Iesaki rakstu:

Latvijas autoru, mÅ«zikas izpildÄ«tāju un producentu organizācijas ir gandarÄ«tas par LR KultÅ«ras ministrijas (KM) virzÄ«tajām izmaiņām LR Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumos nr. 321 "Noteikumi par tukšo materiālo nesÄ“ju un reproducÄ“šanai izmantojamo iekārtu atlÄ«dzÄ«bas lielumu un tās iekasÄ“šanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtÄ«bu" jeb, izsakoties sabiedrÄ«bai plašÄk zināmā terminoloÄ£ijā, noteikumos par t.s. datu nesÄ“ju atlÄ«dzÄ«bu (DNA).

KM valdÄ«bā virzÄ«tie grozÄ«jumi paredz atjaunināt sarakstu, kurā iekļaujami vai, tieši otrādi, svÄ«trojami datu nesÄ“ji, kuriem tiek piemÄ“rota DNA. Jaunie grozÄ«jumi MK noteikumos paredz, ka Latvijā DNA tiks piemÄ“rota pieciem datu nesÄ“jiem: personālajiem datoriem, datoru ārÄ“jiem un iekšÄ“jiem cietajiem diskiem, datoru cietajiem diskiem, zibatmiņām (USB) un viedtālruņiem. Sarakstā klāt nākuši viedtālruņi un datoru ārÄ“jie, iekšÄ“jie cietie diski, bet no saraksta svÄ«trotas DVD un CD matricas.

Diemžēl KM virzÄ«tie grozÄ«jumi izsaukuši visai plašu un acÄ«mredzami organizÄ“tu kampaņu plašsaziņas lÄ«dzekļos un sociālajos tÄ«klos, arÄ« aktÄ«vu lobÄ“šanu atbildÄ«gajās ministrijās. Ir izplatÄ«ta ne tikai neprecÄ«za, bet pat nepatiesa informācija, un tiražēti viedokļi, kas sniedz visai attālu priekšstatu par DNA jÄ“gu un greizi atspoguļo citu Eiropas SavienÄ«bas valstu pieredzi šajā jautājumā.

Īpaša uzmanÄ«ba tiek pievÄ“rsta tieši viedtālruņu iekļaušanai sarakstā, kas liek domāt, ka DNA piemÄ“rošanai viedtālruņiem vissÄ«vāk pretojas tieši lielie mobilo telefonu tirgotāji, nevis sabiedrÄ«ba kopumā. Tādēļ vÄ“lamies paust arÄ« autoru, mÅ«zikas izpildÄ«tāju, aktieru, filmu un mÅ«zikas producentu viedokli par DNA un tās piemÄ“rošanas mehānismiem.

Pirmkārt, datu nesÄ“ju atlÄ«dzÄ«ba nav ne jauns nodoklis, ne nodeva, bet gan tieša atlÄ«dzÄ«ba autoriem, izpildÄ«tājiem un producentiem par mÅ«su darbu vai izpildÄ«juma kopÄ“šanu ierÄ«cÄ“s, kas pieļauj kopÄ“šanas funkciju. JāpiezÄ«mÄ“, ka DNA tiek piemÄ“rota tikai vienu reizi, tāpÄ“c nav taisnÄ«ba, ka tagad tiks ieviesta kāda regulāra un ik mÄ“nesi vai gadu maksājama nodeva.

DNA maksā ražotāji un importÄ“tāji (respektÄ«vi, pamatā lielie tirgotāji), ievedot ierÄ«ci Latvijā, tādÄ“jādi gala lietotājam - jebkuram no mums - dodot legālas tiesÄ«bas savās iekārtās kopÄ“t aizsargātus un legāli iegādātus autordarbus personÄ«gai lietošanai.

