Iesaki rakstu:

Kad Zemgales rajona tiesas Tukumā kalendārā izlasÄ«ju, ka tiks skatÄ«ta civillieta, kurā prasÄ«tāja ir laikraksta “NeatkarÄ«gās Tukuma Ziņas” (NTZ) redaktore un Latvijas ReÄ£ionālo mediju asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Ivonna Plaude, atbildÄ“tāja – Tukuma novada pašvaldÄ«bas dome, bet prasÄ«bas priekšmets – “nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana, atvainošanās un mantiskas kompensācijas piedziņa”, protams, tas mani kā žurnālistu ieinteresÄ“ja. Civillieta noslÄ“dzās ar pušu izlÄ«gumu, kas faktiski ir I. Plaudes uzvara. PapÄ“tot šo lietu, secinu, ka šoreiz virsroku ņēmuši meli un bezkaunÄ«ba, bet samaksāt par to nācies Tukuma novada iedzÄ«votājiem…

Pagājušajā gadā divas reizes ieplānotā tiesas sÄ“de tika noņemta, bet šÄ« gada 11. augustā, kad pÄ“c divarpus ceļā pavadÄ«tām stundām ierados Tukumā, nepilnu piecu minÅ«šu laikā uzzināju, ka abas puses vienojušÄs par izlÄ«gumu, ko piedāvājusi prasÄ«tāja Ivonna Plaude. Tukuma novada pašvaldÄ«bas pārstāve izklausÄ«jās pat ļoti priecÄ«ga, ka nenāksies tiesāties. Tik priecÄ«ga, ka nemaz nepārdzÄ«voja, ka tukumniekiem – nodokļu maksātājiem šis pašvaldÄ«bai nelabvÄ“lÄ«gais izlÄ«gums izmaksāja apaļu summiņu – teju 2000 eiro.

TiesvedÄ«bas iemesls – Viļa Selecka atmiņas

Mans brauciens uz Tukumu bÅ«tu izrādÄ«jies pilnÄ«gi velts, ja tiesas gaitenÄ« es nesastaptu vairākus lieciniekus, kuri bija ieradušies, lai liecinātu, ka ziņas, kuras Tukuma novada pašvaldÄ«ba publicÄ“jusi par vietÄ“jo preses magnāti Plaudi, ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, tāpÄ“c nu nekādi nevarÄ“tu aizskart viņas godu un cieņu. Kā izrādās, runa ir par pašvaldÄ«bas informatÄ«vā izdevuma “Tukuma Laiks” 2020. gada maija numuru, precÄ«zāk, par publikāciju tā pÄ“dÄ“jā lappusÄ“, kurai bija dots nosaukums “Satriecoša pieredze, kā dibināt valsti”.

ŠobrÄ«d šo publikāciju pašvaldÄ«bas interneta vietnÄ“ vairs neatrast, jo tā, pakļaujoties Plaudes spiedienam, izņemta. Tā bijusi “Tukuma Laika” aprunāšanās ar četriem ievÄ“rojamiem novadniekiem, kuru veikums ir nepelnÄ«ti piemirsts, bet viņi pirms 30 gadiem stāvÄ“ja pie atjaunotās Latvijas valsts šÅ«puļa, jo kā Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, ievÄ“lÄ“ti no Tukuma rajona, drosmÄ«gi un pašaizliedzÄ«gi nobalsoja par 4. maija NeatkarÄ«bas deklarāciju. Ekspresintervijas bijušas ar Juri Celmiņu, Vili Selecki, Agri Jaunkļaviņu un PÄ“teri Lazdu.

Kā uzzināju no lieciniekiem, vietÄ“jās avÄ«zes redaktores dusmu uzplÅ«dus izraisÄ«jušas Selecka atmiņas par to, ka “pirms mazliet vairāk nekā 30 gadiem toreizÄ“jā Latvijas Komjaunatnes funkcionāre Ivonna Plaude kopā ar Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) rajona komitejas speciālistiem braukājusi volgā un aktÄ«vi aÄ£itÄ“jusi pret Latvijas Tautas frontes (LTF) kandidātiem, jo Ä«paši pret V. Selecki. Nu NTZ izliekas, ka Ä«stas Atmodas nemaz nav bijis”.

