VadÄ«tÄ revolÅ«cija: “Black Lives Matter†un „Antifa" kÄ daļa no plaÅ¡Äkas komunistiskÄs kustÄ«bas Rietumos
Raivis ZeltÄ«ts · 01.04.2021. · Komentāri (0)MelnÄdainÄ amerikÄņa Džordža Floida nÄve aizturÄ“šanas laikÄ 2020. gada 25. maijÄ, kas arÄ« tika nofilmÄ“ta un plaši izplatÄ«ta internetÄ, izraisÄ«ja sašutuma un nosodÄ«juma vilni visÄ Rietumu pasaulÄ“. Sašutums pÄrauga protestos, bet protesti gandrÄ«z acumirklÄ« – grautiņos. VÄ“lÄkie medicÄ«niskie atzinumi par fentanila un metamfetamÄ«na lietošanas lomu Floida nÄvÄ“ vairs nebija nozÄ«mÄ«gi – “Melno dzÄ«vÄ«bas ir svarÄ«gas” (“Black Lives Matter”, BLM) kustÄ«ba bija atradusi savu mocekli, ko tÄ bija meklÄ“jusi jau sen, lai pamatotu savu sazvÄ“restÄ«bas teoriju par sistemÄtisku melnÄdaino cilvÄ“ku vajÄšanu no balto rasistu policijas.
TÄ iepriekš bija mÄ“Ä£inÄjusi par par šÄdu mocekli padarÄ«t Draisonu RÄ«du (Dreajson Reed), bet fakti par viņa noziedzÄ«gajÄm epizodÄ“m bija pÄrÄk uzkrÄ«toši, lai tas izdotos. TurklÄt policists, kas viņu nošÄva, arÄ« bija melnÄdains. Un, kaut arÄ« Džordžs Floids bija astoņas reizes tiesÄts un sÄ“dÄ“jis cietumÄ par laupÄ«šanu, BLM un mediji uzsvÄ“ra to, ka viņš bija mainÄ«jies cilvÄ“ks.
Floida aizturÄ“šana, viņam esot narkotiku reibumÄ, notika saistÄ«bÄ ar ziņojumu par mÄ“Ä£inÄjumu izmantot viltotu banknoti. Policijas pielietotÄ spÄ“ka piemÄ“rotÄ«ba situÄcijai, protams, vienmÄ“r ir jÅ«tÄ«gs temats, bet vasarÄ neviens vairs nediskutÄ“ja – svarÄ«gi bija tas, kÄ stÄsts tika pasniegts. Un tam, kas notika tÄlÄk, vairs nebija nekÄdas saistÄ«bas ne ar Džordžu Floidu, ne ar melnÄdaino dzÄ«vÄ«bu svarÄ«gumu, ne ar citiem ieganstiem. TÄ bija vardarbÄ«bas un izlaupÄ«šanas orÄ£ija no kreiso radikÄļu organizÄciju puses pret tradicionÄlo Ameriku, ko viņi uzskata par fašistisku.
VissmagÄk cieta mazie uzņēmÄ“ji. MÄ“Ä£inot aizstÄvÄ“t no izlaupÄ«šanas veikalu, MineapolisÄ kÄda sieviete ratiņkrÄ“slÄ tika piekauta un apsmidzinÄta ar ugunsdzÄ“šamo aparÄtu. Divus mÄ“nešus pÄ“c kÄdas Ä“kas nodedzinÄšanas MineapolisÄ krÄsmatÄs tika atrasts ugunsgrÄ“kÄ bojÄ gÄjuša cilvÄ“ka lÄ«Ä·is. Sekoja vairÄku drošÄ«bnieku un policistu slepkavÄ«bas. Viens no tiem – 77 gadus vecs atvaļinÄts policijas kapteinis Deivids Dorns, kurš mÄ“Ä£inÄja apturÄ“t laupÄ«tÄjus. Deivids Dorns bija melnÄdainais.
22 gadus veca sieviete bez kÄda iemesla tika nošauta protestu laikÄ – to izdarÄ«ja kÄds no protestÄ“tÄjiem. 8 gadus veca meitene tika nošauta mašÄ«nÄ, kas centÄs apbraukt nelegÄli uzbÅ«vÄ“tÄs barikÄdes. Gan upuris, gan slepkava bija melnÄdainie. LÄ«dzÄ«gÄ veidÄ tika nošauti vairÄki cilvÄ“ki Sietlas autonomajÄ “CHAZ” zonÄ – vairÄku pilsÄ“tas bloku rajonÄ, ko uz trijÄm nedēļÄm pilnÄ«bÄ bija pÄrņēmuši kreisie radikÄļi.
Sietlas policijai vienas nedēļas nogales sadursmÄ“s ar kreisajiem radikÄļiem bija 60 ievainoto. Uz policistiem tika mestas pudeles, akmeņi, dēļi un sprÄgstvielas. Uzsveru – runa ir par vienu nedēļas nogali grautiņos, kas turpinÄjÄs mÄ“nešiem ilgi. VienÄ gadÄ«jumÄ “protestÄ“tÄji” mÄ“Ä£inÄja aizdedzinÄt policijas iecirkni, vienlaikus izmantojot Ätri žūstošu cementu, lai tajÄ esošie policisti nevarÄ“tu aizbÄ“gt. 113 policisti PortlendÄ guva acu traumas, “protestÄ“tÄjiem” izmantojot lÄzerus.
ŠÄda veida vardarbÄ«bas epizodes nebija izņēmumi miermÄ«logos protestos, bet gan protestu neatņemams papildinÄjums. TurklÄt organizÄ“tÄs vardarbÄ«bas intensitÄtei un vienlaikus tÄs bezjÄ“dzÄ«gumam bija tendence pieaugt. 29. augustÄ prezidenta Trampa atbalstÄ«tÄjs Ä€rons Danielsons (Aaron Danielson) tika nošauts uz ielas PortlendÄ. Slepkava – Antifa aktÄ«vists. Danielsona nÄve izraisÄ«ja lielu sajÅ«smu Antifa un BLM aktÄ«vistu vidÅ«. VÄ“lÄk BLM/Antifa uzbruka Trampa atbalstÄ«tÄju mÄ«tiņam ASV galvaspilsÄ“tÄ par to, ka viņi izmantoja savas demokrÄtiskÄs tiesÄ«bas pulcÄ“ties.
