Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieņemsim, ka mums ienāktu prātā aizvākt palielu baru cilvēku no redzesloka – tīri teorētiski. Protams, ka tāda rīcība ir kapitāli nepieņemama un nosodāma, bet varbūt, varbūt pieņemsim, ka mēs būtu kaut kāda reliģiska rakstura sekta, kurai ir gan pietiekami līdzekļu un sakaru, lai tādu lietu paveiktu, jo mūsu „Dievs”, sauksim to par „svētais lāpnesis”, to pieprasa un tādam „cēlam mērķim” mūsu iestādes būtu jau savus divsimt gadus strādājušas.

Viens no variantiem varētu būt, ka, tīri orientējoties pēc vislabākajām masu psiholoģijas metodēm, paziņojam, ka saules starojuma rezultātā ar kaut kādiem ķīmiskiem procesiem gaiss visur var pārvērsties par ļoti indīgu gāzu kokteili. Protams, ka labākais veids, kā aizsargāties no indīgā gāzu kokteiļa, ir pilnībā palikt visiem mājās.

Strauji panākam to, ka visā pasaulē mums piederošie mediji paziņo par milzu skaitu visās pasaules valstīs esošajiem indīgo gāzu saindētajiem, un nododam ziņu caur mums piederošām indīgo gāzu apkarošanas iestādēm, ka situācija ir kritiska uz katra soļa. Cilvēkiem nekas cits neatliek kā vien sēdēt mājās un lasīt mūsu paniku sējošās ziņas.

Nav grūti sameklēt simptomus indīgo gāzu kokteiļu upuriem, jo slimību, kurām raksturīgas problēmas elpot, temperatūras pieaugums, nogurums, ir jau pārpārēm. Pieņemsim, ka mums arī pieder iestāde, kura vēl pirms indīgo gāzu kokteiļu izplatības paziņo, kā noteikt, ka cilvēks cietis no tām, piemēram, meklējot dzīvsudrabu elpceļos – ļoti efektīvi, jo visur ir auto un caur to izplūdes gāzēm jebkurā gadījumā savs daudzumiņš dzīvsudraba visiem virmo.

Nevajag daudz, lai mūsu ziņas ar nepārtrauktiem sižetiem un pārslogotu mediķu attēliem būtu iebiedējušas cilvēkus gana daudz līdz tādam kolektīvās psihozes līmenim, ka cilvēkus sāk piemeklēt reāli fiziski simptomi un imūnsistēmas traucējumi, jo strādāt grūti, pārtikas nav. Protams, ka arī visas metodes, kā apieties ar šiem „gāzu upuriem”, mēs esam pasnieguši tik slīpēti, ka aizdomas, ka kaut kas īsti nav tīrs, maz kādam radīsies.

Tādā stāvoklī noturam cilvēkus pāris mēnešus, līdz tie jau nokļuvuši pastāvīgā baiļu stāvoklī un meklē izeju no tās, par kuru jau ilgstoši runā, ka to gatavo cītīgi mūsu pašiem piederošās iestādes.

Un tā mēs piedāvājam visiem mūsu vienreizējo risinājumu un glābiņu – vienreizēju tableti, kuru apēdot, cilvēka ķermenis adaptējas un vairs nav indīgo gāzu aizskarams. Ko gan mēs nevienam nesakam ir tas, ka ķermenī esošo dzīvsudrabu, kuru visi ar mūsu visai pasaulei izziņotajām metodēm identificē kā galveno cēloni visām kaitēm, pārveido par savienojumu, kas ir neskaitāmas reizes toksiskāks.

Tā kā visas valstis mūsu iespaidā jau ir panikā līdz galam un mūsu īpašā tablete steidzamības kārtā un bez jebkādām ierastajām analīžu metodēm ir vienīgais pieejamais līdzeklis, mēs to smuki izplatām pa visurieni.

Mēs tikai iesmejam, jo arī tie, kas lepni paziņo par mūsu tabletes drošumu un pārliecinoši labo iedarbību, ir mūsu pašu domubiedru grupas dalībnieki. Lai skaitu padarītu vēl prāvāku, atkal uztaisām kādu kārtīgu baiļu devu, ka banku konti tiks slēgti un aizliegts būs ārpus mājas ilgāk pa piecām minūtēm dienā uzturēties, ja neapēdīs mūsu tableti.

Tagad sēžam un skatāmies uz mūsu jau divsimt gadu plānoto lolojumu, kā lēnā garā, piespiedu brīvprātīgā kārtā neskaitāmi cilvēku pūļi mirst no saindēšanās, un tad sākam jau arī gatavot augsni, lai visiem paziņotu, ka „svētais lāpnesis” dos mūžīgo dzīvību un glābiņu no sērgām. Nedz mūs kāds var apsūdzēt par tablešu blakusefektiem, nedz arī mēs par tiem ļaujam kaut vienā medijā runāt.

Neesam jau diez ko maza iestāde, jo pieminam mūsu Pirmā ķēniņa 1014. gadā doto vēsti. Pieņemsim, ka pārsvarā strādājam Baltimorā un sevi dēvējam par mūsu pirmā ķēniņa vārdā karojošajiem „bruņiniekiem”, visi mūsu asociēto iestāžu darboņi ir virkne ķīmiķu un tā jau savus 200 gadus. Visbiežāk mūs dēvē par „neatkarīgo skotijas celtnieku brigādi”.

*Jebkāda līdzība ar reāli eksistējošu iestādi vai aktuāliem notikumiem sabiedrībā un politikā ir tikai nejaušība.

*Autoram nav nekādu sakaru ar vai dalības reāli eksistējošā iestādē, kura varētu nejaušības pēc atbilst kādam no tekstā minētajiem to raksturojošiem faktoriem, iezīmēm vai to veiktām darbībām.

*Tekstā minētais ir fikcija un nav uzskatāms par reālu aicinājumu uz vardarbību vai genocīdu, kā arī teksta saturs nav paredzēts tādu darbību glorificēšanai vai attaisnošanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0