Tvaiks
Leonards Inkins · 08.09.2019. · Komentāri (0)Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrÅ«vÄ“tu vÄku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vÄka skrÅ«ves tiek palaistas vaļīgÄk.
KamÄ“r skrÅ«ves ir kÄrtÄ«gi pievilktas, sakarsušajam gaisam nav cerÄ«bu izkļūt, un tikai tad, kad palaiž skrÅ«ves vaļīgÄk, spÄ“kam, kas koncentrÄ“jies tvaikÄ un ieslodzÄ«ts katlÄ, rodas iespÄ“ja izlauzties brÄ«vÄ«bÄ.
Izlaužoties tas Ärda visu, ko sastop, un to nav iespÄ“jams koordinÄ“t vai savaldÄ«t. Tvaikam ir jÄiztrakojas. Kad tas iztrakojies un redzamÄ«ba atkal laba, izrÄdÄs, ka «izlaušanÄs» sekas ir citÄdas, nekÄ bija cerÄ“jis tas vai tie, kas skrÅ«ves palaida vaļīgÄk.
Kontrole
Cita lieta, ja, pirms palaist brÄ«vÄk vÄka skrÅ«ves, tiek sagatavots ceļš, pa kuru un kurp tvaikam doties. Tiek sagatavots tvaika vads ar krÄnu, kam galÄ svilpe. Tad gan var kontrolÄ“t tvaika izvirduma spÄ“ku, svilpes skaļumu un tvaika «izlaušanÄs» virzienu.
Ja kÄdam poliskam veidojumam vai sabiedrÄ«bas daļai nav pieņemami tie dzÄ«ves apstÄkļi, kuri ir konkrÄ“tÄ laikÄ un konkrÄ“tÄ valstÄ«, tad, pirms sniegties pie katla vÄka skrÅ«vÄ“m, ir jÄsagatavo krÄns un svilpe. Ja to neizdarÄ«t, tad katlam vÄku noraus, tvaiks izplÅ«dÄ«s, bet realitÄte nebÅ«s mainÄ«jusies. VienÄ«gi vairÄk bÅ«s izlaušanÄs postÄ«jumu.
Parasti reformas un revolucionÄras pÄrbÅ«ves rada tikai šÄ·ietamÄ«bu par uzlabojumiem, bet, ja uz to palÅ«kojas ilgÄkÄ laika posmÄ, tad kļūst acÄ«mredzams, ka pÄrmaiņas ir bijušas graujošas un ir kļuvis vÄ“l sliktÄk.
Tie paši, kas bija pie varas, tie arÄ« paliks, izņemot tos, kuri bÅ«s tvaika izvirduma laikÄ gÄjuši bojÄ. Tvaiks nešÄ·iro ne svešos, ne savÄ“jos.
Vara
Spilgts piemÄ“rs saskatÄms ieslodzÄ«juma vietÄs, kurÄs varas maiņa vÄ“rojama miniatÅ«rÄ. IeslodzÄ«juma vietas nav nekas cits kÄ sabiedrÄ«bas (no kuras nÄk ieslodzÄ«tie) spogulis. Šim «spogulim» nav maldinošo ÄrišÄ·Ä«bu. Tur visi ir «izģērbti» un labi redzams, kas ir kas. Nav iespÄ“jams paslÄ“pties, maskÄ“jot savu bÅ«tÄ«bu ar dÄrgÄm drÄ“bÄ“m, amatiem, vai mašÄ«nu.
IeslodzÄ«jumÄ ir sapulcinÄta ne tÄ labÄkÄ sabiedrÄ«bas daļa, un šo noziedznieku starpÄ atrodas kÄds, kurš uzņemas vadÄ«bu pÄr pÄrÄ“jiem. Tas notiek katrÄ kolektÄ«vÄ neatkarÄ«gi no tÄ, kurÄ Å¾oga pusÄ“ tas atrodas.
Šie, kas uzurpÄ“juši varu, puslÄ«dz demokrÄtiskÄ veidÄ nokļuvuši pie varas vai citÄdi, ieslodzÄ«juma vietÄ ir reÄla vara. KonstitÅ«cijai, likumiem un valdÄ«bas noteikumiem tur nav saistoši.
