Å okÄ“joÅ¡i: Ogres paÅ¡valdÄ«bÄ intereÅ¡u konflikti un dienesta stÄvokļa izmantoÅ¡ana ir ikdiena
Pietiek lasÄ«tÄjs · 27.01.2016. · Komentāri (23)Pirms tiek izklÄstÄ«ts konkrÄ“tais gadÄ«jums, kurš izgaismo Ogres pašvaldÄ«bas kompleksÄs pÄrvaldes problÄ“mas un kopš 90. gadiem ieaudzinÄtos interešu konfliktus, svarÄ«gi pieminÄ“t, ka šÄ« pašvaldÄ«ba ir tik ļoti paslÄ“pusies aiz likuma burta, ka uz jebkuru jautÄjumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas tie atbild tikai, balstoties uz „kÄda likuma” „vienu vai diviem apakšpunktiem”. Ä¢imene, kura ilgstoši cÄ«nÄs par elementÄru cieņu pret viņu mirušÄ Ä£imenes locekļa godu, negurstoši uzdod jautÄjumu – cik tiesiskÄ valstÄ« mÄ“s dzÄ«vojam?
Nelaimes gadÄ«jums notika 2013. gada 28. februÄrÄ«, kad ap plkst. 17.00 lielÄkÄ daļa cilvÄ“ku dodas mÄjup pÄ“c smagi pavadÄ«tas darba dienas. VienÄ no lielÄkajiem Ogres krustojumiem, kur satiksmi regulÄ“ luksofora trÄ«s gaismas signÄli (ir zinÄms, ka sarkanÄ nozÄ«mÄ“ – stÄvÄ“t, dzeltenÄ – gatavoties, zaÄ¼Ä – braukt), degot sarkanajam gaismas signÄlam ar Ätrumu 128km/h triecÄs Ogres pašvaldÄ«bas operatÄ«vais transporta lÄ«dzeklis, kuru toreiz vadÄ«ja Ogres novada pašvaldÄ«bas policists Juris Lauzums. NelaimÄ«gÄ kÄrtÄ (bet diezgan loÄ£iskÄ), toreiz perpendikulÄri pie zaļÄs luksofora gaismas krustojumu šÄ·Ä“rsoja 25 gadus vecais Kaspars Galvanovskis, kurš mašÄ«nu sadursmes rezultÄtÄ un milzÄ«gÄs inerces dēļ gÄja bojÄ notikuma vietÄ. Lieki piebilst, ka atļautais Ätrums šajÄ krustojumÄ ir 50km/h – gandrÄ«z trÄ«s reizes pÄrsniedzot Ätrumu, tÄtad nekaunÄ«gi pÄrkÄpjot ceļu satiksmes noteikumus un izmantojot savu dienesta pozÄ«ciju, bez adekvÄta pamatojuma „skrÄ“ja”, jo bija izsaukums par kÄdu „it kÄ” dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamu suni, kurš pÄ“cÄk izmeklÄ“šanas laikÄ tÄ arÄ« vairs netika pieminÄ“ts.
Lai nu kÄ, kļūdas pieļaujam mÄ“s visi. Protams, arÄ« amatpersonas, bet visšokÄ“jošÄkais ir tas, kas notika pÄ“c šÄ« nelaimes gadÄ«juma. Proti, jebkuram Latvijas iedzÄ«votÄjam ir skaidrs, ka ikvienam mirstÄ«gajam pÄ“c šÄdi izraisÄ«tas automašÄ«nu avÄrijas draudÄ“tu pamatÄ«gas sankcijas - sÄkot ar tiesÄ«bu atņemšanu, atbrÄ«vošanu no amata un beidzot ar iespÄ“jamu brÄ«vÄ«bas atņemšanu. Bet šis nav tas gadÄ«jums – pašvaldÄ«bas policists arÄ« trÄ«s gadus pÄ“c avÄrijas aizvien pilda savus dienesta pienÄkumus, ir ticis nominÄ“ts gada balvai „LabÄkais pašvaldÄ«bas policists”, ir manÄ«ts pie operatÄ«vÄ transportlÄ«dzekļa stÅ«res (Ogres pašvaldÄ«bas domes izpilddirektors PÄ“teris Dimants kategoriski noliedza, sakot, ka pie stÅ«res gan Lauzums nav sÄ“dies...). Protams, šis nav pamatarguments, bet tomÄ“r: pÄ“c neoficiÄlas informÄcijas, Ogres iedzÄ«votÄjiem reiz pa reizei sanÄk šo amatpersonu sastapt ikdienas drÄ“bÄ“s kÄdÄ vietÄ“jÄ bÄrÄ, smagÄ reibumÄ, un, kas interesanti, viņa iesauka esot „DÅ«zis”, un iedzÄ«votÄjiem ir aizdomas, ka viņam varÄ“tu bÅ«t darÄ«šana ar narkotisko vielu pirkšanu un pÄrdošanu. Vai pÄ“c tÄ vajadzÄ“tu spriest par viņu kÄ policistu, - droši vien, ka ne, bet fonam šÄ« informÄcija noder.
