Iesaki rakstu:

VAS “Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” (turpmāk - CSDD) ir saņēmusi vÄ“stuli ar lÅ«gumu sniegt informāciju un viedokli par plastmasas stabiņu uzstādÄ«šanu RÄ«gas publiskajā ielu tÄ«klā un to atbilstÄ«bu Latvijas valsts standartiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu organizÄ“t satiksmi un nodrošināt, lai ceļš pastāvÄ«gi tiktu uzturÄ“ts satiksmei drošÄ stāvoklÄ« atbilstoši vÄ“stulÄ“ nosaukto normatÄ«vo aktu prasÄ«bām, kā ari standartiem ceļu satiksmes drošÄ«bas jomā, ir ceļa pārvaldÄ«tāja pienākums.

Ceļu sauksmes organizÄ“šana tiek veikta ar ceļa zÄ«mÄ“m, ceļa apzÄ«mÄ“jumiem, luksoforiem, transporta un gājÄ“ju plÅ«smas nožogojumiem un citiem tehniskajiem lÄ«dzekļiem. Plastmasas stabiņi ar atstarojošiem elementiem nav satiksmes organizācijas tehniskais lÄ«dzeklis. un tie nav atrunāti obligāti piemÄ“rojamās normatÄ«vajās prasÄ«bās tāpat kā citi piestiprināmie elementi - gumijas apmales, riteņu atdures stāvvietās, gumijas vai metāla ātrumvaļņi, u.c. elementi.

MinÄ“tais papildaprÄ«kojums (izņemot ātrumvaļņus) nedrÄ«kst atrasties transportlÄ«dzekļu braukšanai paredzÄ“tajā satiksmes telpā - ar ceļa horizontālajiem apzÄ«mÄ“jumiem nenodalÄ«tās brauktuves platÄ«bās, jo tad bÅ«tu uztverami kā braukšanai traucÄ“jošs elements un apdraudÄ“tu satiksmes drošÄ«bu.

Ceļa brauktuves Ä£eometrija tiek veidota ar citiem paņēmieniem - apmales, nomales, paplašinājumi, sašaurinājumi u.tml. ceļa elementi, kuru izbÅ«ves kārtÄ«bu nosaka LVS 190 grupas standarti. Jānorāda, ka LVS 190 grupas standartu darbÄ«bas lauks attiecas uz autoceļiem ārpus apdzÄ«votām vietām vai apdzÄ«votu vietu tranzÄ«tsatiksmes ielām neapbÅ«vÄ“tās teritorijās. Tādēļ liela daļa pilsÄ“tu ielu netiek veidotas ar standartizÄ“tām principiālajām prasÄ«bām satiksmes telpas Ä£eometrijas veidošanā, un to projektÄ“šanai tiek pielāgoti esošie autoceļu standarti vai projektÄ“ti individuāli risinājumi.

Atstarojošie stabiņi un gumijas apmales ir vertikāli, viegli notriecami vai pārbraucami elementi un neietilpst stingru šÄ·Ä“ršÄ¼u kategorijā, kas pieminÄ“ti Latvijas valsts standartā LVS 190-2 “Ceļu projektÄ“šanas noteikumi. Normālprofili" punktā 5.1.2. Šie elementi atbilst minÄ“tā standarta 5.1.2.1. punktā nosauktajiem “citas  vieglas konstrukcijas ceļa aprÄ«kojuma lÄ«dzekļiem, kas, saskaroties ar braucošu transportlÄ«dzekli, pÄ“dÄ“jam nerada nozÄ«mÄ«gus bojājumus”. ŠÄdus aprÄ«kojuma lÄ«dzekļus atļauts izvietot transportlÄ«dzekļu sānu drošÄ«bas telpā, ja to prasa satiksmes drošÄ«bas pasākumi, 0,5 m no satiksmes telpas robežas. MinÄ“tais standarts paredz arÄ« izņēmuma situācijās attālumu samazināt lÄ«dz 0,25 m.