RunÄjot plašÄk, patiesÄ vara valstÄ« pieder tam, kam pieder vara ielÄs. Vara valstÄ« pieder tiem, kam pieder vara policijÄ, armijÄ, bankÄ, sadzÄ«vÄ“. Vara ir tiem, kuru TV skatÄs, ieklausÄs un kuru laikrakstus lasa. TÄs gan ir sen izpÄ“tÄ«tas un zinÄmas tehnoloÄ£ijas. TÄs spÄ“j pielietot un izmantot visi - gan godÄ«gie, gan negodÄ«gie, gan labie, gan ļaunie.
Ja no tevis baidÄs, ja ar tevi rÄ“Ä·inÄs un tevÄ« ieklausÄs, tad tu esi reÄla vara neatkarÄ«gi no tÄ, vai esi deputÄts, ministrs vai citÄds, kuram ir dokuments par to, ka viņš ir vara.
Spogulis
ZinÄms, ka pÄridarÄ«tÄjs nesit pa dokumentu, sit pa seju. Satversmes aizsardzÄ«bas biroja vadÄ«tÄju, kurš it kÄ ir vara, piekÄva tie, kuriem it kÄ varas nav, bet jau teicu, ka patiesÄ vara ir tam, kam ir teikšana uz ielas. TÄpÄ“c oligarhu vara vienmÄ“r ir stiprÄka par deputÄtu varu.
IedomÄsimies, ka ieslodzÄ«juma vietÄs kÄds vai kÄdi noziedzÄ«go un ļauno noziedznieku varu gÄž. Vai tad bÅ«s iespÄ“jams iecelt citu, godÄ«gÄku un labÄku varu? No noziedzniekiem var izveidot tikai noziedznieku varu, tas ir – lÄ«dzÄ«gi kÄ ieslodzÄ«juma vietu kontingents ir sabiedrÄ«bas spogulis, tÄ arÄ« to, kas ir žoga otrajÄ pusÄ“ (lielajÄ zonÄ), vara ir šÄ«s sabiedrÄ«bas spogulis.
Nav iespÄ“jams, ka godÄ«gu tautu pÄrstÄv negodÄ«gi deputÄti un ministri. Nav iespÄ“jams, ka godÄ«gi cilvÄ“ki ievÄ“l negodÄ«gos. KÄdas individuÄlas krÄpšanÄs rezultÄtÄ varbÅ«t kÄds blÄ“dis arÄ« pamanÄ«sies tapt ievÄ“lÄ“ts, bet tas bÅ«s tikai izņēmums.
Rodas jautÄjums, vai tÄ cita, jaunÄ vara spÄ“j bÅ«t citÄdÄka nekÄ iepriekšÄ“jÄ? Protams, ka nÄ“.
«Salekšana»
Atceros, kad padsmitnieka gados atrados nepilngadÄ«go ieslodzÄ«juma vietÄ, tur mÄ“s to saucÄm nevis par apvÄ“rsumu un nevis par revolÅ«ciju, bet gan par «salekšanu».
Tas nozÄ«mÄ“ja, ka, ja bija kÄds despots, kurš pÄrmÄ“rÄ«gi izmantoja paša iegÅ«to varu, tad kÄdÄ negaidÄ«tÄ, bieži vien nejaušÄ brÄ«dÄ« mÄ“s «salecÄm».
NotriecÄm viņu gar zemi, spÄrdÄ«jÄm ar kÄjÄm, un pÄ“c neilga laika «vara» un «sabiedrÄ«bas drauds» mainÄ«jÄs.
IegÅ«t varu varÄ“ja dažÄdi, bet varas iegÅ«šanas rezultÄtÄ pÄr nepilngadÄ«giem noziedzniekiem atkal valdÄ«ja nepilngadÄ«gs noziedznieks. TÄds, kurš bija apÄ·Ä“rÄ«gÄks, izmanÄ«gÄks, bieži arÄ« spÄ“cÄ«gÄks, agresÄ«vÄks un nekaunÄ«gÄks. ArÄ« blÄ“dÄ«gÄks.