Plaude solÄ«jusi vest “pa gaišo Ä»eņina ceļu”

Divi no uz tiesas sÄ“di atnākušajiem lieciniekiem, kas tālāk par uzgaidāmo telpu nemaz netika, bija iepriekšminÄ“tās publikācijas galvenie varoņi – Vilis Seleckis un Agris Jaunkļaviņš. Tiesneses sekretāre viņus tikai informÄ“ja, ka liecināt nebÅ«s nepieciešams, bet par noslÄ“gto izlÄ«gumu abi kungi uzzināja jau no manis. Izmantojot gadÄ«jumu, es pajautāju Seleckim, vai viņš nojauš, kāpÄ“c Plaude tiesā nevÄ“rsās tieši pret viņu? “Nu, tas ir dÄ«vaini… VajadzÄ“ja jau pret mani, jo es jau tos vārdus teicu.” ArÄ« sarunā ar mani Vilis Seleckis apliecināja, kas viss, ko viņš intervijā “Tukuma Laikam” teica par Ivonnu Plaudi, ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba.

Seleckim piebalsoja Agris Jaunkļaviņš, kurš stāstÄ«ja: “Es toreiz biju Latvijas Tautas frontes lÄ«deris Tukuma rajonā. TāpÄ“c es brÄ«nos tagad, kāpÄ“c šajā tiesā ir tāds iznākums?” Jautāts, vai viņš arÄ« atceras, ka Plaude pirms Augstākās Padomes vÄ“lÄ“šanām bÅ«tu braukājusi automašÄ«nā “Volga” un aÄ£itÄ“jusi pret kandidātiem no Latvijas Tautas frontes, Jaunkļaviņš atbildÄ“ja, ka Latvijas Komunistiskās partijas autobāzÄ“ nemaz nebija ne moskviču, ne pobedu, - bija volgas, zimi un čaikas.

Savukārt Seleckis man skaidroja: “Tukuma rajona Komjaunatnes komiteja, kuras pirmā sekretāre bija Ivonna Plaude, kopā ar vietÄ“jo partijas komiteju tajā laikā bija izveidojušas bloku pret Latvijas Tautas fronti. Šis organizācijas nevarÄ“ja aÄ£itÄ“t citādi kā tikai pret mums – Augstākās Padomes deputāta kandidātiem no Tautas frontes.” Jaunkļaviņš pauda savu pārliecÄ«bu, ka partijas birojs devis Plaudei uzdevumu aÄ£itÄ“t un propagandÄ“t pret Latvijas Tautas fronti, ko viņa arÄ« pildÄ«jusi. “Es kā Tautas frontes lÄ«deris toreiz gan mutiski, gan rakstiski saņēmu informāciju, ka notikušas sanāksmes, kurās Plaude piedalÄ«jusies un aÄ£itÄ“jusi. Tautas frontes grupas tÅ«lÄ«t taisÄ«ja alternatÄ«vu sanāksmi, lai varÄ“tu aizstāvÄ“t savus atbalstÄ«tos kandidātus,” stāstÄ«ja Jaunkļaviņš.

Agris Jaunkļaviņš arÄ« atcerÄ“jās gadÄ«jumu, kad komjaunatnes sekretāre Plaude bija apmeklÄ“jusi skolu, kurā viņa dÄ“ls togad mācÄ«jās 11. klasÄ“, un aicinājusi jauniešu vÄ“lÄ“šanās balsot nevis par Latvijas Tautas frontes kandidātiem, bet gan par Latvijas Komunistiskās partijas atbalstÄ«tajiem, piemÄ“ram, par Rasmu Valdmani un Vilni Pinku. Viņi, protams, ir ļoti cienÄ«jami cilvÄ“ki, bet kompartijas un komjaunatnes viņiem paustais atbalsts uz šiem deputāta kandidātiem meta savu Ä“nu. “Mans dÄ“ls, atnācis mājās no skolas, toreiz vÄ“l jautāja man, kas par lietu? Visu klasi sasauca kopā, jo Plaude likusi noorganizÄ“t sanāksmi. Vidusskolniekiem vajadzÄ“jis klausÄ«ties. Plaude toreiz vÄ“l jauniešiem esot solÄ«jusi, ka pa gaišo Ä»eņina ceļu Rasmas Valdmanes vadÄ«bā mÄ“s iesim uz priekšu, uz komunismu,” man pauda bijušais Augstākās padomes deputāts Jaunkļaviņš.