Tā kā stabiņi nav satiksmes organizācijas tehniskie lÄ«dzekļi, bet ir papildaprÄ«kojums, tie nav izmantojami satiksmes organizÄ“šanai - šim nolÅ«kam ir ceļa zÄ«mes un ceļa apzÄ«mÄ“jumi. Ccļa apzÄ«mÄ“jumus, kas veidoti ar nepārtrauktām garenvirziena lÄ«nijām, šÄ·Ä“rsot ir aizliegts, un tie nosaka faktisko satiksmes telpas robežu. Ceļiem ne vienmÄ“r visas platÄ«bas, kas ar apzÄ«mÄ“jumiem norobežotas no braukšanai paredzÄ“tās satiksmes telpas, tehniski ir iespÄ“jams izbÅ«vÄ“t kā fiziski izceltas saliņas. ŠÄdos gadÄ«jumos pastāv iespÄ“ja attiecÄ«gās - braukšanai neparedzÄ“tās vietas - aprÄ«kot ar ccļa drošÄ«bas barjerām vai citiem ceļa aprÄ«kojuma elementiem, piemÄ“ram, stabiņiem un gumijas atdurÄ“m, pie nosacÄ«juma, ka tie atrodas aiz satiksmes telpu norobežojošÄ nepārtrauktā ceļa apzÄ«mÄ“juma.

Ar plastmasas stabiņiem un gumijas apmalÄ“m (ja tie atrodas ceļa zonās, kas nav paredzÄ“tas braukšanai) ir iespÄ“jams uzlabot ceļa vizuālo uztveramÄ«bu, tomÄ“r šajā gadÄ«jumā jāņem vÄ“rā vadÄ«tāja redzespunkts un rÅ«pÄ«gi jāvÄ“rtÄ“, kas tiek akcentÄ“ts ar šÄdu aprÄ«kojumu. Pie nosacÄ«juma, ja stabiņi ir labā tehniskā stāvoklÄ« (tÄ«ri un ar kvalitatÄ«viem, labi redzamiem atstarojošiem elementiem), lÄ«nijveidā tie ir labi uztverami un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā var bÅ«tiski uzlabot optisko vadāmÄ«bu un veicināt satiksmes drošÄ«bu. Savukārt sarežģītas Ä£eometrijas elementi uz brauktuves, it Ä«paši diennakts tumšajā laikā, var kļūt grÅ«ti uztverami un traucÄ“t satiksmes dalÄ«bniekiem uztvert ceļu.

Ceļa aprÄ«kojuma elementus (piemÄ“ram, tā sauktos bollardus un nolokāmās lameles, kā arÄ« dažāda izmÄ“ra un dizaina stabiņus, sašaurinātas un trošu barjeras, elastÄ«gās apmales, ceļa segumā iestrādātus atstarotājus, gumijas saliņas u.c.) daudz plašÄk nekā Latvijā izmanto citās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s, tai skaitā tādās satiksmes drošÄ«bas un disciplÄ«nas paraugvalstÄ«s kā Zviedrija, Somija un Vācija.

Latvijas satiksmes organizÄ“šanas praksÄ“ šis ir viens no pirmajiem, standartos strikti neatrunātajiem, ceļa aprÄ«kojuma elementiem, kura pielietojums objektos ir gan noderÄ«gs, gan var bÅ«t traucÄ“jošs. Kaut gan papildaprÄ«kojuma izmantošana vÄ“rtÄ“jama kā solis satiksmes drošÄ«bas uzlabošanas virzienā, no satiksmes drošÄ«bas viedokļa negatÄ«vi vÄ“rtÄ“jama tendence veikt bÅ«tisku satiksmes pārkārtošanu un satiksmes organizācijas izmaiņas, neveicot ceļa pārbÅ«vi atbilstoši nepieciešamajai ceļa daļu Ä£eometrijai. Tā vietā tiek izmantoti tikai ceļa apzÄ«mÄ“jumi (nereti tikai ar krāsu, kas salÄ«dzinoši ātri nodilst) vai pagaidu (Ä«slaicÄ«gus) satiksmes organizācijas elementi, pie kādiem arÄ« pieskaitāmi stabiņi un cita veida papildaprÄ«kojums.

