Iesaki rakstu:

Arvien skaidrāk kļūst tas, ka Covid-19 ir uz palikšanu un mums jāiemācas ar to sadzÄ«vot. Tas nozÄ«mÄ“, ka jāiemācās nekrist kādā no divām pašlaik prevalÄ“jošÄm galÄ“jÄ«bām: pandÄ“mijas noliegšanā un antivakserismā no vienas puses vai Covid-19 histÄ“rijā – no otras. Par ieslÄ«gšanu jebkurā no šÄ«m galÄ“jÄ«bām sabiedrÄ«bai nāksies samaksāt ļoti augstu cenu.

Kas ir Covid-19 histērija?

HistÄ“rija iestājas tad, kad cīņa ar Covid-19 kļūst par galveno un vienÄ«go politiÄ·u, valdÄ«bas un ministriju risināmo jautājumu. HistÄ“riÄ·i uzskata, ka Covid-19 apkarošanai visi lÄ«dzekļi ir labi – neskatoties uz to, cik lielā vai mazākā mÄ“rā kārtÄ“jais lÄ«dzeklis samazina inficÄ“šanas varbÅ«tÄ«bu, cik lielas ir šo lÄ«dzekļu tiešÄs un netiešÄs izmaksas un vai plānotais vispār ir praktiski realizÄ“jams.

Covid-19 histÄ“riÄ·is savu masku valkā visur – ārtelpās un iekštelpās, ir divu metru attālumā cilvÄ“ki vai nav, pat atrodoties viens savā automašÄ«nā. Viņš necieš antivakserus un ir gatavs vakcinÄ“t visus pat piespiedu kārtā.

PÄ“dÄ“jā pusotra gada laikā valdÄ«ba bija un ir ārkārtÄ«gi pārņemta ar Covid-19 histÄ“riju. Pat tādi soļi kā kameršÄ¼Å«kšanas aizliegšana pavasara beigās un ilgstoši apgalvojumi, ka pat vakcinÄ“tiem ir bÄ«stami apmeklÄ“t sporta pasākumus iekštelpās, tai nešÄ·ita visai dÄ«vaini un pārmÄ“rÄ«gi.

ApmÄ“ram pusotra gada laikā tika pieņemts vesels blāķis visvisādu ierobežojumu, abiem Covid-19 ierobežošanas likumiem dubultojoties savā apjomā un sasniedzot astoņdesmit deviņu A4 lapu ekvivalentu. PatiešÄm iespaidÄ«gi! Visticamāk, lielākā daļa Saeimas deputātu sen vairs neorientÄ“jas visos pieņemtajos ierobežojumos, nerunājot par visu sabiedrÄ«bu.

VÄ“rojot likumdošanas iniciatÄ«vu iesniegšanas, apspriešanas un pieņemšanas gaitu, bija skaidrs, ka lielākā daļa ierobežojumu pieņemti bez jebkādas nopietnas analÄ«zes par to izmaksām, sekām un praktisko izpildÄ«jumu. PiemÄ“ram, šodien arvien skaidrāka kļūst apziņa, ka aizvÄ“rt ciet visas skolas un pāriet uz attālinātām mācÄ«bām bija milzÄ«ga kļūda, kas dārgi izmaksāja mÅ«su bÄ“rniem un mÅ«su valstij nākotnÄ“.

Kur ierobežojumi, tur arÄ« pabalsti un kompensācijas. Ja sākotnÄ“ji valdÄ«ba bija ļoti atturÄ«ga attiecÄ«bā uz palÄ«dzÄ«bu cietušajām nozarÄ“m (atcerÄ“simies dažu amatpersonu lepnumu par 3 eiro lielu mÄ“neša pabalstu, kas izmaksāts kādai darbiniecei), tad ļoti ātri tā iekāpa otrā grāvÄ«. Naudas kļuva tik daudz, kā nekad nav bijis. Helikopteru nauda un cita, diemžēl pārsvarā aizņemta nauda.