Konflikts sācies pēc vāji novadītas literatūras stundas

Vācot materiālus šai publikācijai, man radās iespaids, ka starp Selecki un Ivonnu Plaudi varÄ“tu bÅ«t bijis kāds senāks strÄ«ds vai nesaskaņas. Lai to noskaidrotu, vÄ“lreiz aprunājos ar Selecki, nu jau telefoniski. Kā izrādÄ«jās – tiešÄm tā arÄ« bija… Seleckis pastāstÄ«ja, ka konflikts sācies vÄ“l tad, kad viņš bija Tukuma 2. vidusskolas direktors, bet Ivonna Plaude, bÅ«dama Tukuma rajona Komjaunatnes komitejas instruktore, paralÄ“li piestrādājusi viņa vadÄ«tajā mācÄ«bu iestādÄ“ par literatÅ«ras skolotāju. Pildot savus direktora pienākumus, Seleckis kā klausÄ«tājs piedalÄ«jies vienā Plaudes vadÄ«tā mācÄ«bu stundā, lai gÅ«tu priekštatu par viņas darba kvalitāti.

“Es konstatÄ“ju, ka Plaude to stundu ļoti vāji novadÄ«ja, tāpÄ“c gribÄ“ju tā drusciņ parunāt ar viņu, izteikt skolotājai kritiku. Ne jau kaut ko briesmÄ«gu, neko, bet vienkārši izrunāties. Un tad es sastapos ar tādu ļoti, ļoti kategorisku cilvÄ“ku, kurš nepieņēma nekādus iebildumus, nekādu citu viedokli, kurš kliedza pretÄ«, ka viss ir brÄ«nišÄ·Ä«gi. Tad es sapratu, ka viņa, lÅ«k, jÅ«tas kā cilvÄ“ks, kas nāk no vadÄ«bas centra. Komjaunatnes komiteja jau toreiz it kā nekas briesmÄ«gi svarÄ«gs nebija, bet tomÄ“r Plaude piederÄ“ja pie tās pašas birokrātijas, pie tā varas centra. Sapratu, ka viņa jÅ«tas kā kaut kas Ä«pašs. Savukārt mani ļoti kaitināja visi šÄdi “no centra nākušie”, jo es jutos tāds diezgan neatkarÄ«gs. No tā laika starp mums arÄ« sākās domstarpÄ«bas,” atcerÄ“jās Vilis Seleckis.

Plaude apgalvo, ka Seleckis par saviem skolēniem ziņojis čekai

Laikrakstā “Atmoda” 1992. gada februārÄ« divos turpinājumos bija publicÄ“ts Vernera Timoško raksts “Virs Tukuma skaidras debesis”, kurā žurnālists intervÄ“jis arÄ« Ivonnu Plaudi. IntervÄ“jamā tolaik bijusi latviešu valodas un literatÅ«ras skolotāja J. Raiņa 1. vidusskolā, kā arÄ« darbojusies Tukuma rajona Jaunatnes progresa savienÄ«bas komitejā, kas bija tās pašas Komjaunatnes komitejas pÄ“ctece. Cita starpā I. Plaude šajā intervijā pÄ“c savas iniciatÄ«vas pāris vietās pieminÄ“jusi arÄ« Ivaru Selecki, teikdama: “Bijušais skolas direktors Seleckis balotÄ“jās rajonā un viņa pretiniece bija manas skolas skolotāja Valdmane. Viss varÄ“ja bÅ«t, bet, kad parādÄ«jās runas par to, ka viņa ir komuniste, kas mācÄ«jusi skolā komunistu dziesmas... Viņa, kuru es pazÄ«stu tik sen, kuras tÄ“vu četrdesmit ceturtajā gadā nošÄva kā leÄ£ionāru, viņa, kura dziedāja baznÄ«cas... Tas, ko par viņu runāja pretinieki, bija klaji meli. VÄ“l pirms gada tas pats Seleckis ar putām uz lÅ«pām bija gatavs iznÄ«cināt lÄ«dzbiedrus tāpÄ“c, ka viņu neievÄ“lÄ“ja par partijas otro sekretāru. Viss tika apgriezts otrādi. VarbÅ«t visas metodes politikā ir labas, bet man tāda netÄ«rÄ«ba nav pieņemama. Protams, ievÄ“lÄ“ja visus četrus LTF atbalstÄ«tos kandidātus. ArÄ« Selecki.