Otrkārt, DNA nav nekas unikāls un tikai Latvijai raksturÄ«gs. Latvijā DNA pastāv jau kopš 2002.gada, bet 2012.gadā valdÄ«bai ar Satversmes tiesas lÄ“mumu tika uzlikts par pienākumu regulāri atjaunot iekārtu sarakstu, ņemot vÄ“rā tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu un sabiedrÄ«bas paradumus autordarbu lietošanā. Jāpiebilst, ka Latvijā kopš 2012.gada šis ir pirmais gadÄ«jums, kad saraksts tiek atjaunots.

Treškārt, DNA diskusijās plašsaziņas lÄ«dzekļos un sabiedrÄ«bā tiek saprasta kā atlÄ«dzÄ«ba, kas attiecas tikai uz mÅ«ziÄ·iem. Taču DNA saņem visi autori - mÅ«ziÄ·i, rakstnieki, fotogrāfi, aktieri, kino un video autori, mÅ«zikas un filmu producenti. DNA ir ļoti bÅ«tiska šo visu minÄ“to autoru kopÄ“jās atlÄ«dzÄ«bas daļa.

Ceturtkārt, šÄda - nelielas atlÄ«dzÄ«bas par tukšajiem datu nesÄ“jiem - iekasÄ“šanas kārtÄ«ba pastāv 22 Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstÄ«s, no kurām tikai Latvijā un Bulgārijā sarakstā vÄ“l nav iekļauti viedtālruņi. ŠÄda atlÄ«dzÄ«bas aprÄ“Ä·ināšanas un piemÄ“rošanas metodika ES tapusi ilgās diskusijās un pieņemta kā vistaisnÄ«gākā jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, bet Latvijā ieviesta no 2002.gada. Šajās diskusijās ES ņēma vÄ“rā vairākus bÅ«tiskus argumentus.

DNA pamatā ir apsvÄ“rumi, kas jāievÄ“ro gan lietotāju, gan autoru un izpildÄ«tāju interesÄ“s. Å…emot vÄ“rā, ka ir neiespÄ“jami izsekot, ko dara katrs ierÄ«ces lietotājs (t.sk., kopÄ“ autordarbus), ir vispārÄ“ji pieņemts kompromisa risinājums - ievÄ“rojot lietotāju intereses, tiek piemÄ“rota NELIELA maksa par katru ierÄ«ci, tai pat laikā ievÄ“rojot autoru un izpildÄ«tāju tiesÄ«bas saņemt atlÄ«dzÄ«bu par savu darbu. Tā ir gadu desmitiem pārbaudÄ«ta un ierasta prakse, nevis kāds Ä«pašs tieši Latvijā veikts "uzlabojums".

Piektkārt, nevietā ir DNA diskusijās plašsaziņas lÄ«dzekļos bieži pieminÄ“tie piemÄ“ri par DNA apmaksu no valsts budžeta vai kopÄ“šanas aizliegšanu. Valsts DNA apmaksā tikai Somijā, bet kopÄ“šana ir aizliegta tikai Īrijā (tur tā ir sodāma). Turklāt, pieturoties pie oponentu paustās loÄ£ikas "kāpÄ“c visiem jāmaksā par tiem, kas kopÄ“", valsts budžeta iesaiste DNA apmaksā bÅ«tu vÄ“l neloÄ£iskāka, jo tad maksātu ne tikai tie, kas lieto kādu ierÄ«ci, bet pilnÄ«gi visi valsts iedzÄ«votāji. DNA vispār netiek aprÄ“Ä·ināta tikai trijās ES dalÄ«bvalstÄ«s - Maltā un Kiprā (kas zināmas kā valstis, kurās ir ļoti populāra dažāda veida "optimizācija"), arÄ« Luksemburgā.

Sestkārt, Latvijā piemērotā DNA ir viena no zemākajām visā ES. Viedtālruņiem maksa ir plānota vien EUR 1,50 apmērā, kamēr, piemēram, Igaunijā tā ir no 3 līdz 8 eiro (atkarībā no viedtālruņa atmiņas ietilpības), bet Lietuvā - vidēji - EUR 4,30. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijas sarakstā iekļauto iekārtu un ierīču daudzums tāpat ir viens no mazākajiem Eiropā. Atkal - salīdzinājumā ar kaimiņiem - Latvijā tie ir tikai pieci datu nesēji, kamēr Igaunijā - 18, bet Lietuvā - pat 32.