Ar vismaz diviem desmtiem upuru pÄ“c oficiÄlÄs statistikas, protesti priekš melnÄdainajiem izrÄdÄ«jÄs daudz nÄvÄ“jošÄki par “rasistisko policiju”, nerunÄjot par ekonomiskajiem zaudÄ“jumiem un covid saslimstÄ«bas pieaugumu drÄ«z pÄ“c masu protestu sÄkuma. To atzÄ«st arÄ« melnÄdainÄ konservatÄ«vÄ aktÄ«viste Kendesa Ovensa (Candace Owens).
Mediju reakcija
VardarbÄ«ba tika pÄrnesta arÄ« uz Eiropu. Kaut arÄ« LielbritÄnijai ar Džordža Floida nÄvi vai “sistÄ“misko rasismu” nav nekÄda sakara, 27 policisti tika ievainoti “pamatÄ miermÄ«lÄ«gos protestos”, kÄ tos apzÄ«mÄ“ja BBC. Grautiņu dÄ“vÄ“šana par “miermÄ«lÄ«giem” pagÄjušajÄ vasarÄ kļuva par visiem redzamu absurdu – orvelisku klaunu pasauli.
Šo naratÄ«vu pÄrņēma mediji visÄ pasaulÄ“ – diemžēl arÄ« LatvijÄ.
Nevar noliegt, ka, skatoties uz protestu kopgarumu un salÄ«dzinot to ar intensÄ«vas vardarbÄ«bas epizodÄ“m, tie tÄ«ri statistiski izskatÄs “miermÄ«lÄ«gi”, tÄpat kÄ TitÄnika brauciens pamatÄ bija izdevies, ja neskaita vienu epizodi. TaÄu šÄdi apzÄ«mÄ“jumi drÄ«zÄk palÄ«dzÄ“ja apslÄ“pt notiekošo, nevis to atspoguļoja.
Sandra Veinberga “TVNET” gan pieminÄ“ja grautiņus, taÄu, tos attaisnojot kÄ “nesadzirdÄ“to protestu”. TÄ pati Veinberga vÄ“lÄk asi nosodÄ«ja Kapitolija “šturmÄ“tÄjus”. AcÄ«mredzot, grautiņi iedalÄs progresÄ«vajos un tumsonÄ«gajos. Pasakiet to BLM grautiņu upuriem – arÄ« sievietÄ“m, kuras tika piekautas un nogalinÄtas “nesadzirdÄ“to protestos” (S. Veinberga ir viena no Stambulas konvencijas lielÄm atbalstÄ«tÄjÄm).
Re:Baltica Inga Spriņģe tikmÄ“r pÄrcentÄ«bÄ mÄcÄ«ja sabiedrÄ«bu lietot pareizos saukļus, nevis darÄ«ja savu izmeklÄ“jošÄs žurnÄlistes darbu, kas pÄ“c loÄ£ikas bÅ«tu izmeklÄ“t BLM/Antifa lomu Rietumu sabiedrÄ«bas destabilizÄcijÄ.
“Melno dzÄ«vÄ«bas ir svarÄ«gas” (“Black Lives Matter”, BLM) – radikÄla marksistu organizÄcija
BLM darbÄ«bas oficiÄlais pamatojums ir nolasÄms tÄs nosaukumÄ, kas ir iestÄšanÄs par melno dzÄ«vÄ«bÄm. SlinkÄks popkultÅ«ras patÄ“rÄ“tÄjs (kÄ daži LSM autori), kas nezina kreisÄ radikÄlisma vÄ“sturi, tÄlÄk par to neiedziļinÄs un neredz nekÄdas problÄ“mas šajÄ organizÄcijÄ. TaÄu tie, kas pievÄ“rš uzmanÄ«bu, par kurÄm dzÄ«vÄ«bÄm tieši viņi iestÄjas, ievÄ“ros, ka visbiežÄk tie ir ļoti pretrunÄ«gi indivÄ«di, lai neteiktu vairÄk.
BLM seko ļoti elementÄram algoritmam – ja policija nošauj kÄdu melnÄdaino, tad tas ir rasisms, bet upuris ir moceklis. Detaļas nav nozÄ«mÄ«gas. Pat, ja tÄ ir vardarbÄ«ba pret sievieti, kÄ Reišarda BrÅ«ksa (Rayshard Brooks) un Džeikoba Bleika (Jacob Blake) gadÄ«jumÄ. Detaļas nav nozÄ«mÄ«gas, jo BLM ir ideoloÄ£iska organizÄcija, kas bieži izmanto melus un puspatiesÄ«bas, lai paspilgtinÄtu savu propagandu, kas ir vÄ“rsta pret policiju un ASV kÄ tÄdÄm, ar mÄ“rÄ·i likvidÄ“t policiju un aizstÄt to ar “kopienÄ balstÄ«tu” drošÄ«bu.
ŠÄdi aicinÄjumi atņemt valstij vardarbÄ«bas monopolu un nodot tos revolucionÄriem nav nekas jauns – to pašu darÄ«ja boļševiki, kad viņu mÄ“rÄ·is bija sagraut carisko Krieviju. Protams, pÄ“c varas pÄrņemšanas valsts represÄ«vÄ aparÄta vara pieauga lÄ«dz nepieredzÄ“tiem apmÄ“riem. Bet to, ko nozÄ«mÄ“ šÄda BLM “kopienÄ balstÄ«tÄ drošÄ«ba”, varÄ“ja redzÄ“t Sietlas CHAZ zonÄ, kur savstarpÄ“jas apšaudes kļuva par ikdienu. Bet tas nav viss – starp BLM uzstÄdÄ«jumiem ir arÄ« Rietumu Ä£imenes modeļa izjaukšana, bet veikalu izlaupÄ«šanas protestu laikÄ BLM ÄŒikÄgas organizatore dÄ“vÄ“ja par “reparÄcijÄm”.
