TikumÄ«bas lÄ«kloÄos vecÄkiem ir izÅ¡Ä·iroÅ¡a loma
AsociÄcija Ä¢imene · 11.10.2015. · Komentāri (11)Plašu rezonansi sabiedrÄ«bÄ š.g. septembrÄ« izraisÄ«jusi situÄcija RÄ«gas pilsÄ“tas Ä€genskalna Valsts Ä£imnÄzijÄ, kad skolotÄja Iveta RatinÄ«ka mÄcÄ«bu procesÄ izmantoja dzejnieces Agneses Krivades dzejoli “SvÄ“tÄ«gi”. PÄ“c skolotÄjas I.RatinÄ«kas vÄrdiem[1] dzejolis "bija izaicinošs", tomÄ“r viņa ir pÄrliecinÄta, ka mÅ«sdienÄs nekÄdi literÄri teksti nevar tikt uzskatÄ«ti par nepiedienÄ«giem, jo Ä«paši gadÄ«jumos, kad tie tiek izrunÄti un skaidroti.
ŠajÄ brÄ«dÄ« apstÄsimies un aplÅ«kosim situÄciju kopumÄ.
Filozofs, rakstnieks un portÄla "Satori.lv" galvenais redaktors IlmÄrs ŠlÄpins norÄda, ka, viņaprÄt, sašutums par konkrÄ“to dzejoli ir kvalitÄtes pierÄdÄ«jums. "TÄ ir labas dzejas pazÄ«me, labas dzejas liktenis - raisÄ«t skandÄlu un diskusijas."[2]
No I.ŠlÄpina teiktÄ izriet, ka labas dzejas kritÄ“rijs ir radÄ«tÄ ažiotÄža, nevis dzejas estÄ“tiskais baudÄ«jums. AžiotÄžas kÄ mÄ“rauklas izmantošana mÄkslas darbu novÄ“rtÄ“jumÄ arvien biežÄk kļūst par vienu no galvenajiem kritÄ“rijiem un ir saistÄ«ta ar mÄkslas komercializÄciju kopumÄ.
TaÄu atgriezÄ«simies pie izglÄ«tÄ«bas procesa un aplÅ«kosim, ko par bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu un izglÄ«tošanu saka normatÄ«vie akti.
BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 4.pantÄ teiks, ka “bÄ“rna tiesÄ«bas tiek aizsargÄtas, lai sasniegtu šÄdus mÄ“rÄ·us:
1) sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas vÄ“rtÄ«bu orientÄcijas veidošanos un nostiprinÄšanos bÄ“rnÄ;
2) bÄ“rna orientÄciju uz darbu kÄ vienÄ«go morÄli atbalstÄmo eksistences lÄ«dzekļu iegÅ«šanas un labklÄjÄ«bas avotu;
3) bÄ“rna orientÄciju uz Ä£imeni kÄ sabiedrÄ«bas organizÄcijas pamatvÄ“rtÄ«bu un vienu no sabiedrÄ«bas un indivÄ«da galvenajÄm vÄ“rtÄ«bÄm.”
SavukÄrt, IzglÄ«tÄ«bas likuma 2.pants nosaka, ka “šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošinÄt katram Latvijas iedzÄ«votÄjam iespÄ“ju attÄ«stÄ«t savu garÄ«go un fizisko potenciÄlu, lai veidotos par patstÄvÄ«gu un attÄ«stÄ«tu personÄ«bu, demokrÄtiskas Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas locekli. Atbilstoši izglÄ«tojamÄ vecumam un vajadzÄ«bÄm tiek nodrošinÄta iespÄ“ja:
1) iegÅ«t zinÄšanas un prasmes humanitÄro, sociÄlo, dabas un tehnisko zinÄ«bu jomÄ;
2) iegūt zinĚanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;
3) tikumiskai, estÄ“tiskai, intelektuÄlai un fiziskai attÄ«stÄ«bai, sekmÄ“jot zinÄ«gas, prasmÄ«gas un audzinÄtas personÄ«bas veidošanos.”
LÄ«dz šim IzglÄ«tÄ«bas likums deklaratÄ«vi noteica tikumiskÄs attÄ«stÄ«bas nepieciešamÄ«bu, taÄu tajÄ nebija reÄla un praktiska mehÄnisma, kÄ sasniegt šo mÄ“rÄ·i. Saeima, veicot šÄ« gada grozÄ«jumus IzglÄ«tÄ«bas likumÄ, uzdeva IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijai izstrÄdÄt audzinÄšanas (t.sk., valstiskÄs un tikumiskÄs audzinÄšanas) vadlÄ«nijas, t.i., metodoloÄ£iski noteikt mehÄnismu, kÄ tiks sasniegts likuma mÄ“rÄ·is. DotajÄ brÄ«dÄ« IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija izvairÄs no šÄ« pienÄkuma un ministre M.Seile paziņoja, ka tÄ nav viņas prioritÄte[3].
BiedrÄ«bas “AsociÄcija Ä¢imene” aptaujÄtie vecÄki ir vienisprÄtis – bÄ“rnu izglÄ«tošanas pamatmÄ“rÄ·is un metodes nedrÄ«kst bÅ«t pretrunÄ ar vispÄrpieņemtajÄm morÄles un tikumÄ«bas normÄm. NecenzÄ“tu vÄrdu lietošana filmÄs[4] un datorspÄ“lÄ“s[5] ir reglamentÄ“ta ar Ministru kabineta noteikumiem, kÄ arÄ« to lietošana ir aizliegta sociÄlÄs korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s[6]. TÄdēļ ir rÅ«pÄ«gi jÄizvÄ“rtÄ“ katrs gadÄ«jums, kad mÄcÄ«bu procesÄ rodas nepieciešamÄ«ba lietot materiÄlus, kas satur lamuvÄrdus, vulgÄrismus u.c., iepriekš saskaņojot to ar nepilngadÄ«go bÄ“rnu vecÄkiem vai likumiskajiem pÄrstÄvjiem.
Lai noskaidrotu vecÄku viedokļus par radušos situÄciju, lamuvÄrdu lietošanu izglÄ«tÄ«bas procesÄ, vecÄku lomu un IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministres rÄ«cÄ«bu, biedrÄ«ba “AsociÄcija Ä¢imene” veica vecÄku aptauju, uzdodot trÄ«s jautÄjumus, un piedÄvÄ iepazÄ«ties ar vecÄku atbildÄ“m.
JautÄjums: Vai jums ir pieņemams, ka vispÄrizglÄ«tojošajÄs un profesionÄlajÄs skolÄs mÄcÄ«bu procesÄ tiek lietoti materiÄli, kuros ir atrodami lamuvÄrdi un rupjÄ«bas? KÄpÄ“c?
Atbildes:
Kaspars (36) un Inese (34) divu bÄ“rnu vecÄki:
NÄ“, mums tas nav pieņemams. Kad sižetu par šo dzejoli pÄrraidÄ«ja televÄ«zijÄ, tad vietÄs, kur bija jÄskan lamuvÄrdiem, skanÄ“ja "piiiii". KÄpÄ“c lai šÄdu ierobežojumu lietot lamuvÄrdus nebÅ«tu arÄ« skolÄs un kÄpÄ“c lai skolÄs kÄdam bÅ«tu tiesÄ«bas skaļi izrunÄt lamuvÄrdus. NevÄ“lamies, lai mÅ«su bÄ“rni augtu visatļautÄ«bas garÄ. PiemÄ“rs ar dzejoli var radÄ«t bÄ“rnos apziņu, ka noteiktÄs situÄcijÄs un pie noteiktiem apstÄkļiem robežas nedarbojas un kas vienÄ situÄcijÄ ir aizliegts, otrÄ ir atļauts utt., ka viss ir relatÄ«vs. Tad varbÅ«t arÄ« mÄkslas vÄrdÄ ir attaisnojama arÄ« vardarbÄ«ba vai kriminÄli sodÄma rÄ«cÄ«ba? Galvenais taÄu, lai bÅ«tu skandÄls un provokÄcija?! Noteikti esam pret rupjÄ«bu un lamuvÄrdu izmantošanu, jo absolÅ«ti nav skaidrs, ko labu tas bÄ“rniem var dot, tÄpat viņi lamuvÄrdus dzirdÄ“s ikdienÄ, kÄpÄ“c lai arÄ« skolÄ papildus tas tiktu mÄcÄ«bu saturÄ iekļauts kÄ kaut kas pozitÄ«vs vai zinÄmÄs situÄcijÄs atļauts.
