Iesaki rakstu:

RÄ«gas rajona administratÄ«vā tiesa nospriedusi, ka invalÄ«dam, kurš pārsÅ«dzÄ“jis saistÄ«bā ar invaliditātes un kopšanas pabalstu pieņemtos VeselÄ«bas un darbnespÄ“jas ekspertÄ«zes ārstu valsts komisijas (VDEAK) lÄ“mumus, tiesa atteikusi piešÄ·irt valsts apmaksātu advokātu, jo lieta esot pārāk vienkārša. Neskatoties uz to, ka invalÄ«dam ir piešÄ·irts trÅ«cÄ«gas personas statuss, viņam vai nu jāaizņemas nauda savu interešu aizstāvÄ«bai, vai pašam jākļūst par juristu, lai varÄ“tu tiesā iesniegt visiem regulÄ“jumiem atbilstošu pieteikumu.

Andris Kozulis ir otrās grupas invalÄ«ds, kuram invaliditāte noteikta jau 2013.gadā, taču tikai sešus gadus vÄ“lāk viņš uzzinājis, ka viņam pienākas arÄ« kopšanas pabalsts, bet VDEAK tādu nav piešÄ·Ä«ris. Kad viņš vÄ“rsies tiesā ar vÄ“lmi apstrÄ«dÄ“t šo lÄ“mumu, lÅ«dzot arÄ« nodrošināt valsts apmaksātu advokātu, kas viņam kā trÅ«cÄ«gai personai pienākas no valsts, tiesa atteikusi, jo lieta esot pārāk vienkārša un viņam pašam pa spÄ“kam esot ievÄ“rot termiņus un laikus iesniegt prasÄ«bu tiesā.

TomÄ“r pierādÄ«t, ka tikai pÄ“c sešiem gadiem uzzinājis, ka pienākas arÄ« kopšanas pabalsts, cilvÄ“kam bez juridisko nianšu pārzināšanas ir sarežģīti.

A. Kozulis konstatÄ“jis pretrunas normatÄ«vajos aktos. Kopšanas pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu pienākas personai ar smagu invaliditāti, kas atbilst otrās invaliditātes grupai. Tā kā A. Kozulim ir piešÄ·irta otrā invaliditātes grupa, viņš ir pārliecināts, ka viņam šis pabalsts pienākas. TomÄ“r Ministru kabineta noteikumos “PrognozÄ“jamas invaliditātes, invaliditātes un darbspÄ“ju zaudÄ“juma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” noteikts, ka šis pabalsts pienākas tikai 1.grupas invalÄ«diem, proti, cilvÄ“kiem ar ļoti smagu invaliditāti.

Tādēļ A. Kozulis vÄ“rsās tiesā, jo pÄ“c tam, kad VDEAK atteicās viņam piešÄ·irt pabalstu, jo bija beidzies lÄ“muma apstrÄ«dÄ“šanas termiņš, tomÄ“r uzskatÄ«ja, ka viņam pienākas viss paredzÄ“tais pabalsts.

Diemžēl juridiski pareizi noformulÄ“t, kādēļ viņš sešus gadus nav zinājis par to, ka viņam pienākas pabalsts, A. Kozulim nebija pa spÄ“kam. Tādēļ viņš lÅ«dza nodrošināt valsts apmaksātu advokātu. Taču tiesa nolÄ“ma, ka jautājums par termiņu ievÄ“rošanu ir pārāk vienkāršs, lai tam tÄ“rÄ“tu valsts apmaksāta advokāta laiku.

“No AdministratÄ«vā procesa likumā ietvertā objektÄ«vās izmeklÄ“šanas principa izriet tiesas pienākums lietas ietvaros noskaidrot objektÄ«vo patiesÄ«bu un nodrošināt pierādÄ«jumu pietiekamÄ«bu. Šis princips samazina nepieciešamÄ«bu pÄ“c juridiskajiem pakalpojumiem un personai arÄ« bez speciālajām juridiskajām zināšanām nav šÄ·Ä“ršÄ¼u, lai realizÄ“tu savas tiesÄ«bas. ArÄ« šajā gadÄ«jumā tiesa pati ir pieprasÄ«jusi no iestādes nepieciešamos dokumentus, lai izlemtu pieteikuma virzÄ«bu.

TādÄ“jādi nav saskatāma lietas sarežģītÄ«ba, kas prasÄ«tu pieteicÄ“ja padziļinātas juridiskas zināšanas, tiesÄ«bu normu pārzināšanu un dziļāku tiesiskās situācijas analÄ«zi, lai pieteicÄ“js varÄ“tu pilnvÄ“rtÄ«gi realizÄ“t savu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu. Lai izvairÄ«tos no lÄ«dzÄ«gām situācijām nākotnÄ“, pieteicÄ“jam ir ieteicams ievÄ“rot administratÄ«vajos aktos (komisijas lÄ“mumu nobeigumu daļā) norādÄ«to apstrÄ«dÄ“šanas un pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«bu, tai skaitā termiņus,” bezkaislÄ«gi norāda tiesa, atsakot valsts apmaksāt advokāta piešÄ·iršanu.

A. Kozulis vÄ“lÄ“jās saņemt neizmaksāto pabalstu par visu periodu, kurā viņam tas bija liegts, jeb 19 962 eiro, kā arÄ« desmit tÅ«kstošu eiro nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu.