Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar interesi izlasÄ«ju Pietiek Å¾urnālistu publikāciju "BÄ“rnu slimnÄ«cas vadÄ«tāja, pārkāpjot likumu, reklamÄ“jusi sulu spiedi", kur norādÄ«ts, ka likums Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā nepārprotami nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamÄ“šanai, izņemot gadÄ«jumus, kad tas ietilpst šÄ«s valsts amatpersonas amata pienākumos, bet reklamÄ“šana šÄ likuma izpratnÄ“ ir jebkāda valsts amatpersonas personiskā vÄ“rtÄ“juma publiska paušana par konkrÄ“tu komersantu, tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja šÄ« amatpersona par to saņēmusi atlÄ«dzÄ«bu.

Vai Pietiek redakcija nevÄ“lÄ“tos publicÄ“t viedokli un vÄ“rsties Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojā un prokuratÅ«rā par kādu esošo Saeimas deputātu, kurš kā valsts amatpersona šo likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā 17. pantu apmÄ“ram piecpadsmit gadus pārkāpj nesodÄ«ts?

Vai kāds drošÄ«bas dienesta darbinieks savas karjeras laikā oficiāli vien ir nopelnÄ«jis apmÄ“ram gandrÄ«z simt tÅ«kstošus eiro par sava vārda izmantošanu reklamÄ“šanai, precÄ«zi darot to, ko aizliedz minÄ“tā likuma 17. pants? Stāsts ir par kādu mazpazÄ«stamu Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienesta dižkareivi, kurš gan ir plaši pazÄ«stams kā reklāmas un sabiedrisko attiecÄ«bu sarÄ«kojumu dalÄ«bnieks, kur savu vārdu izmanto reklamÄ“šanai un naudas pelnÄ«šanai ar to?

Vai, ja apstiprinās ziņas, ka pārkāpjot minÄ“tā likuma 17. pantu un gÅ«ts neatļauts materiālais labums no reklamÄ“šanās teju simt tÅ«kstoši eiro, bijušais drošÄ«bas dienesta darbinieks nebÅ«tu jāsauc pie kriminālatbildÄ«bas par Krimināllikuma 198. panta pārkāpumu par neatļautu labumu pieņemšanu sevišÄ·i lielā apmÄ“rā pÄ“c šÄ panta, ko soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz pieciem gadiem, kā arÄ« par nepatiesu ziņu norādÄ«šanu valsts amatpersonas deklarācijā, ko arÄ« Krimināllikuma 219. panta otrā daļa soda ar Ä«slaicÄ«gu brÄ«vÄ«bas atņemšanu, par dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārÄ«gā nolÅ«kā pÄ“c Krimināllikuma 318. panta otrās daļas, par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu pÄ“c Krimināllikuma 325. panta otrās daļas, ko soda ar lÄ«dz pieciem gadiem brÄ«vÄ«bas atņemšanas, vai arÄ« Krimināllikuma 326. panta otrās daļas par neatļautu piedalÄ«šanos mantiskos darÄ«jumos, kas ar likumu ir aizliegt, kā arÄ« speciālo Krimināllikuma 341. pantu par dienesta pilnvaru pārkāpšanu militārā dienestā, par ko var sodÄ«t lÄ«dz pat septiņiem gadiem brÄ«vÄ«bas atņemšanas, kas tātad ir smags noziegums?

Vai iepriekš minÄ“tais drošÄ«bas dienestu darbinieks jeb dižkareivis-instruktors ir no dažādām personām blakus dienestam Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienestā, kā arÄ« AizsardzÄ«bas ministrijā, pat valsts sekretāra padomnieka amatā, saņēmis finanšu lÄ«dzekļus par reklāmas, mārketinga un komunikāciju aktivitātÄ“m, personiska vÄ“rtÄ“juma paušanai par daudzām precÄ“m, pakalpojumiem, ļaujot izmantot savu vārdu, saņemot par to finanšu lÄ«dzekļus laika posmā no 2001. gada lÄ«dz pat šim gadam, ko daļēji pierāda viņa valsts amatpersonas deklarācija, no vairāk ne kā piecdesmit juridiskām personām, kuru starpā ir kā lielākās valsts kapitālsabiedrÄ«bas, tā zāļu lieltirgotāji, tā pārtikas ražotāji un virkne reklāmas un sabiedrisko pakalpojumu aÄ£entÅ«ru?