Inese (31) divu bērnu mamma:
Man nav iebildumi, ka mÄcÄ«bu procesÄ tiek izmantots šÄda žanra dzejolis (uzsvars uz vÄrdu žanrs), tai pat laikÄ dzejolÄ« vÄrds "svÄ“tÄ«gi" liecina par to, ka šis garadarbs ir balstÄ«ts uz kÄdu pirmavotu (citÄts no BÄ«beles) un profesionÄlam pedagogam jÄapzinÄs, ka šÄds dzejolis var aizskart ticÄ«ga cilvÄ“ka jÅ«tas, un ka klasÄ“ var mÄcÄ«ties bÄ“rns, kas apmeklÄ“ svÄ“tdienas skolu vai nÄk no ticÄ«gas Ä£imenes, kurÄ nemÄca smieties/izsmiet otra ticÄ«bu vai jÅ«tas. Ja šis dzejolis tika izmantots, lai vidusskolas literatÅ«ras profila kursa audzÄ“knis iepazÄ«tos ar šÄdu žanra paraugu, tad tÄdu var izmantot (tai pat laikÄ ir tikpat uzskatÄma rakstura dzeja, kas neaizvaino ticÄ«gos), jo pirms tam šÄds skolÄ“ns bÅ«s iepazinies arÄ« ar citiem literatÅ«ras žanriem (šo saku no personÄ«gÄs pieredzes), tÄpÄ“c profilkursa bÄ“rniem bÅ«s savÄdÄka pieeja, veicot analÄ«zi. Ja šÄds dzejolis tiek izmantots vispÄrÄ«gajÄ kursÄ jeb parastajÄ literatÅ«ras stundÄ, tad neatbalstu šÄda parauga (jeb dzejoļa) izmantošanu, jo bÄ“rniem šajÄ vecumÄ nav tik nobriedusi psihe, lai viņš spÄ“tu distancÄ“ties no uzrakstÄ«tÄ, lai pilnvÄ“rtÄ«gi un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi tiktu veikta darba analÄ«ze. ŠÄda dzejoļa izmantošana veicina bÄ“rnos nihilisma sajÅ«tu. Ja skolotÄjs vÄ“lÄ“jÄs parÄdÄ«t, kÄ bÄ“rniem nevajadzÄ“tu izpausties mÄkslÄ. tad šo dzejoli varÄ“ja izmantot, lai gan neticu, ka skolotÄjs tÄ bija domÄjis. Tik pat labi zÄ«mÄ“šanas skolotÄjs var iedrošinÄt bÄ“rnu bÅ«t radošam un brÄ«vi izpaust sevi grafiti mÄkslÄ - tas vainagosies ar to, ka mÄjas un sÄ“tas bÅ«s apzÄ«mÄ“tas, jo tÄ ir (it kÄ) mÄksla...
ArtÅ«rs (43) un Violeta (38) trÄ«s bÄ“rnu vecÄki:
Nav pieņemams. SkolÄ ir jÄsniedz zinÄšanas un jÄpalÄ«dz tÄs apgÅ«t, jÄpalÄ«dz bÄ“rniem izaugt par tikumÄ«giem un atbildÄ«giem cilvÄ“kiem. AtbildÄ«giem kÄ par vÄrdiem, tÄ arÄ« par darbiem. Ä¢imene ir audzinÄšanas pamats, tomÄ“r skolÄ bÄ“rni sastopas lielÄkÄ skaitÄ, iet uz stundÄm pie skolotÄjiem, no kuriem gan viņi, gan vecÄki sagaida skološanu. Katra Ä£imene ir savÄdÄka, un bÄ“rni lamu vÄrdus un rupjÄ«bas var dzirdÄ“t arÄ« Ä£imenÄ“, pagalmÄ. TomÄ“r kÄdēļ bÄ“rniem, kas tos mÄjÄs nedzird, jo vecÄki tos nelieto, rupjÄ«bas un lamuvÄrdi bÅ«tu jÄdzird skolÄ no skolotÄjiem ? Tas tÄ nedrÄ«kst bÅ«t. Ja vidusskolÄ apskata tautas mantojumu un Dainu skapja nerÄtnÄs dainas, tad tas ir tÄds tautas mantojums - tautas folklora, patiesÄ dzÄ«ve toreiz, kad tÄs tika vÄktas – vÄ“sture. Tas, ko tauta runÄja un sacerÄ“ja, bet ko neskandinÄja DziesmusvÄ“tkos un publiski. Kad ir dzirdami lamu vÄrdi? Vispirms jau tad, kad ir pierasts tos lietot ikdienÄ. Tad, kad ir dusmas, kad gribas kÄdam nodarÄ«t pÄri, apsmiet, ņirgÄties, kad gribas kaut ko izdarÄ«t, bet var tikai skaļi kliegt un lamÄties – varbÅ«t palÄ«dzÄ“s. Bet kÄ tieši tie palÄ«dz? Atbildes nav. Katrs tÄ“tis un mamma grib, lai viņu bÄ“rni dzÄ«votu labÄk nekÄ viņi paši, jo mÄ“s saviem bÄ“rniem gÄdÄjam un vÄ“lam visu to labÄko. LamuvÄrdi šajÄ pÅ«riÅ†Ä neietilpst.
