Iesaki rakstu:

Laikā, kad valdÄ«ba par situāciju valstÄ« uzņemas tikai politisku, tas ir, kā pie mums jau ir pierasts – nekādu atbildÄ«bu, un paziņo, ka visi viņu lÄ“mumi balstās ekspertu ieteikumos, mÄ“s uzskatām, ka esam tiesÄ«gi atbildÄ«bu par situācijas attÄ«stÄ«bu un valsts iedzÄ«votāju veselÄ«bu prasÄ«t no Jums.

JÅ«s vadÄ«jāt projektu, kura anotācijā ir teikts – “MÄ“s sagatavosiem uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tus ieteikumus par drošÄ«bas pasākumiem skolās, slimnÄ«cās, darba vietās un kultÅ«ras pasākumos, balstoties uz sistemātisku literatÅ«ras pārskatu un eksperimentiem, pielietojot innovatÄ«vas metodes”. Saite - https://lzp.gov.lv/project/multidisciplinara-pieeja-covid19-un-citu-nakotnes-epidemiju-monitoresanai-kontrolei-un-ierobezosanai-latvija/. Projekta izmaksas - 497 580 EUR.

Tāpēc uzdosim Jums jautājumus, kas ir aktuāli katram Latvijas iedzīvotājam:

1. Kas ir mainÄ«jies Latvijā kopš pagājušÄ gada 10.marta, kad JÅ«s publiski paziņojāt, ka nepareiza masku lietošana saslimšanas risku palielina un sadzÄ«vÄ“ tās pareizi lietot ir praktiski neiespÄ“jams? Vai ir kāds pÄ“tÄ«jums, ka tagad tās ir iespÄ“jams pareizi lietot arÄ« darba vietās katru dienu 6-8-12 stundu garumā, arÄ« slikti vÄ“dināmās, karstās, mitrās telpās, darba vietās ar mainÄ«gu gaisa temperatÅ«ru, arÄ« darbam mainoties no telpās uz āru?

Ir pÄ“tÄ«jumi, ka bÄ“rni ir labāk apmācÄ«ti masku lietošanā vai bÄ“rniem ir mazāks risks, piespiedu kārtā lietojot maskas, saslimt? Kā JÅ«s vÄ“rtÄ“jat to, ka daži citu valstu pieņemtie pasākumi pandÄ“mijas apkarošanai ir apstrÄ«dÄ“ti tiesā un atcelti – Austrijas, Vācijas piemÄ“ri par masku lietošanu?

Kā JÅ«s pieļāvāt situāciju, ka MK pieņem lÄ“mumu par masku obligātu nÄ“sāšanu, kas daļai sabiedrÄ«bas ir saistoši, bet nav izpildāmi tÄ«ri finansiālu apsvÄ“rumu pÄ“c, jo vismaz ¼ Latvijas iedzÄ«votāju dzÄ«vo zem iztikas minimuma un maskas, kuru kā pirmās nepieciešamÄ«bas preču cenu griesti ārkārtas situācijas apstākļos netika noteikti, viņi nevarÄ“s nopirkt? Kā JÅ«s gandrÄ«z gada laikā esat risinājis jautājumu par iespÄ“ju sabiedriskās vietas nomazgāt rokas?

2. JÅ«s apgalvojat, ka nav pÄ“tÄ«jumu, kas pierādÄ«tu, ka masku nÄ“sāšana kaitÄ“ cilvÄ“ku, tostarp bÄ“rnu, veselÄ«bai.

1) KāpÄ“c Latvija, kad situācija ar covid -19 un masku jautājums ir aktuāli jau gandrÄ«z gadu, kad maskas nepārtraukti nÄ“sājam jau 3 mÄ“nešus, šÄdu pÄ“tÄ«jumu joprojām nav? To, ka JÅ«su 10.marta apgalvojums ir pareizs, pierāda arvien pieaugošÄ saslimstÄ«ba - masku obligāta nÄ“sāšana, kas pareizi praktiski nav iespÄ“jama, tiešÄm paaugstina saslimstÄ«bu, pie kam tā pavairo tieši smagāko gadÄ«jumu Ä«patsvaru, salÄ«dzinot ar pagājušÄ gada oktobri, kad ļoti bija aktuāli “bezsimptomu slimnieki” dažās decembra dienās un janvarÄ« ir pat desmitkārtÄ«gs procentuāls palielinājums. KāpÄ“c šÄ« situācija netiek analizÄ“ta?

