Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainā izmeklÄ“tajā kriminālprocesā par šÄ«s valsts kompānijas lÄ«dzekļu izlaupÄ«šanu 1,7 miljardu grivnu apjomā, kura ietvaros Ukrainas tiesa nolÄ“musi uzlikt arestu Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika mantai un kapitāldaļām, figurÄ“ arÄ« kāds Ä«paši interesants dokuments – pÄ“c visa spriežot, paša Meļņika parakstÄ«ts saistÄ«bu raksts, apņemoties kādam Ukrainas uzņēmÄ“jam aptuveni 50 miljonus dolāru.

Šis ar roku rakstÄ«tais saistÄ«bu raksts ir datÄ“ts ar 2012. gada 25. decembri, un tajā minÄ“ts, ka kāda persona "garantÄ“ nodrošināt ne mazāk kā trÄ«s lÄ«dzekļu pieņemšanas finanšu kompānijas un lÄ«dzekļu atlikuma nosÅ«tÄ«šanu pÄ“c kontrakta lÄ«dz 30.12.2012. PrasÄ«bas attiecÄ«bā uz kompānijām - dažādas jurisdikcijas, dažādas bankas un ne Latvijā".

Savukārt Meļņiks, kā izriet no šÄ« saistÄ«bu raksta, no savas puses ir apņēmies veikt iespaidÄ«gu finanšu lÄ«dzekļu pārskaitÄ«jumu: "Meļņiks V.I. apņemas veikt visu lÄ«dzekļu pārvedumu, apmÄ“ram, 50 miljonus dolāru, lÄ«dz 05.02.2013. SastādÄ«ts ... klātbÅ«tnÄ“. ... V.I. Meļņiks."

Kāda tieši loma šim dokumentam ir Ukrainā notiekošajā izmeklÄ“šanā, droši nav zināms. Taču oficiāli apliecināts ir fakts, ka jau 2016. gada beigās Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija saņēmis tiesiskās palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumu no Ukrainas Ä¢enerālprokuratÅ«ras prokuroru grupas procesuālā vadÄ«tāja K. Kuļika, kurš izteicis interesi tieši saistÄ«bā ar uzņēmÄ“ju Meļņiku.

Kā medijos jau iepriekš aprakstÄ«ts, pÄ“dÄ“jos gados labi zināmā Latvijas uzņēmÄ“ja Gulama Mohammada Gulami problÄ“mas ar vietÄ“jām tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m sākās pÄ“c tam, kad viņš pÄ“c savu tuvu paziņu lÅ«guma sācis pieprasÄ«t uzņēmÄ“jam ar iniciāļiem V.M. atdot ļoti ievÄ“rojamu summu, kuru tas bijis parādā. 

"Pa Ä«stam viss sākās, kad G.Gulami pÄ“c savu tuvu paziņu lÅ«guma sāka pieprasÄ«t V.M. atdot ļoti ievÄ“rojamu summu, kuru V.M. bija parādā. V.M. ar saviem bijušajiem un esošajiem augsti stāvošajiem ierÄ“dņiem atrada savu "zelta iespÄ“ju", kā radÄ«t G.Gulami problÄ“mas un novÄ“rst no naudas atprasÄ«šanas," – šÄdi pirms trim gadiem Pietiek publicÄ“tajā detalizÄ“tajā lasÄ«tāja vÄ“stulÄ“ bija aprakstÄ«ts, kā pÄ“c šÄ« gadÄ«juma sākušÄs Gulami problÄ“mas ar Latvijas tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“m.

SaistÄ«bā ar tā saukto "Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu", kurā iesaistÄ«ts Gulami, procesi sākotnÄ“ji bija notikuši civiltiesiskā lÄ«menÄ«, taču pÄ“c Gulami "draudzÄ«gā atgādinājuma" Meļņikam par nepieciešamÄ«bu pildÄ«t saistÄ«bas "pārvÄ“rtās" kriminālprocesā un notiesājošÄ spriedumā pirmās instances tiesā.

"ŠÄ« ir tipiska Meļņika metode - rÄ«koties caur trešajām un ceturtajām personām, pašam paliekot Ä“nā. Vajag atrisināt problÄ“mu ar kādu nevÄ“lamu cilvÄ“ku? Tiek iedarbināti kontakti valsts lÄ«menÄ«, vieni cilvÄ“ki prezidenta Ä“nā "kārto lietas", citi tikmÄ“r nokārto, lai rodas vajadzÄ«gie iesniegumi un lai iesniegumiem attiecÄ«gajās tiesÄ«bsargāšanas struktÅ«rās tiek dota zaļā gaisma - un attiecÄ«gais "problemātiskais cilvÄ“ks" uz ilgu laiku aizmirsÄ«s kaut kādu tur naudas atprasÄ«šanu, viņš bÅ«s aizņemts ar paša problÄ“mām," Pietiek skaidroja kāds izbijis Meļņika uzņēmumu "drošÄ«bas speciālists".

