Staķa stabiņi faktiski apdraud satiksmes drošību
Ceļu satiksmes droÅ¡Ä«bas direkcija* · 21.07.2021. · Komentāri (0)VAS “Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” (turpmÄk - CSDD) ir saņēmusi vÄ“stuli ar lÅ«gumu sniegt informÄciju un viedokli par plastmasas stabiņu uzstÄdÄ«šanu RÄ«gas publiskajÄ ielu tÄ«klÄ un to atbilstÄ«bu Latvijas valsts standartiem.
SaskaÅ†Ä ar Ceļu satiksmes likumu organizÄ“t satiksmi un nodrošinÄt, lai ceļš pastÄvÄ«gi tiktu uzturÄ“ts satiksmei drošÄ stÄvoklÄ« atbilstoši vÄ“stulÄ“ nosaukto normatÄ«vo aktu prasÄ«bÄm, kÄ ari standartiem ceļu satiksmes drošÄ«bas jomÄ, ir ceļa pÄrvaldÄ«tÄja pienÄkums.
Ceļu sauksmes organizÄ“šana tiek veikta ar ceļa zÄ«mÄ“m, ceļa apzÄ«mÄ“jumiem, luksoforiem, transporta un gÄjÄ“ju plÅ«smas nožogojumiem un citiem tehniskajiem lÄ«dzekļiem. Plastmasas stabiņi ar atstarojošiem elementiem nav satiksmes organizÄcijas tehniskais lÄ«dzeklis. un tie nav atrunÄti obligÄti piemÄ“rojamÄs normatÄ«vajÄs prasÄ«bÄs tÄpat kÄ citi piestiprinÄmie elementi - gumijas apmales, riteņu atdures stÄvvietÄs, gumijas vai metÄla Ätrumvaļņi, u.c. elementi.
MinÄ“tais papildaprÄ«kojums (izņemot Ätrumvaļņus) nedrÄ«kst atrasties transportlÄ«dzekļu braukšanai paredzÄ“tajÄ satiksmes telpÄ - ar ceļa horizontÄlajiem apzÄ«mÄ“jumiem nenodalÄ«tÄs brauktuves platÄ«bÄs, jo tad bÅ«tu uztverami kÄ braukšanai traucÄ“jošs elements un apdraudÄ“tu satiksmes drošÄ«bu.
Ceļa brauktuves Ä£eometrija tiek veidota ar citiem paņēmieniem - apmales, nomales, paplašinÄjumi, sašaurinÄjumi u.tml. ceļa elementi, kuru izbÅ«ves kÄrtÄ«bu nosaka LVS 190 grupas standarti. JÄnorÄda, ka LVS 190 grupas standartu darbÄ«bas lauks attiecas uz autoceļiem Ärpus apdzÄ«votÄm vietÄm vai apdzÄ«votu vietu tranzÄ«tsatiksmes ielÄm neapbÅ«vÄ“tÄs teritorijÄs. TÄdēļ liela daļa pilsÄ“tu ielu netiek veidotas ar standartizÄ“tÄm principiÄlajÄm prasÄ«bÄm satiksmes telpas Ä£eometrijas veidošanÄ, un to projektÄ“šanai tiek pielÄgoti esošie autoceļu standarti vai projektÄ“ti individuÄli risinÄjumi.
Atstarojošie stabiņi un gumijas apmales ir vertikÄli, viegli notriecami vai pÄrbraucami elementi un neietilpst stingru šÄ·Ä“ršÄ¼u kategorijÄ, kas pieminÄ“ti Latvijas valsts standartÄ LVS 190-2 “Ceļu projektÄ“šanas noteikumi. NormÄlprofili" punktÄ 5.1.2. Šie elementi atbilst minÄ“tÄ standarta 5.1.2.1. punktÄ nosauktajiem “citas vieglas konstrukcijas ceļa aprÄ«kojuma lÄ«dzekļiem, kas, saskaroties ar braucošu transportlÄ«dzekli, pÄ“dÄ“jam nerada nozÄ«mÄ«gus bojÄjumus”. ŠÄdus aprÄ«kojuma lÄ«dzekļus atļauts izvietot transportlÄ«dzekļu sÄnu drošÄ«bas telpÄ, ja to prasa satiksmes drošÄ«bas pasÄkumi,
TÄ kÄ stabiņi nav satiksmes organizÄcijas tehniskie lÄ«dzekļi, bet ir papildaprÄ«kojums, tie nav izmantojami satiksmes organizÄ“šanai - šim nolÅ«kam ir ceļa zÄ«mes un ceļa apzÄ«mÄ“jumi. Ccļa apzÄ«mÄ“jumus, kas veidoti ar nepÄrtrauktÄm garenvirziena lÄ«nijÄm, šÄ·Ä“rsot ir aizliegts, un tie nosaka faktisko satiksmes telpas robežu. Ceļiem ne vienmÄ“r visas platÄ«bas, kas ar apzÄ«mÄ“jumiem norobežotas no braukšanai paredzÄ“tÄs satiksmes telpas, tehniski ir iespÄ“jams izbÅ«vÄ“t kÄ fiziski izceltas saliņas. ŠÄdos gadÄ«jumos pastÄv iespÄ“ja attiecÄ«gÄs - braukšanai neparedzÄ“tÄs vietas - aprÄ«kot ar ccļa drošÄ«bas barjerÄm vai citiem ceļa aprÄ«kojuma elementiem, piemÄ“ram, stabiņiem un gumijas atdurÄ“m, pie nosacÄ«juma, ka tie atrodas aiz satiksmes telpu norobežojošÄ nepÄrtrauktÄ ceļa apzÄ«mÄ“juma.
