Iesaki rakstu:

2. aprÄ«lÄ« raidÄ«jumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbÅ«tni Latvijas augstskolās un darba tirgÅ«. Kā Informācijas sistÄ“mu menedžmenta augstskola (ISMA) vÄ“lamies reaģēt uz raidÄ«jumā izskanÄ“jušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstÄ«jās uz vispārinājumiem, kuri, manipulÄ“jot ar nepilnÄ«giem vai kontekstā neizvÄ“rtÄ“tiem datiem, var radÄ«t sabiedrÄ«bā maldÄ«gu priekšstatu par Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas eksporta nozÄ«mi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.

Augstākās izglītības eksports: iespēja, nevis drauds

Augstākās izglÄ«tÄ«bas eksports nav nedz Ä“na, nedz apdraudÄ“jums – tā ir valsts attÄ«stÄ«bas iespÄ“ja, kurai ir nepieciešama sabalansÄ“ta, faktos balstÄ«ta politika un atklāta diskusija. Diemžēl raidÄ«jumā dominÄ“ja drošÄ«bas risku retorika, kur ārvalstu studenti tika aplÅ«koti pārsvarā kā potenciāls drauds, nevis kā resursi, kuriem var un vajag dot iespÄ“ju kļūt par daļu no Latvijas inovāciju un zināšanu ekosistÄ“mas.

Statistika un reālā situācija

PalÅ«kojoties statistikā, mÄ“s redzam, ka 2024. gada beigās Latvijā izsniegtas aptuveni 130 000 termiņa uzturÄ“šanās atļaujas, no kuriem trešo valstu ārvalstu studenti – 7036 personas, kas sastāda tikai 5,41%. Tādēļ vispirms nepieciešams nodalÄ«t ārvalstu studentus no tiem jautājumiem un problÄ“mām, kas skar bÄ“gļu, ieceļotāju un no ārvalstÄ«m ievestā darbaspÄ“ka tematiku.

Latvijas augstskolu sistÄ“ma cieš no demogrāfiskās krÄ«zes. 2005. gadā universitātÄ“s un koledžās studÄ“ja vairāk nekā 130 tÅ«kstoši studentu, bet 2024. gadā – tikai 74 tÅ«kstoši ar turpmāku negatÄ«vu prognozi. Lai uzturÄ“tu augstskolu infrastruktÅ«ru un mācÄ«bu procesu atbilstošÄ lÄ«menÄ«, pie augošÄm izmaksām, pastāv trÄ«s galvenie finansÄ“juma avoti: palielināt valsts budžeta lÄ«dzekļu apjomu, palielināt studiju maksu uz studentu skaita rÄ“Ä·ina vai piesaistÄ«t ārvalstu studentus.

Ä€rvalstu studentu skaits Latvijā pieaudzis no 4–5 tÅ«kstošiem 2014. gadā lÄ«dz 11 500 studentiem jeb 15,54% no kopÄ“jā studÄ“jošo skaita 2024. gadā. Šo procentuālo rādÄ«tāju ietekmÄ“ ne tik daudz ārvalstu studentu pieaugums, cik vietÄ“jo studentu skaita kritums. Interesanti, ka šÄ« ir viena no retajām jomām, kur Latvija ir lÄ«dere starp Baltijas valstÄ«m, lai gan salÄ«dzinājumā ar citām valstÄ«m Latvija joprojām atpaliek: Luksemburga – 47%, Austrālija – 30%, Lielbritānija – 24%, Šveice – 22%, ÄŒehija – 22%, Kanāda – 20%.

Ekonomiskais ieguvums

Ä€rvalstu studentu ieguldÄ«jums ekonomikai ir nozÄ«mÄ«gs. Latvijas StratÄ“Ä£ijas un ekonomikas risinājumu institÅ«ta (LaSER) pÄ“tÄ«jumā norādÄ«ts, ka 2023. gadā ārvalstu studenti Latvijas ekonomikā ienesuši 385,2 miljonus eiro, no kuriem nodokļos valsts budžetā samaksāti 58 miljoni eiro.