2) PasaulÄ“ šÄdi pÄ“tijumi ir - https://www.bmj.com/content/369/bmj.m1435/rr-40, citāts: “…Lai gan slimÄ«bas pārraides kavÄ“šana ir bÅ«tiska, lai ierobežotu slimÄ«bas uzliesmojumu, lÄ«dz šim maza nozÄ«me ir piešÄ·irta notikumiem, kas notiek pÄ“c slimÄ«bas pārnešanas, kad iedzimtajai imunitātei ir izšÄ·iroša loma. Iedzimtas imÅ«nās atbildes galvenais mÄ“rÄ·is ir nekavÄ“joties novÄ“rst svešu patogÄ“nu izplatÄ«šanos un pārvietošanos visā Ä·ermenÄ«. Iedzimtās imunitātes efektivitāte ir ļoti atkarÄ«ga no vÄ«rusu slodzes. Ja sejas maskas nosaka mitru biotopu, kur SARS-CoV-2 var palikt aktÄ«vs Å«dens tvaiku dēļ, ko nepārtraukti nodrošina elpošana un ko uztver maskas audums, tās nosaka vÄ«rusu slodzes palielināšanos un tāpÄ“c var izraisÄ«t iedzimtās imunitātes sakāvi un infekciju palielināšanos.”

3) Masu medijos, pat PVO ieteikumos pietiek informācijas par to, kā dažādu masku ilgstoša nÄ“sāšana ietekmÄ“ paša šÄ« nÄ“sātāja veselÄ«bu – ir noteiktas riska grupas, norādÄ«ts uz to, kādas sekas var bÅ«t tam, ka organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes – acidoze, HOPS slimÄ«bu riski. Ir Ä«paši uzsvÄ“rts, ka aptuveni lÄ«dz 7 gadu vecumam bÄ“rna bronhi un traheja ir salÄ«dzinoši šauri un bieži satur gļotas un krÄ“pas, tāpÄ“c brÄ«va elpošana un labi vÄ“dinātas telpas šai vecumā ir izšÄ·irošas bÄ“rna turpmākajai veselÄ«bai (JÅ«s taču saprotat, ka 7 gadi nav ar cirvi iecirsta robeža – mazs bÄ“rns ir mazs bÄ“rns?). Izelpotais mitrais gaiss kairina acis, neapzināti liekot tās pakasÄ«t, ja rokas ir inficÄ“tas, tad ir augsts risks inficÄ“ties, jo acu gļotādai nav imunitātes barjeras – tas jo seviški attiecināms uz bÄ“rniem, jo seviški tiem, kas nÄ“sā brilÄ«tes. Ja Saeimas deputāti publiski atzÄ«st, ka nevar nosÄ“dÄ“t maskās pat 1,5 stundu, kā bÄ“rns var mācÄ«ties maskā 6-8 stundas? Kam tas ir ienācis prātā? Jums?

4) Tas, ka katrā elpošanas ciklā tiek ieelpota iepriekš izelpotā oglekļa dioksÄ«da daļa, maina gāzu sastāvu asinÄ«s, samazinot skābekļa ipatsvaru – liels trombozes risks, ko tagad mÄ“gina novelt uz covid-19 slimÄ«bu. Tas var pasliktināt covid-19 slogu, jo inficÄ“tie cilvÄ“ki, kas valkā maskas, izplata vairāk piesārņota gaisa. Tas var arÄ« pasliktināt inficÄ“to cilvÄ“ku klÄ«nisko stāvokli, ja pastiprināta elpošana vÄ«rusu slodzi nospiež viņu plaušÄs.

5) Sejas maskas gaisa temperatÅ«ra bÅ«tiski ietekmÄ“ visa Ä·ermeņa termiskās sajÅ«tas. Pieļaujamais elpošanas aizsargierīču valkāšanas ilgums bija aptuveni 1 stunda darba vidÄ“ ar gaisa temperatÅ«ru vidÄ“ji 18° C, vairāk un augstākā temperatÅ«rā tas nav ieteicams Ä·ermeņa paaugstināta karstuma stresa dēļ. Šie atklājumi skaidri parāda, ka, valkājot aizsargapģērbu, mediÄ·i izdeg vārda burtiskā nozÄ«mÄ“. Loti augsts risks cilvÄ“kiem ar sirds un asinsrites problÄ“mām gan dažādās darba vietās, gan siltā, pat karstā laikā.