BLM ir sekmÄ«gi izdevies sevi parÄdÄ«t kÄ kaut ko jaunu un nebijušu, pat cienÄ«jamu, piesaistot milzÄ«gus finanšu lÄ«dzekļus (90 miljonus dolÄru 2020. gadÄ), kaut arÄ« šÄ« organizÄcija nepauž neko citu kÄ marksismu. BLM izcelsme ir meklÄ“jama divÄs vÄ“sturiskÄs komunistu organizÄcijÄs – “Black Liberation Army” (BLA) un “Weather Underground” (WU).
BLA bija komunistiska “melnÄ spÄ“ka” organizÄcija, kas bija aktÄ«va ASV 1970. gados, atbildÄ«ga par aptuveni 20 policistu slepkavÄ«bÄm. BLA darbÄ«bas metode un uzstÄdÄ«jumi ir lÄ«dzÄ«gi BLM – tÄ bija decentralizÄ“ta organizÄcija, kuras struktÅ«ras darbojÄs neatkarÄ«gi viena no otras, bet vienlaikus savstarpÄ“jÄ saskaņÄ. IdeoloÄ£iski tÄ iestÄjÄs pret kapitÄlismu, rasismu, seksismu, kÄ novÄ“ršanai BLA vÄ“lÄ“jÄs likvidÄ“t pastÄvošo ASV iekÄrtu un izveidot “sociÄlistiskas attiecÄ«bas” melnÄdaino starpÄ.
BLA lÄ«dere Asata Šakura (Asata Shakur) ir BLM iedvesmas avots, un viņas citÄti (kas faktiski ir “KomunistiskÄ manifesta citÄti”) tiek izmantoti BLM propagandas materiÄlos skolÄm. BLM dibinÄtÄja AlÄ«cija Garza (Alicia Garza) Šakuru sauc par savu iedvesmas avotu. PÄ“c bÄ“gšanas no cietuma Šakura devÄs uz Kubu, kur atrada politisko patvÄ“rumu. Tas, visticamÄk, liecina par jau iepriekš izveidotÄm saiknÄ“m ar komunistisko režīmu, kÄ to redzÄ“sim nÄkamo organizÄciju piemÄ“ros. Šakura joprojÄm ir ASV meklÄ“tÄko teroristu sarakstÄ.
TÄpat BLM ir organizÄcija, kas sÄ“roja par Fidela Kastro nÄvi, uzrakstot slavinošu rakstu par komunistisko diktatoru. VÄ“l viena no BLM dibinÄtÄjÄm Patrise Kalorsa (Patrisse Cullors) atzÄ«st – “MÄ“s esam trenÄ“ti marksisti”. Bet kurš ir tas, kas viņas trenÄ“? Kalorsas gadÄ«jumÄ tas ir Ä’riks Manns (Eric Mann) – bijušais “Laika pagrÄ«des” (“Weather Underground”, WU) organizÄcijas vadÄ«tÄjs.
WU, lÄ«dz ar BLA ir, iespÄ“jams, radikÄlÄkÄ kreiso teroristu organizÄcija ASV vÄ“sturÄ“. AtšÄ·irÄ«bÄ no pacifistiskÄkÄm pretkara kustÄ«bÄm, WU izvÄ“lÄ“jÄs realizÄ“t partizÄnu karu pret ASV valdÄ«bu jeb “atgriezt karu mÄjÄs”, kÄ viņi to sauca. 1960. un 1970. gados WU organizÄ“ja sprÄdzienus pret ASV valdÄ«bas Ä“kÄm un bankÄm, kas sakritÄ«bas pÄ“c nebija letÄli. WU lÄ«deri, kas šobrÄ«d ir akadÄ“miÄ·i ASV izglÄ«tÄ«bas jomÄ, nebija nekÄdi “puÄ·u bÄ“rni” – viņi apjÅ«smoja aktrises ŠÄronas Teitas slepkavas un savÄs sanÄksmÄ“s sprieda par “pÄraudzinÄšanas nometņu” izveidošanu pÄ“c varas pÄrņemšanas, kas pÄ“c viņu aplÄ“sÄ“m prasÄ«tu 25 miljonu cilvÄ“ku noslepkavošanu.
WU arÄ« radÄ«ja jÄ“dzienu “baltÄ privilÄ“Ä£ija”, kas šobrÄ«d ir kļuvis par vispÄrpieņemtu ideju kreiso aprindÄs un pamatstraumes popkultÅ«rÄ. WU apmÄcÄ«ja un tÄs darbÄ«bu atbalstÄ«ja un koordinÄ“ja Kubas drošÄ«bas dienests (Dirección de Inteligencia). VDK izmantoja Kubu kÄ starpnieku operÄcijÄm ZiemeļamerikÄ – teroristu nometnes Ärzemniekiem KubÄ koordinÄ“ja VDK pulkvedis Vadims KotÄergins.
TÄ ir BLM vÄ“sture. Šodiena ir apgÄnÄ«ti pieminekļi kritušajiem karavÄ«riem un komunisma upuriem VašingtonÄ.
