Turcija
Leonards Inkins · 30.10.2020. · Komentāri (0)AgrÄk bija saprotamÄk un vieglÄk. Ja negribÄ“ji aizskart kÄda jÅ«tas vai kÄdu pazemot, atlika nerunÄt par to, kas šo kÄdu var aizskart vai tam bÅ«t pazemojošs. Bija zinÄms, ka, sievietei dzirdot, jÄfiltrÄ“ lamuvÄrdi, jÄizvÄ“las frÄzes. Bija zinÄms, ka sieviete šÄ« vÄrda pilnÄ nozÄ«mÄ“ neuzturÄ“sies kompÄnijÄ, kurÄ runÄ rupjÄ«bas, kurÄ sarunÄjas tetovÄ“ti, neskÅ«ti un noplÄ«suši vÄ«rieši.
TÄ bija, bet nu tÄ vairs nav. PÄrmaiņas nenotika vienÄ dienÄ. VienÄ mirklÄ« kÄds, pareizo Å«deni padzÄ“ris, izveseļojas, princese pÄ“c skÅ«psta pieceļas tikai pasakÄs. DzÄ«vÄ“ esam pakÄpenisku kÄdas tendences procesu varÄ. CilvÄ“ks deviņus mÄ“nešus gatavojas, trenÄ“jas, attÄ«stÄs un tad dzimst. Dzimis tas vÄ“l kÄdu laiku aug un pilnveidojas, tad ieslÄ“dzas novecošanas gÄ“na darbÄ«ba, un cilvÄ“ks sÄk novecot. Ne visi orgÄni un visi locekļi vienÄdi. KÄds no orgÄniem izrÄdÄs ÄtrÄk novecojošs, ÄtrÄk nogurdinÄms, un tas, izsmÄ“lis savus resursus, parauj lÄ«dz arÄ« pÄrÄ“jos orgÄnus un cilvÄ“ku kopumÄ.
BÅ«tu jau labi, ja varÄ“tu pateikt – lai tÄ galva sÄp, es taÄu neesmu tikai galva, lai tas zobs sÄp, es taÄu neesmu tikai zobs. Labi zinÄm, ka tÄ nesanÄks. Kaut izmaiņas orgÄnos un locÄ«tavÄs ir grÅ«ti pamanÄmas, bet tendences var pat izmÄ“rÄ«t, veicot kÄdu apskati vai analÄ«zes, un pÄ“c kÄda laika, atkÄrtoti ielÅ«kojoties, redzam, ka sirds darbÄ«ba ir kļuvusi vÄjÄka, ka muskuļi ir kļuvuši vÄjÄki, ka iekšÄ“jo orgÄnu resurss ir samazinÄjies. TÄs ir pamanÄmas un izmÄ“rÄmas tendences, kuras atklÄj virzienu, kurp ejam. «No zemes Tu esi nÄcis, par zemi Tev jÄpaliek.»
Robežas
CilvÄ“ces tendence nu ir tÄda, ka sieviešu klÄtbÅ«tnÄ“ ne tikai lamÄjamies, bet pašas sievietes bieži ir tÄ apzÄ«mÄ“jušÄs, ka ir grÅ«ti atšÄ·irt, kura ir kura un kurš ir kurš. Aizvien vairÄk izzÅ«d robežas starp valstÄ«m, starp dzimumiem, starp mÄkslas veidiem, starp visu, kas lÄ«dz šim bija atšÄ·irÄ«gs. Pasaule kļūst vienmuļa, garlaicÄ«ga un garÄ nabadzÄ«ga.