Ja Kariņa valdÄ«ba sāka darbu ar apmÄ“ram 10 miljardu valsts parādu, tad nākamgad tā pabeigs savu darbu ar apmÄ“ram 17 miljardus lielu parādu. Pašlaik parāda apkalpošanas izmaksas ir niecÄ«gas, bet tuvākajos gados ievÄ“rojami pieaugs – un šÄ parāda apkalpošana valsts budžetam maksās vairākus simtus miljonu eiro gadā.

Vakcinācija un histÄ“riÄ·u attieksme pret nevakcinÄ“tajiem vÄ“l vairāk sašÄ·Ä“la mÅ«su sabiedrÄ«bu un radÄ«ja arvien pieaugošu spriedzi. No socioloÄ£iskajām aptaujām un personÄ«gās komunikācijas ar vakcinācijas pretiniekiem, nereti arÄ« tuvākajiem Ä£imenes locekļiem kļūst skaidras divas lietas. Pirmā – šÄdu cilvÄ“ku ir daudz, apmÄ“ram 30% iedzÄ«votāju. Otra – viņu nostāja ir principiāla un kategoriska. IespÄ“jams, vienÄ«gais, kas varÄ“tu likt viņiem mainÄ«t savas domas par vakcināciju, ir savu tuvāko radinieku vai draugu nonākšana slimnÄ«cā ar smagu slimÄ«bas gaitu.

Taču pieaug arÄ« agresivitāte no antivakseru apkarotāju puses, kas nav apmierināti ar daļēji slÄ“gtu ekonomiku, augošo Covid-19 pacientu skaitu slimnÄ«cās un kopumā ar to, ka liela sabiedrÄ«bas daļa, viņuprāt, rÄ«kojas nepareizi. LÄ«dz atklātām sadursmÄ“m starp antivakseriem un histÄ“riÄ·iem nav nemaz tik tālu.

Vai apturēt saslimstību par katru cenu?

Kā sabiedrÄ«ba mÄ“s vairs neesam situācijā, kad mums priekšÄ ir nezināms vÄ«russ, pret kuru nav vakcÄ«nu. Par Covid-19 jau ir zināms diezgan daudz. VakcÄ«nas katram Latvijas iedzÄ«votājam ir brÄ«vi pieejamas bez maksas.

Visai droši prognozÄ“jams, ka vÄ«rusa delta paveids izplatÄ«sies tik ātri, ka tuvākajā nākotnÄ“ – varbÅ«t pat dažu mÄ“nešu laikā – ar to inficÄ“sies teju visi nevakcinÄ“tie un arÄ« daudzi vakcinÄ“tie. Un tad visus varÄ“s iedalÄ«t vakcinÄ“tajos, pārslimušajos un, protams, tajos, kas nesvinÄ“s ZiemassvÄ“tkus.

Aptuveni 95% no tiem, kas nonāks slimnÄ«cās, bÅ«s tie, kas nav vakcinÄ“jušies vai iepriekš nav pārslimojuši. Lielākā daļa hospitalizÄ“to bÅ«s vecie cilvÄ“ki. Ja runa ir par visiem nevakcinÄ“tājiem (šobrÄ«d 53% pieaugušo iedzÄ«votāju), tad tuvajā nākotnÄ“ slimnÄ«cās varÄ“tu nonākt gandrÄ«z 19 tÅ«kstoši cilvÄ“ku (aptuveni aprÄ“Ä·ini, kas balstās uz pieņēmumu, ka hospitalizācijas varbÅ«tÄ«ba delta paveidam ir 2,3%).

Savukārt daudzi nevakcinÄ“tie ir pārslimojuši Covid-19, iegÅ«stot efektÄ«vu imunitāti dabiskā veidā.¹ AplÄ“ses liecina, ka tādu varÄ“tu bÅ«t lÄ«dz pat 23% Latvijas iedzÄ«votāju.² Tas nozÄ«mÄ“, ka reālistiskāka prognoze ir tuvāk 11 tÅ«kstošiem hospitalizÄ“to. Diemžēl veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas maksimālā slodze ir aptuveni 1300 intensÄ«vās terapijas gultu.

Vai slimnÄ«cas tiks pārpildÄ«tas? Tas bÅ«s atkarÄ«gs no inficÄ“šanās ātruma, cik ātri hospitalizÄ“tie tiks izrakstÄ«ti no slimnÄ«cas... vai netiks izārstÄ“ti. Bet slimnÄ«cu pārslodzes risks ir ļoti augsts. PÄ“c mÅ«su ekspertu prognozÄ“m, saglabājoties lÄ«dzšinÄ“jiem tempiem, 29. oktobrÄ« slimnÄ«cās bÅ«s 1000 hospitalizÄ“to ar Covid-19, bet 10. novembrÄ« hospitalizÄ“to skaits jau pārsniegs 1300, kas, visticamāk, ir Latvijas slimnÄ«cu kapacitātes "sarkanā lÄ«nija".

Šis ir ļoti drÅ«ms scenārijs. Bet jāatceras, ka katrs slimnÄ«cā nonākušais cilvÄ“ks tur nonāks pÄ“c savas brÄ«vas izvÄ“les. SocioloÄ£iskās aptaujas liecina, ka vÄ“l apmÄ“ram 23% Latvijas iedzÄ«votāju kopumā bÅ«tu gatavi vakcinÄ“ties. Ja viņi to izdarÄ«s tuvākā pusotra mÄ“neša laikā, hospitalizÄ“to kopÄ“jā skaita prognoze nokrÄ«tas lÄ«dz nepilniem 3 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku – ar ko mÅ«su veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma, visticamāk, spÄ“s tikt galā. To ir svarÄ«gi atkārtot: ar 70% iedzÄ«votāju vakcināciju (un 30% principiālo antivakseru), visticamāk, ir pietiekami, lai novÄ“rstu slimnÄ«cu pārslodzi.

Pragmatisms pret histēriju

Pragmatiskas politikas mērķis nav iznīcināt Covid-19 par katru cenu vai vakcinēt 100% iedzīvotāju, ieskaitot bērnus. Mūsu mērķim ir jābūt atrast veidu, kā tikt galā ar pandēmiju par saprātīgu cenu sabiedrībai.

Covid-19 histÄ“riÄ·i nespÄ“s atturÄ“ties no tā, lai uzsāktu svÄ“to karu pret antivakseriem un nevakcinÄ“tajiem. NevakcinÄ“to sodÄ«šana, viņu iespÄ“ju pārvietoties, strādāt un dzÄ«vot liegšana kļūs par histÄ“riÄ·u pašmÄ“rÄ·i. Bet šÄda rÄ«cÄ«ba tikai galvanizÄ“s principiālos antivakserus. Un tā var sasniegt pretÄ“ju efektu ar tiem 22% sabiedrÄ«bas, kas bÅ«tu gatavi vakcinÄ“ties, bet varÄ“tu mainÄ«t savas domas pÄ“c šÄdas attieksmes. PragmatiÄ·i atstās pārliecinātos antivakserus mierā un fokusÄ“sies uz tiem, kuri ir gatavi vakcinÄ“ties.

HistÄ“riÄ·i vairos ierobežojumu apjomu, par labu atzÄ«stot visu, kas varÄ“tu kaut par kripatiņu palÄ“nināt vÄ«rusa izplatÄ«bu. PragmatiÄ·i fokusÄ“sies vien uz dažiem, maksimāli vienkāršiem, saprotamiem un efektÄ«vi kontrolÄ“jamiem ierobežojumiem – iekštelpās divu metru distance, sejas maska nevakcinÄ“tajiem, visiem mazgāt rokas. PragmatiÄ·i arÄ« labi saprot, ka nekas nespÄ“s labāk pārliecināt vakcinÄ“ties kā ziņas no saslimušajiem cilvÄ“kiem slimnÄ«cās.