Ar plastmasas stabiņiem un gumijas apmalÄ“m (ja tie atrodas ceļa zonÄs, kas nav paredzÄ“tas braukšanai) ir iespÄ“jams uzlabot ceļa vizuÄlo uztveramÄ«bu, tomÄ“r šajÄ gadÄ«jumÄ jÄņem vÄ“rÄ vadÄ«tÄja redzespunkts un rÅ«pÄ«gi jÄvÄ“rtÄ“, kas tiek akcentÄ“ts ar šÄdu aprÄ«kojumu. Pie nosacÄ«juma, ja stabiņi ir labÄ tehniskÄ stÄvoklÄ« (tÄ«ri un ar kvalitatÄ«viem, labi redzamiem atstarojošiem elementiem), lÄ«nijveidÄ tie ir labi uztverami un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ var bÅ«tiski uzlabot optisko vadÄmÄ«bu un veicinÄt satiksmes drošÄ«bu. SavukÄrt sarežģītas Ä£eometrijas elementi uz brauktuves, it Ä«paši diennakts tumšajÄ laikÄ, var kļūt grÅ«ti uztverami un traucÄ“t satiksmes dalÄ«bniekiem uztvert ceļu.
Ceļa aprÄ«kojuma elementus (piemÄ“ram, tÄ sauktos bollardus un nolokÄmÄs lameles, kÄ arÄ« dažÄda izmÄ“ra un dizaina stabiņus, sašaurinÄtas un trošu barjeras, elastÄ«gÄs apmales, ceļa segumÄ iestrÄdÄtus atstarotÄjus, gumijas saliņas u.c.) daudz plašÄk nekÄ LatvijÄ izmanto citÄs Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s, tai skaitÄ tÄdÄs satiksmes drošÄ«bas un disciplÄ«nas paraugvalstÄ«s kÄ Zviedrija, Somija un VÄcija.
Latvijas satiksmes organizÄ“šanas praksÄ“ šis ir viens no pirmajiem, standartos strikti neatrunÄtajiem, ceļa aprÄ«kojuma elementiem, kura pielietojums objektos ir gan noderÄ«gs, gan var bÅ«t traucÄ“jošs. Kaut gan papildaprÄ«kojuma izmantošana vÄ“rtÄ“jama kÄ solis satiksmes drošÄ«bas uzlabošanas virzienÄ, no satiksmes drošÄ«bas viedokļa negatÄ«vi vÄ“rtÄ“jama tendence veikt bÅ«tisku satiksmes pÄrkÄrtošanu un satiksmes organizÄcijas izmaiņas, neveicot ceļa pÄrbÅ«vi atbilstoši nepieciešamajai ceļa daļu Ä£eometrijai. TÄ vietÄ tiek izmantoti tikai ceļa apzÄ«mÄ“jumi (nereti tikai ar krÄsu, kas salÄ«dzinoši Ätri nodilst) vai pagaidu (Ä«slaicÄ«gus) satiksmes organizÄcijas elementi, pie kÄdiem arÄ« pieskaitÄmi stabiņi un cita veida papildaprÄ«kojums.
