Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā „elektroniskā draudzība” neesot uzskatāma par „ģimenes draugu” attiecībām, Administratīvās rajona tiesas tiesnese Daiga Lubāne atteikusies pieņemt noraidījumu lietā, kur vienu no pusēm – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārstāv viņas bijusī kolēģe Agnese Gudele-Krongorne (attēlā). Pieteicēji bija atklājuši, ka sociālajos tīklos tiesnesi un VID pārstāvi vieno draudzības saites, taču Lubānei tas, kā liecina Pietiek rīcībā esošais tiesneses nepārsūdzamais lēmums, nav šķitis šķērslis, lai viņa turpinātu lietas izskatīšanu.

Administratīvajā rajona tiesā izskatāmā lieta ir AS Redīss Tomāts Sīpols prasība atcelt uzņēmumam nelabvēlīgu VID lēmumu, un tiesnese Lubāne jau bija sākusi to izskatīt, neuzskatot, ka pastāvētu kādi apstākļi, kuru dēļ viņa nebūtu tiesīga piedalīties lietas izskatīšanā vai kuri viņai būtu jādara zināmi prāvas dalībniekiem.

Taču jau lietas izskatīšanas gaitā prasītāji bija noskaidrojuši, ka tiesnese Lubāne no 2009. gada un līdz pat 2013. gada 27. janvārim bijusi Valsts ieņēmumu dienesta Tiesā izskatāmo lietu nodaļas vadītāja. Turklāt arī VID pārstāve tagad Lubānes izskatāmajā lietā Agnese Gudele-Krongorne šajā pašā laikā strādājusi tieši šajā VID nodaļā un tieši Lubānes pakļautībā. Abas viņas šajā nodaļā bija strādājušas kopā aptuveni četrus gadus.

Tāpat prasītāji bija noskaidrojuši, ka arī pēc kopējā darba beigām Valsts ieņēmumu dienestā tiesnese un VID darbiniece saglabājušas draudzīgas attiecības. „Portālā Facebook.com tiesnese un VID pārstāve ir „draugi”. Arī tiesneses Daigas Lubānes vīrs Imants Lubāns ir VID pārstāves Agneses Gudeles-Krongornes „draugs” portālā Facebook.com. Sociālajā portālā draugiem.lv, kur tiesnese Daiga Lubāne reģistrējusies kā „Daiga ex Krūmiņa” redzam, ka tiesneses draugu lokā ir Agnese Gudele,” bija konstatējuši prasītāji.

To apliecina arī Pietiek šodien publicētās izdrukas no sociālo tīklu profiliem. „Tādējādi secināms, ka starp VID pārstāvi un tiesnesi pastāv cieša draudzība - tiesnese un VID pārstāv ir ne tikai bijušās kolēģes, bet uztur „ģimenes draugu” attiecības, uz ko norāda fakts, ka tiesneses vīrs ir VID pārstāves „draugu” lokā,” – šādi prasītāji pamatoja noraidījumu tiesnesei.

Noraidījumā bija minētas arī atsauces uz Latvijas tiesnešu ētikas kodeksu, kurā cita starpā noteikts arī - nedrīkst pieļaut, ka rodas iespaids, it kā kāda persona atrodas īpašā stāvoklī, kas ļautu ietekmēt tiesnesi. Tāpat bija pieminēts arī Tiesnešu ētikas komisijas 2010. gada skaidrojums „Par tiesnesi kā sociālā tīkla draugiem.lv un citu līdzīgu sociālo tīklu lietotāju”:

„Tiesnesim kā portāla lietotājam ir pilnībā jāapzinās savā personiskajā profilā apstiprināto draudzību publiskums un tas vērtējums, kas var rasties neatkarīgam (saprātīgam) novērotājam (vērtētājam) par tiesneša spēju objektīvi veikt savus tiešos pienākumus attiecībā uz šādā draudzībā iesaistītajām personām.

Ētikas komisijas ieskatā, būtu ieteicams izvairīties no tādas draudzības, kas aprobežojas tikai ar uzaicinājuma apstiprināšanu (draudzībai nav personiska rakstura), īpaši tajos gadījumos, kad, pildot amata pienākumus (piemēram, šī persona ir advokāts, prokurors, cits paredzams lietas dalībnieks), var nākties sastapties ar personu, kuras virtuālā draudzība tiek apstiprināta.