HistÄ“riÄ·i darÄ«s visu, lai vakcinÄ“tu un ieviestu maksimālus drošÄ«bas protokolus ikvienam un katram, ieskaitot bÄ“rnus skolās. PragmatiÄ·i fokusÄ“sies uz cilvÄ“kiem ar augstu hospitalizācijas risku – cilvÄ“kiem gados. Tie liks mierā skolas un bÄ“rnus, kuriem hospitalizācijas risks ir minimāls.

HistÄ“riÄ·i baidÄ«sies par inficÄ“to skaita pieaugumu, kamÄ“r pragmatiÄ·i fokusÄ“sies vien uz hospitalizÄ“to skaitu. HistÄ“riÄ·is spÄ«tÄ«gi izturÄ“sies pret nevakcinÄ“tājiem, kuri ieguvuši antivielas iepriekšÄ“jās pārslimošanas rezultātā, bet nav oficiāli reÄ£istrÄ“juši pārslimošanas faktu. PragmatiÄ·i sapratÄ«s, ka šÄda imunitāte ir efektÄ«va un ka pārliecināt pārslimojušos vakcinÄ“ties diez vai iespÄ“jams, turklāt iepriekš pārslimojušie veido lielu daļu no principiālajiem antivakseriem. PragmatiÄ·i piešÄ·irs Covid-19 sertifikātu cilvÄ“kiem ar pietiekamu antivielu daudzumu, lai atgrieztu viņus normālajā ekonomikas apritÄ“ un samazinātu aktÄ«vo vakcÄ«nu pretinieku rindas.

HistÄ“riÄ·i liks arÄ« vakcinÄ“tajiem un pārslimojušajiem valkāt maskas iekštelpās, jo viņi taču arÄ« var inficÄ“ties un paši inficÄ“t kādu nevakcinÄ“to. PragmatiÄ·i atbrÄ«vos viņus no pienākuma lietot masku, jo tas mudinās nevakcinÄ“tos arÄ« ātrāk atgriezties pie normālas dzÄ«ves.

HistÄ“riÄ·i nedos skaidru atbildi uz jautājumu, kad visi ierobežojumi tiks atcelti. PragmatiÄ·i: ar 70% vakcinÄ“tu pieaugušo (!) iedzÄ«votāju un nelielu Covid-19 hospitalizāciju atcels visus ierobežojumus.

HistÄ“riÄ·i ar vienaldzÄ«bu noskatÄ«sies uz notiekošo tautsaimniecÄ«bā un ierobežojumu ekonomikas cenu. PragmatiÄ·i nekavÄ“joties spers soļus, lai pasargātu pakalpojumu sektoru no tuvojošÄs ziemas, piešÄ·irtu Covid-19 sertifikātu cilvÄ“kiem ar antivielām un lÄ«dz nākamā gada beigām krasi samazinātu PVN sabiedriskajai Ä“dināšanai, viesnÄ«cām, kultÅ«rai un sportam.

Tuvākajos mÄ“nešos pragmatiÄ·i maksimāli fokusÄ“tos uz intensÄ«vās terapijas gultu ar atbilstošo aprÄ«kojumu pieejamÄ«bu. Bet, pats galvenais, sniegs atbalstu cilvÄ“kiem, kas tuvākajos mÄ“nešos stāvÄ“s un kritÄ«s pie šÄ«m gultām, – ārstiem, medmāsām un pārÄ“jam medicÄ«nas personālam.

IzsvÄ“rta un pragmatiska valdÄ«bas politika pašlaik Latvijas valstij ir nepieciešama gan tāpÄ“c, lai risinātu situāciju veselÄ«bas aprÅ«pes jomā, ekonomikā un tautsaimniecÄ«bā, gan arÄ« tādēļ, lai saliedÄ“tu un mierinātu sabiedrÄ«bu, kā arÄ« motivÄ“tu to kopÄ«giem jauniem mÄ“rÄ·iem.

1 https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-08-27/previous-covid-prevents-delta-infection-better-than-pfizer-shot

2 https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dumpis-20-23-latvijas-iedzivotaju-ir-slimojusi-ar-covid-19/