Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

NaktÄ« no svÄ“tdienas uz pirmdienu (26.–27.maijs) tika uzzināti Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanu rezultāti. ŠÄ«s vÄ“lÄ“šanas iegājušas vÄ“sturÄ“ saistÄ«bā ar daudziem iedzÄ«votājiem neizsÅ«tÄ«tiem uzaicinājumiem, kuros vajadzÄ“ja bÅ«t norādÄ«tiem vÄ“lÄ“šanu iecirkņiem. Vai tas ietekmÄ“ja kopÄ“jos rezultātus, domāju, ka jā, bet te darbs jau kompetentām institÅ«cijām. Šoreiz stāsts bÅ«s pavisam par ko citu, proti, - tā saucamie partiju reitingi pirms vÄ“lÄ“šanām.

Ja pirms vÄ“lÄ“šanām šie reitingi parasti tiek plaši atspoguļoti publiskajā telpā un izsauc dažādāko viedokļu vÄ“tru, tad pÄ“c vÄ“lÄ“šanām tie nogrimst aizmirstÄ«bā. Šoreiz nolÄ“mu salÄ«dzināt prognozes ar realitāti un nedaudz paanalizÄ“t, vai šÄdi vai tādi partiju reitingi ietekmÄ“ galarezultātu vai ne. Ja ietekmÄ“, tad kurā virzienā un kam tas izdevÄ«gi, ja ne, tad kamdēļ tādi vajadzÄ«gi.

Iesākumā faktiskie vÄ“lÄ“šanu rezultāti.

Vislielāko vÄ“lÄ“tāju atbalstu sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta vÄ“lÄ“šanās Latvijā guvusi partiju apvienÄ«ba "Jaunā VienotÄ«ba", par kuru nobalsojuši 26,24% vÄ“lÄ“tāju.

Otru lielāko vÄ“lÄ“tāju atbalstu saņēmusi partija "Saskaņa", par kuru nobalsojuši 17,45% vÄ“lÄ“tāju.

Trešo vietu ieņem Nacionālā apvienÄ«ba "Visu Latvijai!"-"TÄ“vzemei un brÄ«vÄ«bai"/LNNK (NA) ar 16,4% lielu atbalstu.

Ceturto - partiju apvienība "Attīstībai/Par!" ar 12,42% atbalstu.

Piekto - partija "Latvijas Krievu savienÄ«ba" (LKS) atbalstÄ«juši 6,24% balsstiesÄ«go.

Visas iepriekšminÄ“tās partijas ir ieguvušas deputātu vietas. Pirmās trÄ«s pa divām, pārÄ“jās pa vienai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienÄ«ba (ZZS) ieguvusi 5,34% lielu vÄ“lÄ“tāju atbalstu, Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«ba - 4,98%, Jaunā konservatÄ«vā partija 4,35%, "ProgresÄ«vie" - 2,9%, partija "KPV LV" 0,92%, "Latviešu Nacionālisti" saņēma 0,67%, "Centra partija" - 0,49%, "Atmoda" - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, "Jaunā Saskaņa" - 0,18% un "RÄ«cÄ«bas partija" - 0,17% vÄ“lÄ“tāju atbalstu.1

Tagad paskatÄ«šu, kādi bija tie saucamie partiju reitingi pirms vÄ“lÄ“šanām.

Latvijas televÄ«zija vienmÄ“r operÄ“ja ar SKDS veiktajām aptaujām, tad nu tabulu formātā paskatÄ«sim izmaiņas, ka pirmos saliekot vÄ“lÄ“šanu rezultātus.

Partijas nosaukums

VÄ“lÄ“šanu rezultāti

Maijs

Aprīlis

Marts

Februāris

Jaunā Vienotība

26,24

10,8

5,8

6,5

4

Saskaņa

17,45

14,00

19,7

19,00

17,4

VL-TB/LNNK

16,4

9,00

6,7

6,3

7,7

Attīstībai/Par!

12,4

10,9

5,6

5,9

6,7

LKS

6,24

7,00

1,6

2

*

ZZS

5,34

3,8

6,9

5,7

8,1

LRA

4,98

2,00

3

2,4

*

JKP

4,35

3,2

8,6

9,5

12,1

Progresīvie

2,9

4,3

1,5

2,7

*

KPV.LV

0,92

1,1

2,8

3,5

7,1

Partijas nosaukums

VÄ“lÄ“šanu rez.