“1988. gadā, kad skolÄ“ni brauca uz 18. novembra svinÄ«bām RÄ«gā, direktors Seleckis zvanÄ«ja par saviem skolÄ“niem gan partijas komitejai, gan drošÄ«bniekiem. Bija gadÄ«jums, kad uz klases vakaru bija paņēmuši lÄ«dzi Latvijas karogu. Toreiz vienu skolnieku pat izslÄ“dza no skolas,” tajā pašÄ publikācijā paudusi Ivonna Plaude. Viņa arÄ« uzskatot, ka direktora amats Tukuma 2. vidusskolā Vilim Seleckim bijis tikai tramplÄ«ns lÄ“cienam uz augšu, vieglai karjeras taisÄ«šanai.

Seleckis: “Nu, baigā cÅ«ka, es teiktu…”

“Ak, Dievs! Nu tas nu gan ir klajš apmelojums!” izsaucās Seleckis, kad es viņam nocitÄ“ju Plaudes teikto. Kā izrādās, viņš par šo “Atmodā” publicÄ“to rakstu lÄ«dz šim nemaz nezināja. “Nemūžam un nekad, tur nu gan es bÅ«tu varÄ“jis iesÅ«dzÄ“t viņu visās tiesās. Nekad nekas tamlÄ«dzÄ«gs nav bijis. Es pat nezināju, kur čeku (Valsts drošÄ«bas komiteju) varÄ“ja sazvanÄ«t tajā laikā. Kaut kāds ārprāts…Nu, baigā cÅ«ka, es teiktu, jo nekad neviens netika izslÄ“gts. To es droši varu apgalvot,” Selecka emocijas mÅ«su sarunas laikā sita ļoti augstu vilni. “Kas mani vÄ“lÄ“tu par deputātu un kā mani tā skola bÅ«tu tik aktÄ«vi aizstāvÄ“jusi pirms tām vÄ“lÄ“šanām, ja es bÅ«tu zvanÄ«jis čekai?” bijušais skolas direktors bija nesapratnÄ“. “Viss bija pavisam savādāk, bet, nu, redzi, konflikts ar Plaudi bija sācies, lÄ«dz ar to tādi apmelojumi arÄ« turpinājās,” secināja Seleckis.

Tas, ko Ivonna Plaude 1992. gadā bija teikusi laikraksta “Atmoda” žurnālistam, ļauj izdarÄ«t divus secinājumus. Pirmais – viņai bijusi liela nepatika ja ne pret Latvijas Tautas fronti, tad pret savu bijušo skolas direktoru jau nu noteikti. Vai šÄdā situācijā viņa pati balsoja un citus aÄ£itÄ“ja atdot savas balsis par LTF un Selecki vai LKP un tās atbalstÄ«to Valdmani? Atbilde uzprasās pati… Otrais – Plaude savā intervijā, lai celtu neslavu Seleckim, ir nožēlojami samelojusies, jo, kā liecina publiski pieejama informācija V. Seleckis, sākoties Atmodai, jau 1987. gada sākumā pameta Tukuma 2. vidusskolas direktora amatu, lai kļūtu par “Skolotāju AvÄ«zes” redaktoru. Tātad Plaudes paustais apgalvojums par to, ka skolas direktors Seleckis 1988. gada novembrÄ« zvanÄ«jis LKP un čekai, vai kādu izslÄ“dzis no skolas par Latvijas karoga atnešanu, nu nekādi nevar atbilst patiesÄ«bai.