JautÄjums: KÄda ir vecÄku loma mÄcÄ«bu satura izvÄ“lÄ“ un pÄrraudzÄ«bÄ? Vai vecÄkiem bÅ«tu pilnÄ«bÄ jÄpaļaujas uz pedagogu profesionalitÄti un mÄcÄ«bu satura izvÄ“li?
Atbildes:
Kaspars (36) un Inese (34) divu bÄ“rnu vecÄki:
VecÄkiem jÄbÅ«t tiesÄ«bÄm ietekmÄ“t mÄcÄ«bu saturu un tiesÄ«bÄm celt trauksmi, ja mÄcÄ«bu saturÄ parÄdÄs lietas, kas vecÄku ieskatÄ var kaitÄ“t bÄ“rniem. Nevar, protams, bÅ«t situÄcija, kad vecÄki nesamÄ“rÄ«gi iejaucas profesionÄļu darbÄ, bet ja vecÄks redz potenciÄlu kaitÄ“jumu bÄ“rnam, viņam jÄbÅ«t ne tikai tiesÄ«bÄm, bet arÄ« pienÄkumam iejaukties un skaļi paust savu viedokli un šÄdu viedokli, ja tas ir pamatots, nevar neņemt vÄ“rÄ.
Inese (31) divu bērnu mamma:
LÄ«dzšinÄ“jÄ pieredze rÄda, ka vecÄkiem nav liela loma mÄcÄ«bu satura izvÄ“lÄ“ un pÄrraudzÄ«bÄ, kÄ IZM nolem, tÄ arÄ« skolÄs tas tiek ieviests. MÄcÄ«bu iestÄdÄ“s pastÄv iestÄdes padomes (ar vecÄku pÄrstÄvjiem), taÄu tai ir tikai rekomendÄ“joša loma, jo skolas vadÄ«ba var rÄ«koties, kÄ vÄ“las. VecÄkiem bÅ«tu jÄpaļaujas uz pedagoga profesionalitÄti, tai pat laikÄ, ka pedagogs/skolas vadÄ«ba vÄ“las mÄcÄ«bu procesÄ ieviest jauninÄjumus (kÄ šoreiz, it kÄ ejot lÄ«dzi laikam, jo mÅ«sdienu jaunatne saskaras ikdienÄ ar šÄdu leksiku), tad to vajadzÄ“ja izskatÄ«t iestÄdes padomÄ“, pajautÄjot vecÄku viedokli. Tad arÄ« vecÄkiem bÅ«tu izskaidrota šÄda darba izmantošana mÄcÄ«bu procesÄ un mÄ“rÄ·is, ko plÄnots ar to sasniegt.
ArtÅ«rs (43) un Violeta (38) trÄ«s bÄ“rnu vecÄki:
VecÄki nav kontrolÄ“jošÄs institÅ«cijas – vienkÄrši nepietiks laika. Nevar izbÄ“gt no skolotÄju patvaļas. To nevar 100% preventÄ«vi novÄ“rst. Ir jÄreaģē uz jau notikušiem incidentiem. VecÄkiem, kuri paši dienas laikÄ ir aizņemti savÄ darbÄ, nav iespÄ“jas sekot skolotÄju - profesionÄļu sniegumam, kontrolÄ“t tos. Tam ir skolas vadÄ«ba, padomes, kurÄs arÄ« piedalÄs vecÄki. Redzu to kÄ vienu no iespÄ“jÄm iekšÄ skolÄ ietekmÄ“t procesus no vecÄku puses. Ir arÄ« vecÄku sapulces, kuras ir jÄapmeklÄ“, ja ir vÄ“lÄ“šanÄs uzzinÄt, kas notiek skolÄ. Noteikti varam ieskatÄ«ties bÄ“rnu mÄcÄ«bu grÄmatÄs un pierakstos, lai uzzinÄtu, ko bÄ“rns mÄcÄs skolÄ. Tam vecÄkiem pašiem ir jÄatrod laiks, ja vien iztikas pelnÄ«šana Ärpus mÄjas nav atņēmusi pÄ“dÄ“jos spÄ“kus.
