Iesaki rakstu:

KolektÄ«vās DrošÄ«bas lÄ«guma organizācija (turpmāk – KDLO) tika izveidota pÄ“c Krievijas iniciatÄ«vas un ieinteresÄ“tÄ«bas1992.gada 15.maijā, un tā uzskatāma par sava veida Varšavas bloka idejisko mantinieci, tikai daudz sliktākā kvalitātÄ“. Proti, Krievija apzinājās, ka iepriekšÄ“jais militārais bloks, kuru tā vadÄ«ja, ir beidzis pastāvÄ“t un kaut kas tā vietā jāveido jauns, lai varÄ“tu pretstatÄ«ties NATO. Tā nu tika izveidota KDLO, kuru par kaut cik nozÄ«mÄ«gu militāro bloku nevar uzskatÄ«t pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas.

Kā zināms, KDLO ietilpst šÄdas valstis – Krievija, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Kazahstāna, Baltkrievija un ArmÄ“nija.¹ Neviena no KDLO dalÄ«bvalstÄ«m, izņemot Krieviju, nav uzskatāma par patstāvÄ«gu valsti. RespektÄ«vi, visu pārÄ“jo KDLO dalÄ«bvalstu ekonomiskais un militārais potenciāls ir pakārtots tikai un vienÄ«gi Krievijas labvÄ“lÄ«bai. LÄ«dz ar to arÄ« mÄ“rÄ·i var bÅ«t tikai tādi, kādus vÄ“las Krievija.

Bez KDLO daudzas bijušÄs PSRS republikas apvienojās arÄ« NeatkarÄ«go Valstu SadraudzÄ«bas (turpmāk – NVS) organizācijā, kurā arÄ« dominÄ“jošÄ loma piemÄ«t Krievijai. Tādejādi mÄ“s nonākam lÄ«dz interesantākajam. Pie Kalnu Karabahas krÄ«zes atrisināšanas iespÄ“jām vai, precÄ«zāk sakot, – neatrisināšanas jeb pašmata.

Kuras valstis tad vistiešÄk ir iesaistÄ«tas Kalna Karabahas jautājumā? Bez šaubām – ArmÄ“nija un Azerbaidžāna. TomÄ“r visā šajā epopejā kā atslÄ“gas valsts minama Krievija un pÄ“c tam arÄ« Turcija.

Iesākumā apskatÄ«šu visu iesaistÄ«to valstu savstarpÄ“jās attiecÄ«bas.

Sākšu ar galvenajām - attiecÄ«bām starp ArmÄ“niju un Azerbaidžānu. Teritoriālais konflikts starp šÄ«m abām valstÄ«m izslÄ“dz jebkāda veida miermÄ«lÄ«gu attiecÄ«bu veidošanu. PrecÄ«zāk bÅ«tu teikt, ka abu valstu attiecÄ«bas ir naidÄ«gas. Tiesa, par sava veida fenomenu jāuzskata faktu, ka abas šÄ«s valstis ir NVS dalÄ«bvalstis. Ja tā paņem – baigā sadraudzÄ«ba. Neko pielikt un neko atņemt.

Skatām tālāk. Iesākumā – Krievijas-ArmÄ“nijas un Krievijas-Azerbaidžānas savstarpÄ“jās attiecÄ«bas. Krievija un ArmÄ“nija ir KDLO, NVS un Eirāzijas ekonomiskajā savienÄ«bā. Savukārt Krievija un Azerbaidžāna ir tikai NVS.

TādÄ“jādi skatoties, vajadzÄ“tu bÅ«t tā, ka Krievijai ir ciešÄkas saites un sadarbÄ«ba ar ArmÄ“niju, bet dzÄ«vÄ“ vairāk izskatās otrādi. 2019.gadā ArmÄ“nijai preču apgrozÄ«jums ar Krieviju bija 2,6 miljardi USD, bet Azerbaidžānas un Krievijas preču apgrozÄ«jums – 3,2 miljardi USD. Faktiski tas sanāk, ka Krievija ar valsti, kurai tai it kā ir ciešÄka sadarbÄ«ba, preču apgrozÄ«juma apjoms ir mazāks nekā ar valsti, ar kuru nav tik ciešas sadarbÄ«bas.

Nākamais un pats interesantākais – Krievijai ir noslÄ“gti atsevišÄ·i militārās sadarbÄ«bas lÄ«gumi ar abām valstÄ«m, un tā apgādā ar bruņojumu kā ArmÄ“niju, tā arÄ« Azerbaidžānu.