Jautājumā par projektiem, kuros paredzÄ“ti plastmasas stabiņi un veikts ceļu drošÄ«bas audits, norādām, ka plastmasas stabiņi ir bijuši paredzÄ“ti vairākos projektos, kuriem ir veikti ceļu drošÄ«bas auditi. AtsevišÄ·as uzskaites par projektiem, kur risinājumos paredzÄ“ti plastmasas stabiņi, nav. Ir bijuši risinājumi, kur no satiksmes drošÄ«bas viedokļa stabiņu uzstādÄ«šana ir atbalstÄ«ta ceļu drošÄ«bas auditā, bet ir pretÄ“jas situācijas, kur stabiņu risinājums ir kritizÄ“ts. Daudzās vietās ceļa pārvaldÄ«tājs nav vÄ“rsies pie CSDD, lai veiktu ceļu drošÄ«bas auditu. No vÄ“stulÄ“ pieminÄ“tajām vietām, ceļu drošÄ«bas audits ir veikts seguma atjaunošanas projektam Bruņinieku ielā, par ko 2019.gadā sagatavots atzinums Nr.06 AD/19-75.

Jautājums par atsevišÄ·u ceļa aprÄ«kojuma elementu standartizÄ“šanu ir diskutabls. No vienas puses ceļa elementu standartizÄ“šana zināmā mÄ“rā atvieglo projektÄ“šanu, ja tiek noteiktas detalizÄ“tas šo elementu uzstādÄ«šanas prasÄ«bas. TomÄ“r no otras puses tas ierobežo ceļa kā vadÄ«tājiem drošas un labi uztveramas satiksmes vides izveidošanas iespÄ“jas. Ccļa apstākļi, it Ä«paši apdzÄ«votās vietās, ir ārkārtÄ«gi komplicÄ“ti un nereti prasa individuālu pieeju un risinājumus, ko standartu izstrādātājiem nav iespÄ“jams paredzÄ“t vai aprakstÄ«t universālā veidā. Savukārt, aprakstot vienu papildaprÄ«kojuma elementu, bÅ«tu nepieciešams aprakstÄ«t arÄ« pārÄ“jos, taÄ“u aprÄ«kojuma iespÄ“jas mainās un uzlabojas nepārtraukti, bet normatÄ«vo aktu izmaiņu process ir daudz inertāks.

Satiksmes organizācijas risinājumiem, kuros tiek izmantots papildaprÄ«kojums, bÅ«tu jābÅ«t vienveidÄ«giem ceļa, ceļu kopas vai ceļa posma ietvaros. To uztveramÄ«bai jābÅ«t pašsaprotamai un nav pieļaujamas situācijas, kurās uzstādÄ«tais papildaprikojums maldina satiksmes dalÄ«bniekus. Maldinošas situācijas pārsvarā novÄ“rotas vietās, kur ar plastmasas stabiņiem tiek veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas krustojumos, radot neuztveramu atstarojošu elementu kopumu, kas nesniedz vadÄ«tājam informāciju par ceļu. Maldinošais efekts pastiprinās diennakts tumšajā laikā, neapgaismotos ceļa posmos.

Vietās, kur uzstādÄ«ti plastmasas stabiņi, ir jānodrošina obligāto satiksmes organizācijas tehnisko lÄ«dzekļu, pārsvarā ceļa apzÄ«mÄ“jumu laba redzamÄ«ba visu gadu. Plastmasas stabiņiem ir jābÅ«t labi redzamiem - tÄ«riem un ar atstarojošiem elementiem un tie nedrÄ«kst traucÄ“t transportlÄ«dzekļu braukšanai to atjautajās trajektorijās. Ar stabiņiem norobežotajās zonās ir jāveic regulāra ceļu ikdienas uzturÄ“šana, novÄ“ršot gan smilšu sanesumu veidošanos, gan sniega uzkrāšanos ziemas laikā, kas bÅ«tiski aizkavÄ“ Å«dens atvadi no brauktuves, radot satiksmei bÄ«stamus apstākļus.