Šodiena ir dalÄ«ba organizÄcijÄ “KustÄ«ba par melno dzÄ«vÄ«bÄm (“Movement for Black Lives”, M4BL), kas pauž tradicionÄlus komunistu saukļus: “KamÄ“r mÄ“s nevarÄ“sim gÄzt ASV imperiÄlismu, kapitÄlismu un balto pÄrÄkumu, mÅ«su brÄļi un mÄsas pasaulÄ“ turpinÄs dzÄ«vot Ä·Ä“dÄ“s”. Ar “DemokrÄtija Amerikai” (“Democracy for America”, DFA) rÄ«cÄ«bas komiteju M4BL ir atradusi spÄ“cÄ«gu lobiju demokrÄtu partijÄ. BLM šodiena ir arÄ« aktÄ«vÄ sadarbÄ«ba ar ASV Antifa tÄ«klu. KÄ raksta žurnÄlists Endijs Ngo (Andy Ngo) – šajÄ simbiozÄ“ Antifa ir ieguvusi leÄ£itimitÄti, izmantojot ASV sašÄ·eltÄ«bu rasu jautÄjumÄ, kamÄ“r BLM ir ieguvusi triecienniekus, ko izmantot ielÄs pret saviem oponentiem.[1]
Antifa – kreiso ielas pagarinÄjums
Ngo raksturo Antifa kÄ anarhokomunistisku grupÄ“jumu vai drÄ«zÄk – grupÄ“jumu tÄ«klu, kas “antifašisma” vÄrdÄ uzbrÅ«k nacionÄlistiem, konservatÄ«vajiem vai vienkÄrši nejaušiem cilvÄ“kiem. VardarbÄ«ba ir daļa no Antifa ideoloÄ£ijas un mitoloÄ£ijas.
Antifa skatÄ«jumÄ “fašistiska” ir nacionÄlu valstu eksistence pati par sevi (nerunÄjot par “ļaunuma iemesojumu” – ASV), tÄpÄ“c visas metodes ir attaisnojamas (vienu no Antifa organizÄcijÄm tÄ arÄ« sauc “By Any Means Necessary”). Antifa darbojas pÄ“c gadiem ilgi izstrÄdÄtÄm tehnikÄm – viņi izmanto pūļa psiholoÄ£iju, lai ierosinÄtu grautiņus; izseko savus opnentus, nopludinot personas datus un mÄjas adresi internetÄ; izmanto izsekošanu opnentu iebiedÄ“šanai; pielieto sociÄlos tÄ«klus vandaļu mobilizÄcijai, piemÄ“ram, apgÄnot un nogÄžot Džordža Vašingtona statuju PortlendÄ.
Tieši Antifa bija BLM grautiņu galvenie organizatori un dalÄ«bnieki – tie nebija spontÄni procesi. Antifa noliedz privÄtÄ«pašumu, tÄpÄ“c Ä«pašuma izpostÄ«šanÄ neredz nekÄdus morÄlus šÄ·Ä“ršÄ¼us. TÄpat Antifa ir pÄrdefinÄ“jusi vardarbÄ«bu – viss, ko dara Antifa, viņiem ir “pašaizsardzÄ«ba”, bet viss, ko dara oponents, ir “vardarbÄ«ba”, pat ja oponents tikai izsaka viedokli.
Kaut arÄ« mediji un demokrÄtu politiÄ·i noliedz Antifa eksistenci vai arÄ« mÄ“Ä£ina mazinÄt tÄs vardarbÄ«bas nozÄ«mi un apjomus, tÄ ir organizÄcija (to atzÄ«st Antifa), kaut arÄ« decentralizÄ“ta. Antifa ir savas iekšÄ“jÄs vadlÄ«nijas un apmÄcÄ«ba, tajÄ skaitÄ vardarbÄ«bas pielietošanÄ (piemÄ“ram – kÄ izspiest pretinieka aci…).
TÄpat Antifa ap sevi ir izveidojusi atbalsta organizÄciju tÄ«klu, kas to pasargÄ no nepatikšanÄm ar likumu, kÄ arÄ« atbalstÄ«tÄjus medijos – gan ideoloÄ£iskos, gan “pragmatiÄ·us”, kuri izmanto Antifa hakeru nelikumÄ«gi iegÅ«to informÄciju “pÄ“tnieciskajai žurnÄlistikai”. ZÄ«mÄ«ga ir Antifa argumentÄcija attiecÄ«bÄ uz vÄrda brÄ«vÄ«bu – tÄ nav absolÅ«ta, bet gan ir jÄierobežo attiecÄ«bÄ pret “fašistiem”. Kas ir “fašisti” – to ļoti brÄ«vi izlems Antifa.
MÅ«sdienu Antifa vÄ“sturiskÄs saknes nepÄrsteidz un jau atkal parÄda “kultÅ«rkaru” revolÅ«ciju kÄ vadÄ«tu procesu. ASV Antifa ir apvienota tÄ«klÄ, ko sauc par “Torch Network”. TÄ«kla domÄ“ns ir reÄ£istrÄ“ts uz Maikla Novika (Michael Novick) vÄrda. Maikls Noviks ir… bijušais Weather Underground biedrs, tÄdÄ“jÄdi saikne starp aukstÄ kara laika VDK organizÄ“tajiem kreisajiem teroristiem un mÅ«sdienu Antifa, kÄ arÄ« vÄ“l viena saikne starp Antifa un BLM.
Antifa saknes gan nav ASV, kur tÄ ir samÄ“rÄ jauna un importÄ“ta parÄdÄ«ba. Antifa idejas un metodes ir pÄrņemtas no Eiropas, kur tÄm ir sena vÄ“sture.
VadÄ«tÄ revolÅ«cija – VÄcijas saikne
Antifa priekšgÄjÄ“ji ir VÄcijas komunistiskÄs partijas paramilitÄrais spÄrns “Antifaschistische Aktion”, kas pastÄvÄ“ja no 1932. lÄ«dz 1933. gadam, jeb Ä«sumÄ – Antifa. Antifa pÄrmantoja iepriekšÄ“jÄs vÄcu komunistu paramilitÄrÄs organizÄcijas “SarkanÄs frontes cÄ«nÄ«tÄju apvienÄ«ba” (“Roter Frontkämpferbund”, RFB) tradÄ«cijas. RFB tika aizliegta 1929. gadÄ.
RFB simbols bija sažņaugta dÅ«re. Vai kaut ko atgÄdina? SavukÄrt Antifa par savu logo izvÄ“lÄ“jÄs divu sarkano karogu simbolu – viens apzÄ«mÄ“ komunismu, bet otrs – sociÄlismu. Šo logo, mazliet pÄrveidotÄ formÄ, izmanto mÅ«sdienu antifa. MainÄ«jusies ir viena karoga krÄsa – tas ir melns, apzÄ«mÄ“jot anarhisma ideju.