JautÄjumÄ par projektiem, kuros paredzÄ“ti plastmasas stabiņi un veikts ceļu drošÄ«bas audits, norÄdÄm, ka plastmasas stabiņi ir bijuši paredzÄ“ti vairÄkos projektos, kuriem ir veikti ceļu drošÄ«bas auditi. AtsevišÄ·as uzskaites par projektiem, kur risinÄjumos paredzÄ“ti plastmasas stabiņi, nav. Ir bijuši risinÄjumi, kur no satiksmes drošÄ«bas viedokļa stabiņu uzstÄdÄ«šana ir atbalstÄ«ta ceļu drošÄ«bas auditÄ, bet ir pretÄ“jas situÄcijas, kur stabiņu risinÄjums ir kritizÄ“ts. DaudzÄs vietÄs ceļa pÄrvaldÄ«tÄjs nav vÄ“rsies pie CSDD, lai veiktu ceļu drošÄ«bas auditu. No vÄ“stulÄ“ pieminÄ“tajÄm vietÄm, ceļu drošÄ«bas audits ir veikts seguma atjaunošanas projektam Bruņinieku ielÄ, par ko 2019.gadÄ sagatavots atzinums Nr.06 AD/19-75.
JautÄjums par atsevišÄ·u ceļa aprÄ«kojuma elementu standartizÄ“šanu ir diskutabls. No vienas puses ceļa elementu standartizÄ“šana zinÄmÄ mÄ“rÄ atvieglo projektÄ“šanu, ja tiek noteiktas detalizÄ“tas šo elementu uzstÄdÄ«šanas prasÄ«bas. TomÄ“r no otras puses tas ierobežo ceļa kÄ vadÄ«tÄjiem drošas un labi uztveramas satiksmes vides izveidošanas iespÄ“jas. Ccļa apstÄkļi, it Ä«paši apdzÄ«votÄs vietÄs, ir ÄrkÄrtÄ«gi komplicÄ“ti un nereti prasa individuÄlu pieeju un risinÄjumus, ko standartu izstrÄdÄtÄjiem nav iespÄ“jams paredzÄ“t vai aprakstÄ«t universÄlÄ veidÄ. SavukÄrt, aprakstot vienu papildaprÄ«kojuma elementu, bÅ«tu nepieciešams aprakstÄ«t arÄ« pÄrÄ“jos, taÄ“u aprÄ«kojuma iespÄ“jas mainÄs un uzlabojas nepÄrtraukti, bet normatÄ«vo aktu izmaiņu process ir daudz inertÄks.
Satiksmes organizÄcijas risinÄjumiem, kuros tiek izmantots papildaprÄ«kojums, bÅ«tu jÄbÅ«t vienveidÄ«giem ceļa, ceļu kopas vai ceļa posma ietvaros. To uztveramÄ«bai jÄbÅ«t pašsaprotamai un nav pieļaujamas situÄcijas, kurÄs uzstÄdÄ«tais papildaprikojums maldina satiksmes dalÄ«bniekus. Maldinošas situÄcijas pÄrsvarÄ novÄ“rotas vietÄs, kur ar plastmasas stabiņiem tiek veiktas satiksmes organizÄcijas izmaiņas krustojumos, radot neuztveramu atstarojošu elementu kopumu, kas nesniedz vadÄ«tÄjam informÄciju par ceļu. Maldinošais efekts pastiprinÄs diennakts tumšajÄ laikÄ, neapgaismotos ceļa posmos.
VietÄs, kur uzstÄdÄ«ti plastmasas stabiņi, ir jÄnodrošina obligÄto satiksmes organizÄcijas tehnisko lÄ«dzekļu, pÄrsvarÄ ceļa apzÄ«mÄ“jumu laba redzamÄ«ba visu gadu. Plastmasas stabiņiem ir jÄbÅ«t labi redzamiem - tÄ«riem un ar atstarojošiem elementiem un tie nedrÄ«kst traucÄ“t transportlÄ«dzekļu braukšanai to atjautajÄs trajektorijÄs. Ar stabiņiem norobežotajÄs zonÄs ir jÄveic regulÄra ceļu ikdienas uzturÄ“šana, novÄ“ršot gan smilšu sanesumu veidošanos, gan sniega uzkrÄšanos ziemas laikÄ, kas bÅ«tiski aizkavÄ“ Å«dens atvadi no brauktuves, radot satiksmei bÄ«stamus apstÄkļus.
