jušÄs valsts lielÄkie televÄ«zijas komersanti kÄ sabiedriskÄ televÄ«zija Latvijas TelevÄ«zija un komerciÄlÄ Latvijas NeatkarÄ«gÄ televÄ«zija?
Vai Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienestu darbinieks sistemÄtiski nav uzrÄdÄ«jis apmÄ“ram Äetrdesmit dažÄdus amatus savÄs valsts amatpersonas deklarÄcijÄs no 2002. gada lÄ«dz 2014. gadam, kÄ dēļ nav iespÄ“jams saprast, par ko viņš ir saņēmis "honorÄrus", "autoratlÄ«dzÄ«bas", "laimestus" un "u.c. ieņēmumus", šÄdi pÄrkÄpjot likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ 24. panta pirmÄs daļas 3. punktu, jo likuma PÄrejas noteikumu 8. punkts nosaka, ka tas attiecas uz militÄrpersonÄm ar MilitÄrÄ dienesta likuma pieņemšanas spÄ“kÄ stÄšanos jeb 2002. gada jÅ«liju?
Vai esošais Saeimas deputÄts, bijušais AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretÄra padomnieks un bruņoto spÄ“ku kareivis zina, ka reklamÄ“šana nav sports un nav radoša darbÄ«ba saskaÅ†Ä ar likumu, ko varÄ“tu atļaut savienot, bet likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ 7. panta astotÄ daļa NacionÄlo bruņoto spÄ“ku profesionÄlÄ dienesta karavÄ«riem un civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma lÄ«guma, šÄ panta vienpadsmitajÄ daÄ¼Ä neminÄ“ta pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbÄ«bu individuÄlÄ komersanta statusÄ vai reÄ£istrÄ“joties Valsts ieņēmumu dienestÄ kÄ saimnieciskÄs darbÄ«bas veicÄ“jam saskaÅ†Ä ar likumu "Par iedzÄ«votÄju ienÄkuma nodokli", ja šÄ« savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta NacionÄlo bruņoto spÄ“ku komandiera vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauja, bet, ja profesionÄlÄ dienesta karavÄ«rs likumÄ noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ uz noteiktu laiku iecelts amatÄ civilÄ valsts iestÄdÄ“ vai valsts drošÄ«bas iestÄdÄ“, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tÄs iestÄdes vadÄ«tÄjs, kurš viņu iecÄ“lis amatÄ?
Vai bijušais drošÄ«bnieks var uzrÄdÄ«t amatu savienošanas atļaujas par visiem tiem vairÄk ne kÄ Äetrdesmit amatiem, ko viņš nav minÄ“jis valsts amatpersonas deklarÄcijÄs atļaujas no NacionÄlo bruņoto spÄ“ku komandiera Raimonda Graubes par 2002., 2003., 2010., 2011. gadiem Gaida Andreja Zeibota par 2003., 2004., 2005., 2006., Jura Maklakova par 2006., 2007., 2008., 2009., 2010. gadiem vai no viņu pilnvarotÄm personÄm, kÄ arÄ« par no AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretÄra Edgara RinkÄ“viÄa par 2008. gadu vai JÄņa SÄrta par 2008., 2009., 2010. gadu? Vai NBS komandieri un AizsardzÄ«bas ministrija ir redzÄ“juši šos reklÄmas lÄ«gumus, kÄpÄ“c nav pamanÄ«juši likuma pÄrkÄpšanu vairÄk ne kÄ desmit gadus?
