Iesaki rakstu:

TiesÄ«bsargāšanas iestāžu „futbols” ar „neÄ“rto” iesniegumu par Šveices advokāta RÅ«dolfa Meroni rÄ«cÄ«bu, ieÄ·Ä«lājot desmitiem un varbÅ«t simtiem miljonu eiro vÄ“rto arestÄ“to mantu, kuru R. Meroni glabāšanā pirms vienpadsmit gadiem, sākot Aivara Lemberga kriminālprocesu, nebeidzas un nebeidzas: tagad LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra šo iesniegumu jau otrreiz ir nosÅ«tÄ«jusi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldei (ONAP).

Nu „futbolā” iesaistÄ«jies arÄ« LR Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors ArvÄ«ds Kalniņš, kurš prokuratÅ«ras vārdā nu jau otrreiz ir nosÅ«tÄ«jis „neÄ“rto” iesniegumu ONAP „izskatÄ«šanai pÄ“c bÅ«tÄ«bas Kriminālprocesa likuma 30.nodaļas kārtÄ«bā”

Ä¢enerālprokuratÅ«ra iesniegumu pirmoreiz saņēma jau septembra beigās un darÄ«ja visu iespÄ“jamo, lai atbrÄ«votos no nepieciešamÄ«bas šo dokumentu izskatÄ«t pÄ“c bÅ«tÄ«bas un reaģēt uz tajā minÄ“tajiem faktiem. 30. septembrÄ« Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta SevišÄ·i svarÄ«gu lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurors Juris Juriss no saņemtā iesnieguma tika vaļā, to pārsÅ«tot ONAP„izlemšanai pÄ“c bÅ«tÄ«bas”.

ŠÄ« J. Jurisa rÄ«cÄ«ba un tās iespÄ“jamie motÄ«vi bija labi saprotami, ņemot vÄ“rā Pietiek jau iepriekš aprakstÄ«tos notikumus. PagājušÄ gada vasarā atklātÄ«bā nonāca informācija, kas uzskatāmi apliecināja, kā prokuratÅ«ras pārstāvji ir palÄ«dzÄ“juši R. Meroni par bÅ«tiski samazinātu cenu pārdot AS Ventspils nafta akciju kontrolpaketi un pirms šÄ« darÄ«juma apiet tiesu, kuras atļauja bÅ«tu bijusi vajadzÄ«ga.

Taču arÄ« ONAP neizjuta nekādu vÄ“lÄ“šanos Ä·erties pie šÄ«s arÄ« politiski sensitÄ«vās lietas, un pārvaldes priekšnieks Andrejs Siņavins izmantoja šÄdu ieganstu, lai atbrÄ«votos no „neÄ“rtā” iesnieguma, - tajā runa esot par „kriminālprocesā Nr. 12812003205 arestÄ“tās mantas glabātāja R. Meroni, iespÄ“jams, ļaunprātÄ«gu rÄ«cÄ«bu izšÄ·Ä“rdÄ“jot glabāšanā nodoto kriminālprocesā arestÄ“to mantu”.

Pārbaudot šo kriminālprocesu pÄ“c KRASS datubāzes, esot noskaidrots, ka kriminālprocess atrodas Ä¢enerālprokuratÅ«ras SvarÄ«gi svarÄ«go lietu izmeklÄ“šanas nodaļas prokurora Māra Urbāna lietvedÄ«bā.

TāpÄ“c tieši Ä¢enerālprokuratÅ«rai arÄ« vajagot lemt par iesniegumā minÄ“tajiem faktiem, tā „aizfutbolÄ“šanu” prokuratÅ«rai argumentÄ“ ONAP priekšnieks. Tas, ka šis kriminālprocess ir sākts par ko pilnÄ«gi citu, nevis par iespÄ“jamu arestÄ“tās mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, ONAP priekšnieku nebija mulsinājis.

Kā zināms, ar Ä¢enerālprokuratÅ«ras 2008. gada lÄ“mumiem kriminālprocesa ietvaros sākotnÄ“ji tika uzlikts arests A. Lembergam un abiem viņa bÄ“rniem piederošajām patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām virknÄ“ uzņēmumu, bet pÄ“c tam arests viņa meitas patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām tika noņemts.