Vai reklamÄ“šanā un citos sabiedrisko attiecÄ«bu pakalpojumos saņemtās summas svārstās no trim lÄ«dz desmit tÅ«kstošiem eiro gadā? Vai šo reklamÄ“šanas un pašreklāmas sarÄ«kojumu sniegšanā ir iesaistÄ«jušÄs valsts lielākie televÄ«zijas komersanti kā sabiedriskā televÄ«zija Latvijas TelevÄ«zija un komerciālā Latvijas NeatkarÄ«gā televÄ«zija?

Vai Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienestu darbinieks sistemātiski nav uzrādÄ«jis apmÄ“ram četrdesmit dažādus amatus savās valsts amatpersonas deklarācijās no 2002. gada lÄ«dz 2014. gadam, kā dēļ nav iespÄ“jams saprast, par ko viņš ir saņēmis "honorārus", "autoratlÄ«dzÄ«bas", "laimestus" un "u.c. ieņēmumus", šÄdi pārkāpjot likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā 24. panta pirmās daļas 3. punktu, jo likuma Pārejas noteikumu 8. punkts nosaka, ka tas attiecas uz militārpersonām ar Militārā dienesta likuma pieņemšanas spÄ“kā stāšanos jeb 2002. gada jÅ«liju?

Vai esošais Saeimas deputāts, bijušais AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretāra padomnieks un bruņoto spÄ“ku kareivis zina, ka reklamÄ“šana nav sports un nav radoša darbÄ«ba saskaņā ar likumu, ko varÄ“tu atļaut savienot, bet likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā 7. panta astotā daļa Nacionālo bruņoto spÄ“ku profesionālā dienesta karavÄ«riem un civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma lÄ«guma, šÄ panta vienpadsmitajā daļā neminÄ“ta pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbÄ«bu individuālā komersanta statusā vai reÄ£istrÄ“joties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbÄ«bas veicÄ“jam saskaņā ar likumu "Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli", ja šÄ« savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta Nacionālo bruņoto spÄ“ku komandiera vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauja, bet, ja profesionālā dienesta karavÄ«rs likumā noteiktajā kārtÄ«bā uz noteiktu laiku iecelts amatā civilā valsts iestādÄ“ vai valsts drošÄ«bas iestādÄ“, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tās iestādes vadÄ«tājs, kurš viņu iecÄ“lis amatā?

Vai bijušais drošÄ«bnieks var uzrādÄ«t amatu savienošanas atļaujas par visiem tiem vairāk ne kā četrdesmit amatiem, ko viņš nav minÄ“jis valsts amatpersonas deklarācijās atļaujas no Nacionālo bruņoto spÄ“ku komandiera Raimonda Graubes par 2002., 2003., 2010., 2011. gadiem Gaida Andreja Zeibota par 2003., 2004., 2005., 2006., Jura Maklakova par 2006., 2007., 2008., 2009., 2010. gadiem vai no viņu pilnvarotām personām, kā arÄ« par no AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretāra Edgara RinkÄ“viča par 2008. gadu vai Jāņa Sārta par 2008., 2009., 2010. gadu? Vai NBS komandieri un AizsardzÄ«bas ministrija ir redzÄ“juši šos reklāmas lÄ«gumus, kāpÄ“c nav pamanÄ«juši likuma pārkāpšanu vairāk ne kā desmit gadus?

