Tiesa atzÄ«st: uzņēmÄ“ji DzenÄ«tis un Lazdiņš mecenÄtus Teterevus nav apkrÄpuÅ¡i
Lato Lapsa · 16.04.2019. · Komentāri (0)Ar attaisnojošu spriedumu pirmdien beidzÄs kriminÄllieta, kuru pirms Äetriem gadiem sÄka izskatÄ«t RÄ«gas Centra rajona tiesa. Nu tÄ izspriedusi, ka ne bijušais JÅ«rmalas pilsÄ“tas domes deputÄts MÄris DzenÄ«tis (attÄ“lÄ), ne uzņēmÄ“js Gints Lazdiņš nav vainojami krÄpšanÄ lielÄ apmÄ“rÄ, kÄ to mÄ“Ä£inÄja pierÄdÄ«t pretÄ“jÄs puses – tradicionÄli par mecenÄtiem dÄ“vÄ“to Borisa un InÄras Teterevu advokÄts Romualds VonsoviÄs.
Gan M. DzenÄ«tis, gan G. Lazdiņš, gan arÄ« mazÄkpazÄ«stamais Kristaps Grantskalns bija apsÅ«dzÄ“ti pÄ“c KriminÄllikuma 177.panta trešÄs daļas – par krÄpšanu lielÄ apmÄ“rÄ vai gadÄ«jumÄ, ja to izdarÄ«jusi organizÄ“ta grupa, par ko var sodÄ«t ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu lÄ«dz pat desmit gadiem.
ŠÄ« lieta savulaik sÄkÄs kÄ B. Tetereva civiltiesisks strÄ«ds ar vairÄkiem uzņēmumiem par iespaidÄ«ga apmÄ“ra – vairÄk nekÄ 50 miljonu eiro – pirkuma lÄ«gumu. Šo summu bija paredzÄ“ts maksÄt par JÅ«rmalas nekustamajiem Ä«pašumiem, uz kuriem tika plÄnots attÄ«stÄ«t vissezonas slÄ“pošanas trases projektu „KÄpa”.
TaÄu tad B. Teterevs anulÄ“ja visas pilnvaras personai, kas uz to pamata šo lÄ«gumu bija noslÄ“gusi, un vÄ“rsÄs tiesÄ pret trim uzņēmumiem ar prasÄ«bu atzÄ«t šo pirkuma lÄ«gumu par spÄ“kÄ neesošu. Šo tiesvedÄ«bu, pusÄ“m vienojoties par mierizlÄ«gumu, 2011. gadÄ izbeidza AugstÄkÄ tiesa, lai gan par visiem darÄ«jumiem un ar visÄm iesaistÄ«tajÄm personÄm mierizlÄ«gumi netika noslÄ“gti.
TiesÄ pÄ“cÄk atklÄjÄs, ka Teterevu pilnvarotÄ persona savulaik bija bijusi viņu bÄ“rnÄ«bas draudzene un jau mÅ«su dienÄs arÄ« iepriekš bija Teterevu vÄrdÄ nekustamos Ä«pašumus gan pirkusi, gan pÄrdevusi. TurklÄt pret viņu mecenÄtu pÄris ne ar kÄdÄm prasÄ«bÄm tÄ arÄ« nevÄ“rsÄs.
TomÄ“r ar to šie notikumi nebeidzÄs. LatvijÄ ir izplatÄ«ta prakse, kad, nepanÄkot vÄ“lamo iznÄkumu civiltiesiskÄ strÄ«dÄ, viena no pusÄ“m ar dubultu sparu cenšas savu panÄkt caur tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdÄ“m un kriminÄlprocesu. Tieši šÄda taktika tika izmantota arÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ.
Vispirms Teterevu laulÄtais pÄris ar advokÄta starpniecÄ«bu bija vÄ“rsušies policijÄ ar iesniegumu, kurÄ bija minÄ“ts, ka lÄ«guma slÄ“gšanÄ izmantotÄ pilnvara esot viltota. TaÄu, noskaidrojoties, ka pilnvara tomÄ“r bijusi Ä«sta, kriminÄlprocess tika izbeigts, - bet ne uz ilgu laiku.
Pateicoties R. VonsoviÄa rÅ«pÄ“m, kurš pÄ“c kriminÄlprocesa izbeigšanas bija vÄ“rsies ar iesniegumu prokuratÅ«rÄ un panÄcis procesa atsÄkšanu, Teterevi tika atzÄ«ti par cietušajiem, bet M. DzenÄ«tis un G. Lazdiņš 2015. gada pavasarÄ« stÄjÄs tiesas priekšÄ kÄ apsÅ«dzÄ“tie liela apmÄ“ra krÄpšanÄ.
KriminÄllietas izskatÄ«šana bija ilga un dÄ«vaina, - kaut gan abi Teterevi oficiÄli bija atzÄ«ti par cietušajiem, B. Teterevs tiesÄ vispÄr neieradÄs, savukÄrt I. Tetereva paziņoja, ka viņai nekÄdu pretenziju vispÄr neesot. Tiesas dalÄ«bniekiem brīžam radÄs pat iespaids, ka vienÄ«gÄ persona, kam process ir bÅ«tisks, cietušo pusÄ“ ir tikai R. VonsoviÄs.
To aizvadÄ«tajÄ nedÄ“Ä¼Ä pÄ“dÄ“jÄ vÄrdÄ atzina arÄ« M. DzenÄ«tis: „PatiesÄ labuma guvÄ“js no nu jau gandrÄ«z desmit gadu garumÄ ievilktÄs lietas ir šajÄ zÄlÄ“ sÄ“došais tÄ saucamo cietušo pÄrstÄvis Romualds VonsoviÄs. TÄ saucamo cietušo pÄrstÄvis acÄ«mredzot saņem ievÄ“rojamu honorÄru no turÄ«giem klientiem – tÄ saucamajiem cietušiem – B.un I. Tetereviem un ir ieinteresÄ“ts, lai šis process, kas tiek apmaksÄts no nodokļu maksÄtÄju naudas, vilktos pÄ“c iespÄ“jas ilgÄk.”
Neraugoties uz pirmÄs instances attaisnojošo spriedumu, to ir iespÄ“jams pÄrsÅ«dzÄ“t. Tas, vai šis process, kas lÄ«dz šim ir ildzis vairÄk nekÄ deviņus gadus, vÄ“l turpinÄsies, ir tieši atkarÄ«gs no tÄ, vai „patiesÄ labuma guvÄ“jam” izdosies pÄrliecinÄt savus klientus par nepieciešamÄ«bu tiesÄšanos turpinÄt.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.