6) Pavisam vienkārši šÄdu pÄ“tÄ«jumu bÅ«tu iespÄ“jams veikt, monitorÄ“jot cilvÄ“ku grupu intensÄ«vos darba apstākļos visas darba dienas garumā un kontrolÄ“jot dzÄ«vÄ«bas funkciju rādÄ«tājus – asinsspiedienu, sirdsdarbÄ«bu, analizÄ“t gāzu sastāvu asinÄ«s… Tas neizmaksātu ne tuvu tik daudz, cik sabiedrÄ«bā šobrÄ«d tik plaši izreklamÄ“tie IZM pÄ“tÄ«jumi, bet izskatās, ka nevienam, arÄ« Jums, šie jautājumi nav bÅ«tiski.

3. Šai visai informācijai neviens, arÄ« JÅ«s, nevar likt pretÄ« pierādÄ«jumus, ka masku, jo sevišÄ·i apšaubāmas kvalitātes un auduma masku nÄ“sāšana kaut nedaudz aizsargā no inficÄ“šanas ar jebkuru vÄ«rusu. ŠÄdu pÄ“tÄ«jumu arÄ« nevar bÅ«t, jo tiem ir liels varbÅ«tÄ«bas procents. Visas atsauces es šeit nelikšu, domājams, Jums šÄ« informācija ir zināma un pieejama tāpat kā jebkuram interneta lietotājam. Un katrs interneta lietotājs ar vismaz 6 klašu izglÄ«tÄ«bu to var saprast. To, ka šie fakti pie mums pierādās, ir labi redzams, jo jau jÅ«nija mÄ“nesÄ« bija pirmie rezultāti - augstāka ar covid nesaistÄ«ta mirstÄ«ba, arÄ« novembrÄ« un decembrÄ« pÄ“c statistikas ar covid nesaistÄ«to mirušo ir daudz vairāk. ArÄ« inficÄ“to un, kas ir vÄ“l bÅ«tiskāk, smagi slimo skaits pieaug. VÄ“l jāņem vÄ“rā, ka Latvijā strādājošo invalÄ«du vien ir ap 80 tÅ«kstošiem, ļoti liels ir arÄ« pirmspensijas vecuma strādājošo Ä«patsvars, kuriem ir daudz hronisku saslimšanu.

4. Lielākā daļa atbildÄ«bas par šo situāciju gulstas uz Jums, jo situācijā, kad nav nopietnu pÄ“tÄ«jumu, ir nepieciešams ievÄ“rot piesardzÄ«bas principu - “stratÄ“Ä£ija iespÄ“jamo kaitÄ“jumu jautājumiem, kad trÅ«kst plašu zinātnisku pierādÄ«jumu par šo jautājumu”, nevis “ar izpletņiem izlecot no lidmašÄ«nām” principu. Ir nepieciešams kvantitatÄ«vi noteikt sarežģīto mijiedarbÄ«bu, kas varÄ“tu bÅ«t efektÄ«va starp masku valkāšanas pozitÄ«vo un negatÄ«vo ietekmi iedzÄ«votāju lÄ«menÄ«. Ä€rkārtas stāvoklis nudien nav laiks pieņemt lÄ“mumus bez pierādÄ«jumiem, jo sevišÄ·i tāpÄ“c, ka tas var radÄ«t tiesiskas sekas šo lÄ“mumu pieņēmÄ“jiem. ANO VispārÄ“jā cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarācijas 25. panta 1. punktā ir teikts, katram cilvÄ“ka brÄ«vÄ«bas ietver tiesÄ«bas kontrolÄ“t savu veselÄ«bu un organismu. ŠobrÄ«d šÄ«s tiesÄ«bas nav iespÄ“jams realizÄ“t, tās tiek ignorÄ“tas vai bÅ«tiski pārkāptas, jo piespiedu ilgstoša maskas nÄ“sāšana rada bÅ«tisku kaitÄ“jumu katra cilvÄ“ka veselÄ«bai, palielina maskas nÄ“sātāja inficÄ“šanās un smagākas saslimšanas risku.

Ceram uz publisku atbildi un situācijas risināšanu.

* Rīcības partija