Atgriežoties pie VÄcijas komunistiskÄs partijas un tÄs Antifa spÄrna, jÄuzsver, ka šÄ« partija bija pilnÄ«bÄ pakļauta PSRS staļiniskajai lÄ«nijai un disciplÄ«nai. PÄ“c Maskavas pavÄ“lÄ“m Antifa cÄ«nÄ«jÄs pret… sociÄldemokrÄtiem, kuri tika uzskatÄ«ti par Ä«stajiem fašistiem. PÄ“c Hitlera nÄkšanas pie varas Antifa aizgÄja pagrÄ«dÄ“, no tÄs atgriežoties pÄ“c 2. pasaules kara. TÄlÄk Antifa attÄ«stÄ«jÄs divos virzienos.
InstitucionalizÄ“tÄ Antifa izveidojÄs komunistu kontrolÄ“tajÄ AustrumvÄcijÄ. VÄcu komunistiskÄs partijas mantiniece “VÄcijas SociÄlistiskÄs VienotÄ«bas partija” (“Sozialistische Einheitspartei Deutschlands“, SED) izveidoja vienu no represÄ«vÄkajiem sociÄlistu režīmiem pÄ“ckara EiropÄ. TÄs slepenpolicija „Stasi“ (moto – “Partijas vairogs un zobens”) cieši sadarbojÄs ar VDK. “Stasi” pamatÄ izspiegoja un ietekmÄ“ja pašu pilsoņus, izmantojot plašu ziņotÄju tÄ«klu un psiholoÄ£iskÄs operÄcijas “sociÄlisma ienaidnieku” diskreditÄ“šanai un garÄ«gÄs veselÄ«bas sagraušanai. Lai vÄcieši no šÄ«s “progresÄ«vÄs” strÄdnieku paradÄ«zes nebÄ“gtu, komunistu režīms uzbÅ«vÄ“ja BerlÄ«nes mÅ«ri, jeb oficiÄli – “Antifašistu barjeru” (“Antifaschistischer Schutzwall“).
TikmÄ“r RietumvÄcijÄ Antifa atdzima kÄ anarho-komunistu šÅ«niņu tÄ«kls, kas iedvesmojÄs ne tik daudz no Staļina, cik Mao un Rietumu “Jauno kreiso” anti-autoritÄrajÄm idejÄm. RietumvÄcijas Antifa sadarbojÄs ar “SarkanÄs armijas frakcijas” (“Rote Armee Fraktion“, RAF) teroristu grupÄ“jumu. RAF nodarbojÄs ar politiskÄm slepkavÄ«bÄm, nolaupÄ«šanÄm, spridzinÄšanÄm, kÄ arÄ« bija iesaistÄ«ta daudzÄs apšaudÄ“s, kurÄs cieta arÄ« pilnÄ«gi nesaistÄ«ti cilvÄ“ki. KopumÄ RAF ir atbildÄ«ga par 35 cilvÄ“ku slepkavÄ«bÄm. LÄ«dzÄ«gi kÄ “Weather Underground”, RAF organizÄ“ja un atbalstÄ«ja specdienesti – AustrumvÄcijas “Stasi”, kas faktiski bija VDK starpnieki.
PÄ“c Austrumu komunisma bloka sabrukuma Antifa turpinÄja izplesties citviet EiropÄ, 1993. gadÄ izveidojot organizÄciju ZviedrijÄ. Antifa darbÄ«ba ZviedrijÄ ir ļoti tipiska šÄ«m organizÄcijÄm. PiemÄ“ram, 2007. gadÄ Zviedrijas Antifa pakļÄva draudiem un vandÄlismam kÄdu tiesnesi, kas bija pieņēmis lÄ“mumu par vairÄku irÄkiešu deportÄciju no Zviedrijas – aplÄ“ja viņa mÄjas durvis ar krÄsu un kÄ mÄjienu atstÄja pie durvÄ«m cirvi. SavÄ mÄjaslapÄ Antifa arÄ« ievietoja šÄ« tiesneša un viņa kolÄ“Ä£u tÄlruņu numurus un adreses ar aicinÄjumu cilvÄ“kiem ar viņiem sazinÄties un “pajautÄt, ko viņi dara”. ASV Antifa ir sÄkusies tieši no Zviedrijas atzara.
Bet kas notika ar VÄcijas komunistisko partiju/SED? PÄ“c BerlÄ«nes mÅ«ra krišanas tÄ pÄrdÄ“vÄ“jÄs par “DemokrÄtiskÄ sociÄlisma partiju”, (“Partei des Demokratischen Sozialismus“, PDS), bet 2007.gadÄ par “Kreisajiem” (“Die Linke”), pÄrņemot „progresÄ«vÄs“ idejas par viendzimuma laulÄ«bÄm, imigrÄciju, ekoloÄ£iju un feminismu. TaÄu VÄcijas “Kreisie” lepojas ar savÄm komunistiskajÄm saknÄ“m. Pat partijas birojs atrodas turpat, kur atradÄs VÄcu komunistu partijas štÄbs – tÄs dibinÄtÄja Karla LÄ«bknehta vÄrdÄ nosauktajÄ Ä“kÄ.
SavukÄrt otras komunistu partijas dibinÄtÄjas Rozas Luksemburgas vÄrdÄ ir nosaukta partijas domnÄ«ca – “Rozas Luksemburgas Fonds (“Rosa-Luxemburg-Stiftung“). Pie šÄ« fonda mÄ“s vÄ“l atgriezÄ«simies nÄkamajos rakstos.