Rezultātā kopš 2008. gada spÄ“kā joprojām ir mantas arests A. Lemberga un viņa dÄ“la Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvÄ“ja tiesÄ«bām AS Kālija parks, un šÄ«s mantas glabāšanu valsts Ä¢enerālprokuratÅ«ras personā ir uzdevusi R. Meroni.

No atklātÄ«bā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka 2007. gada 19. decembrÄ« R. Meroni ir parakstÄ«jies par arestÄ“tās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arÄ« par atbildÄ«bu, kas paredzÄ“ta Krimināllikuma 308. pantā par šÄ«s mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, atsavināšanu vai slÄ“pšanu. R.Meroni ticis arÄ« informÄ“ts par aizliegumu jebkādā veidā izšÄ·Ä“rdÄ“t (apzināti samazināt vÄ“rtÄ«bu), slÄ“pt, mainÄ«t, ieÄ·Ä«lāt vai atsavināt lÄ“mumā norādÄ«to mantu.

Uzņēmumā Latvijas Naftas tranzÄ«ts R. Meroni kopš 2010. gada sākuma ir padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šÄ« uzņēmuma lÄ«dzekļiem, gan ar Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas akciju paketÄ“m notikuši iespaidÄ«gi darÄ«jumi, par kuru likumÄ«gumu jaunas šaubas rada lÄ«dz šim slÄ“ptie, tagad publiskotie gada pārskati.

Latvijas Naftas tranzÄ«ta 2017. gada pārskata sadaļā „PārÄ“jie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori” uzrādÄ«ts, ka 2017. gada beigās uzņēmums kopumā aizdevis ārkārtÄ«gi iespaidÄ«gu summu - 101,71 miljonu eiro. Turklāt no gada pārskata nav skaidrs, kam šÄ« summa aizdota.

Tāpat Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskatā ir uzskaitÄ«ti arÄ« uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecÄ«bas osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzÄ«ta aizdoto naudu ir ieÄ·Ä«lāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statÅ«tiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statÅ«tiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzÄ«tā, bet arÄ« Ventbunkerā, Kālija parkā un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostā „arestÄ“tās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir padomes priekšsÄ“dÄ“tājs – attiecÄ«gi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzÄ«tam ir ieÄ·Ä«lātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minÄ“tas Ä¢enerālprokuratÅ«ras lÄ“mumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticÄ“ta R. Meroni. Turklāt Šveices advokāts ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona. Šie fakti tad arÄ« ir „futbolÄ“tā” iesnieguma pamatā.

Aptaujātie juristi apliecina – nav apšaubāms, ka arestÄ“tās mantas ieÄ·Ä«lāšana ir uzskatāma par tās atsavināšanu vai maiņu. LÄ«dzÄ«gi tam, kā manta tiek ieÄ·Ä«lāta lombardā, arÄ« gadÄ«jumā, ja nezināmās, bet skaidri nojaušamās personas nespÄ“s atdot Latvijas Naftas tranzÄ«tam tā aizdoto naudu, uzņēmuma rÄ«cÄ«bā nonāks R. Meroni „glabātās”, taču paklusām ieÄ·Ä«lātās Ventbunkera, Kālija parka un Ventspils tirdzniecÄ«bas ostas akcijas.

VÄ“l vairāk, kā rāda lÄ«dz šim slÄ“ptie Ventbunkera un Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskati, 2017. gada beigās no to lÄ«dzekļiem aizdevumos kopā izsniegti vairāk nekā 150 miljoni eiro, taču nav norādÄ«ts ne tas, kam šie aizdevumi izsniegti, ne tas, cik iespÄ“jama ir to atgÅ«šana.

„Varu apgalvot, ka daudzas tranzÄ«ta uzņēmumu daļas, kas norādÄ«tas Latvijas Naftas tranzÄ«ta gada pārskatā kā nodrošinājums izsniegtajiem aizdevumiem, jau iepriekš ir ieÄ·Ä«lātas kā nodrošinājums Ventbunkera izsniegtajiem ilgtermiņa aizdevumiem. TāpÄ“c ir apšaubāma patiesā nodrošinājumu bÅ«tÄ«ba un ieÄ·Ä«lāto daļu vÄ“rtÄ«ba,” Pietiek apliecināja persona, kas iepriekš ir bijusi Ventbunkera valdÄ“ un saistÄ«bā ar aprakstÄ«tajiem faktiem jau ir vÄ“rsusies tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s.