MÅ«ziÄ·i cits citu atdarina, jo sen jau mÅ«zika nav galvenais, bet nu mÅ«zika ir tikai veids, kÄ pelnÄ«t; mÄksla jau sen ir kļuvusi par iztikas gÅ«šanas instrumentu. Tik «attÄ«stÄ«tÄ» sabiedrÄ«bÄ ir ne tikai grÅ«ti, bet vairumÄ gadÄ«jumu pat neiespÄ“jami runÄt, dziedÄt, ģērbties un pat balsot tÄ, lai tas kÄdam nebÅ«tu aizskaroši un pazemojoši. Labi, ka Ä«paši sargÄjamie un jÅ«tÄ«gie pret aizskÄrumiem nespÄ“j izlasÄ«t manus rakstus, jo tie ir par gariem, lai saprastu tajos pausto.
Nesen kÄds skolotÄjs FrancijÄ stÄstÄ«ja skolÄ“niem un rÄdÄ«ja kÄdas iepriekš publicÄ“tas karikatÅ«ras. Tas bija aizskaroši kÄdam jauneklim, un viņš par to skolotÄjam nogrieza galvu. Ne tikai nogalinÄja, bet šÄ«s darbÄ«bas filmÄ“ja un aizsÅ«tÄ«ja draugiem.
Reiz veikalÄ pÄ“rkot pienu, jaunai pÄrdevÄ“jai jautÄju, kas viņai tÄ rokas apzÄ«mÄ“jis. Teicu, ka mans dÄ“ls arÄ« tÄ prot zÄ«mÄ“t, bet es viņa zÄ«mÄ“jumus nezÄ«mÄ“tu, kur nu vÄ“l tetovÄ“t sev uz rokÄm vai citÄm Ä·ermeņa daļÄm. SÄkumÄ viņa nesaprata, par ko ir runa un, kad mans vÄ“stÄ«jums viņu sasniedza, tad bija ļoti aizskarta. Labi, ka man nenogrieza galvu, jo stÄvÄ“ju letei otrÄ pusÄ“ un viņai nebija naža.
KomisÄrs
Nu ir tik daudz saradies aizsargÄjamu jÅ«tu, ka jÄklusÄ“. Es jau trešo mÄ“nesi nerakstu komentÄrus nevienÄ sociÄlajÄ tÄ«klÄ un redzu tam augļus. Labus augļus. NespÄ“ju pateikt vai uzrakstÄ«t ne vÄrda, lai kÄds nejustos aizskarts. PiemÄ“ram, kad, runÄjot latviski, saku «Å¾Ä«ds», nevis padomiskais «ebrejs», jo 1940. gada 14. septembra pavÄ“lÄ“ okupÄcijas varas izglÄ«tÄ«bas tautas komisÄrs pavÄ“lÄ“ja: «Visos žīdu skolu nosaukumos vÄrdu «Å¾Ä«ds» turpmÄk atvietot ar vÄrdu «ebrejs». JocÄ«gi, ka it kÄ esam atjaunojuši savu valsti, bet aizvien paklausÄ«gi pildÄm padomju tautas komisÄra 1940. gada pavÄ“li!
Pasargi, Dievs, runÄt par nÄ“Ä£eriem, tie taÄu ir afroamerikÄņi, par ÄigÄniem, tie taÄu romi, par zilajiem, tie taÄu citÄdÄk mÄ«lošie, un citiem. DrÄ«z Donaldam Trampam lÄ«dzÄ«gos dÄ“vÄ“sim par eiroamerikÄņiem. Un vispÄr, cik var aizskart Dieva noliedzÄ“ju jÅ«tas un dziedÄt: «Dievs, svÄ“tÄ«...» Un kÄ var multikulturÄlÄ sabiedrÄ«ba samierinÄties ar: «Kur latvju dÄ“li dzied, kur latvju meitas...» Tas taÄu ir aizskaroši, jo ne vÄrda nav par citÄdajiem! Ne vÄrda par tiem, kuri kaut šeit dzimuši, bet neprot latviski, ne vÄrda par tiem, kuri šurp atbÄ“guši, lai bÄ“gtu tÄlÄk uz Eiropas vidieni!