Kompensācijā grib apaļus 2000 eiro

PÄ“c pieminÄ“tās publikācijas “Tukuma Laikā” Ivonna Plaude nekavÄ“jās piesaistÄ«t zvÄ“rinātu advokātu biroju “Sorainen”, lai ar visiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem vÄ“rstos pret Tukuma novada pašvaldÄ«bu. Viņas pirmais solis bija prasÄ«ba viņu it kā aizskārušÄs ziņas atsaukt. PašvaldÄ«ba to tiešÄm arÄ« izdarÄ«ja, bet nu Plaudi neapmierināja atsaukumam pievienotā piebilde: “”Tukuma Laiks” neveiks 30 gadus vecu notikumu pārbaudi, jo uzskata, ka laiks tāpat visu saliek pa vietām, un cilvÄ“ki zina, kas ir kas un kāda kuram ir reputācija.” Tajā pašÄ atsaukumā arÄ« uzsvÄ“rts: “”Tukuma laiks” novÄ“rtÄ“ Viļa Selecka ieguldÄ«jumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā, kā arÄ« viņa principialitāti, vienmÄ“r nostājoties godÄ«guma un taisnÄ«guma pusÄ“. Tieši tādēļ “Tukuma Laiks” pret Viļa Selecka personÄ«bu izturas ar milzÄ«gu cieņu, tāpat kā ar cieņu “Tukuma Laiks” izturas pret Viļa Selecka viedokli un atmiņām par notikumiem, kas norisinājās pirms vairāk nekā 30 gadiem.” VÄ“l atsaukumā norādÄ«ts: “Tajā pašÄ laikā akcentÄ“jams, ka ikvienam sava reputācija ikdienā ir jāveido pašam ar saviem darbiem – tad sabiedrÄ«bā cienÄ«jamu personu izteikumus nenāksies atspÄ“kot publiski.”

Protams, ka jautājumos, kas skar viņas publisko tÄ“lu, laikraksta “NeatkarÄ«gās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude ir ļoti principiāla, tādēļ ar tā paša advokātu biroja palÄ«dzÄ«bu tapa prasÄ«bas pieteikums pret Tukuma novada pašvaldÄ«bu par nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskas kompensācijas piedziņu, kas tika iesniegta Zemgales rajona tiesā. Spriežot pÄ“c prasÄ«tājas samaksātās valsts nodevas apmÄ“ra, kā materiālo kompensāciju Plaude no pašvaldÄ«bas bija iecerÄ“jusi saņemt apaļu summu – 2000 eiro.

Tagad var tikai minÄ“t, kāds bÅ«tu šÄ« tiesas procesa iznākums, ja šis prasÄ«bas pieteikums tiktu izskatÄ«ts. Vispirms tiesas sÄ“de bija paredzÄ“ta 2020. gada 14. decembrÄ«, pÄ“c tam – 2021. gada 29. martā, bet abas tika noņemtas valstÄ« izsludinātās ārkārtÄ“jās situācijas dēļ. Katrā ziņā Tukuma novada pašvaldÄ«ba ļoti nopietni gatavojās aizstāvÄ“ties, tiesai tika lÅ«gts uzaicināt lieciniekus, kas varÄ“tu apstiprināt un pierādÄ«t, ka Vilis Seleckis savās atmiņās paudis baltu patiesÄ«bu. Domājams, par to bija informÄ“ta arÄ« prasÄ«tāja Ivonna Plaude, kuras uzvara šajās tiesas procesā izskatÄ«jās samÄ“rā neiespÄ“jama.