Jo gadījumā, kad virtuāli apstiprinātajai draudzībai nav personiska rakstura un tiesnesis neizjūt personiskus šķēršļus amata pienākumu pildīšanai, vērotājam no malas tomēr var būt šaubas par tiesneša neatkarību un objektivitāti. Ja tiesnesis nolemj uzturēt virtuālo draudzību, vēlams, izskaidrojot procesa dalībniekiem tiesības pieteikt noraidījumu, darīt zināmu šo faktu pārējiem lietas dalībniekiem.

Savukārt, ja draudzībai ir tuvs un personisku attiecību raksturs, tad tā ir katra paša izvēle, vai to darīt zināmu sociālajā tīmeklī. Šādā gadījumā, ne tikai pamatojoties uz ētikas, bet arī normatīvo aktu regulējumu, tiesnesim savu tiešo pienākumu veikšanā attiecībā uz draugu būtu sevi jāatstata.”

„Konkrētajā gadījumā šaubas par tiesneses Daigas Lubānes objektivitāti pastiprina fakts, ka, uzsākot lietas skatīšanu, tiesnese nevis informēja par šo ciešo draudzību ar VID pārstāvi, bet gan rīkojās gluži pretēji - radīja pieteicējam un tā pārstāvjiem iespaidu, ka nepastāv nekāda saikne starp tiesnesi un VID pārstāvi. Šāda rīcība ir ne tikai neētiska, bet rada pamatu arī jautājumam - kādēļ tiesnesei šis fakts bija jāslēpj?” noraidījumā norādīja tā pieteicēji.

Taču, neraugoties uz šiem argumentiem, tiesnese Lubāne ar nepārsūdzamu lēmumu (tā kopiju tāpat publicējam pilnā apmērā) viņai izteikto noraidījumu ir noraidījusi.

Saskaņā ar viņas lēmumā aprakstīto pārliecību „pats par sevi arguments par tiesneses kādreizējām darba tiesiskajām attiecībām ar atbildētājas pusē pieaicināto iestādi nerada šaubas par viņas objektivitāti, izskatot lietu, kurā kā lietas dalībnieks piedalās Valsts ieņēmumu dienests”.

To, ka tagadējā VID pārstāve ir bijusi viņas tuva kolēģe un strādājusi ar tagadējo tiesnesi vienā nodaļā, tiesnese Lubāne pat nepiemin, tā vietā norādot, ka izskatāmā lieta saistīta ar VID ģenerāldirektores lēmumu, „kura sagatavošanā, parakstīšanā un saskaņošanā tiesnese D.Lubāne nav piedalījusies”.

Tāpat „apstāklis, ka persona pirms apstiprināšanas tiesneša amatā ieņēmusi amatu valsts pārvaldē, pats par sevi neliecina, ka tiesnesis nav spējīgs objektīvi lemt par valsts pārvaldes vai konkrētās valsts pārvaldes iestādes lēmumiem. Pretējā gadījumā neviens civildienesta ierēdnis nevarētu kļūt par administratīvās tiesas, kuras kompetencē ir veikt kontroli pār valsts pārvaldes rīcību, tiesnesi”.

Savukārt „abu personu starpā elektroniskā veidā apstiprināta „draudzību” pieteicējas norādītajos sociālajos tīklos automātiski nenozīmē, ka personu starpā pastāv „ģimenes draugu” attiecības, kas varētu būt pamats šaubām par tiesneses objektivitāti un neitralitāti lietas izskatīšanā”.

Tiesneses Lubānes ieskatā no pieteicēju citētā Tiesnešu ētikas komisija 2010.gada 8.oktobra skaidrojuma viņai saistošs esot tikai tajā norādītais, ka „tiesnesis var komunicēt sociālajos tīklos, ja attiecīgais komunikācijas veids nemazina cieņu pret tiesu vai liktu apšaubīt tiesneša spēju neatkarīgi un objektīvi pildīt savus tiesneša pienākumus”.

Noraidījuma pieteicēji arī neesot norādījuši uz apstākļiem, kas tiesneses Lubānes ieskatā liecinātu, ka tiesneša komunikācija sociālajos tīklos ar atbildētāja pārstāvi liktu apšaubīt tiesneša spēju neatkarīgi un objektīvi pildīt savus tiesneša pienākumus. Tāpēc arī noraidījums, kā uzskatījusi Lubāne, esot noraidāms.

Savukārt to, kādu iemeslu dēļ Lubāne pirms lietas izskatīšanas sākuma nav informējusi par savu „elektronisko draudzību” ar VID pārstāvi, tiesnese lēmumā nav pat pieminējusi.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0