Iesaki rakstu:

Firma Gallusman, kas ar 3000 eiro statÅ«tkapitālu, bez aktÄ«viem, bez darbiniekiem un bez pieredzes bija apņēmusies bÅ«vÄ“t 45 lÄ«dz 50 miljonus vÄ“rtu olu rÅ«pnÄ«cu un putnkopÄ«bas megakompleksu vai nu Tukuma, vai Ogres novadā, vai pie Valkas, bet varbÅ«t tomÄ“r Inčukalnā, nonākusi necaurredzama Kipras ofšora kontrolÄ“.

Ja agrāk 2015. gadā dibināto SIA Gallusman kontrolÄ“ja NÄ«derlandÄ“ reÄ£istrÄ“ts holdings, tad šÄ« gada maijā dalÄ«bniekos parādÄ«jusies Kiprā reÄ£istrÄ“ta t.s. “čaulas kompānija” ar nosaukumu Ovostar Public Company Limited, reÄ£istrÄ“ta Kipras galvaspilsÄ“tā Nikosijā.

Kā tās divi lielākie patiesā labuma guvÄ“ji uzrādÄ«ti Ukrainas pilsoņi Vitālijs Veresenko un Boriss Bjelikovs, kas savas Ä«pašumtiesÄ«bas tur caur vÄ“l vienu Kipras “čaulas kompāniju” Prime One Capital Limited. AttiecÄ«bā uz pÄ“dÄ“jo nav zināms vispār nekas.

Ja Gallusman mātesuzņēmuma atrašanās NÄ«derlandÄ“ vÄ“l bija saprotama (šÄ« valsts izsenis bijusi pazÄ«stama ar intensÄ«vo lauksaimniecÄ«bu, tajā skaitā ar lopkopÄ«bu un ar lauksaimniecÄ«bas tehnikas vai iekārtu izgatavošanu visvisāda veida fermām), tad tagad 89% kapitāldaļu nonākšana dubultā Kipras uzņēmumu “Ä·Ä“dÄ«tÄ“” apliecina: šeit nevienu brÄ«di nav bijusi runa par eiropeiskām investÄ«cijām Latvijas lauksaimniecÄ«bā.

Turklāt Kipras ofšoru izmantošana rada aizdomas, ka viens no scenārijiem varÄ“tu bÅ«t tāds, kurā it kā “Ukrainas olu ražotāji”, izmantojot Latvijas tautas vispārÄ“jo labvÄ“lÄ«bu un lÄ«dzjÅ«tÄ«bu pret Kremļa agresijas skartajiem ukraiņiem, iegÅ«st zemi Latvijā un varbÅ«t pat nodokļu atlaides, apsoloties veikt investÄ«cijas ražošanā, tomÄ“r vÄ“lāk Gallusman firmas mātesuzņēmumu, par kādu šobrÄ«d kļuvusi Kipras nerezidentu kompāniju Ä·Ä“de, nopÄ“rk sankcijām pakļauti Krievijas oligarhi.

ŠÄda pavÄ“rsiena iespÄ“jamÄ«bu stiprina statistika, ka Ukrainas uzņēmÄ“jiem nekad nav bijis raksturÄ«gs izmantot Kipras ofšorus — tie ukraiņu uzņēmumi, kam kļūst aktuāla darbošanās Eiropas SavienÄ«bas tirgÅ«, parasti izmantojuši vai nu netālās Austrijas labvÄ“lÄ«go nodokļu režīmu, vai reÄ£istrÄ“ holdingu NÄ«derlandÄ“ tirdzniecÄ«bai un savu produktu noietam Eiropas SavienÄ«bas iekšienÄ“, vai pielieto ļoti vienkāršo un Ä“rto komercsabiedrÄ«bu dibināšanas veidu Apvienotajā KaralistÄ“.

Pat Latvija un Lietuva ukraiņu uzņēmÄ“ju acÄ«s ir populārākas valstis reāla biznesa veidošanai ES iekšienÄ“ nekā Kipra. TurpretÄ« Kipras “čaulas kompāniju” izmantošana ir populāra Krievijas naudas mazgātāju un sankciju apgājÄ“ju vidÅ«, jo mazā, ekonomiski ne pārāk stabilā Kipra piever acis uz Krievijas pārkāpumiem apmaiņā pret tās aizdomÄ«gāko naudas plÅ«smu apkalpošanu.

Tātad var izteikt varbÅ«tÄ«bu, ka viens no izskaidrojumiem, kāpÄ“c t.s. “ukraiņu investori” pārgājuši no respektablās NÄ«derlandes jurisdikcijas uz visai “pelÄ“ko” (lai neteiktu vairāk) Kipru, ir iespÄ“jamÄ«ba bez uzraugošo institÅ«ciju pārbaudÄ“m un atļaujām pārdot sankciju skartās Krievijas kapitālam savus ieguldÄ«jumus, vienlaikus izvairoties arÄ« no sabiedriskās domas nosodÄ«juma un SBU izmeklÄ“šanas pašÄ Ukrainā (pÄ“c Krimas aneksijas un separātistu ārdÄ«šanās Donbasā jebkāda tirgošanās ar ienaidniekiem ukraiņu sabiedrÄ«bā, protams, tiek uztverta klaji negatÄ«vi).