Ietekme
Mīļo lasÄ«tÄj, raksta nosaukums ir Turcija, bet es te niekojos ar tendencÄ“m un aizskÄrumu uzskaiti. Tas šoreiz bija nepieciešams, lai uzmanÄ«gi pietuvotos galvenajam. Raksts bÅ«s, kÄ parasti, pagarš, jo burtu daudzums ir vienÄ«gais lÄ«dzeklis, kÄ aizsargÄties no tiem, kurus viegli aizskart un aizvainot.
Nu es atklÄju noslÄ“pumu, bet, to nezinot, dakteris JÄnis Ozols mani publiski apsaukÄja par agresÄ«vu grafomÄnu. Es nejÅ«tos aizskarts, jo zinu, kÄ ir patiesÄ«bÄ.
Ne reizi vien no dažÄdiem informÄcijas avotiem ir kļuvis zinÄms, ka Turcija neatzÄ«st Krimas pievienošanu Krievijai. Ukraiņi un jo Ä«paši Krimas tatÄru vadÄ«tÄji to pasniedz kÄ Turcijas vadÄ«tÄja Redžepa Tajjipa Erdogana labvÄ“lÄ«gu attieksmi pret Krimas tatÄriem. BÅ«tu jau labi, ja tÄ bÅ«tu, bet es pieļauju, ka ir ne tikai tÄ.
Turcija neatlaidÄ«gi palielina savu ietekmi pasaulÄ“. TÄ aizvien agresÄ«vÄk iesaistÄs dažÄdos notikumos, pat militÄros. Lai piespiestu ar sevi rÄ“Ä·inÄties, lai piespiestu no Turcijas baidÄ«ties, lai Turcijas intereses citÄm valstÄ«m bÅ«tu saistošas un, galvenais, lai Turcijai pakļautÄs un pÄrvaldÄ«tÄs teritorijas kļūtu plašÄkas.
Ir dzirdēts, ka Vladimirs Putins mēģinot atjaunot PSRS. Varbūt, bet Turcija mēģina atjaunot savu Osmaņu impēriju un dara to veiksmīgi.
No visiem konfliktiem, kur ir iesaistÄ«ta Turcija, tÄ ir izgÄjusi kÄ uzvarÄ“tÄja. Šo tendenci nepamana tikai aklais un kurlais. Notikumi ar Krievijas lidmašÄ«nu, notikumi LÄ«bijÄ, notikumi SÄ«rijÄ un tagad karš Kalnu KarabahÄ jeb, kÄ saka armēņi, Arcahas RepublikÄ arÄ« ir veids, kÄ paplašinÄt teritoriju un Turcijas ietekmi.
Krimas atgÅ«šana
Krima vÄ“sturisku notikumu rezultÄtÄ vÄ“l nesen bija Ukrainas valsts daļa. Pret to Turcijai nebija lielu iebildumu, jo tÄda bija vÄ“sturisko notikumu secÄ«ba un rezultÄts. Bet, tikko Krievija anektÄ“ja vai okupÄ“ja, sauciet kÄ gribiet, un pievienoja Krievijai Krimas pussalu, tÄ Turcijai pavÄ“rÄs iespÄ“ja atgÅ«t zaudÄ“to teritoriju, tas ir Krimu.
Krima Turcijai ir piederÄ“jusi ilgÄku laiku nekÄ Krievijai. Nu tÄ vairs nav Ukraina, bet tÄs pievienošanu Krievijai ne tikai Turcija, bet arÄ« citas valstis neatzÄ«st. Te nu tÄlredzÄ«gie turku politiÄ·i redz perspektÄ«vu. Sak’, mÄ“s neatzÄ«stam Krievijas okupÄciju, mÄ“s esam Ukrainas draugi, labprÄt aicinÄm ciemos ukraiņu valsts vadÄ«tÄjus, palÄ«dzam Ukrainai, palÄ«dzam Krimas tatÄriem, un gan jau nÄkotnÄ“ Krimas pussala ja ne nonÄks Turcijas jurisdikcijÄ, tad pÄrtaps par kÄdu hibrÄ«dsadarbÄ«bas teritoriju.