Zudušas nav arÄ« VÄcijas galÄ“ji kreiso saiknes ar Maskavu. Kaut arÄ« pamatstraumes mediji koncentrÄ“jas gandrÄ«z tikai uz VÄcijas labÄ“jo saiknÄ“m ar Krieviju, ir grÅ«ti atrast vÄ“l prokremliskÄku partiju par “Kreisajiem”. SavÄ programmÄ viņi pieprasa likvidÄ“t NATO un “aizstÄt to ar kolektÄ«vo drošÄ«bas sistÄ“mu, piedaloties Krievijai, kuras galvenais mÄ“rÄ·is ir atbruņošanÄs”. “Kreisie” 2014. gadÄ arÄ« paziņoja, ka Ukrainai nevajadzÄ“tu saņemt nekÄdu palÄ«dzÄ«bu no VÄcijas, kamÄ“r “to pÄrvalda fašisti”. “Kreiso” parlamentÄrieši arÄ« devÄs vizÄ«tÄ“ uz teroristiskajÄm Doņeckas un Luganskas “tautas republikÄm”.
“Kreiso” politiÄ·i arÄ« bija pirmie, kas paziņoja, ka Krima pieder Krievijai, kÄ arÄ« piedalÄs Krievijas vÄ“lÄ“šanu rituÄlÄ kÄ “novÄ“rotÄji”.
“ProgresÄ«visms” kÄ komunisma mutÄcija
Visas iepriekš minÄ“tÄs organizÄcijas raksturo fakts, ka to tÄ“ls un publiskÄ komunikÄcija vismaz virspusÄ“ji neatgÄdina PSRS komunismu. Tas tÄ noteikti ir, bet tas ir saistÄ«ts ar komunisma pÄrvÄ“rtÄ«bÄm Rietumos pretstatÄ PSRS komunisma ideoloÄ£iskajai stagnÄcijai. Esot marginalizÄ“tiem un zaudÄ“jot strÄdnieku šÄ·iras atbalstu, Rietumu komunisti bija spiesti pÄrveidot savas stratÄ“Ä£ijas un komunikÄciju, lai turpinÄtu pastÄvÄ“t Rietumu labklÄjÄ«bas valstÄ«. Viņiem izdevÄs ne tikai turpinÄt pastÄvÄ“t, bet pat aizsÄkt Ä«stu komunisma atdzimšanu.
PalÅ«kosimies atkal uz ASV piemÄ“ru, jo vismaz šobrÄ«d ASV ir vadošÄ Rietumu valsts, kuras norises ietekmÄ“ arÄ« visas pÄrÄ“jÄs valstis. 1919. gadÄ dibinÄtÄ ASV komunistu partija (“Communist Party USA”. CPUSA) gadsimta garumÄ tÄ arÄ« nespÄ“ja gÅ«t tiešu politisko ietekmi, jo ASV sabiedrÄ«ba bija imÅ«na pret sociÄlisma un komunisma ideoloÄ£iju. TomÄ“r tÄ kalpoja kÄ PSRS aÄ£entÅ«ra ASV tÄs spiegošanas operÄcijÄm un sekundÄrajÄm “frontes organizÄcijÄm”, kas veidoja sabiedrisko domu, neafišÄ“jot savu komunistisko ideoloÄ£iju. ŠajÄ procesÄ komunisti paļÄvÄs uz liberÄlajiem “noderÄ«gajiem idiotiem”, kas simpatizÄ“ja dažÄda veida “progresÄ«vajiem” projektiem.[2]
Dažas no komunistu sekundÄrajÄm organizÄcijÄm:
MataÄinu biedrÄ«ba (“Matachine society”) – pirmÄ ASV “geju atbrÄ«vošanÄs” organizÄcija ASV, dibinÄta 1950. gadÄ. TÄs dibinÄtÄjs komunists Harijs Hejs (Harry Hay) bija arÄ« aktÄ«vs pedofÄ«lu organizÄcijas NAMBLA (“North American Man/Boy Love Association) atbalstÄ«tÄjs.
“NacionÄlo advokÄtu Ä£ilde” (“National Lawyers Guild”, NLG) ir juristu organizÄcija, kas kopš 1937. gada iestÄjas par “cīņu pret fašismu” un “cilvÄ“ktiesÄ«bÄm pÄr Ä«pašuma tiesÄ«bÄm”. NLG juristi aktÄ«vi aizstÄv Antifa un panÄk, ka tÄs dalÄ«bnieki izvairÄs no atbildÄ«bas par sarÄ«kotajiem grautiņiem.
“Melno radikÄļu kongress” (“Black radical congress”) pÄ“c savas programmas atgÄdina BLM kustÄ«bu. To atbalsta “Amerikas demokrÄtisko sociÄlistu” (“Democratic socialists of America”, DSA – DemokrÄtu partijas kreisais spÄrns) goda priekšsÄ“dÄ“tÄjs Kornels Vests (Cornel West).
ArÄ« DSA (BÄ“rnijs Sanderss, Aleksandria Okasio-Kortesa) ciltsraksti norÄda uz komunistisku izcelsmi. TÄs priekšgÄjÄ“ju organizÄcija bija “JaunÄ amerikÄņu kustÄ«ba” (“New American Movement”, NAM), ko vadÄ«ja Losandželosas ASV komunistu partijas lÄ«deres Dorotijas HÄ«lijas (Dorothy Healey) dÄ“ls, pašai HÄ«lijai aktÄ«vi piedaloties organizÄcijas veidošanÄ un vÄ“lÄk kļūstot par DSA vicepriekšsÄ“dÄ“tÄju. SavukÄrt NAM radÄs no “Studenti par demokrÄtisku sabiedrÄ«bu” ( “Students for a democratic society”, SDS). Teroristu grupÄ“jums “Weather Underground” radÄs, atdaloties no SDS. TÄpÄ“c nav pÄrsteigums, ka DSA atbalsta Antifa un pat uzstÄdÄ«ja savu rekrutÄ“šanas telti CHAZ zonÄ.