JautÄjums: IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministre M.Seile nav iebildusi pret šÄda dzejoļa lietošanu skolÄ, vien norÄdÄ«jusi, ka "Ir pagÄjis tas laiks, kad visÄ valstÄ« bija viena mÄcÄ«bu grÄmata, kurÄ katrs vÄrds bija cenzÅ«ras pÄrbaudÄ«ts un neskaitÄmÄs institÅ«cijÄs saskaņots. Ir labi, ka šis laiks ir pagÄtnÄ“." http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1340-macibu-lidzeklu-izvele-ir-pedagoga-profesionala-atbildiba KÄ jÅ«s vÄ“rtÄ“jat ministres M.Seiles rÄ«cÄ«bu dotajÄ gadÄ«jumÄ? Vai ministre ir rÄ«kojusies atbildÄ«gi, nepievÄ“ršot uzmanÄ«bu lamuvÄrdu un rupjÄ«bu lietošanai mÄcÄ«bu procesÄ un pat atbalstot to?
Atbildes:
Kaspars (36) un Inese (34) divu bÄ“rnu vecÄki:
Ministres arguments par cenzÅ«ru ir diezgan vÄjš. Tad jau televÄ«zijÄ skanošie "piii" arÄ« ir cenzÅ«ra. IespÄ“jams, ka ministrei pašai nav skaidra viedokļa par tikumÄ«bas jautÄjumu un tÄpÄ“c ir šÄda "muļļĚanÄs" aiz bailÄ“m kļūt nemodernai, nepopulÄrai un vecmodÄ«gai. Ministrei pirmajai bÅ«tu jÄspÄ“j identificÄ“t situÄcijas no "tikumÄ«bas" viedokļa un šÄdÄ situÄcijÄ bÅ«tu jÄreaģē. Ja runa bÅ«tu par augstskolu studentiem, kur studÄ“ pilngadÄ«gas un zinÄmu briedumu sasniegušas personas, tad situÄcija ir savÄdÄka un studiju vai pÄ“tnieciskiem mÄ“rÄ·iem varÄ“tu arÄ« izmantot šÄdus "gara darbus", kas satur arÄ« necenzÄ“tu leksiku, bet darbÄ ar nepilngadÄ«giem jauniešiem nedomÄjam, ka tas var dot kÄdu labumu.
Inese (31) divu bērnu mamma:
Atbalstu, ka vairs nav tik liela cenzÅ«ra, taÄu savÄ ziÅ†Ä esam iebraukuši otrÄ grÄvÄ« - katrs mÄca, ko vÄ“las. Un paši skolotÄji ir apjukuši, kuru mÄcÄ«bu grÄmatu izmantot, lai sagatavotu bÄ“rnus gala pÄrbaudÄ«jumiem. Man šÄ·iet, ka nemitÄ«ga jaunu mÄcÄ«bu materiÄlu štancÄ“šana pÄraugusi tÄ«ri labÄ un ienesÄ«gÄ biznesÄ (kam? gan jau paši zina...) Man nav iebildumu, ka bÄ“rniem kÄ slikts mÄkslas paraugs tiek parÄdÄ«ts šÄda veida dzejolis (šoreiz gan tÄ noteikti nebija), jo ar bÄ“rniem nevajag baidÄ«ties runÄt atklÄti arÄ« par tÄ“mÄm, par kurÄm mÅ«su skolas laikÄ nemaz nerunÄja (lÄ«dzÄ«gi kÄ par seksu u.tml.), taÄu jebkam ir ROBEŽAS, un šoreiz klaji tika pÄrkÄptas robežas attiecÄ«bÄ uz to, kas svÄ“ts ir ticÄ«gam cilvÄ“kam. Ja ministre un šÄ« konkrÄ“tÄ pedagoÄ£e katru rÄ«tu, izejot no mÄjas durvÄ«m, uz sava paklÄjiņa ieraudzÄ«tu kaimiņa suņa kaku, kÄpÄ“c tad viņai bÅ«tu iebildumi (domÄju, ka bÅ«tu iebildumi)! Bet par ko izteikt iebildumu, ja kaimiņš uzskatÄ«s, ka viņa suns rada mÄkslas darbu?! ProblÄ“ma ir tÄ, ka mÅ«sdienu sabiedrÄ«bÄ Ä¼oti pazudušas robežas, pazudusi cieņa pret otru cilvÄ“ku. Un par cieņu pret sevi mÄ“s atceramies tikai tad, kad personÄ«gi jÅ«tamies aizskarti... Ministrei un konkrÄ“tajai