SavÄs pÄrdomÄs vÄ“l joprojÄm ļoti emocionÄli ir arÄ« mirušÄ Kaspara Ä£imenes locekļi. Kaspara brÄlis Agris nespÄ“j saprast, kÄpÄ“c cilvÄ“ks, kuram vajadzÄ“tu uzturÄ“t kÄrtÄ«bu pašvaldÄ«bÄ, tik nihilistiski izturas pret cietušajiem un savu atbildÄ«go darbu: „Es nevaru klusÄ“t par Ogres novada Domes vadÄ«bas un Ogres novada pašvaldÄ«bas policijas vadÄ«bas rÄ«cÄ«bu, jo tÄ faktiski ir ņirgÄjusies un apgÄnÄ«jusi mana brÄļa piemiņu. Viņu izpratnÄ“ elementÄra lÄ«dzjÅ«tÄ«ba, cilvÄ“cÄ«ba ir lÄ«menÄ«, kas robežojas ar klaju cinismu. VislielÄkÄs sÄpes, sašutumu izraisÄ«ja tieši tas, ka pašvaldÄ«bas policistu Juri Lauzumu pÄ“c viņa izraisÄ«tÄs autoavÄrijas, kas uz visiem laikiem atņēma man manu brÄli 2013. gada decembrÄ«, vietÄ“jÄ vara apbalvo par godprÄtÄ«gu un profesionÄlu darbu sabiedriskÄs kÄrtÄ«bas nodrošinÄšanÄ. Ar šÄdu pamatojumu apbalvo cilvÄ“ku, pret kuru ir izvirzÄ«ta apsÅ«dzÄ«ba cilvÄ“ka nonÄvÄ“šanÄ, tÄtad ir ierosinÄts kriminÄlprocess. AcÄ«mredzot mÅ«su sÄpes, ciešanas, sapratne par taisnÄ«gumu, cilvÄ“cÄ«bu šai varai ir pilnÄ«gi vienaldzÄ«gas un pat traucÄ“jošas.”
Diezgan loÄ£iski no cietušo puses pÄ“c visa notikušÄ bija atbildes meklÄ“t pie Ogres novada domes amatpersonÄm, kuras neņēma vÄ“rÄ 16 Ogres iedzÄ«votÄju iesniegumus, kuros tie apšaubÄ«ja un pat baidÄ«jÄs par savu drošÄ«bu, zinot, ka drošÄ«bas uzturÄ“tÄju vidÅ« ir puisis, kurš vienu reizi jau ir pierÄdÄ«jis, ka savu dienesta stÄvokli neuztver nopietni. AcÄ«mredzot slikta pašvaldÄ«bas policijas reputÄcija nav gana labs iemesls, lai izvÄ“rtÄ“tu, vai atsevišÄ·u policistu darbÄ«bas atbilst godprÄtÄ«ga darba principiem. Agris arÄ« piekrÄ«t, ka Ogres domei nebÅ«tu jÄuzņemas tiesas vara, bet neskaidrs paliek fakts, vai patiesi tÄs rÄ«cÄ«bÄ vai vÄ“lmÄ“s kÄ pašvaldÄ«bas policijas darba devÄ“jam nav iespÄ“jas šajÄ konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ izvÄ“rst arÄ« savas sankcijas. "Savos iesniegumos Ogres novada pašvaldÄ«bas Domes vadÄ«bai es nelÅ«dzu to uzņemties tiesas funkcijas, kÄ tiek norÄdÄ«ts atbildÄ“s, bet gan es vÄ“los saprast tos kritÄ“rijus, kas pieļÄvuši šo galÄ«gi cinisko attieksmi. Vai tiešÄm Ogres novada pašvaldÄ«bas policisti ik dienas izraisa autoavÄrijas, kurÄs dzÄ«vÄ«bu zaudÄ“ cilvÄ“ki, lai šim faktam nepievÄ“rstu nekÄdu uzmanÄ«bu. ManuprÄt, apbalvojuma piešÄ·iršana ir apzinÄts, mÄ“rÄ·tiecÄ«gs solis, lai pirms tiesas padarÄ«tu spožÄku likumpÄrkÄpumu veikušo Juri Lauzumu,” tÄ Agris.