Šo organizÄciju panÄkumi nebÅ«tu iespÄ“jami bez marksisma pÄrinterpretÄcijas – atteikšanÄs no šÄ·iru cīņas idejas, to aizstÄjot ar “apspiedÄ“ju” un “upuru” attiecÄ«bÄm, kas var ietvert imigrantus, seksuÄlÄs minoritÄtes, studentus un citas sabiedrÄ«bas grupas, kuras “apspiež” Rietumu tradicionÄlÄ kultÅ«ra. Šo “apspiesto” apvienošanu cÄ«Å†Ä pret “apspiedÄ“jiem” sauc par intersekcionalitÄti.
ŠÄ«s neomarksisma teorijas palÄ«dzÄ“ja attÄ«stÄ«t t.s. “Frankfurtes skolas” marksisti, kas ASV ieceļoja no VÄcijas 1930. gados un faktiski radÄ«ja mÅ«sdienu socioloÄ£iju. Viena no atslÄ“gas figÅ«rÄm ir Herberts MarkÅ«ze (Herbert Marcusa), kurš bija mÄcÄ«bspÄ“ks gan Kolumbijas, gan vÄ“lÄk HÄrvardas universitÄtÄ“s. MarkÅ«ze apvienoja marksismu ar Freida idejÄm par “seksuÄlo apspiestÄ«bu”, radot ideoloÄ£isko pamatu 1960. gadu anti-autoritÄrajai kontrrevolÅ«cijai. Herberts MarkÅ«ze bija arÄ« ASV komunistu partijas lÄ«deres aktÄ«vistes Andželas Deivisas (Angela Davis) mentors. Andželas Deivisas braucieni uz Maskavu un slavinÄjumi “dižajam Ä»eņina vÄrdam” komentÄrus neprasa.
Cits MarkÅ«zes “pienesums” ir “represÄ«vÄs tolerances” ideja, ko Ä«sumÄ var raksturot kÄ toleranci pret visu, kas veicina kreiso “progresÄ«vÄs” idejas, un neiecietÄ«bu pret oponentiem. Tas ir tikai viens piemÄ“rs, kurÄ kreisie intelektuÄļi ir pilnÄ«bÄ izmainÄ«juši vÄrdu nozÄ«mi, lai leÄ£itimizÄ“tu savu nedemokrÄtisko darbÄ«bu. Tieši tÄda arÄ« ir “tolerance”, kuru praktizÄ“ komunisma mantinieki mÅ«sdienÄs. TÄpat “Frankfurtes skolas” izstrÄdÄto ideju lokÄ ir “kritiskÄ teorija”, kas ir vÄ“rsta pret dažÄdiem sabiedrÄ«bas aspektiem, tajos meklÄ“jot “varas struktÅ«ru” un “apspiestÄ«bas” pazÄ«mes. ApvienojumÄ ar franÄu postmodernisma teorijÄm šÄ«s idejas, kuras ir iedzÄ«tas vairÄku studentu paaudžu galvÄs, ir tÄs, kas šobrÄ«d dominÄ“ Rietumu sabiedrÄ«bas institÅ«cijÄs un masu kultÅ«rÄ. “KritiskÄ rasu teorija”, kuras mÄcÄ«šanu valsts institÅ«cijÄs bijušais prezidents Tramps atcÄ“la, bÅ«tÄ«bÄ ir “Weather Underground” ideju par “balto privilÄ“Ä£iju” akadÄ“miskÄ versija. Tai ir visai maz sakara ar Ä«stu zinÄtni, bet vairÄk ar propagandu, kas pauž rasistisko uzskatu, ka tikai baltie amerikÄņi var bÅ«t rasisti un ikviens baltais amerikÄnis iegÅ«st no “institucionalizÄ“tÄ rasisma”. “KritiskajÄ rasu teorijÄ” apmÄcÄ«tie ir tie, kas pÄrpludina informatÄ«vo telpu ar vÄ“stÄ«jumiem par rasismu pilnÄ«gi visur.
“Antirasisma” kursi ir norma ASV valsts iestÄdÄ“s un uzņēmumos. PiemÄ“ram, Coca-Cola darbiniekiem kÄdÄ nodarbÄ«bÄ tika pavÄ“stÄ«ts, ka viņiem ir jÄbÅ«t “mazÄk baltiem”. Kursa autore Robina Diandželo (Robin DiAngelo), kas ir sarakstÄ«jusi ietekmÄ«go grÄmatu “White Fragility” (“Balto trauslums”). GrÄmatas ideja ļoti labi parÄda marksistu manipulatÄ«vo ideju dabu – baltajiem amerikÄņiem ir vai nu jÄatzÄ«st savu iedzimto rasismu, jo jebkÄds šÄ« rasisma noliegums ir “balto trauslums”, kas parÄda ka viņi patiešÄm ir rasisti. Citi savÄ “antirasismÄ” ir gÄjuši tÄlÄk – ar ASV komunistu partiju un “Studentiem par demokrÄtisko sabiedrÄ«bu” saistÄ«tais profesors Noels Ignatjevs popularizÄ“ja ideju par “baltÄs rases likvidÄciju”, protams, piebilstot, ka tas “baltÄ rase” ir “sociÄls konstrukts”.
Ir svarÄ«gi pieminÄ“t šo toksisko ideju kokteili un tÄ plašo izplatÄ«bu, jo tas veido to garÄ«go vidi, kurÄ BLM/Antifa grautiņi, vÄrda brÄ«vÄ«bas ierobežošana un atklÄts naids pret Rietumu kultÅ«ru un eiropiešiem ir kļuvuši par jauno normu. Džordža Vašingtona, Abrahama Linkolna, Vinstona ČērÄila statuju apgÄnÄ«šana ir iespÄ“jama tikai vidÄ“, kurÄ absurdais uzskats, ka ikviens baltais cilvÄ“ks ir rasists, ir kļuvis par plaši pieņemamu. KÄ Å†irgÄšanÄs par amerikÄņu patriotu jÅ«tÄm apgÄztÄ Džordža Vašingtona pieminekļa tika uzrakstÄ«ta frÄze “balto trauslums” – ja Tev nepatÄ«k, ka Tavu kultÅ«ras mantojumu iznÄ«cina, tad pats vainÄ«gs, rasist!