Jaunais Tukuma mērs piekrīt izlīgt un maksāt

Jāsaka, ka Plaudi no atkārtota negoda izglāba jÅ«nijā notikušÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas, kuru rezultātā pamatÄ«gi mainÄ«jās Tukuma novada domes sastāvs, bet par priekšsÄ“dÄ“tāju tika ievÄ“lÄ“ts Gundars Važa, kurš pirms tam vadÄ«ja Tukuma novada sastāvā iekļautā Engures novada pašvaldÄ«bu. Var tikai minÄ“t, vai Plaudei bija kāda vienošanās ar Važu, un, ja bija, tad kāda tieši, taču, kā var saprast, tieši viņš vienpersoniski lÄ“ma piekrist vietÄ“jās avÄ«zes redaktores sagatavotajam izlÄ«guma piedāvājumam, kas, starp citu, ir pašvaldÄ«bai nelabvÄ“lÄ«gs. Plaude gan atsauca savu mantiskās kompensācijas pieteikumu, kuru, reāli vÄ“rtÄ“jot, diez vai tiesa atzÄ«tu, bet vÄ“lÄ“jās, lai atbildÄ“tāja segtu visus viņas tiesāšanās izdevumus. Protams, jāņem vÄ“rā, ka arÄ« pašvaldÄ«ba, gatavojoties tiesai, bija iztÄ“rÄ“jusi zināmus resursus no sava budžeta. IespÄ“jams, par šÄdu lÄ“mumu vajadzÄ“ja spriest domes sÄ“dÄ“, bet, kā norādÄ«ja Tukuma novada pašvaldÄ«ba, šoreiz lÄ“musi tikai domes vadÄ«ba.

Kad Tukuma novada pašvaldÄ«bai tika uzdoti jautājumi par tās tÄ“riņiem, pirmā atbilde bija šÄda: “Tukuma novada pašvaldÄ«ba ar prasÄ«tāju Ivonnu Plaudi ir noslÄ“gusi mierizlÄ«gumu. IevÄ“rojot personas datu aizsardzÄ«bas regulu, par šo civillietu un tās skarto privātpersonu Ivonnu Plaudi, sÄ«kāku informāciju nevaram sniegt.” Tikai tad, kad jautājumi tika uzdoti atkārtoti, uzsverot, ka tie nav par privātpersonu Plaudi, bet gan par Tukuma novada pašvaldÄ«bas budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu, izdevās uzzināt, ka pašvaldÄ«ba apņēmās atmaksāt Plaudei viņas iemaksāto valsts nodevu (300 eiro) un segt maksu par viņas zvÄ“rinātā advokāta pakalpojumiem (1000 eiro). Klāt vÄ“l jāpieskaita pašas pašvaldÄ«bas tÄ“riņi – 490 eiro par zvÄ“rināta advokāta juridiskajām konsultācijām, kas bija ārpakalpojums, un 15 eiro kā valsts nodeva par liecinieku uzaicināšanu uz tiesu. Kopā – 1805 eiro no nodokļu maksātāju maciņiem…

Plaude – LKP biedre kopš 1990. gada

Jautāts, vai viņam nav žēl, ka Ivonna Plaude negribÄ“ja tiesāties tieši ar viņu, Vilis Seleckis teica: “Es nezinu, kā tā tiesa bÅ«tu beigusies, bet mÄ“s ļoti labi bÅ«tu varÄ“juši padiskutÄ“t… BÅ«tÄ«ba jau ir tāda, ka, ja viņa (Plaude) bija komjaunatnes pirmā sekretāre, bet komjaunatne bija tai brÄ«dÄ« blokā ar kompartiju un citām pret Tautas fronti vÄ“rstām organizācijām, tad lÄ«dz ar to viņa nekā nevarÄ“ja nebÅ«t arÄ« pret Tautas fronti. NeatkarÄ«gi no tā, vai viņa mazāk aktÄ«vi vai vairāk aktÄ«vi vÄ“rsās pret Tautas fronti, Plaude pārstāvÄ“ja šo bloku. Ja mÄ“s tagad sāktu skaidrot, vai Hitlers vai Staļins šÄvuši cilvÄ“kus un holokaustu taisÄ«juši, mÄ“s viņus nemaz nevarÄ“tu notiesāt, jo viņi nevienu nekad nav ne šÄvuši, ne arÄ« ko citu tādu darÄ«juši. Bet viņi pārstāvÄ“ja šos spÄ“kus, viņi iedvesmoja un vadÄ«ja tos spÄ“kus, kas to darÄ«ja, viņi par to ir atbildÄ«gi un vainÄ«gi. Tāpat arÄ« visi tie komjaunatnes un kompartijas darbinieki, kas tajā brÄ«di bija tajā pusÄ“, palika tajā pusÄ“ un izmantoja partijas transportu un Ä“kas, viņi vienkārši nevar bÅ«t atbrÄ«voti no atbildÄ«bas par to, ka vÄ“rsās pret Tautas fronti.