Vai kÄdreizÄ“jais dižkareivis un AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretÄra padomnieks domÄ, ka ar radošo darbÄ«bu (saskaÅ†Ä ar likumu publicistiska, literÄra vai mÄkslinieciska darbÄ«ba) vai sportu, nevis ar reklÄmu nodarbojas tÄdi komersanti kÄ piemÄ“ram, ProudWorksStudio, kurai Uzņēmumu reÄ£istrÄ kÄ pamatdarbÄ«ba ir NACE 73.11. jeb reklÄmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, no kÄ militÄrais instruktors iekasÄ“jis divarpus tÅ«kstošus eiro, Mooz!, kurai Uzņēmumu reÄ£istrÄ kÄ pamatdarbÄ«ba ir NACE 73.11. jeb reklÄmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, MaranaProductions, kurai Uzņēmumu reÄ£istrÄ kÄ pamatdarbÄ«ba ir NACE 73.11. jeb reklÄmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, LEAD. KorporatÄ«vÄ komunikÄcija, kurai šÄdi reÄ£istrÄ“tÄ pamatdarbÄ«ba arÄ« ir NACE 73.11. jeb reklÄma, PP Radošie risinÄjumi, par ko lasÄms tas pats - reklÄmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, Ideju institÅ«ts, kam tas pats - reklÄma, VirusArt, kurai šÄdi reÄ£istrÄ“tÄ pamatdarbÄ«ba ir NACE 90.20. jeb televÄ«zijas programmu izstrÄde, kÄ arÄ« daiļrunÄ«gie paši par sevi runÄjošie nosaukumi "sabiedriskÄs attiecÄ«bas", Baltijas Izklaides aÄ£entÅ«ra, MÄ“mais šovs, MÄrketinga komunikÄciju aÄ£entÅ«ra AD ASTRA, no kÄ vienas pašas saņēmis teju divpadsmit tÅ«kstošus eiro, un tÄ tÄlÄk?
Vai Alus brÄlÄ«bÄ bijušais drošÄ«bnieks sportiski darÄ«ja alu un Latviešu maizniekÄ radoši cepa kukuļus?
Vai bijušais Saeimas un Valsts prezidenta apsargs var paskaidro, ko vÄ“l, ja ne reklÄmu, ļaujot izmantot savu vÄrdu, viņš ir sniedzis pakalpojumos, piemÄ“ram, zÄļu lieltirgotÄjam GlaxoSmithKline, kura pamatdarbÄ«bas veidu klÄstÄ starp citu arÄ« ir reklÄma, no kÄ saņēmis piecus tÅ«kstošus eiro, vai varbÅ«t TietoLatvija viņš ir kaut ko uzprogrammÄ“jis radoši datorprogrammÄm, Latvenergo labojis transformatoru, Lattelecom vilcis vadus, RÄ«gas TehniskajÄ universitÄtÄ“ mÄcÄ«jis inženierzinÄtnes, nevis piedalÄ«jies mÄrketinga pasÄkumÄ KÄp augstÄk par RTU! vai MedicÄ«nas biznesa akadÄ“mijai, kurai Uzņēmumu reÄ£istrÄ kÄ pamatdarbÄ«bas veids ir NACE 73.12. jeb starpniecÄ«ba reklÄmas izvietošanÄ masu informÄcijas lÄ«dzekļos, sniedzis sportista pakalpojumus Ätri skrienot un vienlaikus zinÄtnieka pakalpojumus pÄ“tot veselÄ«bas aprÅ«pes biznesa izaugsmi?
Vai, piemÄ“ram, Maxima pÄrtikas preÄu mazumtirdzniecÄ«bas reklÄma kopÄ ar Centi Ūbeli 2010. gadÄ ir vienÄ«gÄ reklÄma, kurÄ piedalÄs šÄ« militÄrpersona un vienlaikus valsts amatpersona un Latviabeerfest Alus svÄ“tku vadÄ«šana vienÄ«gais mÄrketinga sarÄ«kojums valsts amatpersonas statusÄ?
Vai varÄ“tu bÅ«t, ka šÄdi ar sava vÄrda izmantošanu reklÄmai, produktu virzÄ«bai, publicitÄtei, mÄrketingam valsts amatpersona ir nopelnÄ«jusi laika posmÄ no 2002. gada lÄ«dz 2011. gadam un 2014. gadÄ kopÄ aptuveni 88 742 eiro un 54 eirocentiem?