Bieži par jauno varu kļuva tas vai tie, kurš vai kuri šo «salekšanu» organizÄ“ja vai izraisÄ«ja. OrganizÄ“jot «salekšanu», viņi bija laipni un atsaucÄ«gi pret tiem, kurus vÄ“lÄ“jÄs «salekšanÄ» iesaistÄ«t. Viss mainÄ«jÄs tad, kad «salekšana» bija izdevusies un «salekšanas» organizÄ“tÄji kļuva par jauno «varu».
SÅ«rÄ ikdiena
Kas šÄ«s varas maiņas rezultÄtÄ mainÄ«jÄs? Nekas. Tiem apspiestajiem, kuriem bija «pienÄkums» pÄ“c ieslodzÄ«juma vietas nerakstÄ«tiem likumiem un tradÄ«cijÄm klÄt gultas tiem, kas dzÄ«voja «labÄk», mazgÄt zeÄ·es, tÄ«rÄ«t telpas un pat sniegt seksuÄlos pakalpojumus, nemainÄ«jÄs nekas. VarbÅ«t dienu pirms «salekšanas» tos mazÄk vai «laipnÄk» ekspluatÄ“ja. Un arÄ« dienu pÄ“c «salekšanas» tiem pienÄkumu slogs bija atvieglots. Bet drÄ«z viss nostÄjÄs savÄs vietÄs, «pÄrbÅ«ves» atnestÄ dziesmotÄ revolÅ«cija beidzÄs. SÄkÄs sÅ«rÄ ikdiena.
Šiem dzÄ«ves atstumtajiem nekas nemainÄ«jÄs, mainÄ«jÄs tikai vadoņa uzvÄrds, izskats un balss tonis.
MÄ“s varam iziet ielÄs, varam pat mainÄ«t varas uzvÄrdus, balss toņus un izskatu, bet mÄ“s nevaram iecelt citÄdÄku valdÄ«bu kÄ tikai tÄdu, kÄdi esam paši. Paši no savas vides mÄ“s varam deleģēt - vai viņi paši var izvirzÄ«ties (ir teikts, ka jÄpalÄ«dz ir godÄ«giem, bet negodÄ«gie izlauzÄ«sies paši) - tikai tÄdus, kÄdi esam paši. MÄ“s spÄ“jam mainÄ«t varai vÄrdus, uzvÄrdus, izskatu un retoriku, bet valdÄ«šana paliks kÄ lÄ«dz šim.
Viss paliks pa vecam, tie kuri lÄ«dz šim slaucÄ«ja ielas, slaucÄ«s arÄ« turpmÄk, tie, kuri apkalpoja varu, turpinÄs to darÄ«t. Viss paliks kÄ iepriekš, mainÄ«ties var ÄrišÄ·Ä«bas, karogi, himnas, bet ne bÅ«tÄ«ba, jo bÅ«tÄ«bu nenosaka Satversme, to nosaka tas, kas mÅ«su galvÄs un sirdÄ«s.
ZinÄtne
Notikumi LatvijÄ kopš astoņdesmito gadu beigÄm par to liecina. Šos rezultÄtus var saskaitÄ«t, izmÄ“rÄ«t un nosvÄ“rt. Var saskaitÄ«t, izmÄ“rÄ«t un nosvÄ“rt arÄ« šo rezultÄtu sekas, tÄpÄ“c šos mÄ“rÄ«jumus var saukt par zinÄtni, jo zinÄtne sÄkas tikai tad, kad var izmÄ“rÄ«t un nosvÄ“rt.
Ir ilÅ«zija, ka jÄpanÄk, lai vÄ“lÄ“šanas bÅ«tu godÄ«gas, un godÄ«gums kļūs par valsts ikdienu. LÄ«dzÄ«gi kÄ saule apspÄ«d visus, gan labos, gan ļaunos. VÄ“lÄ“šanu mehÄnismu izmantos visi.