Te nelielam ieskatam salÄ«dzinošÄ tabula – kad un kādu bruņojumu Krievija pÄ“dÄ“jo 10 gadu laikā ir piegādājusi abām valstÄ«m²:

Piegādes gadi	Armēnijai	Azerbaidžānai
2009 - 2010	2 zenÄ«traÄ·ešu kompleksi (turpmāk – ZRK) S-300, 144 raÄ·etes 5V55U	100 prettanku raÄ·ešu kompleksus “Kornet”
2011	10 bruņotie automobiļi “Tigr”	2 ZRK S-300, 200 raÄ·etes 48N6
2011 - 2014	-	24 helikopteri Mi35M
2010 - 2015	-	66 helikopteri Mi -8 un Mi-17
2012 – 2014	-	18 pašgājÄ“ja haubices “Msta-S”, 18 pašgājÄ“ja mÄ«nmetÄ“ju sistÄ“mas “Vena”, 18 reaktÄ«vās uguns sistÄ“mas “Smerč”
2013 - 2014	-	2 ZRK “BUK”, 200 raÄ·etes 9M317, 9M38
2013 - 2015	-	100 tanki T-90, 118 kāpurķēžu bruņumašÄ«nas BMP-3 un 1000 vadāmās raÄ·etes 9M117 “Kastet”
2013 – 2017	-	36 smagās ugunsmetÄ“ju sistÄ“mas “Buratino”
2016	4 raÄ·ešu kompleksi “Iskander”, 200 pārnÄ“sājamie ZRK “Igla”	-
2016 – 2017	6 reaktÄ«vās uguns sistÄ“mas “Smerč”, 200 pārnÄ“sājamās ZRK “Verba”	-
2017	100 prettanku raÄ·ešu kompleksus “Kornet”	-
2017 – 2018		24 pašgājÄ“ju prettanku raÄ·ešu kompleksi “Hrizantema”, 800 raÄ·etes 9M123, 76 BTR – 82
2019	4 iznÄ«cinātāji Su-30, 2 ZRK “Tor-M1”, 50 raÄ·etes – 9M338	-

Ja tā paskatās, tad redzams, ka skaitliskā ziņā Krievija vairāk piegādājusi bruņojumu Azerbaidžānai. RespektÄ«vi, nevis savai KDLO sabiedrotajai, bet gan tās faktiskajai pretiniecei.  

Abām valstÄ«m piegādātais bruņojums pa pozÄ«cijām rada interesantus secinājumus. Apskatāmajā laika posmā abām valstÄ«m piegādāts tāds bruņojums, kurš paredzÄ“ts vienam pret otru. Ar to domāju, piemÄ“ram, to, ka Azerbaidžānai piegādāti 100 tanki, bet ArmÄ“nijai 100 prettanku raÄ·ešu kompleksi utt. LÄ«dz ar to vairāk sāk izskatÄ«ties, ka tieši Krievija ir ieinteresÄ“ta, lai konflikts Kalnu Karabahā attÄ«stÄ«tos un pieņemtos spÄ“kā.

Iepriekš minÄ“to apliecina arÄ« tas, ka, Krievija un ArmÄ“nija ir KDLO dalÄ«bvalstis un šo dalÄ«bvalstu noslÄ“gtais lÄ«gums un tā 4.punkts³ tieši tāpat kā NATO lÄ«guma atsevišÄ·ais punkts, paredz savstarpÄ“jo palÄ«dzÄ«bu bruņotu uzbrukuma, drošÄ«bas, stabilitātes, teritoriālās vienotÄ«bas apdraudÄ“juma gadÄ«jumā un šÄds apdraudÄ“jums vienai dalÄ«bvalstij uzskatāms par apdraudÄ“jumu visām dalÄ«bvalstÄ«m.

ArmÄ“nijas un Azerbaidžānas konflikts Kalnu Karabahā jau ir ilgāku laiku, bet, neizskatās, ka KDLO gatavotos iesaistÄ«ties. Te tad rodas loÄ£isks jautājums – kāda jÄ“ga dalÄ«bai organizācijai, kura nedarbojas atbilstoši tās mÄ“rÄ·iem? JāatzÄ«mÄ“, ka ne tikai KDLO neiesaistās, bet arÄ« NVS klusÄ“ kā partizāni. Kamdēļ tā?