Vai bijušais drošÄ«bnieks saprot, ka, lai gan Saeimas deputÄtiem ir tiesÄ«bas saskaÅ†Ä ar likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bÄ 7. panta otrÄs daļas 3. punktu savienot savu amatu ar profesionÄla sportista vai radošo darbu, tomÄ“r sava vÄrda izmantošana reklamÄ“šanai, mÄrketinga aktivitÄtÄ“m, tÄpat kÄ darbs pašvaldÄ«bas policijÄ nav radošais darbs vai sports, bet sportists saskaÅ†Ä ar Sporta likuma 1. panta 6. un 9. punktu ir fiziskÄ persona, kas piedalÄs pasÄkumÄ labÄko sportistu noteikšanai, kas noris atbilstoši normatÄ«vo aktu prasÄ«bÄm, sporta federÄciju apstiprinÄtajiem sacensÄ«bu norises noteikumiem un sacensÄ«bu organizÄ“tÄju apstiprinÄtajiem nolikumiem?
Vai amatu šÄ« bijusÄ« parÄdes militÄrpersona regulÄri pÄrkÄpusi likumu nenorÄdot savus amatus, piemÄ“ram, SIA Stiprinieku republika amatpersona nav norÄdÄ«jusi sešus gadus - 2004., 2005., 2007., 2008., 2009. un 2010. gadu, amatu Latvijas TelevÄ«zijÄ par 2007., 2008., 2011. gadu, amatu RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijÄ par 2008. gadu, amatu GlaxoSmithKline par 2008., 2009., 2010., 2011. gadu, Karma Sports par 2007., 2008., 2009., 2010. gadu, BohemeInternational, AlusbrÄlÄ«bÄ, TietoLatvia, Ideju institÅ«tÄ un JaunÄ RÄ«gas teÄtra institÅ«tÄ par 2014. gadu?
Vai Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs kÄdreiz ir interesÄ“jies par šo pÄrkÄpumu, izmeklÄ“jis to un kÄdu sodÄ«jis?
KÄ šo karavÄ«ra piepelnÄ«šanos no likumÄ tieši aizliegtas reklÄmas vÄ“rtÄ“ bijušie Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienesta vadÄ«tÄji pulkveži Juris VectirÄns (ZZS) un Raimonds Rublovskis (Saskaņa) vai Stradiņa slimnÄ«cas un reiz GlaxoSmithKline šefs Dins Šmits (VienotÄ«ba), kÄ arÄ« bijušie aizsardzÄ«bas ministri, kuru laikÄ šÄ«s lietas notika Ä¢irts Valdis Kristovskis (VienotÄ«ba), Linda MÅ«rniece (VienotÄ«ba), EinÄrs Repše (VienotÄ«ba un Latvijas attÄ«stÄ«bai), Imants LieÄ£is (VienotÄ«ba) vai Artis Pabriks (VienotÄ«ba)?
Vai visi citi karavÄ«ri, drošÄ«bas dienestu darbinieki un valsts amatpersonas nejÅ«tas mazliet muļķīgi, ka vairums ievÄ“ro likumu un nepelna ar reklÄmu, bet viens drošÄ«bas dienestu amatvÄ«rs pelna ar reklÄmu, pelna ar savu biznesu Stiprinieku republika, neuzrÄda amatus deklarÄcijÄs un vÄ“l piedalÄs izrÄdÄ“ Vakariņas ar muļķi?
Vai šÄ« amatpersona kÄ JaunÄ laika "demokrÄtija skrÄ“jienÄ uz Ventspili" dalÄ«bnieks pie Lemberga 2006. gadÄ teica šÄdu neaizmirstamu citÄtu "pie varas var tikt cilvÄ“ki, kam demokrÄtija ir sveša, un viņam ir bail to zaudÄ“t"?
Vai šis OlimpiskÄs komitejas viceprezidents un Saeimas deputÄts drÄ«zumÄ nevarÄ“tu nokaunÄ“ties par šiem likuma pÄrkÄpumiem un nolikt savas pilnvaras, beidzot šÄ«s ieilgušÄs vakariņas ar muļķi?
JÄcer, ka jaunais aizsardzÄ«bas ministrs novÄ“rsÄ«s šÄdu patvaļu turpmÄk sev padotajos NacionÄlajos bruņotajos spÄ“kos un AizsardzÄ«bas ministrijas struktÅ«rÄs!