Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“tÄ«jumu centrs SKDS pÄ“c NeatkarÄ«gās pasÅ«tÄ«juma ir veicis aptauju un izveidojis reitingus dažādām institÅ«cijām – piemÄ“ram, Latvijas Bankai, Ä¢enerālprokuratÅ«rai, Valsts kontrolei utt. Cita starpā SKDS ir vaicājis cilvÄ“kiem, cik lielā mÄ“rā viņi uzticas vai neuzticas radio un televÄ«zijai.

Atklājas šokÄ“joša aina: izrādās, ka pÄ“dÄ“jo četru gadu laikā uzticÄ«ba televÄ«zijai ir kritusi gluži pikÄ“jošÄ veidā - 2021. gadā tai uzticÄ“jās 48 procenti respondentu, 9 procentiem bija grÅ«ti pateikt, bet 43 procenti ir pauduši neuzticÄ«bu. Agrāk šie rādÄ«tāji bija labāki - 2018. gadā Latvijas TelevÄ«zijai uzticÄ“jās 63 procenti. 2000. gadā tai uzticÄ“jās 75 procenti, kas ir visaugstākais rādÄ«tājs, kopš SKDS sāka šÄdas lietas mÄ“rÄ«t.

Līdzīga aina ir arī ar radio - 2000. gadā radio uzticējās 75 procenti, 2018. gadā 63 procenti, bet 2021. gadā vairs tikai puse respondentu. Turklāt redzama tendence virzīties lejup.

Protams, pastāv digitālo mediju faktors, jo daudzi vairs televÄ«ziju neskatās un radio neklausās, bet visu informāciju smeļas internetā. Tas gan vairāk attiecas uz atbildi “grÅ«ti pateikt”. Nevar uzticÄ“ties tam, ko nelieto. TomÄ“r diezin vai internets ir attaisnojums tik lielam uzticÄ«bas kritumam.

IespÄ“jams, tas tāpÄ“c, ka aug neuzticÄ«ba Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) Latvijas TelevÄ«zijai (LTV) un Latvijas Radio (LR), kas ir visu televÄ«ziju un radiostaciju “flagmaņi”.

No LTV un LR sabiedrība gaida augsti profesionālu, kvalitatīvu, objektīvu informāciju un situāciju analīzi, taču bieži vien nesagaida.

LTV un LR visādi izpalÄ«dz valdošajai koalÄ«cijai, bet opozÄ«ciju intervÄ“ vai aicina uz diskusijām gaužām reti un aizvien retāk. Šie mediji taču ir par visu nodokļu maksātāju naudu uzturÄ“ti, bet liela daļa ļaužu redz, ka viņu viedoklis, idejas, intereses netiek pārstāvÄ“tas.

Nav jau runa par to, ka LSM bÅ«tu jādod vārds katrai sÄ«kpartijai un margināliem murgotājiem. Stāsts vairāk ir par to, ka informatÄ«vie, diskusiju un tā saucamie analÄ«tiskie raidÄ«jumi bieži vien rāda tikai to realitātes daļu, kas sakrÄ«t ar to, ko redz Krišjānis Kariņš caur stikliem, sēžot automašÄ«nā.

Nav arÄ« runa par brÄ«nišÄ·Ä«gi profesionāliem žurnālistiem, kuri stāsta, kā labāk dzÄ«vot, vai par zināmo nezināmajā utt. Raimonda Paula koncerts uzticÄ«bu televÄ«zijai ceļ.

Bet uz leju to velk LTV ziņu dienests un virkne politisku raidÄ«jumu producÄ“tāju, kuri atlasa ziņas un nosaka darba kārtÄ«bu - šim jābÅ«t galvenajam, šÄ« ziņa mazāk svarÄ«ga, bet tai nepievÄ“rsÄ«sim uzmanÄ«bu. Bet tajā pašÄ laikā tviterÄ« un feisbukā milzu uzmanÄ«ba ir pievÄ“rsta kādai citai problÄ“mai, kas ir nozÄ«mÄ«ga, taču televizora ekrānā netiek rādÄ«ta.

PiemÄ“rus par iekšpolitikas un arÄ« ārpolitikas norišu atspoguļošanas šÄ·Ä«bo tendenciozitāti radio un televÄ«zijā varÄ“tu saukt daudz - katru dienu atradÄ«sies kāds sižets, kur “labie” cÄ«nās pret “sliktajiem”, un labie noteikti ir kāds no “Jaunās VienotÄ«bas”, “AttÄ«stÄ«bai/Par!” un Jaunās konservatÄ«vās partijas. Bet “sliktie” ir visi pārÄ“jie atkarÄ«bā no attāluma lÄ«dz siles centram. Par tiem, kas ārpus parlamenta, sižeti ir tikai “atmaskojoši”.

Tāpat arÄ« par ārzemÄ“m viss ir caur Ä«patnu “progresistu”, “kreiso liberāļu” prizmu un mÄ“rci. Tikai divi piemÄ“ri.

Nesen LTV rādÄ«ja grandiozu eglÄ«šu izstādi Maskavā. Tik grandiozu, ka sanāca pagarš sižets. Taču ne LTV, ne arÄ« kāds cits “meinstrÄ«ma” medijs nepamanÄ«ja un joprojām nav pamanÄ«jis milzÄ«go skandālu ar Vācijas izdevumu “Bild”.

IetekmÄ«gais Vācijas izdevums ar miljonu tirāžu “Bild” bija publicÄ“jis smagus apvainojumus Latvijas valstij un apsÅ«dzÄ«bas ietekmÄ«giem politiÄ·iem. Rakstā figurÄ“ja tieslietu ministrs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs, par kuriem skaidrs, ka tie ir no Jaunās konservatÄ«vās partijas. Tika apgalvots, ka viņi saņēmuši 500 000 eiro kukuli. “Bild” publikācijas pieteikumā bija paskaidrots, ka bijušais Vācijas Federālā izlÅ«kdienesta BND vadÄ«tājs Augusts Hanings un bijušais NATO boss Anderss Fogs Rasmusens kļuvuši par upuri šÄ·ietami Latvijas valsts organizÄ“tai “bankas laupÄ«šanai”. Rakstu lasiet šeit.

Bet tad nav jābrīnās, ka iedzīvotāji novērtē televīziju un radio kā neuzticamu ziņu avotu...

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0