Maijs

Marts

Jaunā Vienotība

26,24

16,1

15

Saskaņa

17,45

14,3

19,00

VL-TB/LNNK

16,4

17,1

14

Attīstībai/Par!

12,4

10,4

11

LKS

6,24

4,8

5

ZZS

5,34

9,3

9

LRA

4,98

4,6

4

JKP

4,35

9,5

9

Progresīvie

2,9

7,1

6

KPV.LV

0,92

3

3

* Veiktajās aptaujās attiecīgajā mēnesi konkrētajai partijai atbalstītāju loks nebija tik liels, lai to fiksētu.

Savukārt socioloÄ£isko pÄ“tÄ«jumu aÄ£entÅ«ras Factum pÄ“tÄ«jumi rādÄ«ja šÄdu ainu: 2

Skatot visas šÄ«s, skaitļu rindas, nepaskrien garām vairāki interesanti fakti. Proti, tikai Jaunajai VienotÄ«bai un VL-TB/LNNK ir vÄ“rojams bÅ«tisks atbalsta pieaugums. PārÄ“jiem politiskajiem spÄ“kiem aptaujās gÅ«tie rezultāti ar vÄ“lÄ“šanu rezultātiem vidÄ“ji svārstās 3% robežās. Izņēmums ir Factum veiktajā pÄ“tÄ«jumā par VL-TB/LNNK rezultātiem, kur nobÄ«de ir 3% robežās.

Protams, ka saistÄ«bā ar atbalsta samazinājumu izņēmumi ir KPV.LV un JKP, kam samazinājums ir vÄ“rojams katru mÄ“nesi un izskaidrojums atrodams partijas vai tās atsevišÄ·u darboņu darbÄ«bās.

Savukārt, skatot pÄ“dÄ“jā mÄ“neša datus, Jaunajai VienotÄ«bai tie sanāk ap 10%, bet SKDS veiktajās aptaujās VL-TB/LNNK – 7%.

Saskaņas atbalstÄ«tāju loks visu laiku ir stāvÄ“jis stingri un nesatricināmi, neskatoties uz pÄ“dÄ“jā laikā ar šo partiju saistÄ«tajiem notikumiem.

Iepriekš minÄ“tais bija fakti, tagad secinājumi.

Aptauju dati nespÄ“j prognozÄ“t vÄ“lÄ“šanu uzvarÄ“tāju. TādÄ“jādi rodas bÅ«tisks jautājums, ko šÄda datu vākšana un publiskošana dod, Ä«paši, ja publiskošana parasti tiek pavadÄ«ta ar interesantiem skaļiem paziņojumiem, kuri nereti drÄ«zāk var raisÄ«t kādam vÄ“lmi atbalstÄ«t vairāk to spÄ“ku, kura popularitāte samazinās.

VÄ“rojot Jaunās VienotÄ«bas vÄ“lÄ“šanu rezultātus pretstatā ar iepriekšÄ“jām prognozÄ“m, rodas tik daudz neskaidrÄ«bu, ka iespÄ“jamos scenārijus nav iespÄ“jams pat izteikt.

Aptaujas dati nekādu pienesumu sabiedrībai nedod, tikai rada iespēju politiskajiem spēkiem augsni dažādākām spekulācijām, izmantojot skaitļus, kuri faktiski neko nenozīmē.

No iepriekš minÄ“tā secinājuma izriet pÄ“dÄ“jais - aptaujas dati ir kārtÄ“jais instruments, kurš tiek izmantots priekšvÄ“lÄ“šanu cīņā, lai panāktu konkrÄ“tu rezultātu. Atliek tik minÄ“t, vai Jaunās VienotÄ«bas uzvara jau sākotnÄ“ji bija ieplānota vai tas sanāca tikai nejauši.

1https://www.delfi.lv/news/national/politics/pazino-jaunieveletos-astonus-ep-deputatus-no-latvijas.d?id=51130193

2https://klubs.factum.lv/reitingi2019/

Novērtē šo rakstu:

0
0