Å odiena bieži atklÄj pagÄtni
Leonards Inkins · 31.03.2019. · Komentāri (0)GadÄs, ka nÄkotne ir nenovÄ“ršama, it kÄ kÄda augstÄka spÄ“ka nolemta. Nav neviena, kas spÄ“tu to apturÄ“t. CilvÄ“ki un notikumi virzÄs lÄ«dzÄ«gi kÄ vilciens pa sliedÄ“m, kurÄm ir tikai divi gali – sÄkums un beigas. Brīžiem tie, kas atrodas vilcienÄ, spÄ“j vienoti pÄrvietoties no viena sÄna uz otru, šÅ«pojot vilcienu, tie var vienoti palÄ“kties, un tad vilciena gaita kļūs vÄ“l nestabilÄka, bet maza ir varbÅ«tÄ«ba, ka, šÅ«pojot vilcienu un ar visÄdiem citiem kopdarbÄ«bas veidiem pasažieriem izdosies, tÄ gaitu palÄ“ninÄt, vai paÄtrinÄt, apturÄ“t vai mainÄ«t virzienu.
Ja vilcienu pÄrÄk sašÅ«pot, tas var, tÄ teikt, noiet no sliedÄ“m. No šÄda manevra baidÄs tie, kas ir vilcienÄ, tÄpÄ“c tie nešÅ«pos un nelÄ“ks tik stipri, lai, pasarg, Dievs, nepazaudÄ“t saskari ar sliedÄ“m.
Virziens
Virziena maiņai ir vajadzÄ«gs pÄrmijnieks un pÄrmijas. LÄ«dzÄ«bÄ to varÄ“tu saukt par ÄrÄ“jo faktoru jeb ÄrÄ“jo spÄ“ku, kurš ietekmÄ“ vilciena virzienu, bet ne tÄ virzÄ«bas Ätrumu.
Astoņdesmitajos gados Padomju SavienÄ«bas vadÄ«ba nolÄ“ma pÄrbÅ«vÄ“t valsti, jo tÄs eksistences iespÄ“jas gan ekonomiski, gan politiski bija izsmeltas. Bija jÄmeklÄ“ risinÄjums, un risinÄjums tika atrasts. IedzÄ«votÄji jau bija sadzÄ«ti vagonos, tie savstarpÄ“ji grÅ«stoties bija iekÄrtojušies atbilstoši prasmÄ“m, veiksmei un elkoņu spÄ“kam. Kurš pie loga, kurš ne tik gaišÄ vietÄ, un daži bija spiesti stÄvÄ“t tamburÄ. Atlika tikai vilcienu uzlikt uz sliedÄ“m un piemest krÄsnÄ« malku, lai tas sÄktu kustÄ«bu Padomju SavienÄ«bas KomunistiskÄs partijas nospraustÄ virzienÄ.
Ar padomju varas svirÄm katrÄ vagonÄ bija iecelts kÄds gaišais spÄ“ks un pÄrbÅ«vÄ“tÄjs, tikai organizÄ“tÄjiem zinÄmÄ vietÄ nolikti maisi ar naudu, rÄ«cÄ«bas plÄns katrÄ vagonÄ mÄ“dza atšÄ·irties, bet viss vilciens virzÄ«jÄs jau iepriekš nolemtajÄ virzienÄ.
Ir teikts, ja vÄ“lies Å«deni – izroc bedri un gaidi, Å«dens atnÄks pats...
Nostalģija
Ir nepatÄ«kami un traÄ£iski piedzÄ«vot valsts izjukšanu, Ä«paši tik lielas un varenas kÄ PSRS. Astoņdesmitajos gados lielÄkÄ daļa valsts iedzÄ«votÄju bija iemÄcÄ«ti ar šo valsti lepoties, propaganda bija darÄ«jusi savu, un jaunatnes audzinÄšanu arÄ« deva augļus. Nostaļģiju par tiem laikiem, kad zÄle bija zaļÄka un saule siltÄka, vÄ“l šodien bieži nÄkas dzirdÄ“t pat no latviešiem. Bija iegÅ«ts ar dažÄdiem tautÄ«bas ierakstiem pasÄ“s, krieviski saprotošs un nomÄcošÄ vairÄkumÄ arÄ« krieviski runÄjošs padomju krievs, padomju latvietis, padomju kirgÄ«zs un citi. Katram no viņiem tika piešÄ·irts pa vagonam, un visi draudzÄ«gi devÄs ceÄ¼Ä pretÄ« nÄkotnei.
NÄkotne
NÄkotne ir atkarÄ«ga no pagÄtnes. Dodoties pÄrbÅ«ves un atmodas braucienÄ, sastÄvs veda lÄ«dz tÄdu pagÄtni, kÄda tiem bija. Veda lÄ«dz tÄs zinÄšanas un to pasaules redzÄ“jumu, kÄds tiem bija. Visos vagonos bija kopÄ«gas vÄ“rtÄ«bas – 23. februÄris, 8. marts,1. maijs, 9. maijs un citas.