Atbilde ir pavisam vienkārša: kā KDLO, tā arÄ« NVS ir izveidoti tikai un vienÄ«gi Krievijas interesÄ“s, un tā tur spÄ“lÄ“ dominÄ“jošo lomu. Krievijai pašlaik ir izdevÄ«gi, ka ArmÄ“nija ar Azerbaidžānu karo. NeatkarÄ«gi no tā, kura valsts uzvarÄ“s – ArmÄ“nija vai Azerbaidžāna – faktiskā uzvarÄ“tāja bÅ«s Krievija.

Kaut kādā ziņā Krievija var nošaut divus zaÄ·us ar vienu šÄvienu, piekrÄ«tot ierobežotam karam, kurā Azerbaidžāna atgÅ«st daļu teritoriju, taču neapdraud ArmÄ“nijas pastāvÄ“šanu. Tas bÅ«s liels pakalpojums Azerbaidžānai, bet Maskava nezaudÄ“s ArmÄ“niju, jo ArmÄ“nijai nav, kur likties.⁴ Tamdēļ arÄ« KDLO un NVS kā organizācijas ir bezjÄ“dzÄ«gas, ja tās izdomās iet citādākā virzienā, nekā to vÄ“las Krievija.

Visā šajā ir iesaistÄ«ta vÄ“l viena valsts – Turcija, kura bez šaubām atbalsta tikai un vienÄ«gi Azerbaidžānu. TomÄ“r – arÄ« te ir viens interesants aspekts: kā zināms, Turcija, kaut arÄ« ir NATO dalÄ«bvalsts, 2019.gada vasarā iegādājās no Krievijas pretgaisa aizsardzÄ«bas raÄ·ešu sistÄ“mu S-400⁵

Publiskā telpā izskanÄ“ja vairāku NATO dalÄ«bvalstu nosodÄ«jums Turcijas rÄ«cÄ«bai, tajā skaitā reaģējot uz Turcijas lÄ“mumu iegādāties Krievijas zenÄ«traÄ·ešu kompleksus, ASV liegusi Ankarai piedalÄ«ties savā F-35 iznÄ«cinātāju programmā.⁶

LÄ«dz ar to veidojas interesanta situācija Turcija iegādājas no Krievijas S-400, bet ir izskanÄ“jušas ziņas, ka tā grasās iegādātos sistÄ“mu izmantot SÄ«rijā, tajā skaitā pret Krievijas lidmašÄ«nām. Tiesa, vienlaikus izskan versija, ka Erdogans tādÄ“jādi nodrošinās pret reiz notikušo – kad, uzsākoties tā saucamajam “pučam”, tā dalÄ«bnieki pacÄ“lās gaisā arÄ« ar F-16.⁷ 

Nevar izslÄ“gt arÄ« vÄ“l citu versiju – faktiski NATO šÄdi piekļuva pie S-400 sistÄ“mām. ŠÄdā gadÄ«jumā jāatzÄ«st, ka Krievijas vÄ“lme pÄ“c finanšu lÄ«dzekļiem prevalÄ“ja pār drošÄ«bas interesÄ“m. JāatzÄ«st, ka šÄda situācija nav neiespÄ“jama, jo PSRS un vÄ“lāk arÄ« Krievija pārdeva Ķīnai savu labāko bruņojumu, lai tikai gÅ«tu ieņēmumus. Tā nu Ķīna arÄ« apsteidza Krieviju.

Bet tagad atgriežamies pie galvenā – šÄ« brīža situācija ir nepārprotams signāls visām KDLO un NVS dalÄ«bvalstÄ«m, ka realitātÄ“ šÄ«s abas organizācijas ir tikai Krievijas interešu Ä«stenošanas instruments. RespektÄ«vi, kārtÄ“jās figÅ«ras Putina rokās.

1 https://odkb-csto.org/

2 https://www.kommersant.ru/doc/4518525

3 https://odkb-csto.org/documents/documents/dogovor_o_kollektivnoy_bezopasnosti/

4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kapec-krievija-nesteidz-palidzet-armenijai-karabahas-konflikta.a377770/

5 https://www.apollo.lv/6728974/krievija-met-izaicinajumu-nato-piegadajot-turcijai-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu

6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-izsledz-turciju-no-f-35-iznicinataju-programmas.a326079/

7 https://armystandard.ru/news/t/201912191745-IiVJH.html