Vai kādreizÄ“jais dižkareivis un AizsardzÄ«bas ministrijas valsts sekretāra padomnieks domā, ka ar radošo darbÄ«bu (saskaņā ar likumu publicistiska, literāra vai mākslinieciska darbÄ«ba) vai sportu, nevis ar reklāmu nodarbojas tādi komersanti kā piemÄ“ram, ProudWorksStudio, kurai Uzņēmumu reÄ£istrā kā pamatdarbÄ«ba ir NACE 73.11. jeb reklāmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, no kā militārais instruktors iekasÄ“jis divarpus tÅ«kstošus eiro, Mooz!, kurai Uzņēmumu reÄ£istrā kā pamatdarbÄ«ba ir NACE 73.11. jeb reklāmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, MaranaProductions, kurai Uzņēmumu reÄ£istrā kā pamatdarbÄ«ba ir NACE 73.11. jeb reklāmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, LEAD. KorporatÄ«vā komunikācija, kurai šÄdi reÄ£istrÄ“tā pamatdarbÄ«ba arÄ« ir NACE 73.11. jeb reklāma, PP Radošie risinājumi, par ko lasāms tas pats - reklāmas aÄ£entÅ«ru darbÄ«ba, Ideju institÅ«ts, kam tas pats - reklāma, VirusArt, kurai šÄdi reÄ£istrÄ“tā pamatdarbÄ«ba ir NACE 90.20. jeb televÄ«zijas programmu izstrāde, kā arÄ« daiļrunÄ«gie paši par sevi runājošie nosaukumi "sabiedriskās attiecÄ«bas", Baltijas Izklaides aÄ£entÅ«ra, MÄ“mais šovs, Mārketinga komunikāciju aÄ£entÅ«ra AD ASTRA, no kā vienas pašas saņēmis teju divpadsmit tÅ«kstošus eiro, un tā tālāk?

Vai Alus brālÄ«bā bijušais drošÄ«bnieks sportiski darÄ«ja alu un Latviešu maizniekā radoši cepa kukuļus?

Vai bijušais Saeimas un Valsts prezidenta apsargs var paskaidro, ko vÄ“l, ja ne reklāmu, ļaujot izmantot savu vārdu, viņš ir sniedzis pakalpojumos, piemÄ“ram, zāļu lieltirgotājam GlaxoSmithKline, kura pamatdarbÄ«bas veidu klāstā starp citu arÄ« ir reklāma, no kā saņēmis piecus tÅ«kstošus eiro, vai varbÅ«t TietoLatvija viņš ir kaut ko uzprogrammÄ“jis radoši datorprogrammām, Latvenergo labojis transformatoru, Lattelecom vilcis vadus, RÄ«gas Tehniskajā universitātÄ“ mācÄ«jis inženierzinātnes, nevis piedalÄ«jies mārketinga pasākumā Kāp augstāk par RTU! vai MedicÄ«nas biznesa akadÄ“mijai, kurai Uzņēmumu reÄ£istrā kā pamatdarbÄ«bas veids ir NACE 73.12. jeb starpniecÄ«ba reklāmas izvietošanā masu informācijas lÄ«dzekļos, sniedzis sportista pakalpojumus ātri skrienot un vienlaikus zinātnieka pakalpojumus pÄ“tot veselÄ«bas aprÅ«pes biznesa izaugsmi?

Vai, piemÄ“ram, Maxima pārtikas preču mazumtirdzniecÄ«bas reklāma kopā ar Centi Ūbeli 2010. gadā ir vienÄ«gā reklāma, kurā piedalās šÄ« militārpersona un vienlaikus valsts amatpersona un Latviabeerfest Alus svÄ“tku vadÄ«šana vienÄ«gais mārketinga sarÄ«kojums valsts amatpersonas statusā?

Vai varÄ“tu bÅ«t, ka šÄdi ar sava vārda izmantošanu reklāmai, produktu virzÄ«bai, publicitātei, mārketingam valsts amatpersona ir nopelnÄ«jusi laika posmā no 2002. gada lÄ«dz 2011. gadam un 2014. gadā kopā aptuveni 88 742 eiro un 54 eirocentiem?