Vai zini, kÄ ukrainiski tautas valodÄ ironiski tulkoja devÄ«zi - visu zemju proletÄrieši, savienojieties!? PlikadÄ«das, nÄciet ÄupÄ! Un zini, kÄda bija tautu draudzÄ«bas, neoficiÄlÄ, bet reÄlÄ, definÄ«cija? Latvietis paņem aiz rokas krievu, krievs kirgÄ«zu, tad seko pÄrÄ“jo padomju republiku uzskaitÄ«jums, izņemot vienu. Tad tie rokÄs saÄ·Ä“rušies iet sist to, kuram tie roku nedeva.
BagÄža
Ar tÄdu bagÄžu bruņoti cilvÄ“ki devÄs pretÄ« gaišai nÄkotnei. BagÄža, protams, bija daudz lielÄka, un tÄs aprakstam šai rakstiÅ†Ä nepietiks vietas, tÄpÄ“c vienÄ vÄrdÄ to šeit saucu par padomju.
Vai zini kÄda izglÄ«tÄ«ba ir nepieciešama, lai varÄ“tu sevi dÄ“vÄ“t par inteliÄ£entu? TrÄ«s augstÄkÄs – paša, tÄ“va un vectÄ“va.
KÄdu tautu pa tuksnesi vadÄja Äetrdesmit gadus, mÅ«su vilciens brauc tikai trÄ«sdesmit. TuksnesÄ« bija labÄka izolÄcija no citÄm tautÄm, mÅ«su vilcienÄ logi un durvis ir vaļÄ. NorobežošanÄs ir simboliska, tÄpÄ“c, ja kÄdÄ no vagoniem padomju cilvÄ“ku kļūst mazÄk, šo robu tÅ«lÄ«t aizpilda no rezervÄ“m, kas ir citos vagonos.
Baltijas valstis bija, piekabinÄtas vilciena astÄ“. Redzot, ka lokomotÄ«vei grÅ«ti vilkt, tie tika atkabinÄti vai procesÄ iejaucÄs kÄds pÄrmijnieks un brÄ«dÄ«, kad tuvojÄs šo valstu vagoni, pÄrslÄ“dza pÄrmijas, un šie Baltijas vagoni bez saistÄ«bas ar NVS virzienÄ aizbraukušo vilcienu aizripoja citÄ virzienÄ.
Padomju cilvēks
MinÄ“tajos vagonos procentuÄli bija mazÄks padomju cilvÄ“ku Ä«patsvars. Ja kÄdam interesÄ“, kurÄ no vagoniem bija vairÄk padomju cilvÄ“ku un kurÄ mazÄk, tad to šodien var viegli noskaidrot. SalÄ«dziniet dzÄ«ves lÄ«meņus katrÄ no šiem vagoniem (valstÄ«), sociÄlo nodrošinÄjumu, izglÄ«tÄ«bu un citu. Atbilde bÅ«s acÄ«mredzama.
DažÄm tautÄm tomÄ“r ir nepieciešams vairÄk nekÄ Äetrdesmit gadus tuksnesÄ« un vairÄk izolÄcijas, lai izskaustu sevÄ« padomju cilvÄ“ku, citÄm bija labÄkas starta pozÄ«cijas, un rezultÄts arÄ« labÄks.
MÄ“s tÄ vai šÄ, bet esam atkabinÄjušies no NVS vilciena. FormÄli esam pieÄ·Ä“rušies pie NATO un ES vilciena. Tas, kam esam pieÄ·Ä“rušies, kÄdÄ kompÄnijÄ esam nokļuvuši, vÄ“l nenozÄ«mÄ“, ka arÄ« mÄ“s tÄdi esam. MÄ“s esam iemÄcÄ«jušies izskatÄ«ties, kÄ filmu varoņi, kÄ mÅ«ziÄ·i, bet nedz par aktieriem, nedz mÅ«ziÄ·iem no tÄ nekļūstam.
Šodienas sÄ“rga ir tetovÄ“jumi. Tas ir veids, kÄ apkÄrtÄ“jiem pateikt, kÄds es esmu. Tikai pateikt, bet ja nav darbu, kuri to apliecina, tad rakstÄ«tajam un zÄ«mÄ“tajam cilvÄ“ki Ätri zaudÄ“ ticÄ«bu.
DaudzÄs likstas ir nevis tÄpÄ“c, ka nespÄ“jam, bet tÄpÄ“c, ka nevÄ“lamies un esam vienaldzÄ«gi. MÅ«su pasaules skatÄ«jums diktÄ“ mÅ«su rÄ«cÄ«bu. ArÄ« cilvÄ“ka liktenis nav akmenÄ« kalts, tas ir nesaraujami sasaistÄ«ts ar cilvÄ“ka raksturu. VÄ“lies mainÄ«t likteni, mainies pats!