AttiecÄ«bā par plastmasas stabiņu un cita papildaprÄ«kojuma izvietošanu, CSDD aicinātu vadÄ«ties pÄ“c principa, ka primāri satiksme jāvirza ar ceļa elementiem un ceļš jāaprÄ«ko ar satiksmes organizācijas tehniskajiem lÄ«dzekļiem. Ja kādu specifisku apstākļu dēļ ceļa elementi nav izbÅ«vÄ“ti vai tie nav labi uztverami, vai satiksmes organizācijas tehnisko lÄ«dzekļu prasÄ«bas tiek regulāri pārkāptas un tas rada risku mazaizsargāto satiksmes dalÄ«bnieku drošÄ«bai, tad ceļa pārvaldÄ«tājam jālemj par ceļa pārbÅ«vi vai papildu aprÄ«kojuma izvietošanu. Savukārt papildu aprÄ«kojums pārsvarā ir vÄ“rtÄ“jams kā pagaidu risinājums lÄ«dz problemātiskās vietas pārveidei (pārbÅ«vei) ar satiksmes infrastruktÅ«rai raksturÄ«giem un Latvijas valsts standartiem atbilstošiem ceļa elementiem.

CSDD ieskatā plastmasas stabiņu pielietošana satiksmes organizācijā ir pieļaujama, un atsevišÄ·os gadÄ«jumos tā var uzlabot satiksmes drošÄ«bu. Stabiņu pielietošana (attiecināms arÄ« uz vÄ“stulÄ“ pieminÄ“tajām vietām) pieļaujama tikai kā papildaprÄ«kojums satiksmes organizācijas tehniskajiem lÄ«dzekļiem - papildinājums ar ceļa apzÄ«mÄ“jumu un ccļa zÄ«mÄ“m noteiktajai satiksmes kārtÄ«bai. Satiksmes infrastruktÅ«ra ir kompleksa sistÄ“ma, kas prasa rÅ«pÄ«gu plānošanas, projektÄ“šanas, saskaņošanas un bÅ«vniecÄ«bas procesu, lai sasniegtu satiksmes drošÄ«bai un mÅ«sdienÄ«gai pilsÄ“tai atbilstošus risinājumus.

Vienlaikus CSDD vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka ierobežojumiem, kādus rada stabiņu vai jebkura cita papildapiÄ«kojuma izmantošana, ir jābÅ«t samÄ“rÄ«giem ar ieguvumiem, ko tie sniedz satiksmes organizÄ“šanā vai ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanā. Proti, stabiņu izvietošanai un to radÄ«tiem ierobežojumiem jāsasniedz izvirzÄ«tie ceļu satiksmes organizÄ“šanas vai. ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanas mÄ“rÄ·i, turklāt radÄ«tajiem ierobežojumiem jābÅ«t pamatotiem, un jārada bÅ«tisks ieguvums sabiedrÄ«bai kopumā. No satiksmes organizÄ“šanas principu viedokļa nav atbalstāma pÄ“dÄ“jā laikā RÄ«gā novÄ“rotā pārmÄ“rÄ«gā un, atsevišÄ·os gadÄ«jumos nepārdomātā stabiņu uzstādÄ«šana, kas pārsvarā gadÄ«jumu rada vairāk ierobežojumu nekā ieguvumu sabiedrÄ«bai, kā arÄ« nesasniedz mÄ“rÄ·us satiksmes organizācijas pilnveidošanā vai ceļu satiksmes drošÄ«bas uzlabošanai.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, CSDD pauž bažas par pÄ“dÄ“jā laikā plaši pielietoto praksi transformÄ“t ielu telpu un bÅ«tiski pārkārtot satiksmi, izmantojot tikai pagaidu plastmasas vai gumijas elementus un ceļa apzÄ«mÄ“jumu. NovÄ“rojot šÄdu praksi, pirmšÄ·ietami ir grÅ«ti novÄ“rtÄ“t stabiņu izmantošanas pamatotÄ«bu, mÄ“rÄ·us, kuri sasniedzami ar stabiņu izvietošanu, kā arÄ« kopÄ“jos ieguvumus ceļu satiksmÄ“, kuri attaisnotu stabiņu radÄ«tos ierobežojumus, neÄ“rtÄ«bas un iespÄ“jamo apdraudÄ“jumu.

* atbilde uz Rīgas domes deputāta Valtera Berga vēstuli