SÄpe visvairÄk ir tieši par darba devÄ“ja un darba ņēmÄ“ja attiecÄ«bÄm, kuras regulÄ“ Darba likums. Darba devÄ“js nav darba ņēmÄ“ja Ä·Ä«lnieks. Darbiniekus nepieņem un arÄ« neatlaiž ar tiesas spriedumu. To regulÄ“ Darba likums. SaskaÅ†Ä ar Darba likuma 58. panta trešo daļu darba devÄ“jam ir tiesÄ«bas atstÄdinÄt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arÄ« atrodoties darbavietÄ, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stÄvoklÄ«, kÄ arÄ« citos gadÄ«jumos, kad darbinieka neatstÄdinÄšana no darba var kaitÄ“t viņa paša vai trešo personu drošÄ«bai un veselÄ«bai, kÄ arÄ« darba devÄ“ja vai trešo personu pamatotÄm interesÄ“m. Ir nogalinÄts cilvÄ“ks, divi guvuši traumas - kas vÄ“l vajadzÄ«gs, lai konstatÄ“tu 58. panta trešajÄ daÄ¼Ä minÄ“tos apstÄkļus?
Bet jÄpiezÄ«mÄ“, te jau nav runa par Jura Lauzuma nespÄ“ju, nemÄkulÄ«bu vadÄ«t operatÄ«vo transportlÄ«dzekli, bet gan totÄlo likuma ignorÄ“šanu un „darba devÄ“ju” bezmugurkaulaino situÄcijas risinÄšanu. Vai tiešÄm Ogres novada pašvaldÄ«bas Domes vadÄ«bai liekas, ka Juris Lauzums likumu pÄrkÄpj, tikai vadot operatÄ«vo transportlÄ«dzekli?
Visam pa virsu, kÄ pÄrsÄtinÄti salda cukura glazÅ«ra jau tÄ neÄ“damam gaļas pÄ«rÄgam, ir fakts, ka šÄ« lieta tiek iztiesÄta Ogres novada tiesÄ – kuras faktiskÄ adrese sakrÄ«t ar to pašu adresi, kurÄ atrodas Valsts policijas Ogres filiÄles kabineti un Ogres pašvaldÄ«bas policijas darbinieku krÄ“sli. Uzzinot šo ziņu, pÄrņem absolÅ«ta nespÄ“jas izjÅ«ta likuma priekšÄ. PÄ“c tiesas vilcinÄšanÄs rodas sajÅ«ta, ka tiesnese ZeltÄ«te Kusiņa to apzinÄs un „ir tik drosmÄ«ga pateikt, ka pie tÄ nav vainojams neviens”.
Ceturtdien, 28. janvÄrÄ« bÅ«s tiesas sÄ“de, kurÄ tiesa skatÄ«s notikuma vietÄ izrautÄ video reÄ£istratora sistÄ“mas ekspertÄ«zes secinÄjumus – vai informÄcija tika dzÄ“sta apzinÄti, vai aparatÅ«ra ir tik veca, ka nepietiek atmiņas visam. Interesants fakts: ekspertÄ«zes rezultÄti, kurus pieprasÄ«ja Ogres prokurore Ilona Rudovska, faktiski jebkurÄ no finÄla rezultÄtiem nekÄdi nav saistÄ«ti ar pašu apsÅ«dzÄ«bu, respektÄ«vi no šiem rezultÄtiem netiks papildus noskaidrots, vai Juris Lauzums ir atzÄ«stams par vainÄ«gu.
„TÄ ir dziļa vilšanÄs Latvijas tiesu varas un likumu impotencÄ“ uz godprÄtÄ«gu, operatÄ«vu un, galvenais, godÄ«gu rÄ«cÄ«bu,” domÄ cietušo Galvanovsku Ä£imene, kuriem zaudÄ“juma rÄ“tas jau gadiem uzplÄ“š nepamatota tiesas un prokuratÅ«ras vilcinÄšanÄs. Un brangu sÄls šÄ·ipsnu tajÄs bezsirdÄ«gi ber Ogres dome ar klaju neieinteresÄ“tÄ«bu un vienaldzÄ«bu. Atliek vien retoriski jautÄt: vai Dimanta kungs un arÄ« Ogres domes priekšsÄ“dÄ“tÄjs ArtÅ«rs Mangulis tikpat mierÄ«gi turpinÄtu savu darbu pašvaldÄ«bas vadÄ«šanÄ un atstÄtu lÄ“mumu tiesas rokÄs, ja zinÄtu, ka kÄds no viņu padotajiem ir nogalinÄjis viņu bÄ“rnu?
IzjÅ«tot palÄ«dzÄ«bas trÅ«kumu no valsts puses, cietušie vairÄkkÄrt ir vÄ“rsušies pie medijiem (RÄ«gaTV24, LTV u.c.), lai atklÄti runÄtu par Latvijas tiesu sistÄ“mas nepilnÄ«bÄm, par pašvaldÄ«bu darboņu vienaldzÄ«bu un savÄm ciešanÄm, vairÄkus gadus cÄ«noties par savÄm tiesÄ«bÄm un pievÄ“ršot sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu tam, cik nesakÄrtota vÄ“l joprojÄm ir mÅ«su valsts un inerta tÄs priekšstÄvju rÄ«cÄ«ba.
Skatīt saiti: http://play24.lv/video/1371/pilsetas-pulss-20151215