AttiecÄ«bÄ par plastmasas stabiņu un cita papildaprÄ«kojuma izvietošanu, CSDD aicinÄtu vadÄ«ties pÄ“c principa, ka primÄri satiksme jÄvirza ar ceļa elementiem un ceļš jÄaprÄ«ko ar satiksmes organizÄcijas tehniskajiem lÄ«dzekļiem. Ja kÄdu specifisku apstÄkļu dēļ ceļa elementi nav izbÅ«vÄ“ti vai tie nav labi uztverami, vai satiksmes organizÄcijas tehnisko lÄ«dzekļu prasÄ«bas tiek regulÄri pÄrkÄptas un tas rada risku mazaizsargÄto satiksmes dalÄ«bnieku drošÄ«bai, tad ceļa pÄrvaldÄ«tÄjam jÄlemj par ceļa pÄrbÅ«vi vai papildu aprÄ«kojuma izvietošanu. SavukÄrt papildu aprÄ«kojums pÄrsvarÄ ir vÄ“rtÄ“jams kÄ pagaidu risinÄjums lÄ«dz problemÄtiskÄs vietas pÄrveidei (pÄrbÅ«vei) ar satiksmes infrastruktÅ«rai raksturÄ«giem un Latvijas valsts standartiem atbilstošiem ceļa elementiem.
CSDD ieskatÄ plastmasas stabiņu pielietošana satiksmes organizÄcijÄ ir pieļaujama, un atsevišÄ·os gadÄ«jumos tÄ var uzlabot satiksmes drošÄ«bu. Stabiņu pielietošana (attiecinÄms arÄ« uz vÄ“stulÄ“ pieminÄ“tajÄm vietÄm) pieļaujama tikai kÄ papildaprÄ«kojums satiksmes organizÄcijas tehniskajiem lÄ«dzekļiem - papildinÄjums ar ceļa apzÄ«mÄ“jumu un ccļa zÄ«mÄ“m noteiktajai satiksmes kÄrtÄ«bai. Satiksmes infrastruktÅ«ra ir kompleksa sistÄ“ma, kas prasa rÅ«pÄ«gu plÄnošanas, projektÄ“šanas, saskaņošanas un bÅ«vniecÄ«bas procesu, lai sasniegtu satiksmes drošÄ«bai un mÅ«sdienÄ«gai pilsÄ“tai atbilstošus risinÄjumus.
Vienlaikus CSDD vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka ierobežojumiem, kÄdus rada stabiņu vai jebkura cita papildapiÄ«kojuma izmantošana, ir jÄbÅ«t samÄ“rÄ«giem ar ieguvumiem, ko tie sniedz satiksmes organizÄ“šanÄ vai ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanÄ. Proti, stabiņu izvietošanai un to radÄ«tiem ierobežojumiem jÄsasniedz izvirzÄ«tie ceļu satiksmes organizÄ“šanas vai. ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanas mÄ“rÄ·i, turklÄt radÄ«tajiem ierobežojumiem jÄbÅ«t pamatotiem, un jÄrada bÅ«tisks ieguvums sabiedrÄ«bai kopumÄ. No satiksmes organizÄ“šanas principu viedokļa nav atbalstÄma pÄ“dÄ“jÄ laikÄ RÄ«gÄ novÄ“rotÄ pÄrmÄ“rÄ«gÄ un, atsevišÄ·os gadÄ«jumos nepÄrdomÄtÄ stabiņu uzstÄdÄ«šana, kas pÄrsvarÄ gadÄ«jumu rada vairÄk ierobežojumu nekÄ ieguvumu sabiedrÄ«bai, kÄ arÄ« nesasniedz mÄ“rÄ·us satiksmes organizÄcijas pilnveidošanÄ vai ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai.
Å…emot vÄ“rÄ iepriekš minÄ“to, CSDD pauž bažas par pÄ“dÄ“jÄ laikÄ plaši pielietoto praksi transformÄ“t ielu telpu un bÅ«tiski pÄrkÄrtot satiksmi, izmantojot tikai pagaidu plastmasas vai gumijas elementus un ceļa apzÄ«mÄ“jumu. NovÄ“rojot šÄdu praksi, pirmšÄ·ietami ir grÅ«ti novÄ“rtÄ“t stabiņu izmantošanas pamatotÄ«bu, mÄ“rÄ·us, kuri sasniedzami ar stabiņu izvietošanu, kÄ arÄ« kopÄ“jos ieguvumus ceļu satiksmÄ“, kuri attaisnotu stabiņu radÄ«tos ierobežojumus, neÄ“rtÄ«bas un iespÄ“jamo apdraudÄ“jumu.
* atbilde uz RÄ«gas domes deputÄta Valtera Berga vÄ“stuli