Visbeidzot, lielākās diskusijas izraisÄ«jis "arguments", ka šÄdas DNA piemÄ“rošanas dēļ kāps viedtālruņu cena gala lietotājam - respektÄ«vi, "ierindas" pircÄ“jam. Taču tā nav tiesa - arguments ir demagoÄ£isks. Ražotāji tāpat ir noteikuši augstāko iespÄ“jamo mazumtirdzniecÄ«bas cenu tirgotājam (bet mÅ«su mazumtirdzniecÄ«bas cenas lielākoties ir ļoti pietuvinātas ražotāju noteiktajam maksimumam, tādēļ - kā tiek apgalvots - "pielikt" DNA maksājumu gala pircÄ“jam nemaz nav iespÄ“jams, bet runa ir tikai par lielo kompāniju peļņas daļas samazināšanos).

Tāpat - DNA veido vien absolÅ«ti nelielu daļu no cenas (piemÄ“ram, 500 eiro vÄ“rtam viedtālrunim paredzÄ“ta DNA veido vien 0,3% no cenas). Tādēļ varam izteikt pieņēmumu, ka pretdarbÄ«ba DNA piemÄ“rošanai ir saistÄ«ta tikai ar lielo kompāniju interesÄ“m un peļņu. Tāpat nepatiess ir medijos tiražētais apgalvojums, ka DNA dēļ mÅ«su tirgotāji un importÄ“tāji zaudÄ“s "konkurences cīņā" ar ārvalstu tirgotājiem. Tā nav taisnÄ«ba, jo, kā jau minÄ“ts, DNA viedtālruņiem ir piemÄ“rota gandrÄ«z visās ES valstÄ«s.

Tas, ko redzam medijos kā galveno argumentu, ir - kāpÄ“c mums jāmaksā autoriem? Netiek apšaubÄ«ts, ka par darbu jāmaksā, piemÄ“ram, mÄ“beļu vai pārtikas ražotājiem, jāmaksā par konsultācijām advokātiem, bet autoru, mÅ«zikas izpildÄ«tāju un producentu vÄ“lme pÄ“c taisnÄ«gas atlÄ«dzÄ«bas par mÅ«su darbu lietošanu ir kaut kas nevajadzÄ«gs. Tā nav un nevar bÅ«t taisnÄ«ga attieksme pret katra cilvÄ“ka darbu un tiesÄ«bām par to saņemt taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu.

* Latvijas Pašnodarbināto mÅ«ziÄ·u biedrÄ«bas vārdā

Kaspars ZemÄ«tis, valdes priekšsÄ“dÄ“tājs

Biedrības "Latvijas Producentu savienība" vārdā

Juris Millers, valdes priekšsÄ“dÄ“tājs

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības vārdā (LaIPA)

Rūdolfs Budze, LaIPA padomes pārstāvis

Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) vārdā

Elita MÄ«lgrāve, LaMPA valdes priekšsÄ“dÄ“tājs

AutortiesÄ«bu un komunicÄ“šanās konsultāciju aÄ£entÅ«ras / Latvijas Autoru apvienÄ«bas vārdā Kārlis Kazāks, AKKA/LAA prezidents

"Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports" vārdā

Agnese Cimuška, izpilddirektore

Biedrības "Latvijas Rokmūzikas asociācija" vārdā

UÄ£is GlāzÄ«tis, valdes priekšsÄ“dÄ“tājs

Latvijas Profesionālo aktieru apvienības (LaPAA) vārdā

Jānus Johansons, LaPAA valdes loceklis

Biedrības "Latvijas Kinoproducentu asociācija" vārdā

Kārlis Rudzītis