Kreiso ideju dominance masu kultÅ«rÄ rada spiedienu uz politiÄ·iem, kas baidÄs nonÄkt konfrontÄcijÄ ar sabiedriskÄs domas veidotÄjiem. ApvienojumÄ ar kreiso spÄrna ietekmes pieaugumu politiskajÄs partijÄs un BLM/Antifa ietekmes tÄ«klu tas ved Rietumu sabiedrÄ«bu un ASV uz arvien lielÄku sašÄ·eltÄ«bu, kurai nav iedomÄjama atrisinÄjuma – tas nav konflikts starp divÄm pusÄ“m, kas dažÄdi interpretÄ“, kÄ pÄrvaldÄ«t valsti, bet gan konflikts starp patriotiem un tiem, kas valsti vÄ“las iznÄ«cinÄt.
BÅ«tiski pieminÄ“t, ka jauno komunistu attieksme pret kapitÄlismu un globalizÄciju arÄ« ir bÅ«tiski mainÄ«jusies. AgrÄkÄ bezkompromisu kara vietÄ ir stÄjusies pragmatiska sadarbÄ«ba. BLM/Antifa pieņem transnacionÄlo korporÄciju naudu, jo tas sakrÄ«t ar jauno komunisma stratÄ“Ä£iju, kas ir aprakstÄ«ta “21. gadsimta komunisma manifestÄ” (komunista Slavoja Žižeka raksturojums) “Empire” – nevis pretoties globalizÄcijai, bet to paÄtrinÄt un izmantot komunisma ieviešanai visas pasaules mÄ“rogÄ.[3] KÄ teica Ä»eņins – kapitÄlisti paši nopirks virvi, kurÄ komunisti viņus pakÄrs.
Kreiso ietekme pieaug, kamÄ“r gļēvi politiÄ·i pakļaujas vandaļu prasÄ«bÄm – pašÄ 2020. gada grautiņu kulminÄcijÄ 13 ASV pilsÄ“tas samazinÄja policijas budžetu, Portlenda aizliedza izmantot asaru gÄzi vandaļu izklÄ«dinÄšanai, kÄ arÄ« aizliedza sadarboties ar federÄlajÄm drošÄ«bas iestÄdÄ“m. KamÄ“r simtiem ASV policistu tika ievainoti un desmitiem citu gÄja bojÄ dažÄdÄs apšaudÄ“s, politiÄ·i un vietÄ“jie tiesneši nostÄjÄs BLM/Antifa pusÄ“. RezultÄtÄ Ä¼oti maz BLM/Antifa aktÄ«vistu nokļuva cietumÄ. PiemÄ“ram, Trampa atbalstÄ«tÄja slepkava par smagiem pÄrkÄpumiem tika vairÄkkÄrt aizturÄ“ts, bet vienmÄ“r tika palaists atpakaļ ielÄs.
No “atcelšanas kultÅ«ras”, kas vajÄ ikvienu, kurš pirms desmit vai divdesmit gadiem ir pateicis kaut ko, kas neatbilst šodienas jaunajai “normalitÄtei”, lÄ«dz fiziskai vardarbÄ«bai un slepkavÄ«bÄm pret patriotiem nav tÄls ceļš – tÄs ir dažÄdas izpausmes vienai ideju marinÄdei, kura ir saindÄ“jusi Rietumu kultÅ«ru. Kas sÄkÄs kÄ anti-autoritÄrÄ studentu revolÅ«cija 1960. gados, ir pÄraugusi par kultÅ«ras revolÅ«ciju pret tiem, kas nav pietiekami dedzÄ«gi savÄ revolucionÄrajÄ pÄrliecÄ«bÄ vai arÄ« pauž kontrrevolucionÄras tieksmes. Un, jo vairÄk Rietumi ir brÄ«vi no reÄla rasisma un seksisma, jo vairÄk šie temati tiek aktualizÄ“ti un padarÄ«ti par politisko ieroci.
VÄ“sture ne vienmÄ“r atkÄrtojas, bet tÄ vienmÄ“r ir ar atskaņÄm. Protams, ka Krievijas un FSB ietekme šajos procesos kopumÄ nav tieša, lai gan “Putina pavÄra” Prigožina troļļu fermas ir veicinÄjušas BLM/Antifa protestus. TomÄ“r kopumÄ Krievijas iesaiste ir vÄ“sturiska un ir salÄ«dzinÄma ar uguns pielaišanu Ä“kai – tÄlÄkais notiek pats no sevis. LÄ«dzÄ«gi kÄ VÄcija 1917. gadÄ organizÄ“ja Ä»eņina atgriešanos KrievijÄ, tÄ Krievija atgriež Ä»eņinu Rietumos – burtiski. KamÄ“r Džordža Vašingtona statuja PortlendÄ ir nogÄzta un nav atlikta vietÄ, Ä»eņina skulptÅ«ras VÄcijÄ un SietlÄ stÄv lepni, un neviens tÄs neapdraud.
Pirms 30 gadiem Rietumi uzvarÄ“ja ekonomisko un politisko karu pret mÅ«su apspiedÄ“jiem PSRS. Vai tiešÄm mÄ“s zaudÄ“sim informatÄ«vo un kultÅ«ras karu pret Kremļa vadÄ«to neomarksisma revolÅ«ciju?
[1] Unmasked. Inside Antifa’s Radical Plan to Destroy Democracy. Andy Ngo, Center Street, 2021
[2] ASV liberÄlÄs preses naids pret vÄ“lÄko prezidentu RiÄardu Niksonu aizsÄkÄs lÄ«dz ar komunistu spiega Aldžera Hisa (Alger Hiss) atmaskošanu. Aldžers Hiss bija ASV delegÄcijas JaltÄ loceklis un ietekmÄ“ja PSRS labvÄ“lÄ«gu ietekmes sfÄ“ru sadalÄ«jumu pÄ“ckara AustrumeiropÄ.
[3] Hardt, Michael, Negri, Antonio. Empire. London, Harvard University Press, 2000., Pp. 206.-207.