Taču lÄ«dz ar pÄ“dÄ“jām Ukrainas Ä¢enerālprokuratÅ«ras aktivitātÄ“m pastāv iespÄ“ja, ka jaunās problÄ“mas Meļņika metodÄ“m var izrādÄ«ties arÄ« neatrisināmas. Ukrainas tiesa ir Meļņikam paziņojusi, ka viņš tiek turÄ“ts aizdomās par virkni smagu noziegumu – sveša Ä«pašuma iegÅ«šanu, ļaunprātÄ«gi izmantojot dienesta stāvokli organizÄ“tas grupas sastāvā; uzrādÄ«to naudas lÄ«dzekļu legalizāciju; ar iepriekšÄ“ju nodomu maldÄ«gu dokumentu sastādÄ«šanu un izdošanu, kā arÄ« ar iepriekšÄ“ju nodomu maldÄ«gu ziņu ietveršanu dokumentos organizÄ“tas grupas sastāvā.

SaistÄ«bā ar atmazgāšanu visbiežāk ir minÄ“ti aptuveni 40 miljoni dolāru, kas skandalozajā Ukrainas naftas platformas iegādes un piegādes darÄ«jumā 2011.-2013. gadā varÄ“tu bÅ«t tikuši atmazgāti un nozagts RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavas faktiskā saimnieka Meļņika virsvadÄ«bā.

Runa ir par šajā zemÄ“ bÄ“dÄ«gi slavenajām „Boiko platformām” – naftas un gāzes ieguves peldošajām platformām, kuru iegādes darÄ«jumos Ukrainas valstij saskaņā ar oficiālo versiju tika nozagti vismaz 120 miljoni dolāru, kaut patiesÄ«bā „pazudusÄ«” summa bija daudz lielāka.

2011. gada novembra sākumā RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tava noslÄ“dza lÄ«gumu par pašpaceļošÄs urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam ar piegādes termiņu 2012. gada decembrÄ« un lÄ«guma summu – 399,8 miljoni ASV dolāru.

Tieši šo pašu platformu, ko piegādāja RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrÄ« tās ražotājam, SingapÅ«ras uzņēmumam Keppel Fels bija pasÅ«tÄ«jis NorvÄ“Ä£ijas uzņēmums Standard Drilling. Tātad - afÄ“ras organizÄ“tāju kabatās kopā varÄ“ja bÅ«t iegÅ«luši pat 220 miljoni dolāru.

Faktiski visa iespaidÄ«gā naudas summa bija plÅ«dusi caur britu "čaulas uzņēmumu" Northsale Logistics Limited, ko speciāli šim darÄ«jumam bija iegādājies Meļņiks ar RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavasstarpniecÄ«bu. Lielākā daļa naudas aizplÅ«da citiem starpniekiem un darbu veicÄ“jiem, savukārt RÄ«gas kuÄ£u bÅ«vÄ“tavai 2012. gada beigās kontos bija naudas lÄ«dzekļi 23,6 miljonu latu (44 miljonu dolāru) apmÄ“rā.

Jau trÄ«s mÄ“nešus vÄ“lāk uzņēmuma kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozÄ«mÄ“, ka trÄ«s mÄ“nešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplÅ«duši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā, kaut no formālā viedokļa šÄdiem pārskaitÄ«jumiem pamata nebija. Taču, kā izrādās, arÄ« britu "čaulas uzņēmumā" lÄ«dzekļi nav palikuši, bet aizplÅ«duši vÄ“l tālāk - uz grÅ«tāk atšifrÄ“jamiem uzņēmumiem un to kontiem.

Izrādās, 46,5 miljoni dolāru laikā no 2012. gada oktobra lÄ«dz 2013. gada marta vidum no Northsale Logistics Limited konta ir tikuši pārskaitÄ«ti nepazÄ«stamam un nelielam Turcijas uzņēmumam, kas darbojas kuÄ£u motoru remonta jomā.

Faktiski nav šaubu, ka šÄdā veidā notikusi naudas atmazgāšana, jo Turcijā saistÄ«bā ar jauno naftas platformu veikts tikai viens darbs – par summu, kas nepārsniedza 3 miljonus dolāru, demontÄ“ti un pÄ“c tam atjaunoti naftas platformas balsti, turklāt to veicis platformas ražotājs Keppel Fels.

Novērtē šo rakstu:

0
0