GodÄ«gie kautrÄ“sies stÄstÄ«t, cik viņi ir godÄ«gi, bet negodÄ«gie to vien darÄ«s kÄ dziedÄs paši un liks citiem apdziedÄt savu godÄ«gumu. RezultÄtÄ vÄ“lÄ“tÄji nobalsos par negodÄ«gajiem, noticot viņu godÄ«gumam. VÄ“lÄ“šanu aptaujas apliecinÄs viņu izredzes, bet patiesi godÄ«gie, kuri nebÅ«s pÄrliecinoši un pietiekami uzstÄjÄ«gi sevi reklamÄ“juši, paliks aiz strÄ«pas.
GodÄ«gajiem nepietiek tikai ar vÄ“lmi gÄzt negodÄ«go varu. Ja viņi nezinÄs, kÄ varu izmantot, kÄ varu pasargÄt, kÄ ar varas palÄ«dzÄ«bu padarÄ«t valsti godÄ«gu, viņu centieni ir nolemti neveiksmei pat tad, ja viņiem izdotos uz brÄ«di pÄrņemt varu.
GodÄ«ga valsts ir tÄ, kurÄ dzÄ«vo godÄ«gi cilvÄ“ki. MÅ«su gadÄ«jumÄ vara un vÄ“lÄ“tÄjs tikai izliekas, ka ir taisnÄ«gi un godÄ«gi. KamÄ“r paši nekļūsim labÄki, labÄkas varas mums nebÅ«s.
Ja godÄ«gajiem pieder tikai teorÄ“tiska vara, bet tÄ nespÄ“j savas godÄ«gÄs ieceres Ä«stenot, tad tas nozÄ«mÄ“, ka patiesÄ«bÄ varas viņiem nav. TÄpÄ“c viņu rÄ«cÄ«ba ir neizlÄ“mÄ«ga. To sauc par politisko onÄnismu jeb darbÄ«bas imitÄciju. It kÄ kaut kÄdas darbÄ«bas tiek veiktas, it kÄ kaut kÄdu gandarÄ«jumu arÄ« jÅ«t, bet bÄ“rni no tÄ nedzimst.
Komanda
JÄbÅ«t ir vienkÄršiem cilvÄ“kiem, ne tikai zinÄtniekiem, saprotamai darbÄ«bas programmai, un nepieciešama komanda, kura to Ä«stenos. Nepieciešama tÄda komanda, kurÄ katrs zina, kas jÄpanÄk, un zina, kas no tÄ jÄdara konkrÄ“ti viņam.
Saskaroties ar šo realitÄti, lai kļūtu par reÄlu varu, godÄ«gajiem bÅ«s jÄpiekrÄ«t negodÄ«go priekšlikumiem «palÄ«dzÄ“t».
Jo tu nezini, ko un kÄ vÄ“lies panÄkt un kÄ to izdarÄ«t. Ja tev nav cilvÄ“ku, kuri to Ä«stenos, tad, pat ja izdosies kaut ko sasniegt, tavus darba augļus izmantos citi tÄ, kÄ viņi to uzskatÄ«s par pareizu un izdevÄ«gu sev.
Astoņdesmito gadu beigÄs, kad kÄ sÄ“nes dzima dažÄdas organizÄcijas, tÄs visas vajÄja vienÄdas grÅ«tÄ«bas. TÄm nebija naudas, nebija telpu un trÅ«ka organizatorisku zinÄšanu. Nauda un telpas bija Äekai un prasme organizÄ“t arÄ«.
Lai vispÄr kaut ko izdarÄ«tu, jaunizceptajiem politiÄ·iem nekas cits neatlika kÄ pieņemt viņu «palÄ«dzÄ«bu». Un iespÄ“jams, ka viņi palÄ«dz vÄ“l šodien…
P. S. Tie, kuri nevÄ“lÄ“sies saprast un atzÄ«t neteiks, ka tÄ nav vai ir citÄdi, viņi meklÄ“s argumentus gramatikÄ, grÅ«tÄ bÄ“rnÄ«bÄ un vitamÄ«nu daudzumÄ.