Ukraina Krimu atgÅ«t nespÄ“j, – Turcija palÄ«dzÄ“s, lai kopÄ«gi pÄrvaldÄ«tu vai lai atgrieztu (krieviskums! L. I.) dzimteni represÄ“tajiem tatÄriem, bet tatÄri pateicÄ«bÄ labprÄt sadarbosies ar Stambulu, un arÄ« Kijeva pret to neiebildÄ«s. BÅ«s investÄ«cijas, darba vietas, vides sakopšana un, galvenais, palÄ«dzÄ«ba pret Krievijas agresÄ«vajÄm tieksmÄ“m. Vilks paÄ“dis, un kaza dzÄ«va.
Krimas zaudÄ“šana karÄ ar Krievijas impÄ“riju Turcijai bija sÄpÄ«gs trieciens. Kaut ir pagÄjuši gadsimti, tomÄ“r turki to nav aizmirsuši un piedevuši. Turki vienmÄ“r izmanto iespÄ“ju, ja tÄda gadÄs. Viņi prot pat radÄ«t iespÄ“jas. Nu šo vÄ“sturisko notikumu rezultÄtÄ Turcija atguva cerÄ«bu, un šo izdevÄ«bu tÄ garÄm nepalaidÄ«s. TÄdam risinÄjumam piekritÄ«s arÄ« tÄ saucamÄ civilizÄ“tÄ pasaule. Jo tai nÄkas tÄ“lot taisnÄ«gumu, godÄ«gumu, kaut patiesÄ«bÄ gan Francija, gan VÄcija un citas valstis bÅ«tu ļoti priecÄ«gas, ja tÄdas Krimas problÄ“mas nebÅ«tu. Un turki viņus no šÄ«s problÄ“mas risinÄjuma atbrÄ«vos.
Toreiz divus gadus ilga pÄrrunas ne tikai starp Turciju un Krieviju, bet arÄ« ar Eiropas valstÄ«m, un tika panÄkta vienošanÄs, ka Krima turpmÄk bÅ«s Krievijas sastÄvÄ. Turki bija spiesti piekÄpties, bet piekÄpties nenozÄ«mÄ“ piekrist. Turcija zaudÄ“ja to, ko tad dÄ“vÄ“ja par pÄ“rli sultÄna kronÄ«. Šo pÄ“rli Turcija pÄrvaldÄ«ja trÄ«s gadsimtus.
Krievija, sagrÄbjot Krimu, radÄ«ja tÄlejošu iespÄ“ju Turcijai, un jau rakstÄ«ju, ka turki šo iespÄ“ju izmantos. Krievija, okupÄ“jot Krimu, pavÄ“ra iespÄ“ju pÄrskatÄ«t valstu robežas. To lieliski ilustrÄ“ karadarbÄ«ba KaukÄzÄ. Tas ir tikai sÄkums. RunÄ, ka, ja dzÄ«vo stikla namÄ, nedrÄ«kst mÄ“tÄties ar akmeņiem...
Vai atceraties Erdogana teikto, par azerbaidžÄņiem, ka esot tikai viena tauta, kura dzÄ«vo divÄs valstÄ«s. Pie kÄ noved šÄdas tendences, jau ir zinÄms. LÄ«dzÄ«gi paziņojumi ir bijuši arÄ« agrÄk no citas valsts vadÄ«tÄja mutes. ZinÄm, cik miljonu dzÄ«vÄ«bu tas prasÄ«ja un ar ko tas beidzÄs.
Suns ar kaulu zobos nerej un nekož, un, kad vÄ“sture neder kÄ paraugs, lai tÄ ir kÄ brÄ«dinÄjums! Nesaki, ka nebrÄ«dinÄju!