Vai bijušais drošÄ«bnieks saprot, ka, lai gan Saeimas deputātiem ir tiesÄ«bas saskaņā ar likuma Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā 7. panta otrās daļas 3. punktu savienot savu amatu ar profesionāla sportista vai radošo darbu, tomÄ“r sava vārda izmantošana reklamÄ“šanai, mārketinga aktivitātÄ“m, tāpat kā darbs pašvaldÄ«bas policijā nav radošais darbs vai sports, bet sportists saskaņā ar Sporta likuma 1. panta 6. un 9. punktu ir fiziskā persona, kas piedalās pasākumā labāko sportistu noteikšanai, kas noris atbilstoši normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, sporta federāciju apstiprinātajiem sacensÄ«bu norises noteikumiem un sacensÄ«bu organizÄ“tāju apstiprinātajiem nolikumiem?

Vai amatu šÄ« bijusÄ« parādes militārpersona regulāri pārkāpusi likumu nenorādot savus amatus, piemÄ“ram, SIA Stiprinieku republika amatpersona nav norādÄ«jusi sešus gadus - 2004., 2005., 2007., 2008., 2009. un 2010. gadu, amatu Latvijas TelevÄ«zijā par 2007., 2008., 2011. gadu, amatu RÄ«gas pašvaldÄ«bas policijā par 2008. gadu, amatu GlaxoSmithKline par 2008., 2009., 2010., 2011. gadu, Karma Sports par 2007., 2008., 2009., 2010. gadu, BohemeInternational, AlusbrālÄ«bā, TietoLatvia, Ideju institÅ«tā un Jaunā RÄ«gas teātra institÅ«tā par 2014. gadu?

Vai Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs kādreiz ir interesÄ“jies par šo pārkāpumu, izmeklÄ“jis to un kādu sodÄ«jis?

Kā šo karavÄ«ra piepelnÄ«šanos no likumā tieši aizliegtas reklāmas vÄ“rtÄ“ bijušie Saeimas un Valsts prezidenta drošÄ«bas dienesta vadÄ«tāji pulkveži Juris Vectirāns (ZZS) un Raimonds Rublovskis (Saskaņa) vai Stradiņa slimnÄ«cas un reiz GlaxoSmithKline šefs Dins Šmits (VienotÄ«ba), kā arÄ« bijušie aizsardzÄ«bas ministri, kuru laikā šÄ«s lietas notika Ä¢irts Valdis Kristovskis (VienotÄ«ba), Linda MÅ«rniece (VienotÄ«ba), Einārs Repše (VienotÄ«ba un Latvijas attÄ«stÄ«bai), Imants LieÄ£is (VienotÄ«ba) vai Artis Pabriks (VienotÄ«ba)?

Vai visi citi karavÄ«ri, drošÄ«bas dienestu darbinieki un valsts amatpersonas nejÅ«tas mazliet muļķīgi, ka vairums ievÄ“ro likumu un nepelna ar reklāmu, bet viens drošÄ«bas dienestu amatvÄ«rs pelna ar reklāmu, pelna ar savu biznesu Stiprinieku republika, neuzrāda amatus deklarācijās un vÄ“l piedalās izrādÄ“ Vakariņas ar muļķi?

Vai šÄ« amatpersona kā Jaunā laika "demokrātija skrÄ“jienā uz Ventspili" dalÄ«bnieks pie Lemberga 2006. gadā teica šÄdu neaizmirstamu citātu "pie varas var tikt cilvÄ“ki, kam demokrātija ir sveša, un viņam ir bail to zaudÄ“t"?

Vai šis Olimpiskās komitejas viceprezidents un Saeimas deputāts drÄ«zumā nevarÄ“tu nokaunÄ“ties par šiem likuma pārkāpumiem un nolikt savas pilnvaras, beidzot šÄ«s ieilgušÄs vakariņas ar muļķi?

Jācer, ka jaunais aizsardzÄ«bas ministrs novÄ“rsÄ«s šÄdu patvaļu turpmāk sev padotajos Nacionālajos bruņotajos spÄ“kos un AizsardzÄ«bas ministrijas struktÅ«rās!

Novērtē šo rakstu:

0
0