skolotÄjai jÄzina, ka skolotÄja viena no misijÄm ir saliedÄ“t klasi, skolotÄjam klasÄ“ jÄbÅ«t bÄ“rna uzticÄ«bas personai, nevis jÄnodarbojas ar savu ambÄ«ciju realizÄ“šanu. Vai šÄ« pedagoÄ£e padomÄja, kÄ jÅ«tas bÄ“rns-kristietis, kad šÄds "dzejnieks", kuram pašam, iespÄ“jams, bÄ“rnÄ«bÄ ir bijušas problÄ“mas, tagad ar savu "garadarbu" pasmejas par otra ticÄ«bu?! VarbÅ«t tad lai ministre arÄ« pÄrstÄj stÄstÄ«t, cik svarÄ«ga ir skolas un vecÄku sadarbÄ«ba, ja atbalsta šÄdu neprofesionÄlu pedagoga pieeju, izvÄ“loties mÄcÄ«bu saturu? Vai viņa ir padomÄjusi, kÄ jÅ«tas ticÄ«gie vecÄki? Vai viņi var bÅ«t motivÄ“ti sadarboties ar skolu?! DomÄju, ka ne...
ArtÅ«rs (43) un Violeta (38) trÄ«s bÄ“rnu vecÄki:
Ministre ir persona, kuras pÄrvaldÄ«bÄ ir visa izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma, un kuras politiskos lÄ“mumus atbilstošajÄ ministrijÄ Ä«steno valsts sekretÄrs. Viņas viedoklis ir svarÄ«gs kaut vai tÄdēļ, ka raksturo viņu pašu – ko viņa domÄ, kÄ uztver notiekošo, ko uzskata par pieņemamu, un ko nÄ“. Tas ietekmÄ“ notikumus visÄ izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mÄ. Zivis pÅ«stot no galvas. TurklÄt pašas to noteikti vairs nejÅ«t. PÄ“c galvas pÅ«st arÄ« pÄrÄ“jais Ä·ermenis.
[1] Rakstnieku savienÄ«ba aicina tikumisko audzinÄšanu nepÄrvÄ“rst par mÄkslas darbu kropļošanu. Diena, 06.10.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/kd/literatura/rakstnieku-savieniba-aicina-tikumisko-audzinasanu-neparverst-par-makslas-darbu-kroplosanu-14114488
[2] ZÄ“gners H. E. 'Dzejnieks var lietot visus vÄrdus, ko vien grib'. Autore un citi literÄti par sašutumu radÄ«jušo dzejoli 'SvÄ“tÄ«gi'. Delfi, 29.09.2015. Pieejams: http://www.delfi.lv/kultura/news/books/dzejnieks-var-lietot-visus-vardus-ko-vien-grib-autore-un-citi-literati-par-sasutumu-radijuso-dzejoli-svetigi.d?id=46522811
[3] Ušakovs, iebilstot pret rupjiem vÄrdiem dzejÄ, uzdod pÄrbaudÄ«t mÄcÄ«bu programmas RÄ«gÄ. Diena, 30.09.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/latvija/zinas/usakovs-iebilstot-pret-rupjiem-vardiem-dzeja-uzdod-parbaudit-macibu-programmas-riga-14113745
[4] Ministru kabineta 29.06.2010. noteikumi Nr.587 “Filmu klasifikÄcijas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/213315-filmu-klasifikacijas-noteikumi
[5] Ministru kabineta 06.06.2006. noteikumi Nr.452 “Datorspēļu izplatÄ«šanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/137101-datorspelu-izplatisanas-noteikumi
[6] Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr.88 “SociÄlÄs korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestÄdes iekšÄ“jÄs kÄrtÄ«bas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=225269&version_date=07.02.2011