Studiju kvalitāte un studentu veiksmes stāsti

RaidÄ«jumā tika izteikts apgalvojums, ka uz Latviju brauc studÄ“t studenti ar tik zemu sagatavotÄ«bas lÄ«meni, ka nespÄ“j iestāties augstskolās savās valstÄ«s. VÄ“lamies norādÄ«t, ka liels studentu skaits Latvijā ierodas no Indijas, Šrilankas un Uzbekistānas – valstÄ«m ar izteiktu demogrāfisko pieaugumu. PiemÄ“ram, Uzbekistānā uz 36,8 miljoniem iedzÄ«votāju dabiskais pieaugums ir 790 tÅ«kstoši gadā, piedzimstot gandrÄ«z miljonam bÄ“rnu. VietÄ“jās augstskolas nespÄ“j nodrošināt pieaugošo pieprasÄ«jumu, tāpÄ“c jaunieši meklÄ“ iespÄ“jas ārzemÄ“s – daži nonāk Latvijā.

Indijas un Šrilankas studentu piesaiste ir ilgstoša darba rezultāts, ko veikuši RTU un TurÄ«bas speciālisti, pateicoties kuriem Latvijas izglÄ«tÄ«ba ir atpazÄ«stama un pozitÄ«vi vÄ“rtÄ“ta Šrilankā. TomÄ“r Latvijas daļa pasaules studentu plÅ«smas ir niecÄ«ga. PiemÄ“ram, uz ASV dodas 250 tÅ«kstoši, bet uz Kanādu 320 tÅ«kstoši Indijas studentu gadā.

SadarbÄ«bā ar Uzbekistānu ISMA ir vadošÄ augstskola Latvijā. ISMA ir pirmā Latvijas augstskola ar filiāli ārvalstÄ«s (Ferganā), un ar Uzbekistānas prezidenta un valdÄ«bas atbalstu tās diploms ir pielÄ«dzināts vietÄ“jai izglÄ«tÄ«bai.

ISMA bāze Uzbekistānā nav tikai simbolisks žests vai reÄ£ionāls projekts – tā ir stratÄ“Ä£iska platforma izglÄ«tÄ«bas sadarbÄ«bas attÄ«stÄ«bai daudz plašÄkā mÄ“rogā. Īpaši nozÄ«mÄ«ga šÄ« sadarbÄ«ba kļūst pÄ“c 2023. gada Eiropas SavienÄ«bas un Centrālāzijas samita, kurā tika akcentÄ“ta izglÄ«tÄ«bas un zinātnes nozÄ«me reÄ£iona attÄ«stÄ«bā un ES nākotnes stratÄ“Ä£iskajās partnerÄ«bās. Augstākā izglÄ«tÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par vienu no galvenajiem ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas un inovāciju pamatiem, un Latvijai ir iespÄ“ja bÅ«t par tiltu starp Eiropu un Centrālāziju, izmantojot jau izveidotās institucionālās sadarbÄ«bas formas, piemÄ“ram, ISMA filiāli Ferganā. Pavisam nesen par stratÄ“Ä£iskās sadarbÄ«bas tālāku attÄ«stÄ«šanu ar Uzbekistānu paziņoja Eiropas Komisijas vadÄ«tāja Urzula fon der Leiena.

Savukārt valsts mÄ“rogā, mÄ“s nekonkurÄ“jam ar citām Latvijas augstskolām par Uzbekistānas studentu piesaisti, bet gan ar Polijas un ÄŒehijas augstskolām, kas aktÄ«vi darbojas reÄ£ionā. Latvijai jāizmanto savs potenciāls, sadarbojoties augstskolu starpā, nevis veidojot iekšÄ“jo konkurenci. Dati rāda, kā pÄ“dÄ“jos gados mÄ“s šo konkurenci ar citām Eiropas valstÄ«m zaudÄ“jam, jo Uzbekistānas studentu skaits Latvijā lÄ“nām samazinās.

Runājot par studiju kvalitāti, labs piemÄ“rs ir Ališers Akbārovs – ISMA absolvents no Uzbekistānas, kurš 2020. gadā pabeidza Informāciju sistÄ“mas programmu, pÄ“c tam izveidoja fintech uzņēmumu Comfi Dubajā un iekļauts "Forbes Middle East 30 Under 30" sarakstā. Cik zināms, tas ir pirmais tik augsta lÄ«meņa sasniegums Latvijas augstskolu absolventu vidÅ«.