Nesen sabiedriskās apspriešanas noslÄ“gumā Ogres novada Madlienas pagastā, kur plānots bÅ«vÄ“t jauno Gallusman objektu, šÄ«s firmas vadÄ«tājs un 11% lÄ«dzÄ«pašnieks Arnis Veinbergs bija gatavs žurnālistiem ilgi skaidrot savus plānus un to, kā viņš bez naudas un bez aktÄ«viem spÄ“šot uzbÅ«vÄ“t milzÄ«gu putnkopÄ«bas kompleksu, kā arÄ« to, kur viņš olas liks (Latvija jau tagad saražo olas un vistu gaļu daudz lielākos apjomos, nekā spÄ“j patÄ“rÄ“t — putnkopÄ«bas nozarÄ“ ir viens no mÅ«su ekonomikas nedaudzajiem Ä«stajiem veiksmes stāstiem, turklāt mÅ«su iekšÄ“jā tirgÅ« jau daudzus gadus valda nikna konkurence), taču pÄ“c ilgas runāšanas ar žurnālistiem A. Veinbergs beigās aizliedza jebko no viņa teiktā citÄ“t.

Gallusman sākot zemes iegādi Madlienas pagastā un solot projektÄ“t megafermu pie pagrieziena uz Zādzeni, pavisam neapskaužamā situācijā nonākusi Tukuma dome. Pirms gada, opozÄ«cijai balsojot pret vai atturoties, tā ar vienas balss pārsvaru apstiprināja nodomu protokolu, kurā apņēmās par savu naudu uzbÅ«vÄ“t asfaltÄ“tu ceļu lÄ«dz Jaunsātu grantsbedrÄ“m, pie kurām esošu, pašvaldÄ«bai piederošu lauksaimniecÄ«bas zemi Gallusman gribÄ“ja privatizÄ“t par mākslÄ«gi samazinātu cenu — 3000 eiro vietā par 780 eiro hektārā.

ShÄ“ma izgāzās, taču ne tāpÄ“c, ka tā bija shÄ“ma — pirms nodomātās izsoles atklājās, ka “vajadzÄ«gais” pretendents ir nobijies un nav pieteicies, toties pieteikušies divi ceļubÅ«ves uzņēmumi, kas gatavi tālāk izstrādāt padomju laika karjerus un kam vajadzÄ«ga grantsbedre, nevis lauksaimniecÄ«bas zeme, tālab izsoli pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ« atcÄ“la.

Nākamajā domes sÄ“dÄ“ atcÄ“la arÄ« par šo shÄ“mu atbildÄ«go vicemÄ“ru (pamatojums tieši tā arÄ« skanÄ“ja — deputāti izbalsoja vicemÄ“ru “par shÄ“mu lobÄ“šanu” un vietā ievÄ“lÄ“ja opozÄ«cijas pārstāvi), tomÄ“r unikālā situācija saglabājusies lÄ«dz pat šim brÄ«dim: Tukuma domei ir spÄ“kā esoša nodomu vienošanās par to, ka Tukuma novads cita starpā apņemas uzbÅ«vÄ“t Gallusman vajadzÄ«bām asfaltÄ“tu ceļu lÄ«dz Jaunsātiem.

Paradokss ir tāds, ka pÄ“c izsoles atcelšanas šÄ« firma attiecÄ«bā uz konkrÄ“to zemesgabalu nav nekas (firma nav ne zemes Ä«pašniece, ne nomniece, ne blakus Ä«pašumu saimniece, ne tai par labu reÄ£istrÄ“ts jebkāds apgrÅ«tinājums uz šÄ« zemesgabala — Gallusman te nav nekas), taču saglabājas situācija, kurā Kipras “čaulas kompāniju” kontrolÄ“ esoša firma var pieprasÄ«t Tukuma novadam: “BÅ«vÄ“jiet mums ceļu, jo mÄ“s apsolām radÄ«t darbavietas!”

Tā kā valsts atsakās bÅ«vÄ“t ceļu Jaunsātu pagastā par savu vai Eiropas naudu jau 25 gadus, Tukuma novadam nāktos šÄdu prasÄ«bu izpildÄ«t pašam — šim nolÅ«kam, protams, lÄ«dzekļi aptuveni 12,5 miljonu eiro apmÄ“rā novada budžetā nav atrodami.

VIDEO no Madlienas apspriedes:

https://nra.lv/latvija/280993-atkal-uzpeldejusi-olu-rupnicas-minhauzeni-soreiz-madliena.htm

IepriekšÄ“jie raksti:

https://www.pietiek.com/raksti/investors_riko_vienlaikus_divas_sabiedriskas_apspriesanas_ceriba,_ka_vismaz_viena_izies_cauri

https://www.pietiek.com/raksti/kartejie_jaunie_vasjuki_caulas_kompanija_bez_naudas_un_darbiniekiem_tukuma_buvesot_45_000_000_eiro_vertu_rupnicu