PiekrÄ«tot Viļa Selecka viedoklim, atliek tikai piebilst, ka tieši Atmodas laikā, kad ļoti daudzi komjaunatnes un kompartijas biedri izdarÄ«ja savu izšÄ·irošo izvÄ“li, pametot šÄ«s organizācijas un pat prestižus amatus tajās, un iestājās Latvijas Tautas frontes rindās, okupācijas režīma nomenklatÅ«rā iespaidÄ«gu karjeras lÄ“cienu veica Ivonna Plaude, kura, kā liecina publiski pieejama informācija, no Tukuma rajona Komjaunatnes organizācijas instruktores 1988. gadā kļuva par šÄ«s pašas organizācijas otro sekretāri, bet 1989. gadā jau par pirmo sekretāri.

Tajā pašÄ publikācijā “Virs Tukuma skaidras debesis” Ivonna Plaude izteikusies: “Sākumā es domāju, ka iesaistÄ«šos Tautas frontÄ“ kā jebkurš tai laikā. LKP toreiz bija norietā, es ar viņiem strÄ«dÄ“jos, jo pati nebiju partijā.” VarbÅ«t kļūdos, bet no šiem teikumiem var saprast, ka LTF viņa tomÄ“r neiestājās. VisdrÄ«zāk tā arÄ« bija, jo 1990. gada 22. martā Ivonna Plaude kļuva par Latvijas Komunistiskās partijas pilntiesÄ«gu biedreni. Tas notika tikai četras dienas pÄ“c Augstākās Padomes vÄ“lÄ“šanām, kurās pārliecinoši uzvarÄ“ja Latvijas Tautas fronte, un pusotru mÄ“nesi pirms balsojuma par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu. Nekāda karjera padomju okupācijas režīmu atbalstošajā organizācijā Plaudei gan nesanāca, jo tieši pÄ“c pusotra gada viņas LKP ar tās pašas Augstākās Padomes lÄ“mumu kā mÅ«su valsts un demokrātijas visbÄ«stamākā pretiniece, par kuras darbÄ«bas dominanti bija kļuvis terors, provokācijas un diversijas, kas prasÄ«jušas daudzu cilvÄ“ku upurus un iznÄ«cinājušas lielas materiālās vÄ“rtÄ«bas, tika atzÄ«ta par antikonstitucionālu.

“Augeja staļļu tÄ«rÄ«šanai” bÅ«s arÄ« trešais piegājiens

Noteikti atradÄ«sies ne viens vien, kurš nekavÄ“sies man pārmest, kāpÄ“c nejautāju pÄ“c šÄ« stāsta galvenās varones viedokļa. Uzreiz paskaidrošu, ka jautāju gan, tikai, kā izrādās, mana necilā personÄ«ba neatbilst Ivonnas Plaudes augstajiem standartiem. NTZ redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrene, kura publiski vienmÄ“r uzsvÄ“rusi, cik svarÄ«ga ir viedokļu daudzveidÄ«ba, uzskata, ka es neesmu žurnālists, tāpÄ“c viņas atbildes saņemt neesmu cienÄ«gs. PlašÄk par to: ŠEIT.

AtzÄ«šos, ka rakstÄ«t par šo melÄ«go un divkosÄ«go cilvÄ“ku nu nemaz nav viegli. DrÄ«zāk tas ir ļoti smags darbs, ko vispareizāk bÅ«tu salÄ«dzināt ar Augeja staļļu tÄ«rÄ«šanu. TomÄ“r vÄ“l vienu publikāciju esmu nolÄ“mis sagatavot. Tā bÅ«s par to, kā iespÄ“jams celt neslavu visas Latvijas priekšÄ, bet pÄ“c tam apgalvot, ka neko tādu nav teikusi. Jāpiebilst, kas šis stāsts zināmu Ä“nu metÄ«s arÄ« uz Ivonnas Plaudes pārstāvÄ“to Latvijas Žurnālistu asociāciju…