Studentu atbirums un vīzu politika

VÄ“l viens apgalvojums raidÄ«jumā bija, ka privātajās augstskolās ir augsts atbirums, kas liecinot par problÄ“mām atlases procesā. Augstskolas tomÄ“r atšÄ·iras no vidusskolām: vidusskolā 100% pabeigšanas procents ir norma, augstskolās pasaulÄ“ rādÄ«tājs svārstās no 30 lÄ«dz 80%. Latvijā 2022./2023. mācÄ«bu gadā bakalaura lÄ«menÄ« pabeidza 50–60% studentu, kas ir salÄ«dzināms ar Igauniju, Lietuvu, Itāliju un Spāniju.

ISMA dati rāda, ka no 2020. gadā iestājušajiem pilna laika ārvalstu studentiem 67% absolvÄ“ja 2024. gadā. RaidÄ«jumā IZM Valsts sekretāra p.i. Jānis Paiders minÄ“ja, ka 30–37% ārvalstu studentu atbirst, kas sakrÄ«t ar mÅ«su vÄ“rojumiem. TāpÄ“c nav saprotams, kāpÄ“c tas tiek traktÄ“ts kā negatÄ«vs aspekts, ja Latvijas studentiem atbirums ir 40–50%.

Tika apgalvots, ka dažās augstskolās vÄ«zu atteikumu skaits sasniedz 60–80%, taču tas neatbilst patiesÄ«bai. PiemÄ“ram, ISMA dati rāda, ka no 2024./2025. m.g. vasaras uzņemšanas studentiem 87% no Indijas un 91% no Uzbekistānas saņēma vÄ«zas. Valsts labās prakses lÄ«gums nosaka maksimālo atteikumu lÄ«meni – 20%.

Viltus studentu mīts un migrācijas jautājumi

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva. Lai studētu Latvijā, jāslēdz studiju līgums un jāapmaksā viss pirmais studiju gads. Kaimiņvalstīs darba vīzu var iegūt par trīsreiz mazāku maksu vai bez maksas. Kāda motivācija būtu maksāt tādu summu tikai par 20 stundu darba tiesībām nedēļā, ja mērķis nav izglītība?

VÄ“rojot ISMA absolventu ceļus, redzams, ka Uzbekistānas studenti pÄ“c studijām, nevÄ“las palikt Latvijā, bet izvÄ“las atgriezties dzimtenÄ“. Iemesls nav saistÄ«ts ar izglÄ«tÄ«bas kvalitāti Latvijā, bet gan ar realitāti – Uzbekistānas ekonomika piedzÄ«vo dinamisku izaugsmi. Kopš 1995. gada Uzbekistānas iekšzemes kopprodukts (IKP) nav piedzÄ«vojis kritumu, pretstatā Latvijai, kur recesijas periodi bijuši vairāki (piemÄ“ram, -14% 2009. gadā finanšu krÄ«zes ietekmÄ“, -3,8% 2020. gadā pandÄ“mijas dēļ, kā arÄ« neliels IKP kritums 2023. gadā). Savukārt Uzbekistānas IKP 2023. gadā pieauga par 6%, un lÄ«dzÄ«gi strauja izaugsme tiek prognozÄ“ta arÄ« turpmākajos gados. ŠÄda izaugsme rada jauniešiem cerÄ«bas un iespÄ“jas, kuras viņi vÄ“las izmantot savā valstÄ«.

Skats nākotnē

NoslÄ“gumā – diskusijās par ārvalstu studentiem bieži balstās maldÄ«gos pieņēmumos. Tiek meklÄ“tas problÄ“mas, kuras patiesÄ«bā neeksistÄ“. ProblÄ“ma netiek precÄ«zi definÄ“ta, taču tiek meklÄ“ti ierobežojumi, sodi un dažādu jaunu prasÄ«bu ieviešana.

Ja raugāmies uz nākotni, kļūst skaidrs – Latvijai nāksies konkurÄ“t ar izglÄ«tÄ«bas kvalitāti un inovācijām, nevis ar zemu cenu vai migrācijas ierobežojumiem. Un šajā konkurencÄ“ svarÄ«gi ir nezaudÄ“t tos pamatus, uz kuriem balstās šÄ« brīža panākumi. EsošÄ augstākās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma un starptautiskā sadarbÄ«ba ir jākopj un jāattÄ«sta, nevis jāgrauj pārsteidzÄ«gu vai populistisku lÄ“mumu vārdā. Tikai balstoties uz faktiem un ilgtermiņa redzÄ“jumu, Latvija spÄ“s nostiprināt savas pozÄ«cijas globālajā izglÄ«tÄ«bas telpā.